I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka veterinārās prasības dzīvnieku apritei starp Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – dalībvalstis), kā arī dzīvnieku importam no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – trešā valsts), ja uz tiem neattiecas:

1.1. veterinārās prasības govju un cūku apritei;

1.2. veterinārās prasības zirgu apritei un importam no trešajām valstīm;

1.3. mājputnu un inkubējamo olu aprites kārtība;

1.4. veterinārās prasības akvakultūras dzīvnieku apritei;

1.5. veterinārās prasības aitu un kazu apritei.

II. Veterinārās prasības dzīvnieku apritei starp dalībvalstīm

2. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) uzrauga un kontrolē šo noteikumu 1.pielikumā minēto dzīvnieku (turpmāk – dzīvnieki) ievešanu Latvijas teritorijā.

3. Šo noteikumu 1.pielikumā minētos dzīvniekus tur teritoriāli norobežotā dzīvnieku turēšanas vietā, kas reģistrēta dienestā (turpmāk – novietne), vai dienesta atzītā dzīvnieku turēšanas vietā – teritoriāli norobežotā uzņēmumā, kurā komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem tur vai audzē vienas vai vairāku sugu dzīvniekus publiskai demonstrēšanai, sabiedrības izglītošanai, sugu saglabāšanai, zinātniskiem pētījumiem un dzīvnieku pavairošanai zinātniskās pētniecības darbam (turpmāk – atzīta novietne).

4. Dienesta pilnvarots veterinārārsts regulāri izmeklē novietnē un atzītā novietnē esošos dzīvniekus, reģistrē dienestā informāciju par šo noteikumu 2.pielikumā minētajām infekcijas slimībām un novērtē Eiropas Savienības tirgum paredzēto dzīvnieku atbilstību šo noteikumu prasībām.

5. Uz citu dalībvalsti atļauts izvest dzīvniekus, ja tie ir no novietnes, kurā ievēro šādas prasības:

5.1. tirdzniecībai izmanto dzīvniekus, kuriem nav konstatētas infekciju slimību klīniskās pazīmes;

5.2. dzīvnieki ir no novietnes vai apgabala, kur dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ nav noteikts aizliegums vai ierobežojums;

5.3. dienesta inspektors vai dienesta pilnvarots veterinārārsts pirms dzīvnieka iekraušanas izvešanai uz citu dalībvalsti aizpilda, paraksta un izsniedz šādus pavaddokumentus:

5.3.1. šo noteikumu 1.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minēto dzīvnieku kārtām no novietnes – veterināro (veselības) sertifikātu (3.pielikums);

5.3.2. šo noteikumu 1.pielikuma 8.punktā minēto dzīvnieku kārtai – veterināro (veselības) sertifikātu (4.pielikums);

5.3.3. ja šo noteikumu 1.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minēto dzīvnieku kārtu kombinētās nomenklatūras kods ir 010631, 010632, 010639, 010611 vai 010619 un tie ir no atzītas novietnes, – veterināro (veselības) sertifikātu (5.pielikums).

6. Izvedot šo noteikumu 1.pielikumā minēto kārtu dzīvniekus uz citu dalībvalsti, papildus šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām attiecīgi ievēro šādas prasības:

6.1. plēsēju (Carnivora) kārtas dzīvnieki – suņi, kaķi un baltie seski – atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Regulai (EK) Nr.998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas mājas (istabas) dzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK;

6.2. pērtiķu kārtas (Primates) dzīvnieki ir no atzītas novietnes, un tos nosūta uz atzītu novietni, izņemot šo noteikumu 34. un 35.punktā minēto gadījumu;

6.3. pārnadžu (Artiodactyla) un nepārnadžu (Perissodactyla) kārtas dzīvnieki:

6.3.1. nav paredzēti nokaušanai saskaņā ar infekcijas slimības apkarošanas programmu;

6.3.2. ir reģistrēti un identificēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ar trešajām valstīm (turpmāk – normatīvie akti par kontroles un uzraudzības kārtību);

6.3.3. nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu;

6.3.4. atbilst normatīvajos aktos par epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību noteiktajām prasībām attiecībā uz mutes un nagu sērgu;

6.3.5. atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei attiecībā uz mutes un nagu sērgu;

6.3.6. pirms iekraušanas izvešanai uz citu dalībvalsti vismaz 30 dienas vai kopš dzimšanas uzturas vienā novietnē;

6.4. šo noteikumu 1.pielikuma 7.punktā minētās putnu (Aves) kārtas dzīvnieki:

6.4.1. ir no novietnes, kurā 30 dienu laikā pirms izvešanas nav diagnosticēta putnu gripa;

6.4.2. ir no novietnes vai apgabala, uz kuru neattiecas ierobežojumi, kas saistīti ar Ņūkāslas slimības apkarošanas pasākumiem;

6.4.3. ir reģistrēti un identificēti (papagaiļu dzimtas putni) un ir no novietnes, kur nav diagnosticēta hlamidioze (Chlamydia psittaci), kā arī nav bijuši kontaktā ar dzīvniekiem no slimības skartas novietnes;

6.5. plēvspārņu (Hymenoptera) kārtas dzīvnieki ir no apgabala, kurā 30 dienu laikā pirms izvešanas nav diagnosticēta Amerikas peru puve;

6.6. plēsēju (Carnivora) kārtas pārstāvji – ūdeles un lapsas – nav no novietnes un nav bijuši kontaktā ar dzīvniekiem no novietnes, kurā iepriekšējo sešu mēnešu laikā ir diagnosticēta trakumsērga vai bijušas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar trakumsērgu, ja nav veikta dzīvnieku sistemātiska vakcinācija pret trakumsērgu;

6.7. zaķveidīgo (Lagomorpha) kārtas dzīvnieki:

6.7.1. nav no novietnes un nav bijuši kontaktā ar dzīvniekiem no novietnes, kurā iepriekšējā mēneša laikā ir diagnosticēta trakumsērga vai bijušas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar trakumsērgu;

6.7.2. nav no novietnes, kurā dzīvniekiem konstatētas miksomatozei raksturīgas klīniskās pazīmes.

7. Izvedot dzīvniekus uz citu dalībvalsti, papildus šo noteikumu 5.punktā un 6.3.apakšpunktā minētajām prasībām ievēro šādas prasības:

7.1. atgremotāji dzīvnieki:

7.1.1. ir no ganāmpulka, kas atzīts par brīvu no tuberkulozes un brucelozes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, vai novietnes, kurā 42 dienu laikā pirms izvešanas klīniskajos izmeklējumos nav konstatēta bruceloze un tuberkuloze, dzīvnieki 30 dienas pirms iekraušanas izvešanai no novietnes ir tuberkulinizēti un pārbaudīti, lai ar laboratoriskām diagnostikas metodēm noteiktu brucelozes antivielu klātbūtni. Dzīvniekus drīkst izvest, ja pārbaudes rezultāti ir negatīvi;

7.1.2. atbilst veterinārajām prasībām, kādas noteiktas normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei;

7.1.3. atbilst veterinārajām prasībām, kādas noteiktas normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei;

7.2. cūku dzimtas dzīvnieki:

7.2.1. ir no novietnes, kas atzīta par nosacīti brīvu no brucelozes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, vai 30 dienas pirms iekraušanas izvešanai no novietnes ar laboratoriskām diagnostikas metodēm ir pārbaudīti, lai noteiktu brucelozes antivielu klātbūtni. Dzīvniekus drīkst izvest, ja pārbaudes rezultāti ir negatīvi;

7.2.2. nav no apgabala, kurā klīniskos izmeklējumos konstatēts cūku Āfrikas mēris un noteikts aizliegums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par cūku Āfrikas mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību;

7.2.3. nav no novietnes, kurā klīniskos izmeklējumos konstatēts cūku klasiskais mēris un noteikti ierobežojumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību;

7.2.4. atbilst nosacījumiem, kādus paredz normatīvie akti par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei.

8. Ja klīniskajos izmeklējumos mājas bitēm konstatēta Amerikas peru puve, dienests nosaka 30 dienu aizliegumu triju kilometru rādiusā ap inficēto mājas bišu saimi. Aizlieguma periods sākas dienā, kurā konstatēts pēdējais saslimšanas gadījums ar Amerikas peru puvi un veikti šādi drošības pasākumi:

8.1. klīniski izmeklētas mājas bišu saimes triju kilometru rādiusā ap inficēto mājas bišu saimi;

8.2. inficētās mājas bišu saimes ir sadedzinātas vai izārstētas.

III. Veterinārās prasības dzīvnieku ievešanai Latvijā no trešajām valstīm

9. Latvijā atļauts ievest dzīvniekus no trešās valsts vai trešās valsts daļas, kas iekļauta Eiropas Komisijas sastādītā to valstu vai valstu daļu sarakstā, no kurām atļauts dzīvnieku imports Eiropas Savienībā.

10. Pirms dzīvnieku ievešanas Latvijā ir ievērotas šādas prasības:

10.1. dzīvniekiem veikta veterinārā kontrole saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārās kontroles kārtību, ievedot Latvijā dzīvniekus no trešajām valstīm;

10.2. dzīvnieki pārvadāti atbilstoši labturības prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā;

10.3. dzīvnieki ir no trešās valsts kompetentās iestādes (iestāde, kura veic valsts veterināro uzraudzību un kontroli, vai cita iestāde, kurai tā deleģējusi minētās funkcijas) atzītas novietnes, kurā nodrošināta to atbilstība prasībām, kas līdzvērtīgas šo noteikumu II nodaļā noteiktajām prasībām;

10.4. dzīvnieki, kas paredzēti ievešanai Latvijā no trešās valsts, atbilst šo noteikumu un Eiropas Savienības veterinārajām prasībām veterinārmedicīnas uzraudzības jomā.

11. Kaķus, suņus un baltos seskus Latvijā ieved, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Regulas (EK) Nr.998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas mājas (istabas) dzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK, III nodaļas prasības.

IV. Prasības pavaddokumentiem

12. Veterināro (veselības) sertifikātu aizpilda dienesta inspektors vai dienesta pilnvarots veterinārārsts 24 stundu laikā pēc veterinārā (veselības) sertifikāta aizpildīšanai nepieciešamo izmeklējumu veikšanas. Veterinārais (veselības) sertifikāts:

12.1. apliecina dzīvnieku atbilstību šo noteikumu prasībām;

12.2. apliecina, ka dzīvnieki ir veseli un tos var vest uz paredzēto galamērķa vietu;

12.3. ir derīgs 10 dienas.

13. Dienesta inspektors veterinārā (veselības) sertifikāta izsniegšanas dienā to aizpilda datorizētā sistēmā TRACES (Trade Control and Expert System), kas savieno dalībvalstu veterinārās iestādes.

14. Veterināro (veselības) sertifikātu (dzīvniekiem, kuriem veikta veterinārā kontrole saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterināro kontroli, ievedot Latvijā dzīvniekus no trešajām valstīm) ved kopā ar dzīvniekiem līdz to galamērķa vietai.

15. Šo noteikumu 14.punktā noteiktos pavaddokumentus dzīvnieku saņēmējs glabā vismaz trīs gadus.

16. Ja dzīvnieku Latvijā ieved no citas dalībvalsts caur trešo valsti, dienests pieprasa uzrādīt aizpildītu veterināro (veselības) sertifikātu, kas apliecina dzīvnieka atbilstību šo noteikumu prasībām.

V. Prasības atzītai novietnei

17. Dienests atzīst novietni, ja:

17.1. dienestā ir iesniegti klīnisko un laboratorisko izmeklējumu rezultāti, kas apliecina, ka novietnē esošajiem dzīvniekiem pēdējo triju gadu laikā nav konstatēta saslimšana ar šo noteikumu 2.pielikumā minētajām slimībām. Ja novietne izveidota mazāk nekā pirms trijiem gadiem, iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka šajā novietnē dzīvnieki ievesti no atzītas novietnes;

17.2. tā atbilst šīs nodaļas prasībām.

18. Atzīta novietne ir norobežota no apkārtējās vides vai tajā izvietotie dzīvnieki ir izolēti un nerada draudus dzīvnieku veselības stāvoklim novietnes tuvumā esošajos lauksaimniecības uzņēmumos.

19. Atzītā novietnē ir aprīkojums dzīvnieku sagūstīšanai, kā arī telpas dzīvnieku izvietošanai, izolēšanai un turēšanai karantīnā.

20. Atzītai novietnei ir noslēgts līgums ar praktizējošu veterinārārstu par veterināro pakalpojumu saņemšanu. Dzīvnieku īpašnieks (turētājs) nodrošina:

20.1. atzītā novietnē turēto dzīvnieku atbilstību šo noteikumu prasībām;

20.2. normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku labturības prasību ievērošanu;

20.3. normatīvajos aktos par eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku turēšanas, izmantošanas, tirdzniecības un nogalināšanas kārtību noteiktās prasības, ja atzītā novietnē tur vai audzē eksperimentiem paredzētus dzīvniekus.

21. Atzītai novietnei ir noslēgts līgums par nobeigušos dzīvnieku patologanatomisko izmeklēšanu ar laboratoriju, kurai ir tiesības veikt dzīvnieku patologanatomisko izmeklēšanu, ja atzītā novietnē nav piemērotu telpu šādiem izmeklējumiem. Atzītā novietnē nobeigušos dzīvnieku patologanatomisko izmeklēšanu šīs novietnes telpās drīkst veikt kompetenta persona (persona, kurai ir tiesības veikt dzīvnieku patologanatomisko izmeklēšanu) veterinārārsta uzraudzībā.

22. Atzītai novietnei ir noslēgts līgums par slimības dēļ nobeigušos vai eitanazēto dzīvnieku iznīcināšanu.

23. Atzītā novietnē esošie dzīvnieki ir klīniski izmeklēti, lai noteiktu šo noteikumu 2.pielikumā minētās slimības, un iegūti negatīvi rezultāti.

24. Atzīta novietne uztur dzīvnieku reģistru. Reģistrā norāda:

24.1. dzīvnieku skaitu katrā sugā, vecumu, dzimumu, sugu un sūtījuma vai individuālo identifikāciju (ja normatīvajos aktos noteikts, ka dzīvniekam jābūt individuāli identificētam). Bitēm norāda saimju skaitu, sugu un sūtījuma identifikāciju;

24.2. ievesto dzīvnieku izcelsmes vietu, skaitu, vecumu, dzimumu, sugu un sūtījuma vai individuālo identifikāciju (ja normatīvajos aktos noteikts, ka dzīvniekam jābūt individuāli identificētam). Bitēm norāda izcelsmes vietu, ievesto saimju skaitu, sugu un sūtījuma identifikāciju;

24.3. izvesto dzīvnieku skaitu, vecumu, dzimumu, sugu, sūtījuma vai individuālo identifikāciju (ja normatīvajos aktos noteikts, ka dzīvniekam jābūt individuāli identificētam) un galamērķa vietu. Bitēm norāda izvesto saimju skaitu, sugu, sūtījuma identifikāciju un galamērķa vietu;

24.4. dzīvnieku saslimšanas un to ārstēšanas gaitu;

24.5. karantīnā ievietoto vai izolēto dzīvnieku novērošanas rezultātus.

25. Atzīta novietne saglabā dzīvnieku asins paraugu analīžu vai citu veidu diagnosticējošu izmeklējumu rezultātus un nobeigušos dzīvnieku (arī nedzīvi dzimušu dzīvnieku) patologanatomisko sekciju rezultātus.

26. Šo noteikumu 24. un 25.punktā minēto informāciju atzīta novietne glabā vismaz 10 gadu pēc tās atzīšanas.

27. Dienests kontrolē atzītas novietnes atbilstību šo noteikumu prasībām un veic šādus pasākumus:

27.1. vismaz reizi gadā novērtē atzītai novietnei piederošās telpas;

27.2. pārbauda veterinārārsta darbību.

28. Lēmumu par novietnes atzīšanu dienests atceļ, ja konstatē, ka:

28.1. atzītā novietne neatbilst šīs nodaļas prasībām;

28.2. atzītā novietnē turētiem dzīvniekiem klīniskajos izmeklējumos konstatēta saslimšana ar kādu šo noteikumu 2.pielikumā minēto slimību.

29. Šo noteikumu 28.2.apakšpunktā minētajā gadījumā dienests aizliedz ievest dzīvniekus atzītā novietnē un izvest dzīvniekus no atzītas novietnes vai aizliedz tirdzniecību ar atsevišķas kategorijas dzīvniekiem, ņemot vērā konkrēto slimību un slimības pārnešanas risku.

30. Šo noteikumu 28.2.apakšpunktā minētajā gadījumā lēmumu par novietnes atzīšanu dienests atjauno, ja:

30.1. atkārtoti veiktie klīniskie izmeklējumi neapstiprina dzīvnieku saslimšanu ar kādu šo noteikumu 2.pielikumā minēto slimību;

30.2. atkārtotos klīniskos izmeklējumos konstatētā slimība apkarota, infekcijas avots iznīcināts, telpas dezinficētas un novietne atbilst šīs nodaļas prasībām.

31. Dienests savā tīmekļa vietnē ievieto un regulāri atjauno informāciju par novietnes atzīšanu un atzīšanas anulēšanu vai atjaunošanu.

VI. Dzīvnieku ievešanas kārtība atzītā novietnē

32. Atzītā novietnē atļauts ievest dzīvniekus no atzītas novietnes, izņemot šo noteikumu 33., 34. un 35.punktā noteikto gadījumu.

33. Dzīvniekus no novietnes, kura neatbilst šo noteikumu V nodaļas prasībām, atzītā novietnē ieved dienesta uzraudzībā, ievērojot drošības pasākumus, lai nepieļautu slimības izplatīšanos.

34. Ja atzīta novietne iegādājas dzīvniekus no novietnes, kas nav atzīta, ievēro šādus drošības pasākumus:

34.1. dzīvniekus ieved dienesta uzraudzībā, ievērojot drošības pasākumus, lai nepieļautu slimības izplatīšanos. Pirms pievienošanas kolekcijai dzīvniekus vismaz 30 dienas tur karantīnā veterinārārsta uzraudzībā. Kolekcijai pievieno dzīvniekus, kuriem karantīnas laikā netiek konstatētas šo noteikumu 2.pielikumā minētās slimības;

34.2. pērtiķu kārtas dzīvniekus (zemākos un augstākos pērtiķus) tur karantīnā, ievērojot prasības, kas noteiktas Starptautiskā epizootiju biroja Starptautiskā veselības kodeksa 2.10.1.nodaļā un 3.5.1.pielikumā (elektroniski pieejami Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē).

35. Atzīta novietne drīkst iegādāties privātpersonai piederošus pērtiķu kārtas dzīvniekus (zemākos un augstākos pērtiķus), ja ir saņemta dienesta atļauja.

VII. Noslēguma jautājums

36. Atzīt par spēku zaudējušiem:

36.1. Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumus Nr.436 "Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 100., 206.nr.);

36.2. Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumus Nr.110 "Veterinārās prasības to nagaiņu sugu dzīvnieku apritei, kurus importē vai ved tranzītā caur Latviju no trešajām valstīm" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 25., 86.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992.gada 13.jūlija Direktīvas 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A (I) pielikumā;

2) Eiropas Padomes 2004.gada 26.aprīļa Direktīvas 2004/68/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Kopienu, groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK;

3) Padomes 2008.gada 15.jūlija Direktīvas 2008/73/EK, ar ko vienkāršo informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā un groza Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK, 88/407/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 89/556/EEK, 90/426/EEK, 90/427/EEK, 90/428/EEK, 90/429/EEK, 90/539/EEK, 91/68/EEK, 91/496/EEK, 92/35/EEK, 92/65/EEK, 92/66/EEK, 92/119/EEK, 94/28/EK, 2000/75/EK, Lēmumu 2000/258/EK un Direktīvas 2001/89/EK, 2002/60/EK un 2005/94/EK.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 12.janvāra noteikumiem Nr.34

Dzīvnieku saraksts

Nr.p.k.	Taksons
	kārta	dzimta	TRACES KN kods*	ģints vai suga
1.	Pārnadži (Artiodactyla)
1.1.		Antilopju dzimta (Antilocapridae)	0106 19	Antilocapra ssp.
1.2.		Vēršu dzimta (Bovidae)	0106 19	Addax ssp., Aepyceros ssp., Alcelaphus ssp., Ammodorcas ssp., Ammotragus ssp., Antidorcas ssp., Antilope ssp., Bison ssp., Bos ssp. (ieskaitot Bibos, Novibos, Poephagus), Boselaphus ssp., Bubalus ssp. (ieskaitot Anoa), Budorcas ssp., Capra ssp., Cephalophus ssp., Connochaetes ssp., Damaliscus ssp. (ieskaitot Beatragus), Dorcatragus ssp., Gazella ssp., Hemitragus ssp., Hippotragus ssp., Kobus ssp., Litocranius ssp., Madogua ssp., Naemorhedus ssp. (ieskaitot Nemorhaedus un Capricornis), Neotragus ssp., Oreamuos ssp., Oreotragus ssp., Oryx ssp., Ourebia ssp., Ovibos ssp., Ovis ssp., Patholops ssp., Pelea ssp., Procapra ssp., Pseudois ssp., Pseudoryx ssp., Raphicerus ssp., Redunca ssp., Rupicapra ssp., Saiga ssp., Sigmoceros-Alecelaphus ssp., Sylvicapra ssp., Syncerus ssp., Taurotragus ssp., Tetracerus ssp., Tragelaphus ssp. (ieskaitot Boocerus)
1.3.		Kamieļu dzimta (Camelidae)	0106 19	Camelus ssp., Lama ssp., Vicugna ssp.
1.4.		Briežu dzimta (Cervidae)	0106 19	Alces ssp., Axis-Hyelaphus ssp., Blastocerus ssp., Capreolus ssp., Cervus-Rucervus ssp., Dama ssp., Elaphurus ssp., Hippocamelus ssp., Hydropotes ssp., Mazama ssp., Megamuntiacus ssp., Muntiacus ssp., Odocoileus ssp., Ozotoceros ssp., Pudu ssp., Rangifer ssp.
1.5.		Žirafu dzimta (Giraffidae)	0106 19	Giraffa ssp., Okapia ssp.
1.6.		Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae)	0106 19	Hexaprotodon-Choeropsis ssp., Hippopotamus ssp.
1.7.		Muskusbrieži (Moschidae)	0106 19	Moschus ssp.
1.8.		Cūku dzimta (Suidae)	0106 19	Babyrousa ssp., Hylochoerus ssp., Phacochoerus ssp., Potamochoerus ssp., Sus ssp.
1.9.		Pekaru dzimta (Tayassuidae)	0106 19	Catagonus ssp., Pecari-Tayassu ssp.
1.10.		Pundurbriežu dzimta (Tragulidae)	0106 19	Hyemoschus ssp., Tragulus-Moschiola ssp.
2.	Nepārnadži (Perissodactyla)
2.1.		Degunradžu dzimta (Rhinocerotodae)	0106 19	Ceratotherium ssp., Dicerorhinus ssp., Diceros ssp., Rhinoceros ssp. Perissodactyla
2.2.		Tapiru dzimta (Tapiridae)	0106 19	Tapirus ssp.
3.	Snuķaiņi (Proboscidae)	Ziloņu dzimta (Elephantidae)	0106 19	Elephas ssp., Loxodonta ssp.
4.	Zaķveidīgie (Lagomorpha)	Zaķu dzimta (Leporidae)	0106 19
5.	Primāti (Primates)		0106 11
5.1.	Apakškārta (Strepsirrhini)
5.2.	Apakškārta (Haplorrhini)
6.	Plēsēji (Carnivora)
6.1.	Kaķveidīgo apakškārta (Feliformia)	Eupleru dzimta (Eupleridae) Kaķu dzimta (Felidae) Mangustu dzimta (Herpestidae) Hiēnu dzimta (Hyaenidae) Palmu Civetu dzimta (Nandiniidae) Linsangu dzimta (Prionodontidae) Viveru dzimta (Viverridae)	0106 19
6.2.	Suņveidīgo apakškārta (Caniformia)	Suņu dzimta (Canidae) Lāču dzimta (Ursidae) Virsdzimta: Caunveidīgie (Musteloidea) Mazo pandu dzimta (Ailuridae) Skunksu dzimta (Mephitidae) Caunu dzimta (Mustelidae) Jenotu dzimta (Procyonidae) Virsdzimta: Airkāji (Pinnipedia) Valzirgu dzimta (Odobenidae) Ausroņu dzimta (Otariidae) Roņu dzimta (Phocidae)	0106 19
7.	Putni (Aves) (putni, kas nav minēti Direktīvā 90/539/EEK)		0106 39
	Papagaiļveidīgie (Psittaciformes)		0106 32
	Medību putni		0106 31
8.	Plēvspārņi (Hymenoptera)	Bišu dzimta (Apidae)	0106 90	Eiropas medus bite (Apis mellifera) Kamenes (Bombus spp.)

Piezīme. * TRACES KN kods – Trade Control and Expert System kombinētās nomenklatūras kods.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 12.janvāra noteikumiem Nr.34

Reģistrējamas infekcijas slimības

Nr. p.k.	Infekcijas slimība	Dzīvnieku kārta, dzimta, ģints vai suga, kurai raksturīga saslimšana
1.	Zirgu Āfrikas mēris	Zirgu dzimta (Equidae)
2.	Cūku Āfrikas mēris	Cūku dzimta (Suidae), pekaru dzimta (Tayassuidae)
3.	Putnu gripa	Putnu klase (Aves)
4.	Amerikas peru puve	Medusbišu ģints (Apis)
5.	Sibīrijas mēris	Vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), ziloņu dzimta (Elephantidae), zirgu dzimta un nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae)
6.	Aitu katarālais drudzis (Bluetongue)	Antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta, briežu dzimta, žirafu dzimta (Giraffidae) un degunradžu dzimta (Rhinocerotodae)
7.	Bruceloze (Brucella abortus un Brucella melitensis)	Antilopju dzimta, vēršu dzimta, kamieļu dzimta, briežu dzimta, žirafu dzimta, nīlzirgu dzimta un pundurbriežu dzimta (Tragulidae)
8.	Bruceloze (Brucella ovis)	Kamieļu dzimta, pundurbriežu dzimta, briežu dzimta, žirafu dzimta, vēršu dzimta, antilopju dzimta
9.	Bruceloze (Brucella suis)	Briežu dzimta, zaķu dzimta (Leporidae), muskusvērsis (Ovibos moschatus), cūku dzimta, pekaru dzimta
10.	Klasiskais cūku mēris	Cūku dzimta un pekaru dzimta
11.	Kontagiozā govju pleiropneimonija	Vēršu apakšdzimta (Bovines) (ieskaitot zebras, bifeļus, bizonus un jakus)
12.	Ebola	Pērtiķu kārta (izņemot cilvēku ģints primātus) (Non-human primates)
13.	Mutes un nagu sērga	Pārnadžu kārta (Artiodactyla) un Āzijas zilonis
14.	Infekciozā hematopoētiskā nekroze	Lašu dzimta (Salmonidae)
15.	Nodulārais dermatīts	Vēršu dzimta un žirafu dzimta
16.	Pērtiķu bakas	Grauzēju kārta (Rodentia) un pērtiķu kārta (izņemot cilvēku ģints primātus)
17.	Tuberkuloze (Mycobacterium bovis)	Zīdītāju klase (Mammalia) (galvenokārt antilopju dzimta, vēršu dzimta, kamieļu dzimta, briežu dzimta, žirafu dzimta, pundurbriežu dzimta)
18.	Ņūkāslas slimība	Putnu klase
19.	Mazo atgremotāju mēris	Vēršu dzimta un cūku dzimta
20.	Cūku enzootiskais encefalomielīts (Tešenas slimība)	Cūku dzimta
21.	Psitakoze	Papagaiļveidīgie (Psittaciformes)
22.	Trakumsērga	Plēsēju kārta (Carnivora) un sikspārņu kārta (Chiroptera)
23.	Rifta ielejas drudzis	Vēršu dzimta, kamieļu dzimta, degunradžu dzimta
24.	Govju mēris	Pārnadžu kārta
25.	Mazo stropu vabolīte (Aethina tumida)	Medusbišu ģints un kameņu ģints (Bombus)
26.	Aitu un kazu bakas	Vēršu dzimta
27.	Cūku vezikulārā slimība	Cūku dzimta un pekaru dzimta
28.	Tropipelapsoze (Tropilaelaps spp.)	Medusbišu ģints
29.	Vezikulārais stomatīts	Pārnadžu kārta un zirgu dzimta
30.	Transmisīvā sūkļveida encefalopātija	Vēršu dzimta, briežu dzimta, kaķu dzimta (Felidae) un sermuļu dzimta (Mustelidae)

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 12.janvāra noteikumiem Nr.34

Veterinārais (veselības) sertifikāts tirdzniecībai ar dzīvniekiem no novietnes

 

 

Piezīmes.
1.  I.2. Sertifikāta references numurs – veterinārā (veselības) sertifikāta datorizētās sistēmas TRACES (Trade Control and Expert System) piešķirtais numurs.

2.  I.2.a Vietējais references numurs – veterinārā (veselības) sertifikāta Pārtikas un veterinārā dienesta piešķirtais numurs.

3.  I.3. Centrālā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārais dienests.

4.  I.4. Lokālā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.

5.  I.19. Preces kods (HS kods) – TRACES (Trade Control and Expert System) sistēmas kombinētās nomenklatūras kods.

6. Valsts pilnvarotais/apstiprinātais veterinārārsts – Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarotais veterinārārsts.

7. Vietējā veterinārā vienība (VVV) – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 12.janvāra noteikumiem Nr.34

Veterinārais (veselības) sertifikāts bišu (Apis Mellifera) un kameņu (Bombus spp.) tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm

Piezīmes.
1.  I.2. Sertifikāta references numurs – veterinārā (veselības) sertifikāta datorizētās sistēmas TRACES (Trade Control and Expert System) piešķirtais numurs.

2.  I.2.a Vietējais references numurs – veterinārā (veselības) sertifikāta Pārtikas un veterinārā dienesta piešķirtais numurs.

3.  I.3. Centrālā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārais dienests.

4.  I.4. Lokālā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.

5.  I.19. Preces kods (HS kods) – TRACES (Trade Control and Expert System) sistēmas kombinētās nomenklatūras kods.

6. Valsts pilnvarotais/apstiprinātais veterinārārsts – Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarotais veterinārārsts.

7. Vietējā veterinārā vienība (VVV) – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 12.janvāra noteikumiem Nr.34

Veterinārais (veselības) sertifikāts tirdzniecībai ar dzīvniekiem no atzītas novietnes (institūtiem vai centriem)

Piezīmes.
1.  I.2. Sertifikāta references numurs – veterinārā (veselības) sertifikāta datorizētās sistēmas TRACES (Trade Control and Expert System) piešķirtais numurs.

2.  I.2.a Vietējais references numurs – veterinārā (veselības) sertifikāta Pārtikas un veterinārā dienesta piešķirtais numurs.

3.  I.3. Centrālā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārais dienests.

4.  I.4. Lokālā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.

5.  I.19. Preces kods (HS kods) – TRACES (Trade Control and Expert System)sistēmas kombinētās nomenklatūras kods.

6. Valsts pilnvarotais/apstiprinātais veterinārārsts – Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarotais veterinārārsts.

7. Vietējā veterinārā vienība (VVV) – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs