Par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu saņemšanai

Valsts prezidents Valdis Zatlers 18.janvārī ir saņēmis Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu saņemšanai (saistībā ar Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr.2009-43-01 punkta Nr.30.1. secinājumiem), kas sagatavots, atbildot uz Ministru prezidenta Valda Dombrovska 2009.gada 29.decembra vēstulē izteikto lūgumu Valsts prezidentam (pilns viedokļa teksts – 11.lpp.).

Valsts prezidentam iesniegtajā Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklī analizēts jautājums par nepieciešamību Saeimai lemt par apstiprinājumu līdzšinējai Ministru kabineta darbībai apjomīga starptautiska finanšu aizņēmuma darījuma noslēgšanā, Latvijas Republikas vārdā uzņemoties kredītsaistības, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku. Viedoklī analizēta Satversmes tiesas spriedumos attīstītās “būtiskuma teorijas” un parlamentāras demokrātijas principa piemērošana un no šīs teorijas izrietošās konsekvences.

Viedoklī tiek noskaidrota parlamenta gribas veidošanās un izpausmes formas, ieteicamās parlamenta gribas izpauduma expressis verbis apstiprinājuma formas, no “būtiskuma teorijas” viedokļa vērtēta Saeimas lēmuma pieņemšanai noteiktā procedūra, kā arī mēģināts atrast piemērotu risinājumu, kas nodrošinātu ne vien līdzsvarotu un Satversmes tiesas spriedumam atbilstošu faktisko un tiesisko apstākļu kopumu, bet arī norādītu uz nepieciešamību nākotnē ar Saeimas vispārēju likuma regulējumu noteikt, kādos gadījumos Ministru kabinets ar formālu Saeimas likumu vai lēmumu tiek pilnvarots ņemt tāda apjoma aizņēmumu, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku.

Konstitucionālo tiesību komisija nonāca pie šādiem secinājumiem:

• Ministru kabineta līdzšinējā darbība konkrēto aizņēmumu sakarā atbilda Saeimas līdzšinējai konkludenti paustajai gribai;

• saskaņā ar Satversmes tiesas attīstīto “būtiskuma teoriju” Ministru kabinetam šāda apjoma aizņēmumu ņemšanai nepieciešama Saeimas pilnvara, kura var tikt ietverta arī vēlākā apstiprinājumā;

• Saeimas līdzšinējā konkludenti paustā griba atbalstīt Ministru kabineta darbību konkrēto aizņēmumu sakarā tomēr nav manifestējusies likumā vai lēmumā, kas atbilstu noteiktības un publicitātes principiem;

• gadījumā, ja konkrētās vienošanās par aizņēmumiem būtu kvalificējamas kā starptautiski līgumi, tad saskaņā ar Satversmes tiesas attīstīto “būtiskuma teoriju” vienošanās par šiem aizņēmumiem nokārto likumdošanas ceļā izšķiramu jautājumu. Tad šīm vienošanām saskaņā ar Satversmes 68.panta pirmo daļu būtu nepieciešams Saeimas apstiprinājums likuma formā;

• Saeimas apstiprinājumam skaidri un nepārprotami jāpauž Saeimas griba. Tā var tikt izteikta dažādos veidos (ar īpašu likumu vai lēmumu, ietverta citos likumos vai lēmumos). Izšķirošais ir Saeimas griba, nevis gribas izteikuma forma;

• lai novērstu iespējamas šaubas, Saeimai būtu ieteicams tomēr ar īpašu aktu (likumu vai lēmumu) apstiprināt savu līdz šim konkludenti pausto gribu un atbilstoši tai akceptēt Ministru kabineta līdzšinējo darbību šajā jautājumā, kā arī dot norādījumus par šā jautājuma tālāku risināšanu nākotnē; šādi norādījumi, ja tie būtu domāti kā tiesiski saistoši uzdevumi, būtu jāizsaka likuma formā;

• būtu likumā expressis verbis jānosaka, kādos gadījumos Ministru kabinets ar formālu Saeimas likumu vai lēmumu tiek pilnvarots ņemt tāda apjoma aizņēmumu, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku.

Valsts prezidenta preses dienests