Par iedzīvotāju dzīves līmeņa pētījumiem

Latvijā no 1945. līdz 1995. gadam

Oļģerts Krastinš, profesors, — "Latvijas Vēstnesim"

1. Ievads

Vērtējot zināšanas par pagātni, ir vērojams savāds paradokss. Labi zināmi ir pavisam neseni notikumi. Katrs tos atceras pēc savas pieredzes, par tiem laiku pa laikam atgādina zinātniski raksti un publicistika. Noteikts priekšstats ir arī par samērā seniem notikumiem, jo tie, kā saka, ir iegājuši vēsturē, tur saglabājas un vienmēr atrodami, dažkārt gan nepilnīgi un deformētā veidā.

Strauji no atmiņas un zinātniskās aprites izzūd vidēji neseni notikumi, no kuriem mūs šķir 10–30 gadus ilgs periods. No laikabiedru atmiņas tie izgaist, daļas šo notikumu līdzgaitnieku vairs nav mūsu vidū. Savukārt vēsturei par tik neseniem notikumiem vēl nav radusies interese, sevišķi tad, ja tie nav politiski vai militāri notikumi.

Samērā spilgti tādu parādību vērojam, apcerot statistikas vēsturi. Ir diezgan labi apzināta Latvijas pirmo neatkarības gadu (1918. – 1940.) statistikas vēsture1, bet gandrīz pilnīgai aizmirstībai ir nodoti darbi un pētījumi, kas tika veikti, Latvijai atrodoties PSRS sastāvā (1945. – 1990.).

Minētajā periodā veikto darbu strauju aizmirstību veicina tiklab objektīvi, kā subjektīvi faktori.

PSRS laikā ievērojama, pat lielākā daļa statistikas datu nebija pieejama atklātai lietošanai, īpaši līdz sešdesmitajiem gadiem. To ierobežoja īpaši režīmi, kas izpaudās uzrakstos "Dienesta lietošanai" vai pat "Slepeni". Krājumi ar šādiem grifiem nenonāca bibliotēkās, bet palika dažādu iestāžu specfondos un nodaļu seifos. Kad PSRS sabruka, lielāko daļu no tiem iznīcināja. Tie būtu objektīvie faktori.

Tomēr šajā laikā tika sastādīti un publicēti arī zinātnisku un zinātniski praktisku rakstu krājumi, kuru lietošana nebija ierobežota. Vismaz lielāko bibliotēku krājumos tie ir pieejami. Tikai tos vairs nepieprasa un nelasa, jo darbojas aizmirstību veicinoši subjektīvie faktori, sava veida pašcenzūra: tur nekas vērtīgs nevar būt, jo tolaik nekā vērtīga nebija. Runājot konkrēti par statistiku — tendencioza pieeja, noklusējumi un pierakstījumi ...

Jāatzīst, ka tolaik statistikai patiesi piemita nopietni, mūsdienās nepieņemami trūkumi. Ierobežoto atklātību jau minējām. Otru pamattrūkumu radīja pārmērīga centralizācija, kad visus galvenos jautājumus izlēma centrā — Maskavā, maz rēķinoties ar republiku īpatnībām. Bet vai šodien nav vērojama līdzīga paneiropeizācijas tendence?

atkarībā no naudas ieņēmumu līmeņa. Statistiskais biļetens. — R.: 1992.g. — 116 lpp.

17 Ģimenes budžets 1993.gadā. Statistiskais biļetens. — R.: VSK, 1994. — 154 lpp.

18 Mājsaimniecību budžets 1994. — R.: VSK, 1995. — 224 lpp.