Par augsta līmeņa darba grupas tikšanos

14.janvārī Ministru kabinetā notika trešā augsta līmeņa darba grupas tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

Tikšanās dalībnieki iepazinās ar Ekonomikas ministrijas prezentāciju un Ministru prezidenta Valda Dombrovska ziņojumu par pašreizējo makroekonomisko situāciju, kā arī plānotajām ekonomikas attīstības tendencēm un politikas instrumentiem, kurus plānots lietot ekonomikas atveseļošanas veicināšanai. Sanāksmē tika atzinīgi novērtēti uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi. Lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi, eksperti uzvēra, ka svarīgi ir definēt vienotu vidēja termiņa valsts izaugsmes redzējumu. Tāpat tika uzsvērts, ka ilgtermiņa attīstības vīzijas sasniegšanā ir būtiska esošo plānu ieviešana. Kā ekonomiku stimulējošus papildu pasākumus grupas dalībnieki ieteica izmantot ieguldījumus profesionālās izglītības attīstībā, kā arī bez darba palikušo iedzīvotāju izglītošanā jautājumos par biznesa sākšanu. Savukārt izdevumu samazināšanas jomā eksperti ieteica koncentrēties uz ārpakalpojumu izmantošanu izmaksu efektivitātes celšanai, bet sociālajā sfērā – uzlabot sociālās palīdzības novirzīšanu tām sabiedrības grupām, kam tā visvairāk vajadzīga. Diskusijā Ministru prezidents uzsvēra, ka šobrīd svarīgākais uzdevums ir pāriet no krīzes menedžmenta uz vidēja termiņa attīstības mērķu īstenošanu.

Diskutējot par atbalstu ekonomikai, Ministru prezidents un grupas eksperti debatēja par vispiemērotākajiem kritērijiem, kas būtu jālieto dažādu Eiropas Savienības un valsts atbalsta instrumentu līdzekļu pārdalei tautsaimniecībā. Grupas dalībnieki dalījās starptautiskajā pieredzē, ka svarīgāk par finansiāla rakstura atbalstu ir radīt valstī stabilu biznesa klimatu, kā arī atbalstīt dažādu nozaru uzņēmumus, balstoties uz to efektivitāti, inovāciju faktoru un pievienoto vērtību. Lai identificētu valsts salīdzinošās priekšrocības, eksperti ieteica iezīmēt arī tautsaimniecības stratēģiskos sektorus, tomēr nodrošināt, ka finanšu līdzekļu pārdalē un administratīvo šķēršļu mazināšanā pārējie sektori netiek nekādā veidā diskriminēti. Grupas dalībnieki arī pārrunāja dažādus mehānismus, kā zaļā ekonomika varētu stimulēt izaugsmi un veicināt pelēkās ekonomikas īpatsvara samazināšanos.

Pārrunājot finanšu resursu pieejamību, grupas eksperti dalījās savā pieredzē par faktoriem, kas padara valstis par pievilcīgu mērķi ārvalstu tiešajām investīcijām, un kā galveno faktoru minēja stabilitāti un prognozējamību, kā arī tādus faktorus kā kvalificētu darbaspēku un tā produktivitāti. Sanāksmē izskanēja vairākas versijas un viedokļi par to, ka no ārvalstu investora viedokļa Latvijas salīdzinošās priekšrocības ir Latvijas stratēģiskā atrašanās vieta, pieejamība gan Eiropas, gan bijušo Padomju bloka valstu tirgum, iedzīvotāju plašās valodu zināšanas u.c. Eksperti pauda viedokli, ka plānotā pievienošanās eirozonai vēlāk, kā to plānojušas citas Baltijas valstis, var neizrādīties izšķirošs faktors investīciju lēmumu pieņemšanai, bet svarīgāk ir nodrošināt fiskālo konsolidāciju un turpināt uzsākto virzību uz stabilu un prognozējamu ekonomisko attīstību. Eksperti izteica pozitīvu novērtējumu panāktajai fiskālajai konsolidācijai, jo tas ir būtisks ekonomiku stabilizējošs faktors.

Par konkurētspējas uzraudzību un novērtēšanu eksperti uzsvēra, ka dialogs ar uzņēmējiem par nepieciešamajiem pasākumiem un valdības uzdevumiem konkurētspējas uzlabošanai ir nozīmīgs valsts tautsaimniecības izaugsmes panākšanā. Ministru prezidents minēja, ka Latvijā šāds dialogs ar valdības partneriem pastāv, tomēr netiek veikts regulārs un neatkarīgs valsts starptautiskās konkurētspējas novērtējums. Eksperti kā pozitīvu paraugu minēja Īriju, kurā ir Konkurētspējas padome un ik gadus tiek veikts konkurētspējas izvērtējums, balstoties uz vadošajiem konkurētspējas indeksiem, tādiem kā “Doing Business” un WEF konkurētspējas indekss.

Darba grupas sanāksmē piedalījās starptautiski atzīti speciālisti – Kristians Ketels, Stokholmas Ekonomikas augstskolas un Hārvarda universitātes Stratēģijas un konkurētspējas institūta pārstāvis (Zviedrija); Frenks Berijs, Dublinas universitātes koledžas Ekonomikas skolas vecākais lektors (Īrija); Gundars Ostrovskis, Eiropas Komisijas Lisabonas stratēģijas koordinācijas un ekonomikas reformu nodaļas pārstāvis (Beļģija); Hanss Enoksons, Ārvalstu investoru padomes Latvijā goda priekšsēdētājs (Zviedrija); Kens Vorviks, Valdības / Premjera biroja Uzņēmējdarbības, inovāciju un profesionālo prasmju departamenta direktors (Apvienotā Karaliste); un Ričards Bizancs, Polijas Informācijas un ārvalstu investīciju aģentūras ārštata konsultants (Austrija, Polija).

Augsta līmeņa darba grupa apvieno starptautiski atzītus ekspertus, kuri konsultē Latvijas valdību par krīzes risinājumiem un valsts attīstības vīziju. Tā tika izveidota pēc V.Dombrovska iniciatīvas šā gada maijā. Darba grupā personiskā kapacitātē un bez atlīdzības strādā Eiropā atzīti politiķi, finansisti, ekonomisti, banku sektora eksperti un akadēmiķi.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments