Izglītības un zinātnes ministrija: Par aktualitātēm pirmsskolas un sākumskolas izglītībā

14.janvārī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji tikās ar Latvijas Nacionālās skolotāju savienības pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas galvenokārt saistīti ar pirmsskolas un sākumskolas izglītību. Sanāksmē piedalījās arī izglītības jomas eksperti.

IZM un VISC iepazīstināja ar savu redzējumu par pašlaik izvirzītajiem galvenajiem uzdevumiem – pārskatīt pirmsskolas un sākumskolas izglītības saturu, lai nodrošinātu izglītības pakāpju pēctecību, kā arī veicinātu integrētu skatījumu uz apgūstamo zināšanu un prasmju kopumu. Lai to nodrošinātu, VISC atklāta konkursa kārtībā ir izveidojis darba grupas, kurās pārstāvēti eksperti ar daudzveidīgu, prasībām atbilstošu darba pieredzi, kā arī pedagoģisko izglītību (darba grupās strādā praktizējoši pedagogi no dažādām izglītības iestādēm Latvijā, augstskolu mācībspēki un citi izglītības speciālisti). Neraugoties uz to, ka VISC jau strādā mācību priekšmetu ekspertu konsultatīvās padomes, darba grupas veidotas ar mērķi dot iespēju ikvienam kvalificētam speciālistam iesaistīties un tādējādi pārstāvēt dažādus izglītības speciālistu viedokļus un pieredzi, kas kopumā darbu pie satura pārskatīšanas nodrošinās kvalitatīvāku, atklātāku un vērstu uz pedagogiem, kuri ar izstrādātajiem dokumentiem nākotnē strādās. VISC ir gandarīts par izglītības speciālistu lielo ieinteresētību strādāt darba grupās, jo tika saņemti daudzi pieteikumi.

Šobrīd notiek darbs pie Pirmsskolas izglītības vadlīniju izstrādes, kas konkrēti noteiks prasības, kādas prasmes un zināšanas bērnam ir jāapgūst, beidzot pirmsskolas izglītības posmu. Lai arī dažkārt izskanējis viedoklis, ka jau šobrīd ir skaidri definētas šādas prasības, pieredze liecina, ka, sākot mācības skolā, prasības ir atšķirīgas un arī bērnu sagatavotības līmenis ir dažāds, kas kopumā neveicina sekmīgu bērnu pāreju no pirmsskolas uz sākumskolas izglītību.

Tikšanās laikā tika diskutēts arī par skolotāju izglītību un sagatavotību, tajā skaitā jauno skolotāju ienākšanu skolās. Eksperti un pieaicinātie praktiķi pauda viedokli, ka situācija nav viennozīmīga un nedrīkst atsevišķus neveiksmīgus piemērus vispārināt uz izglītības sistēmu kopumā, tāpat akcentēja to, ka sekmīgs skolotāja darbs lielā mērā ir saistīts ar pedagoga personību un izpratni par atbildību. Vasarā tiek plānots uzsākt pedagogu tālākizglītības kursu daudzpusīgu programmu īstenošanu, lai Latvijas pedagogi varētu apgūt visas mūsdienīgās prasmes darbā ar pilnveidoto mācību saturu.

IZM pārstāvji uzsvēra, ka neviens dokuments gala versijā nav tapis uzreiz, īpaši ja sagatavošanas darbā iesaistīts tik plašs speciālistu loks, tāpēc, ņemot vērā, ka darbs pie vadlīniju izstrādes un satura pārskatīšanas turpinās, tikšanās laikā IZM aicināja Latvijas Nacionālās skolotāju savienības pārstāvjus diskutēt par šiem jautājumiem organizācijas iekšienē un apkopotus priekšlikumus iesniegt IZM. IZM uzsver, ka skolotāju sabiedrība ir plaša un nereti ir situācijas, kad viedokļi izglītības profesionāļu vidū ir diametrāli pretēji, tāpēc akcentē veiksmīgas komunikācijas nozīmi – argumentētu viedokļu un konstruktīva dialoga nepieciešamību, lai kopīgi izglītības sistēmā īstenotu pārmaiņas, kas vērstas uz izglītības kvalitāti.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa