Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2010. gada 21. janvārī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2010.gada 21.janvārī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, J.Sokolovska, V.Buzajeva un M.Mitrofanova jautājums satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (jautājumu reģistra Nr.183/J9)

“Par Jelgavas 4.pasta nodaļas slēgšanas lietderību”.

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

2. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, V.Buzajeva, M.Mitrofanova un J.Sokolovska jautājums labklājības ministram Uldim Augulim (jautājumu reģistra Nr.184/J9)

“Par vienlaicīgu Krievijas un Latvijas vecuma pensijas saņemšanu”.

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

3. Deputātu J.Dukšinska, A.Bērziņa, A.Mackeviča, O.Kastēna un I.Feldmanes jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.185/J9)

“Par dokumentu atslepenošanu saistībā ar a/s “Parex banka” pārņemšanu valsts īpašumā”.

(pilns jautājuma teksts pielikumā) (Steidzams) (Dok. Nr.5401)

 Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2010.gada 15.janvārī

Pielikums

Par Jelgavas 4.pasta nodaļas slēgšanas lietderību

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” ir pieņēmusi lēmumu slēgt Jelgavas 4.pasta nodaļu. Šī pasta nodaļa apkalpoja Jelgavas RAF mikrorajonu, kurā dzīvo aptuveni 10 000 iedzīvotāji. Pie frakcijas ir vērsušies daudzi jelgavnieki ar sūdzībām par to, ka tagad mikrorajona iedzīvotājiem nāksies izmantot citas pasta nodaļas pakalpojumus, kas atrodas aptuveni 2 km attālumā. Sakarā ar to lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāds bija cēlonis Jelgavas 4.pasta nodaļas slēgšanai?

2. Vai pastāv kaut kādi citi līdzekļu ekonomijas veidi, kas dotu iespēju saglabāt Jelgavas 4.pasta nodaļu?

3. Vai Jūs kā ministrs neuzskatāt, ka ir nepieciešams iejaukties šajā situācijā, lai veicinātu citu risinājumu meklējumus?

Pielikumā: iedzīvotāju paraksti (20 lapas)

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs, J.Sokolovskis, V.Buzajevs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2010.gada 14.janvārī

Par vienlaicīgu Krievijas un Latvijas vecuma pensijas saņemšanu

Masu medijos ir izskanējusi informācija par to, ka daudzi pirmspensijas un pensijas vecuma Latvijas iedzīvotāji vēršas Krievijas vēstniecībā ar lūgumu piešķirt viņiem Krievijas pilsonību. Par cēloni šādai rīcībai ir gan vēlme smagajā ekonomiskajā situācijā paralēli Latvijas vecuma pensijai saņemt vecuma pensiju arī no Krievijas Federācijas, gan vēlme saņemt pensiju (iespējams kā vienīgo ienākuma avotu) ātrāk, jo atšķirībā no Latvijas, Krievijā pensionēšanās vecums sievietēm ir 55 gadi un vīriešiem 60 gadi.

2008.gada 19.jūnijā Saeima papildināja likuma “Par valsts pensijām” Pārejas noteikumus ar 2.²punktu, paredzot, ka nosakot tiesības uz valsts pensiju, saskaņā ar šo likumu neņem vērā līdz 1990.gada 31.decembrim uzkrātos apdrošināšanas periodus, ja tie ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju.

2009.gada 2.oktobrī Saeima ratificēja Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā, taču tas vēl nav stājies spēkā un notiek saskaņošana pirms ratifikācijas rakstu apmaiņas.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzu Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādā stadijā atrodas līguma saskaņošanas process un kad varētu notikt apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem?

2. Vai iepriekš minētais līgums paredz informācijas apmaiņu par personām, kuras saņem vecuma pensiju Latvijā un Krievijā?

3. Kā pašreiz rīkojas atbildīgās valsts institūcijas, ja tiek konstatēts, ka persona par vienu un to pašu stāžu, kas uzkrāts līdz 1991.gadam:

a) ir saņēmusi vai saņem pensiju gan Latvijā, gan Krievijā;

b) pretendē uz pensiju Latvijā.

4. Kā pašreiz rīkojas atbildīgās valsts institūcijas, ja tiek konstatēts, ka persona par vienu un to pašu stāžu, kas uzkrāts līdz 1991.gadam, ir saņēmusi pensiju gan Latvijā, gan Krievijā līdz iepriekšminēto grozījumu spēkā stāšanās brīdim 2008.gadā? Vai šiem grozījumiem ir atpakaļejošs spēks?

5. Kā pašreiz rīkojas atbildīgās valsts institūcijas, ja tiek konstatēts, ka persona par vienu un to pašu stāžu ir saņēmusi vai saņem pensiju gan Latvijā, gan Krievijā, vai pretendē uz pensiju Latvijā, ja darba stāžs ir uzkrāts arī pēc 1991.gada?

6. Kā visos iepriekšminētajos gadījumos rīkosies atbildīgās Latvijas institūcijas pēc Sociālā līguma spēkā stāšanās, ja tiks konstatēts fakts par to, ka persona par vienu un to pašu darba stāžu vienlaicīgi saņem pensiju gan Latvijas Republikā, gan Krievijas Federācijā? Vai jau tagad pastāv kāda procedūra šī fakta konstatācijai un vai līgums šādu procedūru paredz?

7. Vai Labklājības ministrija ir izstrādājusi rīcības plānu šādām situācijām un vai ir mēģināts aktualizēt un risināt šo jautājumu arī ar Krievijas pusi?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs, V.Buzajevs, M.Mitrofanovs, J.Sokolovskis

Rīgā 2010.gada 14.janvārī

Par dokumentu atslepenošanu saistībā ar a/s “Parex banka” pārņemšanu valsts īpašumā

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119.panta pirmo un trešo daļu iesniedzam Minis­tru prezidentam Valdim Dombrovskim adresētu steidzamu jautājumu.

2009.gada 12.martā apstiprinātā valdība savā deklarācijā apņēmās nodrošināt atklātību valdības, valsts pārvaldes un pašvaldību darbā. Tas pilnībā saskan ar Valsts pārvaldes likuma 10.pantu, kas nosaka, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Saskaņā ar minētā likuma 10.panta septīto daļu valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. Ministru kabineta kā augstākā valsts pārvaldes orgāna tiešais pienākums ir demonstrēt priekšzīmi informācijas atklātības jautājumos.

Informācijas atklātības likuma 5.panta ceturtā daļa paredz, ka informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, īpašos gadījumos termiņu pagarinot vai samazinot. Pirms gada, valstij pārņemot a/s “Parex banka”, visiem ar tā pārņemšanu saistītajiem dokumentiem tika noteikts ierobežotas informācijas statuss un šobrīd tiem būtu jābūt jau publiski pieejamiem.

Taču sabiedrībai vēl joprojām nav pieejami 9 Ministru kabineta sēžu protokollēmumi un 40 citi materiāli. Sabiedrībai nav informācijas, vai un kāpēc Ministru kabinets ir lēmis par slepenības statusa pagarināšanu ar a/s “Parex banka” saistītajiem dokumentiem, piemēram, 2008.gada 20.novembra sēdes protokolam Nr.81 52.§ (1. un 2.punkts – vispārpieejamā informācija, pārējie – dienesta vajadzībām) un 2008.gada 3.decembra sēdes protokolam Nr.87 1.§ (1. – 8.punkts – vispārpieejamā informācija, pārējie punkti – dienesta vajadzībām). Bez minētajiem MK sēžu protokollēmumiem vēl ir vesela virkne dažādu valsts institūciju dokumentu, kuriem, atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta ceturtajai daļai, paši iestāžu vadītāji ir noteikuši ierobežotas pieejamības statusu.

Šādu valstiski svarīgu lēmumu pieņemšana šaurā lokā, paaugstinātas slepenības apstākļos, sabiedrībā rada labvēlīgu augsni baumām, izdomājumiem, aizdomām un politiskām spekulācijām.

Iestājoties par atklātību valsts pārvaldē un vēršoties pret šādu lēmumu pieņemšanas stilu, LPP/LC frakcijas deputāti lūdz sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1) Kā Jūsu vadītais Ministru kabinets nodrošina atklātību a/s “Parex banka” pārņemšanas procesā?

2) Kāpēc joprojām publiski nav pieejami visi ar a/s “Parex banka” pārņemšanas procesu saistītie dokumenti, kā arī informēt Saeimas deputātus, kuriem dokumentiem, kas, kad un kāpēc ir pieņēmis lēmumu par jauna ierobežotas pieejamības statusa termiņa noteikšanu?

3) Kāpēc Ministru kabinets, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, VAS “Hipotēku un zemes banka”, VAS “Privatizācijas aģentūra” un Valsts kanceleja turpina vilcināties ar minēto dokumentu atslepenošanu, saglabājot tiem slepenības statusu? Vai tam par pamatu ir kāds Jūsu rīkojums vai cits MK normatīvs akts?

4) Vai sabiedrība ir pelnījusi zināt visu informāciju par a/s “Parex banka” pārņemšanu un šajā procesā iesaistīto amatpersonu rīcību un viedokļus?

5) Vai valdība ir darījusi visu, lai ar a/s “Parex banka” pārņemšanu saistītie dokumenti nekļūtu par baumu, izdomājumu, aizdomu un politisko spekulāciju objektu?

Jautājums ir steidzams, jo šobrīd publiskajā telpā tiek izplatīti dažādi it kā pētījumi un publikācijas, kuros izmantoti dažādi ar a/s “Parex banka” pārņemšanu saistītie dokumenti, kas Saeimas deputātiem nav publiski pieejami.

9.Saeimas deputāti: J.Dukšinskis, A.Bērziņš, A.Mackevičs, O.Kastēns, I.Feldmane

Rīgā 2010.gada 14.janvārī