Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 14.janvārī

EM: Par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem

Saskaņā ar grozījumiem Tūrisma likumā Ekonomikas ministrijas izveidota darba grupa izstrādājusi un 14.janvārī starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību un klientam sniedzamo informāciju”, kas precizē komersantu – komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēju – pienākumus un kompetenci.

MK noteikumu projekts skaidrāk noteiks tūrisma aģenta un tūrisma operatora pienākumus un atbildību, tādējādi izslēdzot pastāvošās neskaidrības nozarē, t.sk. arī saistībā ar klientu iemaksātās naudas drošības garantijām. Vienlaikus paredzēts izveidot tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzi, kas būs informatīva platforma klientiem, lai pārliecinātos par tūrisma pakalpojuma sniedzēja darbības tirgū legalitāti, kā arī sniegs vispusīgu informāciju par situāciju tirgū, kas ir nozīmīgi tirgus kontroles un turpmākas attīstīšanas nodrošināšanai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par vienotu Eiropas Savienības komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru

14.janvārī valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par vienotu Eiropas Savienības komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru.

Ar noteikumu projektu tiek vienkāršota kārtība ad hoc numura (pagaidu numurs, ko persona izmanto muitas formalitāšu kārtošanai) saņemšanai, nosakot, ka persona varēs numuram pieteikties elektroniski, nosūtot pases kopiju.

Noteikumu projekts izstrādāts, jo, piemērojot praksē Ministru kabineta 2009.gada 17.jūlija noteikumus “Par vienotu Eiropas Savienības komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru”, tika konstatēts, ka noteikumos noteiktā numura pieteikšanas un saņemšanas kārtība bija pārāk sarežģīta. Personai, lai to saņemtu, bija jāierodas personīgi muitas iestādē un jāuzrāda pase.

Noteikumi par vienotu Eiropas Savienības komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru tiek pārizdoti no jauna, jo tajos tiek veiktas minētās izmaiņas un vairāki redakcionāli precizējumi.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā

Iekšlietu ministrija izstrādājusi un 14.janvārī valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā ”, kurā paredzēts noteikt, ka ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanai nepieciešamo tehnisko līdzekļu (fotoradaru) iegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu pilnā apmērā var veikt komersants un ar to saistītos izdevumus Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā segs no naudas sodiem, kas uzlikti par administratīvajiem pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem.

Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz 2007.gadā valdībā apstiprināto Ceļu satiksmes drošības programmu 2007.–2013.gadam, kurā noteikts, ka fotoradaru ieviešana ir viens no risinājumiem ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pilnveidošanai, kā arī citiem valdības dotiem uzdevumiem, lai uzlabotu satiksmes drošību valstī.

Fotoradaru ieviešanu un to darbības nodrošināšanu pašreizējā valsts ekonomiskajā un fiskālajā situācijā nav iespējams tieši finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to Iekšlietu ministrija ir izvērtējusi citus finansēšanas modeļus, kā piemērotāko atzīstot, ka to varētu nodrošināt komersants. No valsts viedokļa tas ir efektīvs problēmas risinājums, jo tai nav jāiegulda liela apjoma investīcijas tehniskajā aprīkojumā un tā atjaunošanā, netiek tērēti valsts stingri ierobežotie resursi tehniskā aprīkojuma uzturēšanā un darbības nodrošināšanā. Tāpat ar komersantu noslēgtā līguma darbības laikā valsts neuzņemas finanšu risku gadījumā, ja faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem ir mazāki par plānotajiem.

Iekšlietu ministrijā uzsver, ka fotoradaru skaita palielināšanas mērķis nav sodīšana un valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielināšana, bet gan ceļu satiksmes drošības uzlabošana. Kā liecina policijas apkopotā statistika, 40% ceļu satiksmes negadījumu tiešā vai netiešā veidā ir ietekmējusi atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana. 2009.gadā ir konstatēts 98 531 (2008.gadā – 107 993) atļautā braukšanas ātruma pārkāpums, kā arī policija ir apzinājusi virkni vietu un ceļa posmu, kur sistemātiski tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums un notiek ceļu satiksmes negadījumi ar ļoti smagām sekām. Tieši šādās vietās būtu jāuzstāda fotoradari, lai pasargātu satiksmes dalībniekus. Turklāt ceļu satiksmes uzraudzībā, iesaistot tikai ceļu policijas darbiniekus, ir vairāki šķēršļi, piemēram, nav iespējams kontrolēt satiksmi uz tiltiem (apstāšanos un stāvēšanu uz tiltiem aizliedz Ceļu satiksmes noteikumi), kur bieži tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums, kā arī notiek smagas avārijas.

Kā liecina policijas rīcībā esošā informācija, kopš Latvijā ceļu satiksmes drošības uzlabošanā tiek izmantoti četri pārvietojamie fotoradari, braukšanas ātrums vidēji samazinājies par 10 km/h un, vadoties no Eiropā veiktajiem pētījumiem, šāds ātruma samazinājums uz diviem miljoniem iedzīvotāju, kas ir aptuvenais Latvijas iedzīvotāju skaits, glābj aptuveni 150 cilvēku dzīvības.

IeM: Par augstākām prasībām pašvaldības policijas darbiniekiem

Iekšlietu ministrija izstrādājusi un 14.janvārī valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””, kurā paredzēts noteikt prasības, kādām jāatbilst personai, kura ieņem pašvaldības policijas darbinieka amatu.

Grozījumi izstrādāti, jo šobrīd nav noteiktas prasības, kādām jāatbilst pašvaldības policijas darbiniekam ne likumā “Par policiju”, ne kādā citā ārējā normatīvajā aktā. Ņemot vērā, ka viens no pašvaldības policijas uzdevumiem ir Valsts policijas un Drošības policijas atbalstīšana sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, nav pieļaujams, ka pašvaldības policijas darbinieka amata pienākumus var veikt persona, kuras reputācija, personīgās īpašības vai profesionālās spējas rada šaubas par atbilstību ieņemamam amatam, piemēram, persona, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem par pašvaldības policijas darbinieku varēs būt persona, kas sasniegusi pilngadību, nav sodīta, tiesāta, saukta pie kriminālatbildības par tīšu noziedzīgu nodarījumu, prot latviešu valodu un ir ieguvusi vismaz vidējo izglītību. Savukārt, lai pretendētu uz priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatu, papildus būs nepieciešama arī augstākā izglītība un iekšlietu ministra akcepts.

Likumprojektā paredzēts, ka šīs normas stājas spēkā ar šā gada jūliju, tādēļ pārejas noteikumos paredzēts, ka tie pašvaldības policijas darbinieki, kuri pieņemti darbā līdz 2010.gada 1.jūlijam un neatbilst nevienai no noteiktajām prasībām, varēs ieņemt amatu ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.novembrim. Savukārt darbinieki bez vidējās izglītības varēs ieņemt amatu līdz 2013.gada 1.septembrim, bet pašvaldības policijas priekšnieki un viņu vietnieki, kuriem nebūs augstākās izglītības, amatus varēs ieņemt līdz 2016.gada 1.septembrim. Tas nozīmē, ka likumā ir paredzēts laiks, lai darbinieki iegūtu ieņemamajam amatam atbilstošu izglītību.

Rīgas Pašvaldības policijā šāda kārtība ir ieviesta jau, pirms tika izstrādāti minētie grozījumi likumā “Par policiju”.

Sagatavotais grozījumu projekts vēl saskaņojams ar citām ministrijām un atbildīgajām institūcijām, bet pēc tam to skatīs valdībā.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

LM: Par grozījumiem Labklājības ministrijas nolikumā

Lai aktualizētu Labklājības ministrijas (LM) nolikumu atbilstoši 2009.gadā Ministru kabinetā un Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī precizētu ministrijas veicamos uzdevumus, tajā sagatavotas izmaiņas.

To paredz 14.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Labklājības ministrijas nolikums”. Projekts vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Atbilstoši projektam nolikumu plānots papildināt ar uzdevumu, kas paredz izstrādāt valsts politiku tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas jomā.

Tāpat no Labklājības ministrijas nolikuma paredzēts svītrot vairākus uzdevumus bāriņtiesu uzraudzības, audžuģimeņu un aizbildņu jomā – bāriņtiesu darba uzraudzības un metodiskās palīdzības īstenošana, audžuģimeņu uzskaites un audžuģimeņu apmācības veikšana, psiholoģiskās palīdzības un informatīvā un metodiskā atbalsta nodrošināšana šīm ģimenēm. To no 2010.gada 1.janvāra veic LM padotības institūcija – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Vienlaikus grozījumi precizē ministrijas padotības iestāžu uzskaitījumu atbilstoši faktiskajai situācijai pēc 2010.gada 1.janvāra.

LM: Par vienotu izdienas pensiju piešķiršanu un izmaksu

Lai no 2011.gada 1.janvāra nodrošinātu visu izdienas pensiju vienotu administrēšanu, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi grozījumus attiecīgajos likumprojektos.

Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā, Diplomātu izdienas pensiju likumā, Militārpersonu izdienas pensiju likumā, likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, Prokuroru izdienas pensiju likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, Tiesnešu izdienas pensiju likumā 14.janvārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Likumprojekti paredz, ka no 2011.gada 1.janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķirtu un izmaksātu iepriekšminēto struktūru izdienas pensijas. Vienota administrēšana nodrošinātu labāku kontroli gadījumos, kad izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirts bezdarbnieka pabalsts. Tāpat, piešķirot izdienas pensijas vietā cita veida pensiju, cilvēkam būtu jāvēršas tikai vienā institūcijā un nebūtu jāiesniedz papildu dokumenti no otras institūcijas.

Pašreiz izdienas pensijas aprēķina, piešķir un izmaksā deviņas institūcijas: Aizsardzības ministrija, Kultūras ministrija, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, Tiesu administrācija, Ģenerālprokuratūra, Satversmes aizsardzības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Pēc LM rīcībā esošās statistiskās informācijas, kopējais visu izdienas pensiju saņēmēju skaits 2009.gada novembrī bija 11 392 cilvēki.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par vienotu Eiropas Savienības dzelzceļa vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību

Iecerēts, ka ar 2010.gada 3.decembri Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu mašīnistiem tiks nodrošinātas tiesības un iespējas strādāt visā ES teritorijā, ja būs saņemta prasībām atbilstoša dzelzceļa vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecība.

To paredz 14.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Dzelzceļa likumā un likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

Normatīvajos aktos veiktas izmaiņas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra direktīvas normas par lokomotīves un vilciena vadītāju sertifikāciju, kuri strādā Eiropas Kopienas (EK) dzelzceļu sistēmā.

Minētās direktīvas normas paredz, ka fiziska persona iegūst tiesības vadīt vilcienu vai atsevišķu dzelzceļa vilces līdzekli EK dzelzceļa sistēmā, ja tai ir mašīnista apliecība un saskaņotais papildu sertifikāts. Vilces līdzekļa vadītāja apliecību izsniegs ES dalībvalsts kompetentā iestāde, Latvijas gadījumā – Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, bet saskaņoto papildu sertifikātu – transporta līdzekļa vadītāja darba devējs (komercsabiedrība, kuras darbības veikšanai dzelzceļa nozarē ir nepieciešams drošības sertifikāts vai drošības apliecība).

Ar grozījumiem Dzelzceļa likumā noteikta vilces līdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas kārtība EK dzelzceļa sistēmas Latvijas daļā, definēti pienākumi saskaņoto papildu sertifikātu izsniedzējiem un precizēti nosacījumi drošības apliecības saņemšanai.

Pēc likumu grozījumu apstiprināšanas valdībā un Saeimā mašīnista apliecība, līdzīgi kā autovadītāja apliecība, būs derīga visās ES dalībvalstīs. Tādējādi vilces līdzekļa vadītājiem nebūs jāveic papildu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūras.

Līdz šim vilciena vai lokomotīves vadītāja sertifikāts lielākoties bija derīgs, strādājot mūsu valsts teritorijā vai pamatojoties uz starpvaldību līgumu nosacījumiem. Bieži ir situācijas, kad mašīnistam nepieciešams saņemt tās valsts sertifikātu, kurā viņam ir jāvada vilciens vai lokomotīve, kas rada grūtības starptautiska mēroga dzelzceļa jomas uzņēmējiem.

SM: Par jauniem noteikumiem pasta sūtījumu noformēšanai

Satiksmes ministrija izstrādājusi jaunus noteikumus pasta sūtījumu noformēšanai, nosakot, kur un kā uz vēstules norādāma adresāta un sūtītāja adrese.

Tiesību akta projekts “Noteikumi par kārtību, kādā adresāta un sūtītāja adreses norādāmas uz pasta sūtījuma” izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 14.janvārī. Lai normatīvais akts stātos spēkā, tam vēl jāgūst valdības atbalsts.

Minēto Ministru kabineta noteikumu projektu bija jāizstrādā, jo pašlaik spēkā esošie Pasta noteikumi nesniedz skaidru priekšstatu par adreses norādīšanu uz pasta sūtījumiem, kā arī pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas izveidojies jauns apdzīvoto vietu iedalījums, kas atšķiras no pašlaik noteikumos uzskaitītā. Turklāt Pasta noteikumi savu spēku zaudēs 1.februārī, tāpēc nepieciešams jauns regulējums.

Jaunajā regulējumā noteiktas adreses rakstīšanas zonas. Adresāta adrese būs jānorāda aploksnes vidū vai aploksnes labajā apakšējā stūrī. Sūtītāja adrese – aploksnes kreisajā augšējā stūrī vai arī aploksnes otrajā pusē.

Detalizēti aprakstīta arī adreses elementu pieraksta secība uz iekšzemes un pārrobežu pasta sūtījumiem.

Precīzi norādīts, piemēram, adreses pieraksts, ja vēstule tiek sūtīta uz kādu no republikas pilsētām, novada pilsētu, ciemu, novada, novada pagasta vai novada pilsētu lauku teritorijas apvidū, kas atrodas ārpus ciemiem.

Normatīvā akta projektā noteiktas arī citas prasības attiecībā uz adreses norādīšanu uz pasta sūtījumiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par mediācijas ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā

14.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja pasākumu plānu koncepcijas “Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā” īstenošanai 2010.–2012.gadam.

Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību pašas mēģina atrast konflikta risinājumu.

Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2007.–2009.gadam tika izvirzīts uzdevums attīstīt alternatīvos strīdu izšķiršanas veidus, tādēļ tika izstrādāta koncepcija mediācijas ieviešanai civiltiesisku strīdu risināšanā. Par koncepcijas mērķi noteikta mediācijas kā patstāvīga civiltiesisku strīdu risināšanas veida attīstības veicināšana Latvijā.

Kā norādīts plānā, Latvijā ir attīstījies tīrās mediācijas modelis, ko veic mediators ārpus tiesas procesa. Pašlaik mediatoru apmācība noris vairākos līmeņos. Pirmajā līmenī tiek apgūtas mediācijas pamatprasmes, savukārt nākamajā līmenī jau teorētiskas zināšanas, prakses mediācija un līdzmediācija. Apmācību noslēgumā sekmīgi jānokārto rakstisks un mutisks pārbaudījums, kurā tiek pārbaudīta personas izpratne par mediatora tiesībām un pienākumiem, kā arī mediācijas procesu kopumā.

Pašlaik Latvijā kopumā ir ap 50 mediatoriem, kuri veic mediāciju gan krimināllietās, gan arī strīdos, kas izriet no civiltiesiskajām attiecībām. Attiecībā uz mediācijas procesa iznākumu civiltiesiskos strīdos norādāms, ka atbilstoši biedrību iesniegtajai vidējai statistikai vienošanās tikusi panākta 65–75% no mediācijas lietām. Labāka rezultativitāte bijusi lietām krimināltiesību jomā – vienošanās panākta 90% no mediācijas lietām.

Tīrās mediācijas pašorganizācijas modelis darbojas sekmīgi, tomēr pastāv risks, ka, turpinoties palielināties mediācijas piedāvājumam un pieprasījumam, Latvijā var pastāvēt pārāk dažādi pakalpojuma sniegšanas standarti. Līdz ar to būtu nepieciešams virzīties uz vienotu mediācijas procesa pamatprincipu noteikšanu.

Šā mērķa sasniegšanai plānots izstrādāt Mediācijas likumu. Tajā tiktu ietverts tādu terminu kā mediācija, mediators, mediācijas dalībnieki, sertificēts mediators, sertificētu mediatoru saraksts un vienošanās skaidrojums. Turklāt likumā tiktu nostiprināti mediācijas pamatprincipi – brīvprātība, konfidencialitāte, pušu vienlīdzība un līdztiesība, kā arī mediatora neitralitāte. Likumprojekta izstrādes procesā tas būs jāsaskaņo ar Civilprocesa likumu, Administratīvā procesa likumu un citos normatīvajos aktos ietverto tiesisko regulējumu.

Savukārt, lai veiksmīgi tiktu ieviesta tiesas atvasinātā mediācija, jāizpilda divi būtiski nosacījumi: pietiekams mediatoru skaits un mediācija kvalitāte. Šajā gadījumā mediāciju veic sertificēts mediators pēc tiesas vai tiesneša ierosinājuma un tiesvedība uz laiku tiek apturēta.

Šis meditācijas variants lielākoties tiek izmantots tādu strīdu risināšanai, kas izriet no ģimenes tiesiskajām un komerctiesiskajām attiecībām. Atbilstoši statistikas pārskatam par civillietām pirmajā instancē 2008.gadā saņemtas 6145 prasības par līdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai, 951 prasība par vecāku aizgādības izbeigšanu un aprobežošanu, 7471 prasība par laulības šķiršanu un 25 595 prasības par zaudējumu un parāda piedziņu. Kā jau minēts koncepcijā, daudzas šo kategoriju civillietas var tikt nodotas mediācijai.

Pasākumu plānā tiek norādīts, ka jāveicina mediācijas pieejamība reģionos – vismaz to pilsētu līmenī, kurās atrodas apgabaltiesas, t.i., Liepājā, Jelgavā, Valmierā un Rēzeknē.

Tā kā tiesas atvasinātā modeļa ietvaros mediāciju iesaka vai uzliek par pienākumu izmantot tiesa, tai jābūt pārliecinātai par to mediatoru pietiekamu profesionālo sagatavotību. Līdz ar to privātajiem mediatoriem, kas vēlas sniegt mediācijas pakalpojumu pēc tiesas ieteikuma vai saistoša norādījuma, jābūt sertificētiem.

Ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos nav iespējams īstenot risinājumu, ka tiesa vai tiesnesis tiesas atvasinātās mediācijas ietvaros civillietas dalībniekiem uzliek par pienākumu izmantot mediāciju, jo šādā gadījumā tai vismaz daļēji jābūt valsts apmaksātai. Secināts, ka pašlaik atbalstāms ir risinājums, kas paredz, ka tiesa vai tiesnesis mediāciju civillietas dalībniekiem varēs tikai ieteikt izmantot.

Pasākuma plānā paredzēts, ka tuvāko divu gadu laikā notiks arī Tiesu informatīvās sistēmas pilnveidošana, tiesnešu apmācība, kā arī sabiedrības informēšana par meditāciju.

Ar Ministru kabineta rīkojumu plānots noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju pasākumu plāna izpildē.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa