1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienā

Saeimas priekšsēdētājs, tiekoties ar barikāžu laika žurnālistiem

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze 20.janvārī, tiekoties ar barikāžu laika žurnālistiem, uzsvēra žurnālistu ieguldījumu toreiz trauslās Latvijas neatkarības nosargāšanā.

“Pateicoties žurnālistu darbam 1991.gada janvārī, visa pasaule uzzināja par notikumiem Rīgā,” teica G.Daudze. “Neapšaubāmi, žurnālistu, fotogrāfu un operatoru ieguldījums neatkarības nosargāšanā bija neatsverams.”

Saeimas priekšsēdētājs izteica gandarījumu, ka šogad pasākumā pulcējies plašāks žurnālistu, fotogrāfu un operatoru loks nekā iepriekšējos gados. “Esam centušies apzināt visus barikāžu laika žurnālistus, aicinot redakcijas, Latvijas Žurnālistu savienību informēt par kolēģiem, ar kuriem plecu pie pleca tika dokumentēti un atspoguļoti tā laika notikumi,” skaidroja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Uz pasākumu bija aicināti vairāk nekā 120 barikāžu laika aktīvistu, kuri 1991.gadā iesaistījās tā laika notikumu atspoguļošanā.

Saeimas priekšsēdētāja tikšanās ar barikāžu laika žurnālistiem ir pirms trim gadiem atjaunota ikgadēja tradīcija.

Saeimas preses dienests

Aizsardzības ministrs, tiekoties ar barikāžu štāba vadītājiem

20.janvārī Latvijas Kara muzejā notika aizsardzības ministra Imanta Lieģa tikšanās ar barikāžu štāba vadītājiem un barikāžu pirmā posteņa “Pulvertornis” dalībniekiem.

Uzrunājot klātesošos, I.Lieģis uzsvēra, ka 1991.gada janvāris bija izšķirīgs brīdis gan valstij, gan katram personīgi. Tas bija laiks, kad ikvienam saskaņā ar savu sirdsapziņu un pārliecību vajadzēja izdarīt izvēli. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju šajās valstij kritiskajās dienās izvēlējās atrasties uz barikādēm.

Aizsardzības ministrs norādīja, ka barikāžu laikā dzīvoja Lielbritānijā, taču aktīvi sekoja līdzi notikumiem dzimtenē. “Lai arī man nebija iespēja piedalīties šajos mūsu valstij tik izšķirošajos notikumos, es apbrīnoju to cilvēku pašaizliedzību un drosmi, kuri daudz nedomājot bija gatavi stāties pretī padomju varas agresijai,” uzsvēra aizsardzības ministrs Imants Lieģis.

1991.gada 20.janvāris bija barikāžu laika asiņainākā diena. Šajā traģiskajā dienā bojā gāja divi milicijas darbinieki (Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko), kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne, skolnieks Edijs Riekstiņš, tika ievainoti četri Bauskas milicijas darbinieki, pieci barikāžu dalībnieki, divi ārvalstu žurnālisti (Krievijas un Ungārijas).

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

Zemkopības ministrs, atklājot barikāžu piemiņas plāksni

20.janvārī Zemkopības ministrijā (ZM) tika atklāta 1991.gada barikāžu piemiņas plāksne. Svinīgajā mirklī barikāžu 19.jubilejā piedalījās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un tā laika lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers.

1991.gada janvārī, veidojot Vecrīgas barikādes, tika izmantota lauksaimniecības, mežsaimniecības un meliorācijas tehnika, kas palīdzēja gan celt nožogojumus, gan noslēdza pieeju stratēģiski svarīgām Rīgas ēkām – parlamentam, Ministru padomei, televīzijas un radio ēkām, kā arī citām stratēģiski nozīmīgām galvaspilsētas vietām. Tieši Lauksaimniecības ministrija un tās ēka Republikas laukumā bija vieta, no kurienes tolaik tika vadīta barikāžu veidošana, ministrijā darbojās barikāžu izveides koordinācijas centrs, lai maksimāli efektīvi vadītu smagās tehnikas pārvietošanos un izmantošanu barikāžu veidošanā.

D.Ģēģers, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka tieši lauksaimnieki un lauku iedzīvotāji, ierodoties Rīgā ar savu lauksaimniecības, mežrūpniecības, meliorācijas un lauku tehniku, bija tie, kas parādīja gan latviešu vienotību, gan to, ka izšķirošos brīžos arī militāri nesagatavoti cilvēki var rīkoties vienoti, stratēģiski un taktiski pareizi. “Viņu operatīvā, vienotā un pašaizliedzīgā darbība un disciplinētība barikāžu veidošanā vērtējama kā ļoti liela uzdrīkstēšanās un drosme, jo toreiz neapbruņoti cilvēki ar lauku tehniku būtībā stājās pretim labi bruņotajām padomju armijas vienībām,” teica tā laika lauksaimniecības ministrs.

Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālavs Jundzis, kas 1991.gada barikāžu laikā bija Augstākās padomes Aizsardzības štāba priekšnieka vietnieks, piemiņas plāksnes atklāšanas brīdī teica: “Esmu pārliecināts, ka cilvēki, kas piedalījās barikāžu veidošanā un palīdzēja Latvijas iedzīvotājiem kļūt drošākiem, ir varoņi. Šī pieredze ir ne tikai Latvijas tautas ieguvums, bet arī, nebaidos teikt, visas pasaules ieguvums – tas ir spilgts piemērs nevardarbīgās pretošanās cīņas metodēm un iespējām uzvarēt bruņotu pretinieku.”

“Domāju, ka šādas piemiņas plāksnes atklāšana ir kā zināma parāda atdošana tā laika notikumiem un to dalībniekiem,” uzskata zemkopības ministrs J.Dūklavs, uzsverot, ka ministrijas apmeklētājiem būtu jāzina, kāda loma 1991.gada janvārī bija Lauksaimniecības, tagad Zemkopības ministrijai un tās darbiniekiem. “Piemiņas plāksne ministrijas vestibilā ir tā nepieciešamā informācija, kura atgādinās par Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku,” teica ministrs. J.Dūklavs, kas pats piedalījies 1991.gada barikādēs, uzsvēra: “Lauksaimnieku un toreizējās ministrijas vadības lomu gan barikāžu veidošanā, gan to aizstāvēšanā pret padomju bruņutransportieriem nevar pārvērtēt, tāpēc tagad par to atgādinās piemiņas plāksne ministrijas vestibilā.”

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa