Ekonomikas ministrs: Diskutējot par enerģijas drošību un energoefektivitāti

15.janvārī ekonomikas ministrs Artis Kampars piedalījās neformālajā Eiropas Savienības enerģētikas ministru padomes sanāksmē Spānijas Karalistē, Seviļā.

Sanāksmē diskutēja par 2010.–2014.gada Enerģētikas rīcības plāna elementiem, zema oglekļa tehnoloģiju attīstību, kā arī apsprieda 2009.gada decembrī Kopenhāgenā notikušās ANO Klimata pārmaiņu konferences rezultātus.

Latvija augstu novērtē ES centienus mazināt klimata izmaiņas un veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un atbalsta EK nospraustos mērķus 2020.gadam attīstīto tehnoloģiju un efektīvai resursu izmantošanai. Vienlaikus Latvija uzskata, ka jaunās tehnoloģijas jāattīsta līdzsvaroti visā ES teritorijā, nodrošinot arī nelielām valstīm ar ierobežotiem finanšu resursiem iespēju piedalīties izpētē, tehnoloģiju attīstībā. Latvija uzskata, ka jāatbalsta jaunu, ilgtspējīgu tehnoloģiju attīstība atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā, kā arī jāveicina informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Latvija ir veikusi un turpina veikt ģenerējošo jaudu rekonstrukciju, paaugstinot to lietderības koeficientu un ieviešot progresīvākas kurināmā dedzināšanas tehnoloģijas. Latvijā notiek arī veiksmīga sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem videi draudzīgu siltumapgādes tehnoloģiju attīstībā, sekmīgi darbojas arī uzņēmumi siltumenerģētisko iekārtu ražošanas jomā, kas attīsta atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas un savu produkciju ražošanā seko līdzi jaunākajām tehnoloģijām.

Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, A.Kampars uzsvēra, ka tuvāko gadu laikā ES ir jāpievērš īpaša uzmanība enerģijas drošības un energoefektivitātes jautājumiem. Lai veicinātu enerģijas drošību Eiropā, jāveido vienots enerģijas tirgus un vienots enerģijas starpsavienojums dalībvalstu starpā, jo tikai vienots un pilnā mērā funkcionējošs ES enerģijas tirgus varēs nodrošināt drošu enerģijas piegādi visā Eiropā.

Zviedrijas prezidentūras laikā jau tika paveikts nozīmīgs darbs energoefektivitātes likumdošanas jomā, taču tagad ir pienācis laiks to ieviest dzīvē. Tāpēc A.Kampars arī uzsvēra, ka energoefektivitātei ir jākļūst par topošā Enerģētikas rīcības plāna prioritāti un jāveicina tās īstenošana visās ekonomikas jomās, kur vien tas ir iespējams.

Pēdējos trīs gados īstenotie pasākumi Eiropas enerģētikas politikā bijuši veiksmīgi. Jaunā Enerģētikas rīcības plāna izstrādē uzsvars tiks likts uz energoapgādes drošību un tehnoloģiju attīstību – plānots pārskatīt Energoefektivitātes rīcības plānu, izstrādāt jaunu ES enerģētikas drošības un infrastruktūras instrumentu, kā arī zema oglekļa tehnoloģiju finansēšanas mehānismu. Šie pasākumi tiks iestrādāti arī jaunajā Eiropas Komisijas plānošanas dokumentā “ES 2020”.

Eiropas enerģētikas rīcības plāns ietvers īstenojamos pasākumus ES normatīvo aktu pārņemšanai nacionālajos tiesību aktos, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem, kas nodrošinās bezoglekļa elektroapgādi un veicinās jaunu tehnoloģiju attīstību. Būtiska loma tiks pievērsta arī energoapgādes drošības un infrastruktūras attīstības jautājumiem, kā arī sadarbības attīstībai ar citām valstīm.

Sēdes laikā diskutēts arī par Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu, kas paredz veicināt zemu oglekļa emisiju svarīgāko pamattehnoloģiju attīstību, lai ieviestu tās tirgū pēc iespējas ātrāk.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa