I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” (turpmāk – konkurss) nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas un apgaismojuma elektroenerģijas patēriņu Latvijas Republikas augstākās izglītības iestāžu ēkās.

3. Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 7 028 040 latu. Finansējumu veido finanšu instruments.

4. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finansējums ir 30 000 latu, maksimālais finansējums – 1 000 000 latu.

5. Maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējuma apmērs ir 85 % no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas. Pārējās attiecināmās izmaksas sedz projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs), kurš noslēdzis līgumu ar Vides ministriju (turpmāk – atbildīgā iestāde) par projektu īstenošanu (turpmāk – finansējuma saņēmējs).

6. Projekta īstenošanai paredzēto līdzfinansējumu (vismaz 15 % apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas) nodrošina:

6.1. valsts dibinātām koledžām – no valsts budžeta līdzekļiem;

6.2. valsts dibinātām augstskolām – valsts dibināta augstskola;

6.3. citu juridisko personu dibinātām augstākās izglītības mācību iestādēm – citu juridisko personu dibināta augstākās izglītības mācību iestāde vai tās dibinātāji.

7. Katrā ēkā, kurā īstenotas projekta aktivitātes, jāpanāk atbilstība šādiem kritērijiem:

7.1. siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 100 kWh/m² gadā. Siltumenerģijas patēriņu gadā aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi;

7.2. oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,35 kgCO2/Ls gadā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

8. Konkursa ietvaros apstiprinātajos projektos paredzētās aktivitātes finansējuma saņēmējs īsteno līdz 2011.gada 1.decembrim.

9. Lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu un tā rezultātu atbilstību iespējami lielākam oglekļa dioksīda emisiju samazinājumam, projekta iesniedzējs ievēro ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī “zaļā iepirkuma” principus, tajā skaitā nosakot projektētāju un būvuzņēmēju atlases kritērijus.

10. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka projektā paredzētās aktivitātes nav iespējams īstenot līdz 2011.gada 1.decembrim, finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.novembrim var pieprasīt projekta līguma pagarinājumu, iesniedzot atbildīgajā iestādē iesniegumu, kurā norāda apstākļus, kas kavē līguma īstenošanu. Ja atbildīgā iestāde iesniegumā minētos apstākļus atzīst par pamatotiem, finansējuma saņēmējs un atbildīgā iestāde noslēdz rakstisku vienošanos par grozījumiem līgumā, pagarinot līgumu, bet ne ilgāk kā par gadu. Grozījumus līgumā drīkst izdarīt vienu reizi.

11. Finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu īstenošanas pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroles kārtību nosaka normatīvajos aktos par finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanu, pārskatu iesniegšanu un pārbaudi.

II. Prasības projekta iesniedzējam

12. Projekta iesniedzēja ir Latvijas Republikā akreditēta augstākās izglītības iestāde.

13. Viens projekta iesniedzējs drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu.

14. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

14.1. projekta iesniegums atbildīgajā iestādē ir iesniegts noteiktajā termiņā un to ir parakstījusi atbildīgā amatpersona;

14.2. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā vai tā pielikumos ir sniedzis patiesu informāciju;

14.3. projekta iesniedzējs par finanšu instrumenta finansētajām attiecināmajām izmaksām šim projektam nav saņēmis vai nepretendē saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

14.4. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai ietekmēt projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, atbildīgo iestādi vai citas konkursa vērtēšanā iesaistītās amatpersonas un ekspertus.

15. Ja projekta iesniedzējs nav valsts dibināta augstākās izglītības iestāde, uz finansējumu konkursa ietvaros var pretendēt, ja:

15.1. projekta iesniedzējs ar tiesas lēmumu nav pasludināts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas, tiesiskās aizsardzības procesā, tā saimnieciskā darbība nav izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā pieejamo informāciju tas neatrodas likvidācijas procesā;

15.2. projekta iesniedzējam nav nodokļu vai tiem pielīdzināmu maksājumu parādu;

15.3. projekta iesniedzējam nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

15.4. projekta iesniedzējs saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību normām par noteiktu atbalsta kategoriju noteikšanu neatbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam;

15.5. pret projekta iesniedzēju nav vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas vai valsts atbalsta programmu apsaimniekotāju lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.

III. Konkursa ietvaros noteiktās prasības ēkām, atbalstāmās aktivitātes, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

16. Konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt projekti, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās, kas atbilst šādām prasībām:

16.1. ēka ir projekta iesniedzēja īpašumā vai valsts īpašumā, kas ir nodots projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa infrastruktūras nomas līgumu vismaz uz pieciem gadiem pēc projekta pabeigšanas, un līgums nostiprināts zemesgrāmatā;

16.2. ēku izmanto augstākās izglītības funkciju nodrošināšanai, un tā saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves”” atbilst kādai no šādām publisko ēku un būvju funkcionālām grupām:

16.2.1. koledžas, augstākās izglītības iestādes;

16.2.2. zinātniskās pētniecības iestādes un laboratorijas;

16.2.3. viesnīcas un citas īslaicīgas apmešanās mītnes;

16.2.4. sporta ēkas un būves.

17. Viens projekta iesniegums drīkst ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vairākās ēkās. Par vienu ēku drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.

18. Konkursa ietvaros atbalsta šādas projekta aktivitātes:

18.1. energoaudita, tehniskās izpētes slēdziena, būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana ēku energoefektivitāti un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

18.2. energoefektivitāti paaugstinošu rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbu veikšana;

18.3. projekta īstenošanas būvuzraudzība un autoruzraudzība;

18.4. ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude būvniecības stadijā, spiediena tests, kurš veikts atbilstoši spiediena testa mērīšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un termofotografēšana.

19. Konkursa ietvaros attiecināmās izmaksas nosaka šo noteikumu 2.pielikums.

20. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās:

20.1. atbilst šo noteikumu 2.pielikumā minētajām izmaksām;

20.2. ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā, tai skaitā iesnieguma tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;

20.3. ir radušās pēc konkursa izsludināšanas, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām;

20.4. ir faktiski veiktas un ir veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības un kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, ja ēka ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis (tā daļa), kā arī “zaļā iepirkuma” principus;

20.5. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

20.6. ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot dokumentu kopijas (piemēram, projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem);

20.7. ir iekļautas finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas paliek finansējuma saņēmēja īpašumā.

21. Projekta attiecināmajām izmaksām ir noteikti šādi ierobežojumi:

21.1. šo noteikumu 2.pielikuma 1., 2. un 3.punktā minētās tehniskās dokumentācijas izstrādes, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta attiecināmajām izmaksām;

21.2. neparedzētās izmaksas, kas radušās tehniskā projekta izstrādes vai būvdarbu gaitā un ir pamatotas, nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta attiecināmajām būvdarbu izmaksām.

22. Projekta budžetā iekļautās neattiecināmās izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

23. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

23.1. izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 20.punktā minētajām izmaksām;

23.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 21.punktā noteiktos izmaksu ierobežojumus;

23.3. izmaksas, kas radušās pirms konkursa izsludināšanas vai arī pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;

23.4. elektroiekārtu nomaiņas vai remonta izmaksas (piemēram, veļas mašīnu, televizoru vai ledusskapju iegāde vai remonts);

23.5. izmaksas, kuras nav saistītas ar energoefektivitātes pasākumiem, kas norādīti būvprojektā;

23.6. projekta iesniedzēja kārtējie uzturēšanas izdevumi;

23.7. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

23.8. līzinga un nomas darījumu izmaksas;

23.9. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;

23.10. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie jebkādā veidā ir atgūstami no valsts budžeta;

23.11. izmaksas, kas saistītas ar projekta sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi, izņemot šo noteikumu 19.punktā minētās izmaksas;

23.12. izmaksas, kas radušās, ja iepirkums nav veikts saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu;

23.13. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 2.pielikuma 4.1.8.apakšpunktā minētās izmaksas;

23.14. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

23.15. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai;

23.16. lietotu preču un iekārtu iegādes izmaksas.

IV. Konkursa izsludināšanas kārtība

24. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās par visu šo noteikumu 3.punktā noteikto finansējumu.

25. Atbildīgā iestāde konkursu izsludina, ievietojot sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.vidm.gov.lv).

26. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku) un vietu (atbildīgās iestādes adresi).

27. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 45 darbdienām no konkursa izsludināšanas dienas.

V. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšanas kārtība

28. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz atbildīgajā iestādē projekta iesniegumu. Projekta iesniegumā ietver:

28.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (3.pielikums);

28.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitāti veikta energoaudita pārskatu (4.pielikums);

28.3. tehniskās apsekošanas atzinumu (5.pielikums);

28.4. būves metu: grafisko daļu un paskaidrojuma rakstu, kas uzskatāmi ataino energoefektīvu ēkas rekonstrukcijas vai renovācijas ieceri (6.pielikums);

28.5. būvniecības izmaksu tāmi atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumam;

28.6. projekta ieviešanas un finanšu plūsmas laika grafiku (8.pielikums);

28.7. papildus iesniedzamos dokumentus:

28.7.1. piederību vai piekritību apliecinošus dokumentus (zemesgrāmatas apliecības kopiju vai citu dokumentu kopiju, kas apliecina īpašuma piederību projekta iesniedzējam) ēkām, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes;

28.7.2. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegtu izziņu, kas apliecina valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu (ja attiecināms). Ja projekta iesniedzējs izziņu projekta iesniegumam nav pievienojis, atbildīgā iestāde to iegūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā;

28.7.3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu par būves meta atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis (tā daļa);

28.7.4. paziņojuma kopiju par šo noteikumu 29.punktā minētās iepirkuma procedūras rezultātiem.

29. Projekta iesniedzējs šo noteikumu 28.2., 28.3., 28.4. un 28.5.apakšpunktā minētās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai izsludina vienotu publisko iepirkumu par tehniskās dokumentācijas izstrādi divos posmos – par projekta iesnieguma tehniskās dokumentācijas sagatavošanu un par projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas (būvprojekts vai būvprojekta daļas un vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte) izstrādi ēkas energoefektīvai rekonstrukcijai vai renovācijai.

30. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta formā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu (oriģinālu), pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu elektroniskajā datu nesējā. Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta formā nosūta pa elektronisko pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

31. Atbildīgā iestāde projekta iesnieguma iesniegšanas laiku nosaka saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

31.1. ja projekta iesniegumu sūta pa pastu, par tā iesniegšanas laiku uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā;

31.2. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par tā iesniegšanas laiku uzskata atbildīgās iestādes spiedogā norādīto projekta iesnieguma saņemšanas datumu;

31.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, par tā iesniegšanas brīdi uzskata laiku, kad projekta iesniegums ir nosūtīts pa elektronisko pastu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad projekta iesniegums ir nosūtīts. Ja atbildīgā iestāde apgalvo, ka projekta iesniegums nav saņemts, tai minētais apgalvojums jāpamato.

32. Projekta iesniedzējs, gatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

32.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

32.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.2.2.apakšpunktu;

32.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumu latviešu valodā, kas apliecināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

32.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmanto naudas vienību – lats, finanšu instrumenta finansējumu un attiecināmo izmaksu kopsummu norādot pilnos latos;

32.5. projekta iesniegumu aizpilda bez neatrunātiem svītrojumiem, dzēsumiem, aizkrāsojumiem, labojumiem un papildinājumiem;

32.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas, uz kurām ir attiecīgās iestādes apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam;

32.7. projekta iesniegumu paraksta projekta iesniedzēja institūcijas amatpersona ar paraksta tiesībām vai tās pilnvarota persona;

32.8. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

32.8.1. projekta iesnieguma veidlapai ir jābūt identiskai ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā;

32.8.2. projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā izstrādā DOC, XLS vai PDF datņu formātā;

32.9. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā:

32.9.1. to noformē atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

32.9.2. iesnieguma veidlapu izstrādā DOC formātā, energoaudita pārskatu un tehniskās apsekošanas atzinumu – DOC, PDF vai JPG formātā, rasējumus – PDF formātā, tāmi un laika grafiku – XLS formātā.

33. Nosūtot projekta iesniegumu pa pastu, to ievieto aizzīmogotā iepakojumā ar norādi “Konkursam “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās”” un “Neatvērt pirms projektu vērtēšanas uzsākšanas”.

34. Atbildīgā iestāde reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un paziņo projekta iesniedzējam uzreiz.

VI. Projektu iesniegumu izvērtēšana un lēmuma pieņemšana par finansējuma piešķiršanu

35. Projektu iesniegumus vērtē projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija). Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas nolikumu un vērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.

36. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti trīs atbildīgās iestādes pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas.

37. Projektu iesniegumu administratīvo un atbilstības vērtēšanu veic atbilstoši vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 9. un 10.pielikumā. Atbilstību vērtēšanas kritērijiem vērtē ar “Jā”, “Nē” vai “NA” (“Jā” – atbilst, “Nē” – neatbilst, “NA” – nav attiecināms).

38. Ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 9.pielikuma 4.7.1., 4.7.2., 4.7.3., 4.7.4., 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6., 5.7., 5.8., 6.A.3., 6.A.5. un 6.A.6.apakš­punktā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem vai šo noteikumu 10.pielikuma 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minētajiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un nosaka termiņu projekta iesnieguma precizēšanai. Termiņš projekta iesnieguma precizēšanai ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes informācijas saņemšanas dienas.

39. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu atbilstoši administratīvās vērtēšanas un atbilstības vērtēšanas kritērijiem vērtē atkārtoti, nosakot, vai projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām un ir virzāms kvalitātes vērtēšanas kritēriju izvērtēšanai.

40. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai arī pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem administratīvās vērtēšanas un atbilstības vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvās vērtēšanas un atbilstības vērtēšanas kritērijiem un projekta iesniegumu tālāk nevērtē.

41. Projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanu veic atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 11.pielikumā. Maksimālais vienam projektam piešķiramais punktu skaits ir 30 punktu.

42. Vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā (šo noteikumu 3.pielikuma 2.7.apakšpunkts) norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai tehniskajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietas – ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes, un projekta iesniedzējs ekspertiem nodrošina pilnu piekļuvi tām.

43. Ja projekta iesnieguma vērtēšanas procesā tiek konstatētas aritmētiskas kļūdas vai tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski piedāvā projekta iesniedzējam precizēt vai izslēgt attiecīgajās ēkās plānotās projekta aktivitātes no projekta iesnieguma un atbilstoši precizēt projekta iesniegumu. Termiņš projekta iesnieguma precizēšanai ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes pieprasījuma saņemšanas dienas.

44. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā vai tā pielikumos ir sniedzis nepatiesu informāciju, atbildīgajai iestādei ir tiesības pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

45. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijos iegūtajam punktu skaitam.

46. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku energoefektivitātes rādītāju saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

47. Atbildīgā iestāde lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

47.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās vērtēšanas un atbilstības vērtēšanas kritērijiem;

47.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 46.punktā minētajā secībā ir pieejams pietiekams finansējums;

47.3. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir apliecinājis, ka ēkai, par kuru iesniegts projekta pieteikums, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids vai tā netiks demontēta.

48. Projektu vērtēšanas termiņš ir divi kalendāra mēneši no projektu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas. Vērtēšanas komisijai ir tiesības termiņu pagarināt, bet ne ilgāk kā par vienu kalendāra mēnesi.

VII. Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi

49. Atbildīgā iestāde 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu nosūta projekta iesniedzējam attiecīgo lēmumu un, ja pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, uzaicina projekta iesniedzēju noslēgt projekta līgumu.

50. Projekta iesniedzējs 10 darbdienu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas atver norēķinu kontu Valsts kasē (turpmāk – projekta konts), lai varētu saņemt finansējumu, kā arī pēc projekta līguma noslēgšanas veikt visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus.

51. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz ar atbildīgo iestādi projekta līgumu. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā no atbildīgās iestādes lēmuma saņemšanas dienas, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu.

52. Ja šo noteikumu 51.punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, atbildīgā iestāde slēdz projekta līgumu ar to iesnieguma iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

53. Finansējuma saņēmējs divu nedēļu laikā pēc projekta līguma noslēgšanas iesniedz atbildīgajā iestādē publisko iepirkumu plānu atbilstoši projekta līguma nosacījumiem. Finansējuma saņēmējs, veicot publiskos iepirkumus projekta aktivitāšu īstenošanai, piemēro “zaļā iepirkuma” prasības.

54. Lai nodrošinātu projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju izpildi, finansējuma saņēmējs:

54.1. pēc projekta līguma noslēgšanas slēdz līgumu ar projektētāju, kas atbilstoši šo noteikumu 29.punktam izvēlēts publiskajā iepirkumā par projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas izstrādi;

54.2. iesniedz projekta ieviešanas tehnisko dokumentāciju atbildīgajai iestādei projektā sasniedzamo rādītāju pārbaudei.

55. Ja projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas vērtēšanas procesā tiek konstatētas aritmētiskas kļūdas vai neatbilstība (zemāks faktiskais vērtējums kritēriju tabulā) starp projekta iesnieguma un projekta ieviešanas kvalitatīvajiem rādītājiem, atbildīgā iestāde rakstiski piedāvā projekta iesniedzējam precizēt tehnisko dokumentāciju un tajā plānotos energoefektivitātes pasākumus vai izslēgt attiecīgajās ēkās plānotās projekta aktivitātes no attiecināmajām izmaksām un atbilstoši precizēt projekta iesniegumu. Termiņš projekta iesnieguma precizēšanai ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes pieprasījuma saņemšanas dienas.

56. Pēc atbildīgās iestādes apstiprinājuma par tehniskās dokumentācijas atbilstību projektā sasniedzamajiem rādītājiem finansējuma saņēmējs likumā noteiktajā kārtībā izsludina publisko iepirkumu būvniecībai saskaņā ar “zaļā iepirkuma” un ilgtspējīgas būvniecības prasībām.

57. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.

58. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:

58.1. norīko par publicitātes pasākumiem atbildīgo darbinieku;

58.2. saskaņā ar atbildīgās iestādes norādījumiem pēc līguma noslēgšanas iepazīstas ar ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipiem un veicamajiem publicitātes pasākumiem;

58.3. projekta īstenošanas laikā ne retāk kā reizi ceturksnī sagatavo informāciju par projekta aktivitātēm un rezultātiem, tai skaitā ietekmi uz vidi un energoefektivitāti kopumā, un atklātā diskusijā informē augstākās izglītības mācību iestādes vadību, mācību spēkus un studentus;

58.4. projekta īstenošanas laikā saskaņā ar būvdarbu norisi, bet ne retāk kā reizi ceturksnī rīko objektā sabiedrības informēšanas pasākumus (“atvērto durvju dienas”);

58.5. informāciju par plānotajiem un īstenotajiem publicitātes pasākumiem, projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu ne retāk kā reizi ceturksnī ievieto finanšu saņēmēja tīmekļa vietnē;

58.6. atbilstoši mācību iestādes profilam, studiju kursiem un pasniedzēju kapacitātei organizē vismaz divus seminārus par ilgtspējīgu attīstību, Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem attiecīgajā jomā vai citām saistītām tēmām;

58.7. pēc projekta pabeigšanas izvieto mācību iestādē publiski pieejamā telpā ēkas energosertifikātu un vizuālu informāciju, kurā uzskatāmi parādīti projekta īstenošanas rezultāti;

58.8. pie katras ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes, piestiprina informatīvu plāksni atbilstoši projekta līgumā noteiktajām prasībām.

59. Līguma darbības laikā par katru kalendāra gada ceturksni līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam finansējuma saņēmējs iesniedz atbildīgajā iestādē pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.

60. Mēneša laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām finansējuma saņēmējs iesniedz atbildīgajā iestādē gala pārskatu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats).

61. Piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām finansējuma saņēmējs katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31.janvārim iesniedz atbildīgajā iestādē projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši finanšu saņēmēja un atbildīgās iestādes līgumam pievienotajam paraugam.

VIII. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un to saņemšanas nosacījumi

62. Finansējuma saņēmējam ir pieejami šādi maksājumu veidi:

62.1. avansa maksājums līdz 50 % no projektā norādītās tehniskās dokumentācijas izstrādes finanšu instrumenta finansējuma summas;

62.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ir līdz 50 % no projektā norādītās tehniskās dokumentācijas izstrādes finanšu instrumenta finansējuma summas;

62.3. avansa maksājums būvniecības darbiem līdz 40 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas;

62.4. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ir līdz 40 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas;

62.5. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu.

63. Finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu, ja tas iesniedzis avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.

64. Starpposma maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi ceturksnī. Starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis atbildīgajā iestādē starpposma pārskatu par iepriekšējo ceturksni, kuru atbildīgā iestāde ir apstiprinājusi, starpposma maksājuma pieprasījumu un pievienojis darbu izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, līgumus, pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus, pavadzīmes).

65. Finansējuma saņēmējs var saņemt noslēguma maksājumu, ja ir iesniedzis atbildīgajā iestādē noslēguma pārskatu, kuru atbildīgā iestāde ir apstiprinājusi, noslēguma maksājuma pieprasījumu un pievienojis darbu izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, līgumus, pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus, pavadzīmes).

IX. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem

66. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta iesniegumā un projekta līgumā noteikto rezultātu, tai skaitā oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma, sasniegšanu.

67. Ja atbildīgā iestāde atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par pirmo un otro ēkas ekspluatācijas gadu pēc projekta pabeigšanas konstatē, ka projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju plānotais samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto vidējo samazinājumu, nav sasniegts, atbildīgā iestāde aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstība) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

68. Finansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 67.punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz atbildīgajā iestādē pasākumu plānu oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Atbildīgā iestāde var sniegt attiecīgus ieteikumus.

69. Finansējuma saņēmējs plānā ietver argumentētus siltumenerģijas patēriņa samazināšanas organizatoriskos un tehniskos pasākumus telpu temperatūras kontrolei un regulēšanai un, ja nepieciešams, citus energoaudita pārskatā iekļautos pasākumus, kas netika veikti projekta līguma ietvaros vai netika veikti pietiekami kvalitatīvi.

70. Plānu izstrādā un īsteno atsevišķi katrai projektā iekļautajai ēkai, kurai konstatēta oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstība.

71. Plānu finansējuma saņēmējs īsteno par saviem līdzekļiem gada laikā pēc šo noteikumu 67.punktā minētās informācijas saņemšanas.

72. Ja atbildīgā iestāde atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par trešo un ceturto ēkas ekspluatācijas gadu pēc projekta pabeigšanas atkārtoti konstatē, ka projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju plānotais samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto vidējo samazinājumu, nav sasniegts, atbildīgā iestāde aprēķina oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības apmēru un pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un uzsākt finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu.

73. Lai noteiktu atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstībai, vidējo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu trešajā un ceturtajā ēkas ekspluatācijas gadā pēc projekta pabeigšanas dala ar projekta iesniegumā norādīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītāju un rezultātam piemēro Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides ministrs R.Vējonis

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1

Oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma aprēķins

I. Oglekļa dioksīda (turpmāk CO₂) emisijas faktors

1. Oglekļa dioksīda (turpmāk – CO₂) ietaupījumu, kas panākts augstākās izglītības mācību iestāžu ēku siltumenerģijas patēriņa samazināšanas dēļ, nosaka atbilstoši CO₂ emisijas faktoram – 0,264 t/MWh (turpmāk – vidējais emisijas faktors).

2. Vidējais emisijas faktors raksturo, cik daudz CO₂ tiek emitēts atmosfērā, saražojot 1 MWh siltumenerģijas. Vidējais emisijas faktors ir aprēķināts atbilstoši kopējām emisijām Latvijā pārveidošanas sektorā (katlumājas un koģenerācijas stacijas), kas attiecinātas pret centralizētās siltumenerģijas gala patēriņu – vidējo vērtību laikposmā no 2000.gada līdz 2007.gadam –, koriģējot indikatora vērtību par koģenerācijas stacijās izmantoto kurināmā daudzumu, kas patērēts elektroenerģijas ražošanai, t.i., neņemot vērā CO₂ emisijas, kas radušās, ražojot elektroenerģiju.

3. Ja konkrētas ēkas autonomo apkuri vai centralizēto siltumapgādi nodrošina ar kurināmo, kam ir augstāks emisijas faktors nekā norādītā vidējā emisijas faktora vērtība, projekta iesniedzējs var izmantot attiecīgā kurināmā CO₂ emisijas faktoru atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai.

4. Vidējo emisijas faktoru piemēro ēkām, kuras apkurina, izmantojot biomasu (piemēram, malka, šķelda, granulas), vai kuras ir pieslēgtas centralizētai siltumapgādes sistēmai, kurā siltuma ražošanai tiek izmantota biomasa.

5. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E = E_CO2 x Q / η

E – emisijas (t);

E_CO2 – CO₂ emisijas faktors (t/MWh, norādīts 1. tabulā);

Q – saražotā enerģija (MWh);

η – katlu mājas lietderības koeficients no energoaudita datiem.

1.tabula. Oglekļa dioksīda (CO₂) emisijas faktors

Enerģijas iegūšanā izmantotais kurināmā veids	ECO2(t/MWh)
Dabasgāze	0,201
Sašķidrinātā gāze (propāns, butāns)	0,225
Kūdra (40 % mitrums)	0,374
Kūdras briketes	0,342
Akmeņogles	0,332
Kokss	0,313
Dīzeļdegviela	0,266
Degvieleļļa	0,276
Degakmens eļļa	0,272
Autobenzīns	0,247
Petroleja	0,257

6. Elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors ir vienāds ar 0,397 t CO₂ / MWh. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu, kas radies no elektroenerģijas patēriņa samazinājuma, aprēķina sekojoši:

E = E_CO2x Q_ee

E – emisijas (t);

E_CO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors (0,397 t/MWh);

Q_ee – saražotā elektroenerģija (MWh).

Vides ministrs R.Vējonis

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1

Konkursa ietvaros attiecināmās izmaksas

Nr.p.k.	Attiecināmās izmaksas
ATTIECINĀMĀS TEHNISKĀS DOKUMENTĀCIJAS IZMAKSAS
1.	Projekta iesnieguma tehniskā dokumentācija (I stadija)
1.1.	Ēkas energoaudita pārskats (Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumi Nr.1 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” nolikums” (turpmāk – noteikumi) 4.pielikums)
1.2.	Būves tehniskās apsekošanas atzinums (turpmāk tekstā – TAA), ieskaitot termogrāfiju, spiediena testu un ēkas inženiertīklu tehnisko stāvokli, t.sk. ventilācijas un vēdināšanas sistēmu darbspēju un faktiskās gaisa plūsmas ātruma mērījumi, kā arī ēkas apmales faktisko augstumu pret trotuāru, kājceliņu nivelēšana (noteikumu 5.pielikums)
1.3.	Būves meta grafiskā daļa un paskaidrojuma raksts (noteikumu 6.pielikums)
1.4.	Būvniecības izmaksu tāme (noteikumu 7.pielikums)
1.5.	Projektēšanas uzdevums un detalizētas tehniskās specifikācijas
2.	Projekta ieviešanas tehniskā dokumentācija (II stadija), būvprojekta vai vienkāršotās renovācijas būvprojekta izstrāde
2.1.	Arhitektūras daļa:
2.1.1.	ģenerālplāns uz Zemesgrāmatas situācijas un zemes robežu plāna pamata mērogā;
2.1.2.	topogrāfiskā plāna izstrāde, ja nepieciešams būvprojekts pilnā apjomā;
2.1.3.	stāvu plāni;
2.1.4.	jumta plāns un mezgli un parapeta ieseguma konstrukcijas risinājums;
2.1.5.	raksturīgie ēkas griezumi un mezgli;
2.1.6.	fasādes arhitektoniskais risinājums un mezgli;
2.1.7.	krāsu pase;
2.1.8.	materiālu un palīgmateriālu specifikācijas pēc punktiem 4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 4.6., 4.7., 4.8., 4.9., 4.10., 4.11., 4.12., 4.13., 4.14. un 4.15.
2.2.	Inženierrisinājumu daļa:
2.2.1.	būvkonstrukciju sadaļa, ja ir TAA pamatojums: ēkas strukturālo daļu atjaunošana vai nomaiņa, kas nepieciešama projekta iesniegumā iekļauto ēkas siltumnoturības uzlabošanai;
2.2.2.	iekšējā ūdensvada un kanalizācijas tīklu sadaļa (ja energoaudita pārskatā un TAA konstatēts, ka tas nepieciešams);
2.2.3.	ārējā ūdensvada un kanalizācijas tīklu sadaļa, kas attiecas uz lietusūdens novadīšanas sistēmu un tās pieslēgumu centralizētajiem lietusūdens kanalizācijas tīkliem;
2.2.4.	apkures, ventilācijas un vēdināšanas sadaļa;
2.2.5.	siltummezgla rekonstrukcija, ja TAA konstatēts, ka tas nepieciešams;
2.2.6.	elektroapgāde, iekšējo elektrotīklu sadaļa (enerģiju taupošs apgaismojums, instalācijas, skaitītāji, kontroles un energotaupošu iekārtu pieslēgumu instalācijas);
2.2.7.	vājstrāvas iekšējo tīklu sadaļa, kas attiecas uz kontroles un sensoru iekārtām, un iekārtu energoefektivitātes automātiku;
2.2.8.	detalizēts būvdarbu apjomu saraksts, atbilstoši būvprojekta daļu un sadaļu specifikācijām;
2.2.9.	izmaksu aprēķins (būvdarbu tāme);
2.2.10.	būvdarbu organizācijas projekts;
2.2.11.	ugunsdrošības pasākumu pārskats (sabiedriski nozīmīgām būvēm);
2.2.12.	būvprojekta ekspertīze.
2.3.	Ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma kartes, tehniskās shēmas vienkāršotai inženiertīklu pievada izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai, vai citas saskaņošanas un akceptēšanas dokumentācijas izmaksas saskaņā ar veicamo būvdarbu apjomu un normatīvajiem aktiem
3.	Autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas
ATTIECINĀMĀS BŪVDARBU IZMAKSAS saskaņā ar būvprojektu pēc TAA un energoaudita pārskata prasībām
4.	Būvdarbu izmaksas pa pozīcijām
4.1.	Ēkas cokola un pirmā stāva grīdas norobežojošo konstrukciju siltināšana un nomaiņa:
4.1.1.	cokola, pagraba sienu un pirmā stāva grīdas remonts;
4.1.2.	gaismas bedres renovācija: siltināšana, lietus un atkušņu ūdens novadīšana;
4.1.3.	ēkas apmales demontāža;
4.1.4.	cokola un pagraba sienu siltināšana ≥60cm dziļumā zem ēkas apmales;
4.1.5.	ēkas apmales atjaunošana, ja tiek nodrošināta virsūdeņu novadīšana;
4.1.6.	drenāžas ierīkošana, ja tas nepieciešams augsta gruntsūdens līmeņa dēļ;
4.1.7.	zemes darbi cokola siltināšanas sagatavošanai;
4.1.8.	teritorijas sakārtošana pēc darbu veikšanas būvdarbu zonā ap ēku;
4.1.9.	pirmā stāva grīdas demontāža jaunas grīdas ar siltinājuma slāni izbūvei, ja zem pirmā stāva nav pagraba;
4.1.10.	jaunas grīdas izbūve ar siltinājuma slāni, ja zem pirmā stāva nav pagraba;
4.1.11.	sienu virsmu ierobežots kosmētiskais remonts, kas atjauno to apdari iepriekšējā stāvoklī pirms enerģiju taupošu būvdarbu uzsākšanas, t.sk. logaiļu iekšējā un ārēja apdare.
4.2.	Ārsienu renovācija un siltināšana:
4.2.1.	termiskos tiltus veidojošo ēkas elementu demontāža;
4.2.2.	ārsienu virsmas sagatavošana un šuvju apstrāde;
4.2.3.	siltinājuma un hermetizācijas materiālu iestrāde un nostiprināšana;
4.2.4.	logu ārējo aiļsānu siltināšana vienlaicīgi ar fasādes siltināšanu;
4.2.5.	armējamā sieta iestrāde fasādes virsmas apdarei;
4.2.6.	fasādes gala apdare atbilstoši Būvprojektam vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijai;
4.2.7.	balkonu un lodžiju renovācija un siltināšana, ieskaitot lodžiju aizstiklošanu, ja tas pamatots ar energoefektivitātes aprēķinu;
4.2.8.	kompleksa ēkas norobežojošo konstrukciju sadurvietu rekonstrukcija, ja tiek samazināts ēkas gaisa caurlaidības koeficients un novērsti aukstuma tilti;
4.2.9.	sienu virsmu ierobežots kosmētiskais remonts, kas atjauno to apdari iepriekšējā stāvoklī pirms būvdarbu uzsākšanas, t.sk. logaiļu iekšējā un ārēja apdare.
4.3.	Ēkas ieejas mezgla renovācija:
4.3.1.	vējtvera jumta renovācija;
4.3.2.	logu un stiklojuma nomaiņa uz logiem ar U-vērtību ne lielāku par 1,3 W/m2*K;
4.3.3.	ieejas ārdurvju nomaiņa uz ārdurvīm ar U-vērtību ne lielāku par 1,3 W/m2*K; ieejas iekšējo durvju blīvēšana vai nomaiņa; pašaizvēršanās mehānisma uzstādīšana;
4.3.4.	ieejas mezgla ārsienu renovācija ar siltināšanu;
4.3.5.	Ieejas mezgla gala apdare atbilstoši Būvprojektam vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijai;
4.3.6	ieejas mezgla sienu iekšējā apdare pēc logu un durvju nomaiņas.
4.4.	Pagraba pārseguma siltināšana:
4.4.1.	siltinājuma materiāla iestrāde un nostiprināšana;
4.4.2.	siltumizolācijas apdare un krāsojums;
4.4.3.	pagraba ārdurvju nomaiņa uz ārdurvīm ar U-vērtību ne lielāku par 1,3 W/m2*K; blīvēšana, pašaizvēršanās mehānisma uzstādīšana, ja pagrabs ir apsildāms; pagraba durvju nomaiņa no pirmā stāva vai cokolstāva, ja pagrabs ir neapsildāms.
4.5.	Logu nomaiņa:
4.5.1.	esošo logu demontāža, ja to U-vērtība ir lielāka par 1,7 W/m2*K;
4.5.2.	jauno logu montāža, ar U-vērtību ne lielāku par 1,3 W/m2*K visai loga sistēmai kopumā, ieskaitot rāmja un montāžas ψ vērtību;
4.5.3.	esošu logu pārmontēšana (U-vērtība < 1,7 W/m2*K) novēršot termiskos tiltus;
4.5.4.	logailu rekonstrukcija, samazinot stiklojuma apjomu ziemeļu fasādēs saskaņā ar telpu funkciju un prasībām dabiskajam apgaismojumam;
4.5.5.	regulējamu žalūziju uzstādīšana dienvidu fasādēs, samazinot telpu pārkaršanu, pamatot ar aprēķinu;
4.5.6.	iekšējo palodžu nomaiņa;
4.5.7.	ārējo skārda palodžu nomaiņa;
4.5.8.	iekšējo logaiļu kosmētiskais remonts.
4.6.	Bēniņu un tehniskā stāva siltināšana:
4.6.1.	fasādes virsmas tīrīšanas un sagatavošanas darbi pirms siltinājuma montāžas;
4.6.2.	siltinājuma ierīkošana;
4.6.3.	piespiedu ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanu (rekuperāciju) izbūve, ar siltuma atgūšanas efektivitāti ne zemāku par 85 %.
4.7.	Jumta renovācija, ar siltumizolāciju un hidroizolāciju: – ieskaitot jumta seguma izbūvi plakaniem jumtiem; – tikai siltumizolācijas un hidroizolācijas darbi slīpiem jumtiem.
4.7.1.	jumta seguma un esošā siltinājuma demontāža plakaniem jumtiem, slīpiem jumtiem daļēja demontāža, kas nepieciešama kvalitatīvai siltumizolācijas un hidroizolācijas darbu veikšanai;
4.7.2.	virsmas sagatavošana jauna siltinājuma ieklāšanai;
4.7.3.	jauna jumta seguma un hidroizolācijas izbūve plakaniem jumtiem, hidroizolācijas izbūve slīpiem jumtiem;
4.7.4.	iekšējās lietusūdens noteces sistēmas remonts, ja tāda ir;
4.7.5.	parapeta skārda ieseguma renovācija vai jauna ūdensdroša seguma ierīkošana;
4.7.6.	jaunu lietusūdens cauruļu un tekņu ierīkošana un pieslēgšana lietus ūdens kanalizācijas sistēmai vai novadīšana drošā attālumā no pamatiem (cokola).
4.8.	Sienu, griestu un grīdas ierobežots kosmētiskais remonts pēc inženiertīklu nomaiņas, lai atjaunotu virsmas iepriekšējā stāvoklī
4.9.	Siltumapgādes sistēmas renovācija:
4.9.1.	siltummezgla renovācija;
4.9.2.	siltumapgādes cauruļvadu (ēkas robežās, līdz siltummezglam) siltumizolācijas nomaiņa vai siltināšana;
4.9.3.	nefosilo enerģijas avotu (saules kolektori, gaisa vai zemes siltumsūkņi, granulu vai šķeldas apkures katli) uzstādīšana un pieslēgšana.
4.10.	Apkures sistēmas renovācija, norādot aprēķināto siltuma enerģijas patēriņa samazinājumu:
4.10.1.	esošās centrālās apkures sistēmas demontāža ēkā, ja tiek izbūvēta jauna apkures sistēma, norādot aprēķināto siltuma enerģijas patēriņa samazinājumu;
4.10.2.	jaunas divcauruļu apkures sistēmas izbūve;
4.10.3.	apkures sistēmas ieregulēšana un balansēšana;
4.10.4.	apkures sistēmas izbūve no ventilācijas rekuperācijas;
4.10.5.	telpu temperatūras kontroles un regulēšanas ierīču iegāde un uzstādīšana, ja tas tiek īstenots kopā ar citiem siltumenerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem.
4.11.	Ventilācijas sistēmas renovācija vai izbūve:
4.11.1.	esošās sistēmas demontāža;
4.11.2.	piespiedu ventilācijas izbūve ar siltuma atgūšanas (rekuperācijas) sistēmu;
4.11.3.	ventilācijas iekārtu telpas renovācija vai ventilācijas iekārtu telpas kā jaunas rekuperācijas ventilācijas sistēmas sastāvdaļas, izbūve esošā ēkā;
4.11.4.	jaunu ventilācijas kanālu izbūve;
4.11.5.	individuālo rekuperācijas iekārtu uzstādīšana telpās vai telpu blokos;
4.11.6.	atsevišķu skaitītāju uzstādīšanu ventilācijas siltuma un elektroenerģijas patēriņam;
4.11.7.	klātbūtnes sensoru uzstādīšana, ventilācijas regulēšanas automātikas uzstādīšana.
4.12.	Ūdens apgādes sistēmas rekonstrukcija:
4.12.1.	karstā ūdens sagatavošanas sistēmas rekonstrukcija, ieskaitot enerģijas avota nomaiņu uz nefosilo enerģijas avotu (saules kolektori, gaisa vai zemes siltumsūkņi, granulu vai šķeldas apkures katli);
4.12.2.	cauruļvadu siltumizolācijas izbūve vai nomaiņa;
4.12.3.	santehnisko iekārtu un cauruļvadu nomaiņa uz resursus taupošām iekārtām (ja energoauditā konstatēta nepieciešamība, norādot aprēķināto enerģijas patēriņa samazinājumu).
4.13.	Apgaismojums un elektroapgāde:
4.13.1.	neefektīva un normatīvajiem aktiem neatbilstoša apgaismojuma un tā instalāciju demontāža telpās, kur tiek izbūvētas enerģiju taupošas apgaismojuma sistēmas, saskaņā ar aprēķinu;
4.13.2.	energoefektīva un normatīvajiem aktiem atbilstoša apgaismojuma uzstādīšana;
4.13.3.	apgaismojuma instalāciju izbūve;
4.13.4.	atsevišķu skaitītāju uzstādīšanu apgaismojuma elektroenerģijas patēriņam;
4.13.5.	klātbūtnes sensoru uzstādīšana, apgaismojuma regulēšanas automātikas uzstādīšana;
4.13.6.	elektroinstalācijas, kas nepieciešamas citu inženiertīklu ekspluatācijas un telpu klimata kontroles nodrošināšanai; norādot pieslēgto iekārtu enerģijas patēriņa samazinājumu.
4.14.	Vājstrāvu instalācijas, kas nepieciešamas citu inženiertīklu ekspluatācijas un telpu klimata kontroles nodrošināšanai, norādot pieslēgto iekārtu enerģijas patēriņa samazinājumu
4.15.	Citi ēkas renovācijas darbi, kas samazina siltumenerģijas patēriņu
4.16.	Ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude, spiediena tests, termogrāfija un fotografēšana pirms būvniecības un būvniecības stadijā
4.17.	Ēkas energosertifikāts pēc nodošanas ekspluatācijā

Vides ministrs R.Vējonis

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” iesnieguma veidlapa

Vides ministrs R.Vējonis

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1

Vides ministrs R.Vējonis

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1

Tehniskās apsekošanas atzinums

Būves tehnisko apsekošanu veikt saskaņā ar LBN 405-01, pēc pievienotā uzdevuma.

Iesniedzējam nodrošināt datu un formulējumu atbilstību Apsekošanas atzinumā un Energoaudita pārskatā.

Būves Tehniskās apsekošanas uzdevums
(pēc LBN 405-01 pielikuma) obligāti apsekojamās būves daļas, iekļaujot arī citas konstrukcijas vai ēkas daļas, ja nepieciešams

1. Būves daļas

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām		Tehniskais nolietojums (%)
1.1.	pamati un pamatne
Pamatu veids, to iedziļinājums, izmantotie materiāli, to stiprība, hidroizolācija, drenāža, būves aizsargapmales, ārsienu aizsardzība pret mitrumu.
1.2.	nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes
Pagraba un virszemes nesošo sienu konstrukcija un materiāls. Konstruktīvās shēmas. Galveno konstruktīvo elementu biezums un šķērsgriezums. Mūra vājinājumi. Plaisu atvērumu mērījumu un plaisu attīstības novērojumu dati. Atdalošā un tvaika izolācija. Koksnes bioloģiskie bojājumi. Sienu būvmateriālu stiprība, konstrukciju elementu pārbaudes un mūra stiprības aplēšu rezultāti. Kontrolzondēšanas rezultāti. Ailu siju un pārsedžu raksturojums, to balstvietas, citi raksturojošie rādītāji
1.3.	karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi un sijas
Kolonnu, stabu, rīģeļu un siju konstrukcija un materiāls
1.4.	pašnesošās sienas
Pašnesošo sienu konstrukcija un materiāls
1.5.	šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija
1.6.	pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi
Pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu aplēses shēmas, konstrukcija un materiāls. Nesošo elementu biezums vai šķērsgriezums. Konstatētās deformācijas, bojājumi un to iespējamie cēloņi. Plaisu atvērumu mērījumu dati. Pagaidu pastiprinājumi, atslogojošās konstrukcijas. Betona stiprība. Metāla konstrukciju un stiegrojuma korozija. Koka ēdes (mājas piepes) un koksngraužu bojājumi. Kontrolzondēšanas un atsegšanas rezultāti. Nestspējas pārbaudes aplēšu rezultāti. Skaņas izolācija
1.7.	būves telpiskās noturības elementi
1.8.	jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta segums, lietusūdens novadsistēma
Jumta konstrukcijas, ieseguma un ūdens noteku sistēmas veids, konstrukcija un materiāls. Savietotā jumta konstrukcija un materiāls. Konstatētie defekti un to iespējamie cēloņi. Gaisa apmaiņa, temperatūras un gaisa mitruma režīms bēniņos. Tehniskā stāvokļa novērtējums kopumā pa atsevišķiem konstrukciju veidiem
1.9.	balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi
Balkonu, lodžiju, erkeru, jumtiņu un dzegu konstrukcija un materiāls
1.10.	kāpnes un pandusi
Kāpņu veids, konstrukcija un materiāls; kāpņu laukumi (podesti), margas. Kāpņu telpas sienu stāvoklis kāpņu elementu iebūves vietās. Lieveņi un pandusi. Avārijas, pagraba, ugunsdzēsēju kāpnes un palīgkāpnes
1.11.	starpsienas
Starpsienu veidi un konstrukcijas, skaņas izolācija
1.12.	grīdas
Grīdu konstrukcijas, seguma un virsseguma veidi. Skaņas un siltuma izolācija
1.13.	ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas
Logu un balkona durvju, skatlogu (vitrīnu), slēģu, ārdurvju, iekšdurvju un vārtu materiāls, veidi un konstrukcijas, jumtiņi un markīzes
1.14.	apkures krāsnis, virtuves pavardi, dūmeņi
Krāšņu, kamīnu, virtuves pavardu un dūmeņu veidi, konstrukcija, materiāls un apdare. Atbilstība ugunsdrošības prasībām
1.15.	konstrukciju un materiālu ugunsizturība
Betona, metāla, koka, plastmasas, auduma un pretuguns aizsargapstrādes materiāli, šo materiālu atbilstība standartiem, pretuguns aizsardzības veidu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Konstrukciju un materiālu tehniskā stāvokļa novērtējums ugunsizturības robežu un pretdūmu aizsardzības aspektā
1.16.	ventilācijas šahtas un kanāli
1.17.	liftu šahtas
1.18.	iekšējā apdare un arhitektūras detaļas
Iekšējo virsmu apdares veidi
1.19.	ārējā apdare un arhitektūras detaļas
Fasāžu virsmu apdare. Fasādes detaļas, to materiāls
1.20.	citas būves daļas

2. Iekšējie inženiertīkli un iekārtas
(Ietver tikai tos iekšējos inženiertīklus un iekārtas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam)

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem un būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām			Tehniskais nolietojums (%)
2.1.	aukstā ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, ventiļi, krāni, sanitārtehniskā iekārta, ūdens patēriņa skaitītāji
Iekšējā aukstā ūdensvada ievadi, ūdens mērītājs, tīkla shēma, cauruļvadi un ietaises; spiediens tīklā un citi rādītāji. Hidrauliskā pārbaude un atbilstība normatīvo aktu prasībām. Notekūdeņu novadīšanas veids un attīrīšanas iespējas
2.2.	karstā ūdens cauruļvadi, to izolācija, ventiļi, krāni, ūdensmaisītāji, žāvētāji, ar cieto kurināmo apkurināmie ūdens sildītāji, ūdens patēriņa un siltumenerģijas patēriņa skaitītāji un citi elementi
Iekšējā karstā ūdens ūdensvada sistēma, tīkla shēma, cauruļvadi un sūkņi. Siltuma patēriņš karstā ūdens sagatavošanai. Ūdens sildītāja novietojums
2.3.	ugunsdzēsības ūdensvads, automātiskās sistēmas un pretdūmu aizsardzības sistēmas
Iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas veids, tīkla shēma, cauruļvadi, sūkņu iekārtas, ugunsdzēsības krāni, šļūtenes un stobri. Hidrauliskā pārbaude. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas veids. Uguns dzēšanai lietojamās vielas. Ūdensvada ievadi, tīkla shēma, cauruļvadi, ietaises un sūkņu iekārtas. Automātiskās vadības nodrošinājums. Automātiskās ugunsdrošības sistēmas nodrošinājums ar rezerves elektroapgādi. Iekārtu un ietaišu atbilstība standartiem. Bloķējums ar citām sistēmām. Sistēmu kalpošanas ilgums. Pretdūmu aizsardzības veidi, gaisa vadi, ietaises un iekārtas. Rezerves elektroapgāde, automātiskā vadība, bloķējums ar citām sistēmām. Sistēmas kalpošanas ilgums
2.4.	apkures sistēma, tās cauruļvadi, stāvvadi, ventiļi, cauruļvadu izolācija, apkures katli, siltummaiņi, mēraparāti, automātika un citi elementi
Siltummezgla iekārta. Apkures sistēmas veids, cauruļvadi, izplešanās tvertne. Sistēmas kalpošanas ilgums, galvenie defekti, atbilstība normatīvo aktu prasībām. Būves siltuma zudumi. Vietējās katlumājas iekārta, aptuvenā maksimālā jauda
2.5.	centrālapkures radiatori, kaloriferi, konvektori un to pievadi, siltuma regulatori
Centrālapkures sildķermeņi, kalpošanas ilgums
2.6.	ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārta
Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma, iekārtas un citi elementi
2.7.	gāzesvadi un iekārtas, gāzes ūdenssildītāji, gāzes apkures katli, gāzes patēriņa skaitītāji
Gāzesvada ievads, cauruļvadi, uzstādītā gāzes aparatūra
2.8.	elektroapgādes sistēma un elektrotehniskās ietaises
Elektroapgādes avots, tīkla spriegums, ievada un sadalošās elektroietaises, barošanas pievadi liftam, siltummezglam, dežūrapgaismojumam, pretdūmu aizsardzībai, citām iekārtām un ietaisēm. Spēka patērētāji, to jauda. Kabeļu un vadu izolācijas pretestības mērījumu rezultāti, avārijas un evakuācijas apgaismojums un tā rezerves elektroapgādes veids, iezemējums un zibensaizsardzības ietaises. Pretestības mērījumu rezultāti. Siltummezgla nodrošinājums ar rezerves elektroapgādi
Apgaismojuma atbilstība normatīviem pa telpu grupām: - mācību telpas - sadzīves telpas - darba telpas (kabineti) - citas telpas (laboratorijas, zīmētavas, u.c.) - gaiteņi, kāpņu telpas
2.9.	apsardzes, signalizācijas, saziņas un citas iekārtas
Iekārtas veids, nodrošinājums ar rezerves elektroapgādi
2.10.	vājstrāvas tīkli un ietaises
Vājstrāvas ietaišu uzskaitījums, centralizētās paziņošanas sistēmas, to veidi, nodrošinājums ar rezerves elektroapgādi
2.11.		lifta iekārta
Liftu skaits un izmantošanas veids, celtspēja, atrašanās vieta; kabīne, šahtas priekšlaukums. Montāžas gads, raksturojumi, elektroinstalācijas tehniskais stāvoklis
2.12.	citas ietaises un iekārtas

3. Ārējie inženiertīkli

(Ietver tikai tos ārējos inženiertīklus, kas apsekoti atbilstoši apsekošanas uzdevumam)

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām		Tehniskais nolietojums (%)
3.1.	ūdensapgāde
Ūdensapgādes avots, ūdens kvalitāte, ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes veids, tīkla shēma, cauruļvadi. Hidranti
3.2.	kanalizācija
Ārējās kanalizācijas sistēma. Pagalma kanalizācijas tīkls, pievienojuma vieta vai izvade, vietējās kanalizācijas attīrīšanas ietaises. Lietusūdens kanalizācija un lietusūdens noteku sistēmas izvadi, cauruļvadi, vietējās ietaises. Uzstādītās sanitārtehniskās ierīces
3.3.	drenāžas sistēmas
3.4.	siltumapgāde
Siltumapgādes avots, siltumtīkli, pievienojuma vieta
3.5.	gāzes apgāde
Gāzes apgādes avots, pagalma gāzesvada trasējums, pievienojuma vieta
3.6.	zibensaizsardzība

4. Kopsavilkums

4.1.	būves tehniskais nolietojums
Būves tehnisko rādītāju un ar tiem saistīto citu ekspluatācijas rādītāju stāvokļa pasliktināšanās pakāpe noteiktā laika momentā attiecībā pret jaunu būvi dabas, klimatisko un laika faktoru ietekmē, kā arī cilvēku darbības dēļ. Noteiktā lieluma (procentos) pamatojums. Konstrukcijas vai to elementi, kas ir avārijas un pirmsavārijas stāvoklī. Izpētes materiālu analīzē konstatētais galveno nesošo konstrukciju tehniskais stāvoklis kopumā, piemērotība vai nepieciešamie priekšnoteikumi to turpmākajai ekspluatācijai. Būves plānojuma un iekārtojuma, kā arī izmantošanas apstākļu atbilstība mūsdienu labiekārtojuma prasībām
4.2.	secinājumi un ieteikumi
Apstākļi, kuriem pievēršama īpaša vērība būvprojektēšanā vai renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu veikšanā. Nepieciešamie pasākumi (renovācija, rekonstrukcija, restaurācija) būves turpmākās ekspluatācijas nodrošināšanai, galvenie veicamie darbi

Vides ministrs R.Vējonis

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

6.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1

Būves mets: grafiskā daļa un paskaidrojuma raksts

1. Grafiskās daļas sastāvs:

1.1. ēkas novietne ar dotām debespusēm;

1.2. ēkas stāvu plāni M 1:100 ar logu un ārdurvju markām; balkoniem, lodžijām, āra kāpnēm; u.c. konstrukcijām, kuras potenciāli var veidot aukstuma tiltus;

1.3. fasādes ar dotām ēkas norobežojošo konstrukciju, logu un durvju platībām un U koeficienta vērtībām;

1.4. griezuma shēma ar mezglu vietām;

1.5. tipveida mezglu risinājumi: cokola siltināšana; balkonu un lodžiju siltināšana; logu iebūves mezgls; karnīzes un jumta siltinājuma mezgls; mezgli aukstuma tiltu novēršanai citām fasādes konstrukcijām.

2. Paskaidrojuma raksta sastāvs:

2.1. projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums (nosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas ar projekta palīdzību, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Nosaukt būtiskākās projekta aktivitātes, raksturot projektā izmantojamās tehnoloģijas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus un pamatojot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai, maks. 6000 zīmes, nodrošinot teksta daļas atbilstību projekta iesnieguma veidlapai, skat. 2.3.apakšpunktu).

2.2. projektā sasniedzamie rādītāji (atbilstoši projekta iesnieguma veidlapas 2.7.apakšpunktam):

Nr.p.k.	Rādītājs	Rezultāts	Mērvienība
1.	Plānotais energoefektivitātes rādītājs – siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā		kWh/m2
2.	Plānotais CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs		kgCO2/Ls
3.	KPFI līdzfinansējuma rādītājs		%

2.3. vispārīgi: ēkas novietne un esošā situācija;

2.4. arhitektūras daļa. Detalizēts apraksts par ēkas norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes paaugstināšanu attiecībā pret esošo situāciju. Informācija par norobežojošo konstrukciju U vērtībām, tehnoloģiju apraksts ēkas konstrukciju hermetizācijas uzlabošanai, norādot pielietojamos materiālus;

2.5. būvkonstrukciju daļa. Detalizēts apraksts par ēkas nesošo konstrukciju energoefektivitātes paaugstināšanu un aukstuma tiltu novēršanu, ēkas pamatu izo­lācijas pasākumiem;

2.6. apkure un vēdināšana. Ventilācijas un apkures sistēmas apraksts, tehnoloģiju apraksts energoefektivitātes paaugstināšanai, iekārtu parametri;

2.7. paskaidrojuma raksts ar energopatēriņa aprēķinu, atbilstoši LVS EN ISO 13790:2008 A – “Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana”;

2.8. telpu apgaismojums, tā atbilstība normatīviem, apgaismes ķermeņu parametri un energoefektivitātes rādītāji attiecībā pret iepriekš izmantotajiem (vai standarta risinājumiem);

2.9. darbu organizācijas sadaļa. Jāapraksta projektā pielietojamās enerģiju taupošās būvniecības metodes un to atbilstība Zaļā iepirkuma prasībām:

2.9.1. enerģijas sadales ekrāns;

2.9.2. noteiktu būvmateriālu izslēgšana, un videi draudzīgu būvmateriālu lietošanu;

2.9.3. kokmateriālu izcelsme;

2.9.4. gaistošo organisko savienojumu emisiju robežsliekšņi;

2.9.5. ūdens taupīšanas pasākumi;

2.9.6. trokšņu mazināšanas pasākumi renovācijas būvdarbu laikā;

2.9.7. prasības būvniecības energopatēriņa pārraudzībai;

2.9.8. prasības būvniecības atkritumu apsaimniekošanai;

2.9.9. būvniecības materiālu transportēšanas nosacījumi;

2.10. projekta rezultātu atbilstība zaļā publiskā iepirkuma prasībām pēc būvniecības darbu pabeigšanas:

2.10.1. ēkas apsaimniekotāja apmācība par energoefektivitāti;

2.10.2. ēkas gaisa apmaiņas koeficienta pārbaudes veikšana;

2.10.3. atkritumu samazināšana un apsaimniekošana;

2.10.4. pēcprojekta enerģijas patēriņa uzskaite;

2.11. citi paskaidrojumi, kas sniedz vērtēšanas komisijai priekšstatu par veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem.

Vides ministrs R.Vējonis

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

7.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1

Būvniecības izmaksu tāmes veidlapa

Vides ministrs R.Vējonis

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

8.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1

Projekta ieviešanas un finanšu plūsmas grafiks

Nr.	Darba apraksts		Jan. 10	Feb. 10	Mar. 10	Apr. 10	Mai. 10	Jūn. 10	Jūl. 10	Aug. 10	Sept. 10	Okt. 10	Nov. 10	Dec. 10
I Iesniegumu izskatīšana
1	Konkursa izsludināšana VIDM
2	Iepirkuma izsludināšana Tehniskās dokumentācijas izstrādei (I un II stadija)
3	Saņemto piedāvājumu izvērtēšana
4	Līguma slēgšana ar projektētāju par Projekta iesnieguma Tehnisko dokumentāciju (I stadija)
5	Konkursa pieteikumu iesniegšana VIDM
6	Pieteikumu izskatīšana VIDM
II Tehniskās dokumentācijas izstrāde
7	VIDM līguma slēgšana ar finansējumu saņēmējiem
8	Finansējuma saņēmēju Līgumu slēgšana par Projekta ieviešanas Tehnisko dokumentāciju (II stadija)
9	Avanss Tehniskās dokumentācijas izstrādei
10	Tehniskās dokumentācijas izstrāde
11	Starpposma maksājums Tehniskās dokumentācijas izstrādei
12	Tehniskā dokumentācijas izskatīšana VIDM
13	Tehniskās dokumentācijas akcepts vai korekcijas
14	Beigu maksājums Tehniskās dokumentācijas izstrādei
III Būvniecība
15		Iepirkuma izsludināšana būvniecībai
16		Būvniecības līgumu slēgšana
17		Avanss būvniecības darbiem
18		Būvniecības darbi
19		Autoruzraudzība un būvuzraudzība
20		Starpposma maksājums būvniecības darbiem
21		Būvniecības laika grafiks galvenajiem darbiem:
21.1		.......
21.2		.......
22		Beigu maksājums par būvniecības darbiem

Vides ministrs R.Vējonis

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

9.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1

Administratīvās vērtēšanas kritēriji

Nr.p.k.	Kritērijs	Vērtējums
		Jā	Nē	NA*
1.	Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā akreditēta augstākās izglītības iestāde
2.	Projekta iesniegums ir iesniegts noteiktajā formā:
2.1.	papīra formā nosūtot pa pastu vai personīgi;
2.2.	elektroniskā dokumenta formā;
3.	Projekta iesniegums ir iesniegts atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā
4.	Projekta iesniegumā obligāti nepieciešamie dokumenti:
4.1.	projekta iesnieguma veidlapa ((Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumi Nr.1 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” nolikums” (turpmāk – noteikumi), 3.pielikums);
4.2.	energoaudita pārskats (noteikumu 4.pielikums);
4.3.	tehniskās apsekošanas atzinums (noteikumu 5.pielikums);
4.4.	būves mets: grafiskā daļa un paskaidrojuma raksts (noteikumu 6.pielikums);
4.5.	būvniecības izmaksu tāme (noteikumu 7.pielikums);
4.6.	projekta ieviešanas un finanšu plūsmas laika grafiks (noteikumu 8.pielikums).
4.7.	Papildus iesniedzamie dokumenti:
4.7.1.	piederību vai piekritību apliecinoši dokumenti (zemesgrāmatas apliecības kopija vai citu dokumentu kopija, kas apliecina īpašuma, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, piederību projekta iesniedzējam) ēkām, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes;
4.7.2.	Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegta valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu apliecinošu izziņa (ja attiecināms);
4.7.3.	Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinums par būves meta atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, ja ēka ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis (tā daļa);
4.7.3.	paziņojuma kopija par iepirkuma procedūras rezultātiem (ja iepirkums ir veikts līdz projekta iesnieguma iesniegšanai).
5.	Projekta iesniegums ir noformēts atbilstoši noteiktajām prasībām:
5.1.	projekta iesniegums ir sagatavots datorrakstā;
5.2.	projekta iesnieguma veidlapa ir sagatavota latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.2.2.apakšpunktu;
5.3.	papildus iesniedzamie dokumenti ir sagatavoti latviešu valodā vai arī, ja tie nav latviešu valodā, tiem ir pievienots apliecināts tulkojums latviešu valodā;
5.4.	projekta iesniegumā lietotā naudas vienība ir lats;
5.5.	projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta;
5.6.	projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā amatpersona;
5.7.	papildus iesniedzamie dokumenti ir oriģināleksemplāri vai arī to kopijas, kas sagatavotas un apliecinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
5.8.	projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu (dzēsumu, svītrojumu, aizkrāsojumu un papildinājumu).
6.A. Prasības, kas attiecas tikai uz tiem projekta iesniegumiem, kas iesniegti papīra formā:
6.A.1.	ir iesniegts viens oriģināleksemplārs;
6.A.2.	projekta iesniegumam ir pievienots kompaktdisks (CD) ar projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā, kas ir sagatavota DOC, DOCX, XLS, XLSX, JPG vai PDF datņu formātā;
6.A.3.	projekta iesnieguma veidlapa papīra formā ir identiska ar projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā;
6.A.4.	projekta iesniegums ir ievietots aizzīmogotā iepakojumā (aploksnē vai kastē);
6.A.5.	projekta iesnieguma oriģināleksemplārs ir cauršūts (caurauklots);
6.A.6.	projekta iesnieguma oriģināleksemplāra visas lapas ir numurētas.
6.B. Prasības, kas attiecas tikai uz projekta iesniegumiem, kas iesniegti elektroniskā dokumenta formā:
6.B.1.	uz elektroniskā dokumenta ir drošs elektroniskais paraksts;
6.B.2.	uz elektroniskā dokumenta ir laika zīmogs;
6.B.3.	elektroniskais dokuments ir sagatavots DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF vai JPG datņu formātā.

* – Nav attiecināms

Vides ministrs R.Vējonis

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

10.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1

Projekta atbilstības kritēriji

Nr.p.k.	Kritērijs	Vērtējums
		Jā	Nē	NA*
1.	Projekts atbilst konkursa mērķim
2.	Sniegts projekta nepieciešamības pamatojums
3.	Projektā paredzētās aktivitātes plānots īstenot līdz 2011. gada 1.decembrim
4.	Līdzfinansējums:
4.1.	projektam pieprasītais kopējais līdzfinansējums nav mazāks kā 30 000 latu;
4.2.	projektam pieprasītais kopējais līdzfinansējums nav lielāks kā 1 000 000 latu;
4.3.	projektam pieprasītais KPFI līdzfinansējums nepārsniedz maksimāli pieļaujamo (no projekta kopējām attiecināmām izmaksām);
4.4.	projekta iesnieguma iesniedzējs ir apliecinājis gatavību sniegt savu līdzfinansējumu nepieciešamajā apmērā.**
5.	Projekta iesniegumā vienas ēkas aktivitātes un attiecināmās izmaksas nav plānotas cita projekta iesnieguma ietvaros
6.	Projekts uz projekta iesniegšanas brīdi netiek un projekta apstiprināšanas gadījumā netiks finansēts no citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.
7.	Ir ievēroti zaļā publiskā iepirkuma principi attiecībā uz projektētāju un būvorganizācijas atlases kritērijiem
9.	Projektā plānotās aktivitātes atbilst noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm saskaņā ar noteikumu 18.punktu
10.	Projektā iekļautās attiecināmās izmaksas atbilst noteiktajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar noteikumu 19.punktu un 2.pielikumu
11.	Projekta īstenošanas rezultātā katrā ēkā, kurā īstenotas projekta aktivitātes, sagaidāmais siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 100 kWh/m2 gadā
12.	Projekta īstenošanas rezultātā sagaidāmais efektivitātes rādītājs (oglekļa dioksīda emisijas samazinājums attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu) nav mazāks par 0,35 kgCO2/Ls gadā
13.	Projekta iesniegumā ir identificēti un raksturoti iespējamie projekta ieviešanas riski un raksturoti preventīvie pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai
14.	Projekta iesniegumā ir norādīti un aprakstīti projekta īstenošanas publicitātes pasākumi

* Nav attiecināms

** Valsts dibinātas koledžas līdzfinansējuma apliecinājumu iesniedz tikai tad, ja projekta iesniegums ir apstiprināts finansēšanai un pirms līguma slēgšanas ar atbildīgo iestādi.

Vides ministrs R.Vējonis

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

11.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1

Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Nr.p.k.	Kritērijs	Iespējamais punktu skaits	Faktiskais vērtējums
1.	Zaļā iepirkuma prasību* piemērošana iepirkumam projektēšanas posmā
1.A	Definēti atlases kritēriji projektētājam: sertificētam arhitektam, būvinženierim vai energoauditoram ir pieredze (klienta atsauksme) vai apliecinājums par apmācību kursu enerģiju taupošu ēku projektēšanā.	2
2.	Zaļā iepirkuma prasību* piemērošana iepirkumam būvdarbu posmā
2.A	Definēti atlases kritēriji būvuzņēmējam, specifikācijas energopatēriņa pārraudzībai, būvmateriāliem, ūdens resursu izmantošanai, līguma izpildes nosacījumi trokšņa līmenim un atkritumu apsaimniekošanai būvdarbu laikā	4
2.B	Definēti atlases kritēriji būvuzņēmējam, specifikācijas būvmateriāliem, līguma izpildes nosacījumi trokšņa līmenim un atkritumu apsaimniekošanai būvdarbu laikā	3
2.C	Definēti atlases kritēriji būvuzņēmējam, specifikācijas būvmateriāliem un līguma izpildes nosacījumi atkritumu apsaimniekošanai būvdarbu laikā	2
2.D	Definēti atlases kritēriji būvuzņēmējam, kā arī līguma izpildes nosacījumi atkritumu apsaimniekošanai būvdarbu laikā	1
2.E	Nav definētas zaļā publiskā iepirkuma prasības	0
3.	Projekta sagaidāmais energoefektivitātes rādītājs
3.A	Siltumenerģijas patēriņš apkurei līdz 20 kWh/m2 gadā	9
3.B	Siltumenerģijas patēriņš apkurei 21–30 kWh/m2 gadā	8
3.C	Siltumenerģijas patēriņš apkurei 31–40 kWh/m2 gadā	7
3.D	Siltumenerģijas patēriņš apkurei 41–50 kWh/m2 gadā	6
3.E	Siltumenerģijas patēriņš apkurei 51–60 kWh/m2 gadā	5
3.F	Siltumenerģijas patēriņš apkurei 61-70 kWh/m2 gadā	4
3.G	Siltumenerģijas patēriņš apkurei 71–80 kWh/m2 gadā	3
3.H	Siltumenerģijas patēriņš apkurei 81–90 kWh/m2 gadā	2
3.I	Siltumenerģijas patēriņš apkurei 91-100 kWh/m2 gadā	1
4.	Projekta sagaidāmais CO2 izmešu samazinājuma efektivitātes rādītājs
4.A	Efektivitātes rādītājs 0,81 līdz 0,85 vai vairāk kgCO2/Ls gadā	10
4.B	Efektivitātes rādītājs 0,76 līdz 0,80 kgCO2/Ls gadā	9
4.C	Efektivitātes rādītājs 0,71 līdz 0,75 kgCO2/Ls gadā	8
4.D	Efektivitātes rādītājs 0,66 līdz 0,70 kgCO2/Ls gadā	7
4.E	Efektivitātes rādītājs 0,61 līdz 0,65 kgCO2/Ls gadā	6
4.F	Efektivitātes rādītājs 0,56 līdz 0,60 kgCO2/Ls gadā	5
4.G	Efektivitātes rādītājs 0,51 līdz 0,55 kg CO2/Ls gadā	4
4.H	Efektivitātes rādītājs 0,46 līdz 0,50 kgCO2/Ls gadā	3
4.I	Efektivitātes rādītājs 0,41 līdz 0,45 kgCO2/Ls gadā	2
4.K	Efektivitātes rādītājs 0,35 līdz 0,40 kgCO2/Ls gadā	1
5.	Pieprasītā līdzfinansējuma rādītājs attiecībā pret maksimāli pieļaujamo**
5.A	21–25 % un vairāk zem maksimāli pieļaujamā	5
5.B	16–20 % zem maksimāli pieļaujamā	4
5.C	11–15 % zem maksimāli pieļaujamā	3
5.D	6–10 % zem maksimāli pieļaujamā	2
5.E	0–5 % zem maksimāli pieļaujamā	1

* Zaļā publiskā iepirkuma prasības energoefektivitātei ir ietvertas kvalitātes kritēriju 2.–4.punktā. Projekti, kas neatbilst šo kritēriju minimālajām energoefektivitātes prasībām, netiek vērtēti. Projekta iesniedzējam projekta iesnieguma veidlapā (Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumi Nr.1 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” nolikums” 3.pielikums) jānorāda, kā tiks ievērotas zaļā iepirkuma prasības; savukārt projekta īstenošanas laikā zaļā iepirkuma prasību izpilde jāiekļauj iepirkumos, tehniskajos risinājumos un darba organizācijā. Prasību izpildei jābūt definētai ar pārbaudāmiem dokumentiem un monitoringu.

** sk. noteikumu 5.punktu.

Vides ministrs R.Vējonis