Turpinājums

no 1.lpp.

8. un 9. jūnijā Rīgas Tehniskajā universitātē notiks lasījumi

"Latvijas minerālo izejvielu izmantošana tautsaimniecībā"

Uldis Sedmalis, akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

Šajā katedrā līdz mūsdienām augstāko izglītību silikātu materiālu tehnoloģijā ieguvuši ap 1400 studējošo. Daudzi no viņiem tagad strādā vadošos Latvijas uzņēmumos un lasījumos uzstāsies ar saviem referātiem. Pasākumā piedalīsies gan Latvijas uzņēmumu un institūtu speciālisti, gan Vācijas kolēģi. Runāts tiks par būvmateriālu būvizstrādājumu sertifikācijas procesu, par keramisko būvmateriālu pašreizējo ražošanas stāvokli valstī un nākotnes perspektīvām, par klinkerkeramiku Latvijā un Eiropā, par humīnskābju ieguvi no Sedas kūdras purva, par mūsu dolomītu un daudziem citiem jautājumiem.

— Vai bijuši kādi jauni zinātnieku atklājumi pēdējos gados?

— Pašreiz Latvijā ar sistemātiskiem cietās neorganiskās minerālās izejvielas, to skaitā dažādu rūdu minerālu saturošiem veidojumiem, pazemes ūdeņiem, dzeramiem ūdeņiem, stipri mineralizētiem, termāliem ūdeņiem, kūdru, sapropeli, naftu, dzintaru un citiem dabas bagātību pētījumiem gan teorētiskā, gan tehnoloģiskā aspektā, galvenokārt nodarbojas RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes profesoru grupās (katedrās) un institūtos — Silikātu materiālu institūtā, Neorganiskās ķīmijas institūtā, Latvijas zemes bagātību institūtā. Pētījumi notiek sadarbībā ar ģeologiem (Latvijas Universitātes Ģeoloģijas institūtu, Valsts ģeoloģijas dienestu), Organiskās sintēzes institūtu un ražošanas uzņēmumiem.

Pēdējo piecu gadu laikā no Latvijas minerālajām izejvielām iegūti vairāki jauni materiāli: blīvie klinkera un akmens tipa keramiskie materiāli no māliem (šiem materiāliem raksturīga ļoti maza ūdens uzsūce vai šķīduma necaurlaidība, tie stiprības un nodiluma ziņā salīdzināmi ar granītu), dolomītkeramika, kas iegūta no dolomīta atsijām un māliem (materiālam vienlaikus piemīt gan saistvielu, gan keramikas īpašības, t.i., pēc apdedzināšanas 700–800°C temperatūrā (mazs enerģijas patēriņš) un sekojošas cietināšanas mitrumā izveidojas materiāls ar augstu mehānisko izturību un labām siltumizolācijas īpašībām), ugunturīgie materiāli no māliem (materiālu ugunsizturība sasniedz 1300 -C), siltumizolējošie materiāli no māliem ar organiskas dabas piedevām.

No visiem iepriekš minētajiem materiāliem jau izgatavota rūpnieciskā produkcija.

— Bet ko var ražot no jūsu minētajiem jaunumiem?

— Produkcijas klāsts, ko var ražot, ir ļoti daudzveidīgs: augststiprības ūdensnecaurlaidīgos materiālus (ķieģeļus, grīdas flīzes, plāksnes ēku apdarei, dekoratīvos bruģa akmeņus, trotuāra plāksnes); dažādus keramikas izstrādājumus (elektroizolatorus, izlietnes, cauruļvadus, blokus, dolomītkeramiku, jauna veida šķidrumu necaurlaidīgas krūkas, pudeles u.c.); kaļķus un materiālus uz to bāzes, zemtemperatūras javas saistvielu, bezkrāsaino stikla taru, dekoratīvos stiklveida apdares materiālus, mīksto (kaulu) porcelānu, krāsas uz kaļķu bāzes, keramiskos pigmentus, līmes koksnes izstrādājumu līmēšanai, komplekso mēslojumu, vaskus, augu augšanas stimulatorus, antioksidantus, dūņas, ekstraktus.

— Cik lieli ir mūsu izplatītāko derīgo izrakteņu krājumi? Vai tie ļauj strādāt ar drošu un ilgu perspektīvu?

— Pašreiz pie mums visvairāk izmanto kaļķakmeni, dolomītu, saldūdens kaļķi, mālu, ģipšakmeni, tīras kvarca smiltis, granti, krāsu zemes. Latvijā kūdrai ir 6763 atradnes, sapropelim — 2000, ķieģeļrūpniecības mālam — 37, smiltij, grantij — 27, dolomīta šķembām — 14, mazāks skaits jau ir krāszemēm, māla keramzītam, kaļķakmenim, ģipšakmenim un citiem. Jā, perspektīva ir, jo šie derīgie izrakteņi dod iespējas ražot ļoti plašu mūsu tautsaimniecībai nepieciešamu un arī ārvalstu tirgū konkurētspējīgu materiālu un izstrādājumu klāstu, kuru var nepārtraukti papildināt.

— Kuri uzņēmumi pašlaik Latvijā nodarbojas ar ražošanu jūsu pētāmajā nozarē?

— Latvijā darbojas 12 lieli (strādājošo skaits — virs 100) un apmēram tikpat daudz vidējo uzņēmumu (strādājošo skaits — 25–100) un ap 50 uzņēmumu ar mazāk nekā 25 strādājošajiem. Apmēram puse (37 uzņēmumi) no kopējā uzņēmumu skaita ražo dažādus mazgabarīta betona izstrādājumus, piemēram, bruģakmeņus, trotuāra plāksnes, mākslas un sadzīves keramikas izstrādājumus.

Veiksmīgi strādā un ir spējīgi ražot ne tikai iekšzemes, bet arī ārvalstu tirgū konkurētspējīgu produkciju akciju sabiedrības "Valmieras stikla šķiedra", "Lode", "Brocēni", "Sauriešu būvmateriāli", "Latvijas keramika", "Siguldas būvmeistars", SIA "Grīziņkalns-2", "Siguldas bloks" un citi.

Helēna Grīnberga,

LZA preses sekretāre