Izglītības un zinātnes ministrija: Par Latvijas augstāko izglītību 2009.gadā

2008./2009.akadēmiskajā gadā būtiski – par ceturto daļu – palielinājies doktora zinātnisko grādu ieguvušo skaits. Doktora grādu ieguvuši 174 cilvēki, iepriekšējā gadā – 139. Tā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta sagatavotais Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2009.gadā.

Turklāt IZM īstenotā politika, nodrošinot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus augstākajai izglītībai, īpaši piešķirot ikmēneša stipendijas līdz 800 latiem doktorantūras studentiem, vērsta uz to, lai turpmākajos gados veicinātu arvien lielāku doktora grāda ieguvēju skaita pieaugumu.

2009./2010.akadēmiskajā gadā būtiski pieaudzis konkurss uz valsts budžeta vietām – vidējais konkursa koeficients ir 4,6 (iepriekšējā gadā – 4,0 pieteikumi uz vienu valsts budžeta finansētu pamatstudiju vietu). Taču salīdzinājumā pa izglītības tematiskajām grupām konkursa koeficienta vērtības būtiski nav mainījušās – no studiju jomām 2009./2010.ak.g. populārākās ir informācijas un komunikācijas zinātnes (19,7), tiesību zinātnes (8,8) un vadības zinātne un administrēšana (8,6).

Pārskatā apkopotā informācija liecina, ka absolventu īpatsvars, kuri vidusskolu beidza 2008.gadā un kuri iestājušies augstskolās 2008./2009.ak.gadā, ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī – 77% no absolventu kopskaita, kas jāuzskata par ļoti labu rādītāju (pirms diviem gadiem augstskolās bija iestājušies 75% no kopējā vidusskolu absolventu skaita). Savukārt no 2009.gada profesionālās izglītības iestāžu absolventiem 2009./2010.ak.gadā augstskolās un koledžās iestājušies 15%.

2010.gadā valsts noteikto budžeta finansēto studiju vietu skaits Latvijas augstskolās un koledžās nodrošināts gandrīz 2009.gada līmenī – 30 138 vietas, kas ir tikai par 3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Šogad valsts budžeta finansētajās studiju vietās mācās 30% no visu studējošo kopskaita (2008./2009.ak.g. – 27%). Tas nodrošināts, neskatoties uz to, ka budžeta samazinājums skāris arī augstāko izglītību. Turklāt izglītības kvalitātes kontekstā būtiski uzsvērt, ka iepriekšējā ES struktūrfondu plānošanas periodā veiktas vērā ņemamas investīcijas augstākajā izglītībā, uzlabojot infrastruktūru, studiju programmas, bibliotēkas u.c. ES struktūrfondu līdzekļi gan studentu stipendijām, gan infrastruktūras uzlabošanai u.c. vēl nozīmīgākā apjomā tiek un tiks nodrošināti šajā periodā – 2007.–2013.gadā.

Ekonomikas lejupslīde un bezdarbs, kā rezultātā samazinājušies iedzīvotāju ienākumi, kā arī demogrāfiskās tendences ietekmējuši studentu kopējo skaitu – 2009./2010.akadēmiskajā gadā 58 valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās un koledžās studē 112 555 studenti, kas ir par 10,2% mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Studējošo kopskaita samazinājums pamatā noticis uz studējošo skaita samazinājuma rēķina nepilna laika maksas studijās valsts augstskolās (-24,9%) un nepilna laika studijās privātajās koledžās (-25,5%). Savukārt studējošo skaits valsts augstskolās un koledžās pilna laika studijās pat ir nedaudz pieaudzis (attiecīgi par 0,6% un 8,4%).

Šajā gadā, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, ievērojami – par 26% – samazinājies augstskolās un koledžās pamatstudijās imatrikulēto studējošo skaits. Šis samazinājums pamatā ir uz privātajās augstskolās (-46%) un privātajās koledžās (-34%) imatrikulēto studējošo skaita būtiska samazinājuma rēķina. Turpretī uzņemto studējošo skaits valsts koledžās ir pat nedaudz pieaudzis (par 3%).

2009./2010.ak.g., salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 37% samazinājies to pamatstudijās uzņemto studentu skaits, kuriem jau ir augstākā izglītība, – 1.kursā uzņemti 1035 (iepriekšējā gadā – 1631).

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa