Izglītības un zinātnes ministre: Iepazīstinot Valsts prezidentu ar izglītības aktualitātēm

 13.janvārī, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ar valsts vadītāju pārrunāja nozīmīgākos aizvadītajā gadā veiktos darbus izglītības jomā un iepazīstināja ar šā gada būtiskākajiem uzdevumiem. Tāpat ministre Valsts prezidentu informēja par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paveikto saistībā ar pagājušajā vasarā Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas rīkotā un izglītībai veltītā Latvijas foruma rezultātiem, kas sasaucas arī ar IZM darbu pagājušajā gada.

T.Koķe uzsvēra, ka būtiskākais pagājušā gada darbs saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu un finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” ieviešanu vispārējā izglītībā. Ministre atzina, ka lielākais darbs saistībā ar skolu tīkla sakārtošanu tika veikts pagājušajā vasarā un šajā procesā īpaši nozīmīga loma bija pašvaldībām, piebilstot, ka kopumā atbilstoša skolu tīkla nodrošināšana ir process, kas skatāms vairāku lietu kontekstā, tajā skaitā saistībā arī ar profesionālo izglītību un demogrāfiju. Vienlaikus T.Koķe norādīja, ka, viesojoties skolās un pašvaldībās, kopumā gūtas pozitīvas atsauksmes, jo skolotājiem ir iespējas izmantot daudzveidīgākas mācību metodes, skolēniem dažādojusies mācību vide u.c., taču katras pārmaiņas sākotnēji nav vienkāršas. Valsts prezidents tika informēts, ka IZM izveidota darba grupa, lai kopīgi ar speciālistiem un partneriem analizētu un monitorētu principu “nauda seko skolēnam”, lai to pilnveidotu, tas sasaucas arī ar šā gada galvenajiem uzdevumiem.

Runājot par Latvijas foruma rezultātiem, T.Koķe uzsvēra, ka tajā izskanējušie un IZM kompetencē esošie priekšlikumi lielākoties ir izpildīti vai notiek darbs pie to īstenošanas. Piemēram, foruma gaitā tika formulēts priekšlikums saistībā ar mācību materiālu digitalizāciju. Tādēļ pēc ministres iniciatīvas, uzsākot 2009./2010.mācību gadu, tika sāktas konsultācijas ar mācību priekšmetu skolotājiem un speciālistiem. Līdzšinējo tikšanos rezultātā viens no priekšlikumiem, pie kā tiek arī strādāts, ir digitalizēto mācību materiālu jomā. Proti, līdz ar portāla www.skolas.lv attīstību un pilnveidi tiks veicināta digitalizēto mācību līdzekļu pieejamība, tādējādi ļaujot elastīgāk veidot izglītības piedāvājumu, programmas. Tāpat Latviešu valodas aģentūra sākusi jaunu iniciatīvu – internetā pieejami skolotāju izstrādātie mācību un metodiskie materiāli, kas tiek papildināti.

Vēl viens priekšlikums – izvērtēt iespēju obligāto pirmsskolas izglītības posmu saīsināt par gadu. Šajā sakarā eksperti veikuši pētījumu “Pirmsskolas un sākumskolas izglītības izvērtējuma un pilnveides iespējas”, kā rezultātā izvērtēts izglītības process bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanai pamatizglītības apguvei un izstrādāts pirmsskolas izglītības satura vadlīniju projekts. Tāpat no pagājušā gada nogales eksperti sākuši plašu darbu pie pirmsskolas un sākumskolas mācību satura sabalansēšanas ar mērķi pilnveidot pirmsskolas izglītības vadlīniju projektu, pārskatīt mācību saturu sākumskolā u.c., izveidojot metodiskos materiālus, nodrošinot pirmsskolas un sākumskolas posmā iesaistīto pedagogu tālākizglītību un organizējot mācību līdzekļu izdošanu.

Šajā sakarā T.Koķe informēja Valsts prezidentu, ka vairākas pašvaldības un izglītības iestādes jau izrādījušas atbalstu un interesi pēc brīvprātības principa iesaistīties šā pilnveidotā mācību satura aprobācijā ar 2010.gada 1.septembri un ir gatavas nodrošināt attiecīgā mācību satura un mācību metožu aprobāciju klasēs ar bērniem, kuri pamatizglītības ieguvi sāk no sešu gadu vecuma. Nākotnē tas ļaus atbilstoši izvērtēt rezultātus un, konsultējoties un diskutējot ar izglītības speciālistiem, veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai attiecīgi virzītos uz iespējamām izmaiņām.

Savukārt pēc speciālistu diskusijām un vērtējuma saistībā ar priekšlikumu par centralizēto eksāmenu darbu labošanu to plānots saglabāt kā centralizētu procedūru, jo pretējā gadījumā netiktu nodrošināta vienota pieeja vērtēšanā, palielinātos vērtēšanai nepieciešamais laiks un sertifikātus skolēni saņemtu vēlāk, palielinātos pasta izmaksas u.c. Vienlaikus, kā apliecināja ministre, tiek plānots izvērtēt iespēju valsts pārbaudes darbos sabalansēt objektīvi vērtējamo uzdevumu īpatsvaru (uzdevumi, ar kuriem pamatā tiek vērtētas konkrētas zināšanas un pamatprasmes) ar subjektīvi vērtējamiem uzdevumiem (uzdevumi, ar kuriem tiek vērtētas skolēnu prasmes analizēt, secināt, risināt problēmu un veidot savu spriedumu). Turklāt, pēc profesionāļu atziņām, skolēnu interesēs centralizēto eksāmenu darbi jāizvērtē pēc vienotiem un ar vērtētājiem pilnīgi saskaņotiem vērtēšanas kritērijiem.

IZM darba un uzdevumu pamatā 2010.gadā ir trīs lietas: izmaksu efektivitātes paaugstināšana vispārējā un profesionālā izglītībā, kvalitātes un pieejamības kontekstā; eksportspējas paaugstināšana augstākajā izglītībā un zinātnē tautsaimniecības atveseļošanas īstenošanai; nacionālo vērtību stiprināšana un popularizēšana, īpaši X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Saistībā ar augstāko izglītību un zinātni ministre īsumā iepazīstināja Valsts prezidentu arī ar veiktajiem priekšdarbiem un plānotajiem pasākumiem. Proti, 12.janvārī valdība atbalstīja informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”. Balstoties uz šo ziņojumu, IZM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un ar ministrijām, kuru padotībā ir augstākās izglītības mācību iestādes (Kultūras ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija), un konsultējoties ar partneriem, izstrādās pasākumu plānu ar konkrētu laika grafiku, par nepieciešamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju. Šo plānu un laika grafiku valdībā plānots iesniegt līdz 30.aprīlim.

Sarunas noslēgumā T.Koķe informēja V.Zatleru par gatavošanos X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kā arī tieši pēc šiem svētkiem Rīgā plānoto starptautisko konferenci par iekļaujošu izglītību “Iekļaujoša pieeja bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām izglītībā”, kuras laikā izglītības praktiķi, zinātnieki, politikas veidotāji un nevalstisko organizāciju pārstāvji no Eiropas, Centrālās Āzijas, Ziemeļamerikas valstīm u.c. valstīm diskutēs par speciālās izglītības nodrošinājumu bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām.

Agnese Korbe, ministres padomniece