ATSAUCĒ IETVERT:
2010. gada 14. janvāra Meliorācijas likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.2010., Nr. 12 https://www.vestnesis.lv/ta/id/203996
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
prezidents izsludina šādu likumu:
Meliorācijas likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) zemes meliorācija — zemes uzlabošana, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;
2) meliorācijas sistēma — specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai;
3) valsts meliorācijas sistēma — valstij piederoša polderu sūkņu stacija un inženierbūve;
4) valsts nozīmes meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un parametriem un kuras ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina valsts;
5) pašvaldības meliorācijas sistēma — pašvaldībai piederoša meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina pašvaldība;
6) koplietošanas meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu divos vai vairākos zemes īpašumos vai tiesiskajos valdījumos esošā zemē;
7) viena īpašuma meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu vienā zemes īpašumā;
8) meliorācijas sistēmas ekspluatācija — meliorācijas sistēmas izmantošana projektētajiem mērķiem;
9) meliorācijas sistēmas uzturēšana — meliorācijas sistēmas uzraudzības un kopšanas darbu komplekss, kas nodrošina tās darbību un saglabāšanu;
10) melioratīvā hidrometrija — ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu ūdens režīma sistemātiski novērojumi un mērījumi hidrometriskajos posteņos, kā arī iegūto datu apstrāde;
11) hidrometriskais postenis — stacionāri aprīkota vieta, kur veic sistemātiskus virszemes ūdensobjektu un meliorācijas sistēmu ūdens režīma novērojumus un mērījumus.
1) zemes meliorācija — zemes uzlabošana, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;
2) meliorācijas sistēma — specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai;
3) valsts meliorācijas sistēma — valstij piederoša polderu sūkņu stacija un inženierbūve;
4) valsts nozīmes meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un parametriem un kuras ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina valsts;
5) pašvaldības meliorācijas sistēma — pašvaldībai piederoša meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina pašvaldība;
6) koplietošanas meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu divos vai vairākos zemes īpašumos vai tiesiskajos valdījumos esošā zemē;
7) viena īpašuma meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu vienā zemes īpašumā;
8) meliorācijas sistēmas ekspluatācija — meliorācijas sistēmas izmantošana projektētajiem mērķiem;
9) meliorācijas sistēmas uzturēšana — meliorācijas sistēmas uzraudzības un kopšanas darbu komplekss, kas nodrošina tās darbību un saglabāšanu;
10) melioratīvā hidrometrija — ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu ūdens režīma sistemātiski novērojumi un mērījumi hidrometriskajos posteņos, kā arī iegūto datu apstrāde;
11) hidrometriskais postenis — stacionāri aprīkota vieta, kur veic sistemātiskus virszemes ūdensobjektu un meliorācijas sistēmu ūdens režīma novērojumus un mērījumus.
2.pants. Šā likuma mērķis ir veicināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, nodrošinot infrastruktūras attīstību, meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību lauku apvidu un pilsētu zemē.
3.pants. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības veikt zemes meliorāciju, ievērojot normatīvajos aktos par meliorācijas sistēmas būvniecību noteiktās prasības, un pienākums ekspluatēt un uzturēt meliorācijas sistēmu atbilstoši attiecīgu normatīvo aktu prasībām.
4.pants. (1) Būvju un inženierkomunikāciju būvniecībai (izņemot vienkāršotu rekonstrukciju un vienkāršotu renovāciju), pārvietošanai un rekonstrukcijai, kā arī derīgo izrakteņu ieguvei un meža ieaudzēšanai meliorētajā zemē, ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm vai vietās, kur tas var ietekmēt meliorācijas sistēmas darbību, nepieciešami valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izdoti tehniskie noteikumi.
(2) Tehnisko noteikumu saņemšanai nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota persona iesniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” iesniegumu, kurā pamato ieceri un kuram pievieno paredzētā pasākuma vietas atrašanās plānu mērogā 1:10 000 vai augstākas noteiktības mērogā.
(3) Ja paredzēta vienkāršota rekonstrukcija un vienkāršota renovācija meliorētajā zemē un ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, atbildīgais projektētājs ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” saskaņo tehnisko shēmu.
(2) Tehnisko noteikumu saņemšanai nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota persona iesniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” iesniegumu, kurā pamato ieceri un kuram pievieno paredzētā pasākuma vietas atrašanās plānu mērogā 1:10 000 vai augstākas noteiktības mērogā.
(3) Ja paredzēta vienkāršota rekonstrukcija un vienkāršota renovācija meliorētajā zemē un ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, atbildīgais projektētājs ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” saskaņo tehnisko shēmu.
5.pants. Būvju un inženiertīklu būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija meliorētās zemes robežās vai ārpus tām, vai ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm nedrīkst pasliktināt zemes ūdens režīmu un meliorācijas sistēmas darbību.
6.pants. Zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji kopīgi nodrošina koplietošanas meliorācijas sistēmas projektēšanu un būvdarbus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
7.pants. Meliorācijas sistēmas atkarībā no to iedarbības uz zemes ūdens režīmu iedala šādi:
1) nosusināšanas sistēma — specializētu būvju kopums zemes nosusināšanai;
2) apūdeņošanas sistēma — specializētu būvju un ierīču kopums zemes apūdeņošanai;
3) divpusējās darbības meliorācijas sistēma — nosusināšanas sistēma, kas izmantojama arī zemes apūdeņošanai.
1) nosusināšanas sistēma — specializētu būvju kopums zemes nosusināšanai;
2) apūdeņošanas sistēma — specializētu būvju un ierīču kopums zemes apūdeņošanai;
3) divpusējās darbības meliorācijas sistēma — nosusināšanas sistēma, kas izmantojama arī zemes apūdeņošanai.
8.pants. Meliorācijas sistēmas atbilstoši meliorācijas kadastra datiem, kā arī atkarībā no to ekspluatācijas un uzturēšanas iedala šādi:
1) valsts meliorācijas sistēma;
2) valsts nozīmes meliorācijas sistēma;
3) pašvaldības meliorācijas sistēma;
4) koplietošanas meliorācijas sistēma;
5) viena īpašuma meliorācijas sistēma.
1) valsts meliorācijas sistēma;
2) valsts nozīmes meliorācijas sistēma;
3) pašvaldības meliorācijas sistēma;
4) koplietošanas meliorācijas sistēma;
5) viena īpašuma meliorācijas sistēma.
9.pants. Kārtību, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmas bojāšanu, iznīcināšanu vai izmantošanas tiesību ierobežošanu, nosaka Ministru kabinets.
II nodaļa
Meliorācijas sistēmas pārvaldība
Meliorācijas sistēmas pārvaldība
10.pants. Meliorācijas sistēmas būvniecību kontrolē pašvaldības būvvalde.
11.pants. Meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu uzrauga valsts un pašvaldību institūcijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
12.pants. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina iespēju piekļūt meliorācijas būvēm un ierīcēm, kas atrodas viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes robežās, amatpersonām un pilnvarotām personām, kuras kontrolē un uzrauga meliorācijas sistēmu vai veic darbus, kas saistīti ar valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu.
13.pants. Melioratīvās hidrometrijas darbu veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
III nodaļa
Meliorācijas kadastrs
Meliorācijas kadastrs
14.pants. (1) Meliorācijas kadastrā ietver informāciju par jebkuru valsts, pašvaldības, fiziskās vai juridiskās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošu meliorācijas sistēmu, tai skaitā datus par meliorētās zemes izvietojumu, meliorācijas sistēmas kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli, kā arī norāda šīs zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
(2) Meliorācijas kadastra izveidošanai un uzturēšanai izmanto nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datus par zemes vienības robežām, zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kā arī kadastra apzīmējumu.
(3) Meliorācijas kadastra saturu, izveides, uzturēšanas un informācijas apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Meliorācijas kadastra izveidošanai un uzturēšanai izmanto nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datus par zemes vienības robežām, zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kā arī kadastra apzīmējumu.
(3) Meliorācijas kadastra saturu, izveides, uzturēšanas un informācijas apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabinets.
15.pants. Meliorācijas kadastra datus uztur un aktualizē valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
16.pants. (1) Lai aktualizētu meliorācijas kadastru:
1) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” veic pirmreizēju valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas inventarizāciju;
2) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic pirmreizēju viena īpašuma meliorācijas sistēmas un koplietošanas meliorācijas sistēmas inventarizāciju.
(2) Inventarizācijas laikā iegūto informāciju zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
(3) Meliorācijas sistēmas inventarizācijas saturu un veikšanas kārtību, kā arī meliorācijas kadastra datu iesniegšanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
1) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” veic pirmreizēju valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas inventarizāciju;
2) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic pirmreizēju viena īpašuma meliorācijas sistēmas un koplietošanas meliorācijas sistēmas inventarizāciju.
(2) Inventarizācijas laikā iegūto informāciju zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
(3) Meliorācijas sistēmas inventarizācijas saturu un veikšanas kārtību, kā arī meliorācijas kadastra datu iesniegšanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
17.pants. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izsniedz zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam meliorētās zemes un meliorācijas sistēmas uzskaites dokumentu — zemes īpašuma meliorācijas pasi.
18.pants. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs mēneša laikā pēc pārmaiņām meliorācijas sistēmā rakstveidā informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” par kvantitatīvām vai kvalitatīvām pārmaiņām meliorācijas sistēmā savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes robežās.
IV nodaļa
Meliorācijas sistēmas ekspluatācija un uzturēšana
Meliorācijas sistēmas ekspluatācija un uzturēšana
19.pants. Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uztur un ekspluatē valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
20.pants. Melioratīvās hidrometrijas hidrometriskos posteņus uztur, tajos sistemātiskus novērojumus, mērījumus un aprēķinus veic un hidrometrijas datu pieejamību sabiedrībai nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
21.pants. Meliorācijas sistēmas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži”, Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valdījumā nodotajā valsts meža zemē ekspluatē un uztur attiecīgi valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”, Valsts meža dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, izņemot šā likuma 19.pantā noteikto.
22.pants. Pašvaldības meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgā pašvaldība.
23.pants. Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatē un uztur attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
24.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmu ekspluatē un uztur attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
25.pants. Ministru kabinets izdod meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumus, izvirzot prasības, kas zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro meliorācijas sistēmas izmantošanā, kopšanā un saglabāšanā.
V nodaļa
Meliorācijas finansēšana
Meliorācijas finansēšana
26.pants. (1) Polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu attiecīgi finansē:
1) polderu platībās un to ietekmes zonā esošās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji;
2) valsts;
3) pašvaldības atbilstoši saistošajiem noteikumiem.
(2) Kārtību, kādā veic aprēķinus un maksājumus par valstij piederošo polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu, kā arī finansējuma attiecību starp polderu platībā un to ietekmes zonā esošās zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un valsti nosaka Ministru kabinets.
(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktā kārtība neattiecas uz Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju un uzturēšanu.
1) polderu platībās un to ietekmes zonā esošās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji;
2) valsts;
3) pašvaldības atbilstoši saistošajiem noteikumiem.
(2) Kārtību, kādā veic aprēķinus un maksājumus par valstij piederošo polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu, kā arī finansējuma attiecību starp polderu platībā un to ietekmes zonā esošās zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un valsti nosaka Ministru kabinets.
(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktā kārtība neattiecas uz Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju un uzturēšanu.
27.pants. Valsts nozīmes meliorācijas sistēmas būvniecību, arī rekonstrukciju un renovāciju, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.
28.pants. Pašvaldības meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē pašvaldība.
29.pants. (1) Koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji atbilstoši noteiktai maksai.
(2) Koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas aprēķina, to sadales, kā arī norēķinu kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Gadījumos, kad koplietošanas meliorācijas sistēma nenodrošina meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvnormatīvos paredzēto ūdens režīmu un rada avārijas draudus, pašvaldība ir tiesīga nodrošināt koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas finansēšanu, iekasējot maksājumu no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.
(2) Koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas aprēķina, to sadales, kā arī norēķinu kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Gadījumos, kad koplietošanas meliorācijas sistēma nenodrošina meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvnormatīvos paredzēto ūdens režīmu un rada avārijas draudus, pašvaldība ir tiesīga nodrošināt koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas finansēšanu, iekasējot maksājumu no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.
30.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
31.pants. Melioratīvo hidrometriju, meliorācijas praktiskās zinātnes pētījumus un izstrādnes, nozares normatīvu (standartu) sagatavošanu un meliorācijas kadastra kārtošanu finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.
VI nodaļa
Melioratīvā tehniskā dokumentācija
Melioratīvā tehniskā dokumentācija
32.pants. (1) Melioratīvā tehniskā dokumentācija satur lauksaimniecības zemes meliorācijas projektu dokumentāciju, hidrotehnisko būvju projektu rasējumus (oriģināli), ūdensnoteku un polderu projektu dokumentāciju, mežu meliorācijas projektus, meliorācijas nozares uzņēmumu ēku un būvju projektu dokumentāciju, kā arī dažādu ūdenssaimniecības izstrādņu dokumentāciju.
(2) Melioratīvās tehniskās dokumentācijas arhīvu glabā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
(2) Melioratīvās tehniskās dokumentācijas arhīvu glabā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 2003.gada 20.novembrī pieņemtais Meliorācijas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.).
2. Šā likuma 26.panta pirmā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.
3. Valstij piederošo polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus līdz 2010.gada 30.jūnijam finansē valsts 100 procentu apmērā, no 2010.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim — valsts 50 procentu apmērā un polderu platībās un to ietekmes zonā esošās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji — 50 procentu apmērā. No 2011.gada 1.janvāra ekspluatācijas un uzturēšanas finansējuma attiecību starp polderu platībā un to ietekmes zonā esošās zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un valsti nosaka šā likuma 26.panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.
4. Ministru kabinets līdz 2010.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 13.pantā un 16.panta trešajā daļā minētos noteikumus.
5. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 30.jūnijam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.272 “Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”;
2) Ministru kabineta 2004.gada 1.jūnija noteikumi Nr.520 “Kārtība, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu”;
3) Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.629 “Meliorācijas kadastra noteikumi”;
4) Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumi Nr.662 “Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķina, to sadales un norēķinu kārtība”.
1) Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.272 “Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”;
2) Ministru kabineta 2004.gada 1.jūnija noteikumi Nr.520 “Kārtība, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu”;
3) Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.629 “Meliorācijas kadastra noteikumi”;
4) Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumi Nr.662 “Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķina, to sadales un norēķinu kārtība”.
6. Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.martam izdod šā likuma 26.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
7. Ar šā likuma spēkā stāšanos Lauku atbalsta dienests nodod un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pieņem meliorācijas kadastru un melioratīvo hidrometriju un ar to saistīto kustamo un nekustamo mantu, vienlaikus izslēdzot attiecīgo mantu no Lauku atbalsta dienesta bilances un uzņemot to valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” bilancē.
Likums stājas spēkā 2010.gada 25.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 14.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 14.janvārī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2010.gada 22.janvārī