Finanšu ministrs: Par valdības pozīciju starptautiskā aizdevuma saņemšanai*

I. Situācijas raksturojums

Lai paātrinātu Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra spriedumā lietā “Par likumu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” 2.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam un 3.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109.pantam”” noteikto, ka konceptuālā izšķiršanās par starptautisko aizdevumu saņemšanu un tās nosacījumiem atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas, ievērojot Satversmē noteikto kārtību, bija jāizlemj pašam likumdevējam, Ministru kabinets, izpildot iepriekšminēto, ir lūdzis Saeimu lemt par apstiprinājumu pilnvarot to parakstīt Nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildu Saprašanās memorandu starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 118.² panta pirmo daļu, finanšu ministrs ir sagatavojis ziņojumu Latvijas Republikas Saeimai, kurā tiek izklāstīta valdības pozīcija un principi, gatavojot Nodomu vēstules projektu Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildu Saprašanās memoranda projektu starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku, norādot, ka ziņojumā iekļautā informācija projektu izstrādes un saskaņošanas gaitā var tikt precizēta, nemainot pozīcijas būtību. Lūdzam Saeimu iepazīties ar šo pozīciju un apstiprināt pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt Nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam un pēc galējās saskaņošanas ar Eiropas Savienību noslēgt Papildu Saprašanās memorandu starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.

Straujā Latvijas tautsaimniecības izaugsme pēdējo piecu gadu garumā veicināja mūsu valsts iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos, tomēr šo izaugsmi galvenokārt virzīja privātais patēriņš, kā arī ieguldījumi nekustamajā īpašumā un citos neeksportējamo preču sektoros. Valsts izdevumu pieaugums stimulēja pieprasījumu, taču algu palielinājums bija straujāks nekā produktivitātes pieaugums, kā rezultātā palielinājās patēriņa cenu inflācija un pasliktinājās valsts konkurētspēja, turklāt satricinājums globālajos finanšu tirgos šos riskus pastiprināja.

Lai nodrošinātu valsts budžeta finansēšanu, Valsts kase arī līdz šim regulāri, ik gadu ir veikusi finanšu līdzekļu piesaisti gan iekšējā tirgū, emitējot iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus, gan arī aizņemoties ārējos finanšu tirgos. Tomēr globālās finanšu krīzes un Latvijas valsts kredītreitinga samazinājuma ietekmē 2008.gada otrajā pusē ārējo finanšu resursu pieejamība ļoti strauji samazinājās. Paralēli tika sniegts ievērojams likviditātes atbalsts banku sektora stabilizēšanas pasākumiem. Tādēļ valdība lēma uzsākt sarunas ar starptautiskajiem finanšu donoriem.

Ņemot vērā to, ka globālās finanšu krīzes kontekstā ir būtiski samazinājusies kredītresursu pieejamība un tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos ir ievērojami kritušies ieņēmumi valsts budžetā, 2008.gada beigās bija nepieciešams vēl ievērojamāk samazināt budžeta izdevumus, taču samazinājumi ievērojamā apmērā apdraudētu valsts pamatfunkciju nodrošinājumu. Papildu statistikas dati par 2008.gada nogali liecināja par sevišķi lielu kritumu ekonomiskās aktivitātes rādītājos. Kritumu šādā apjomā nebija paredzējuši nedz publiskā, nedz privātā sektora analītiķi. Ekonomiskās aktivitātes prognožu pārskatīšana savukārt nozīmē nepieciešamību koriģēt valsts budžetu, kas ir balstīts uz šiem pieņēmumiem.

Redzot arvien sarežģītāko situāciju tautsaimniecībā un balstoties uz Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, 2008.gada 20.novembrī Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums uzsākt sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par atbalstu maksājumu bilances un tautsaimniecības stabilizācijai.

2008.gada 9.decembrī tika apstiprināta Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma. Tās mērķi ir stabilizēt Latvijas ekonomiku, novērst iespējamās likviditātes problēmas, atjaunot ilglaicīgu stabilitāti – stiprinot banku sektoru, novēršot fiskālo nesabalansētību un saglabājot stabilu nemainīgu valūtas politiku, kā arī uzlabot tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju, lai iespējami ātri sasniegtu ilgtspējīgu IKP izaugsmi un sabalansētu valsts budžetu.

Pirmā Nodomu vēstule ar SVF tika parakstīta 2008.gada 18.decembrī, Saprašanās memorands ar Eiropas Kopienu tika parakstīts 2009.gada 28.janvārī. Kopš tā laika mainoties starptautiskās un valsts ekonomikas videi, ir bijis nepieciešams papildināt sākotnējo Saprašanās memorandu, lai tajā iestrādātu nosacījumus, kas atbilst reālajai Latvijas tautsaimniecības attīstībai un jaunākajām makroekonomiskajām prognozēm. Papildu vēstule SVF ir parakstīta 2009.gada 27.jūlijā, papildu vienošanās starp EK un Latvijas valdību parakstīta 2009.gada 13.jūlijā.

Sadarbība ar starptautiskajiem partneriem paredz ik ceturkšņa programmas pārskatus, kas tiek realizēta pārskata misiju ietvaros. Pārskata misijās darbojas SVF, EK, Zviedrijas un PB eksperti, tomēr programmas ekspertīze tiek realizēta, sagatavojot un pozitīva misijas noslēguma gadījumā parakstot Nodomu vēstuli SVF, kā arī memorandu un tā grozījumus ar ES, kas kalpo par pamatu nākošo aizdevuma daļu saņemšanai, ne tikai no šiem diviem aizdevējiem, bet arī no pārējiem programmas dalībniekiem. Piemēram, šobrīd notiek pārrunas un nosacījuma precizēšana ar Pasaules Banku par aizdevumu Ārkārtas sociālā tīkla stratēģijas ieviešanai un turpmākai realizēšanai.

II. Par valdības pozīciju, gatavojot Papildu Saprašanās memoranda (Saprašanās memoranda otrais papildinājums) starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku projektu

1. Saprašanās memoranda saistību izpilde un tā plānotā otrā papildinājuma projekts

2009.gada 20.janvārī Eiropas Savienības Padome pieņēma lēmumu piešķirt Latvijai vidēja termiņa finanšu palīdzību līdz EUR 3,1 miljarda apmērā ar maksimālo vidējo aizdevuma atmaksāšanas termiņu septiņi gadi. Eiropas Savienības palīdzībai jābūt nodrošinātai kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu SDR 1,5 miljardu apmērā (1200% no Latvijas SVF kvotas, apmēram EUR 1,7 miljardi) saskaņā ar SVF Atbalsta vienošanos, kas tika apstiprināta 2008.gada 23.decembrī. Skandināvijas valstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija) kopā gatavojas piešķirt EUR 1,9 miljardus, Pasaules Banka – EUR 0,4 miljardus, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehijas Republika un Polija – kopā EUR 0,4 miljardus. Kopējais atbalsts programmas ietvaros ir EUR 7,5 miljardi periodā līdz 2011.gada pēdējam ceturksnim.

Saprašanās memorands (turpmāk – Memorands), ar ko nosaka ekonomikas politikas kritērijus attiecībā uz katru aizdevuma maksājumu un ziņošanas un pārraudzības noteikumus, tika parakstīts 2009.gada 28.janvārī. Pirmais maksājums EUR 1 miljarda apmērā tika veikts 2009.gada 25.februārī, stājoties spēkā Aizdevuma līgumam un Memorandam un izpildot nosacījumus saistībā ar 2009.gada budžetu.

No 2009.gada 27.maija līdz 2009.gada 17.jūnijam Komisija sadarbībā ar SVF veica pirmo pārskata misiju. Pamatojoties uz Komisijas misijas secinājumiem, Atbilstības ziņojumu, ko Latvijas iestādes nosūtīja 2009.gada 26.jūnijā, un, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju, ekonomikas politikas kritēriji attiecībā uz otru maksājumu, kā norādīts Saprašanās memorandā, uzskatami par visumā izpildītiem vai vairs nepiemērojamiem līdz ar negaidīti spēcīgo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. 2009.gada 13.jūlijā tika parakstīts Papildu Saprašanās memorands, tajā skaitā jauni nosacījumi, sevišķi jauni 2009.–2012.gada budžeta deficīta mērķi, atbilstoši EKS95, nepārsniedzot attiecīgi 10%, 8,5%, 6% un zem 3% no IKP. 2009.gada 27.jūlijā tika veikts otrais maksājums EUR 1,2 miljardu apmērā.

No 2009.gada 2. līdz 14.decembrim Komisija sadarbībā ar SVF veica otro pārskata misiju, lai novērtētu progresu attiecībā uz specifisko nosacījumu īstenošanu, kas ir saistīti ar ES palīdzības trešo maksājumu EUR 0,5 miljardu apmērā. Pamatojoties uz Komisijas misijas secinājumiem, Atbilstības ziņojumu, ko Latvijas varas iestādes nosūtīja 2009.gada 11.decembrī, un apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju, ekonomikas politikas kritēriji attiecībā uz trešo maksājumu, kā norādīts Memorandā un Papildu Saprašanās memorandā, uzskatāmi par visumā izpildītiem. Sevišķi 2010.gada budžeta apstiprināšana parlamentā 2009.gada 1.decembrī, turpinot budžeta bilances uzlabošanu par LVL 500 miljoniem (vairāk nekā 4,2% no IKP), ir uzskatāms par vienu no svarīgākajiem izpildītajiem ekonomikas politikas kritērijiem, un tam būtu jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu 2010.gadam noteikto 8,5% no IKP deficīta mērķi neatkarīgi no fiskālajām izmaksām saistībā ar neseno Satversmes tiesas spriedumu (2009.gada 21.decembrī), kas nosaka, ka ar jūnija budžeta grozījumiem veiktie pensiju samazinājumi neatbilst atsevišķiem Satversmē noteiktiem procesuāliem principiem. Budžets vērā ņemami uzlabo valsts finanšu perspektīvu un ir palīdzējis stiprināt uzticību attiecībā uz saistībām un valdības spēju veikt nepieciešamos politiskos pasākumus. Atbilstība strukturālo reformu nosacījumiem nav bijusi pilnīga, taču ir panākts labs progress, ieviešot reformas izglītības un veselības nozarē, tāpat arī valsts sektora konsolidācijā gan strukturālā, gan valdības līmenī. Komisija un SVF paredzēja lielāku progresu svarīgākajās strukturālajās reformās, piemēram, reformējot sociālos pabalstus, stiprinot valsts finanšu ietvaru un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, kā arī mazo un vidējo uzņēmēju pieeju finansējumam. Pozitīvi ir tas, ka tika būtiski palielinātas apropriācijas ES fondu finansētajiem projektiem un process tika vienkāršots, lai arī vispārējais ES fondu apguves līmenis varētu būt lielāks un ir jāpanāk lielāks progress atsevišķos vadības jautājumos. Tika veikti būtiski finanšu sistēmas stabilizācijas pasākumi, lai arī maksātspēja un likviditātes riski vēl arvien ir banku sistēmas jautājumi, un tiek nodrošināta vietējo banku cieša uzraudzība. Latvijas Banka un Valsts kase ir veikusi pasākumus, lai palielinātu likviditātes vadības koordināciju.

Kopš pēdējās pārskata misijas makroekonomikas prognozes kopumā ir palikušas nemainīgas, un politikas programma joprojām ir reālistiska. Ārējās finansēšanas prognozes liecina, ka papildus esošajai programmai (kopējais apjoms EUR 7,5 miljardi) jauna vidēja termiņa starptautiskā finanšu palīdzība nav nepieciešama, un 2010.–2012.gada konsolidācija paliek nemainīga. Tomēr tas neizslēdz iespējamību, ka Latvijas valdība gūs papildu līdzekļus starptautiskajos kapitāla tirgos.

Tiek prognozēts, ka ES finanšu palīdzība tiks sadalīta sešos maksājumos. Pirmā maksājuma, kurš tika veikts 2009.gada 25.februārī, apmērs bija EUR 1 miljards, otrs maksājums EUR 1,2 miljardu apmērā tika veikts 2009.gada 27.jūlijā. Trešais maksājums EUR 0,5 miljardu apmērā ir jāizmaksā pēc tam, kad būs saskaņots un parakstīts otrais Papildu Saprašanās memorands. Īpašo ekonomikas politikas kritēriju izpilde, kas saistīta ar trešā maksājuma saņemšanu, ir balstīta uz pasākumiem, kas iekļauti 2010.gada budžetā, kuru Latvijas Saeima pieņēma 2009.gada 1.decembrī, kā arī uz galvenajiem pasākumiem, ko identificējušas Latvijas iestādes, lai vidējā termiņā veiktu konsolidāciju. Pieņemtais budžets paredz fiskālo konsolidāciju nedaudz virs LVL 500 miljoniem (vairāk nekā 4,2% no IKP), kas ir saskaņā ar Padomes rekomendācijām (atbilstoši Līguma 104.panta 7.punktam) un pirmo Papildu memorandu.

Ienākumu kontekstā 2010.gada budžets paredz nodokļu bāzes paplašināšanu ienākumiem no kapitāla (kapitāla pieaugums, dividendes, procenti), no aplikšanas ar ienākuma nodokli atbrīvotā neapliekamā ienākuma samazināšanu lauksaimnieciskajai ražošanai un lauku tūrisma pakalpojumu ienākumiem, ar nodokli aplikt dāvinājumus (izņemot ģimenes ietvaros) un paaugstināt nodokļa likmi pašnodarbinātajiem, piemērojot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek pauagstināta no 23% uz 26%. Pārējie pasākumi ietver papildu akcīzes nodokli dabasgāzei, tabakai un alkoholam, kā arī tiek paredzēti papildu nenodokļu ienākumi (pārsvarā dividendes no Latvijas Bankas). Īpašuma nodokļa ieņēmumus plānots palielināt, paplašinot nekustamā īpašuma nodokļa bāzi. Dzīvojamām ēkām nekustamā īpašuma nodokļa likme ir noteikta progresīva, bet zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām tā tiek palielināta no 1% līdz 1,5%. Nekustamā īpašuma nodokļa bāze tiek paplašināta, apliekot ar nodokli inženierbūves. Tiek ieviesta papildlikme 1,5% apmērā neapstrādātai lauksaimniecības zemei, kā arī noteikts minimālais nodokļa maksājums 5 lati par nodokļa maksātāja nekustamā īpašuma nodokļa objektiem vienas pašvaldības teritorijā. Tiek paaugstinātas ikgadējās transportlīdzekļu nodevas likmes, tās vidēji divkāršojot (nodevas lielums tāpat kā līdz šim ir atkarīgs no automobiļa masas).

Izdevumu kontekstā 2010.gada budžets paredz izdevumu samazināšanu, kas lielā mērā saistīts ar strukturālajām reformām, jo sevišķi apvienojot vai likvidējot Zemkopības, Kultūras, Izglītības un zinātnes un Aizsardzības ministriju aģentūras un institūcijas. Šādi pasākumi nodrošinās ietaupījumu gan 2010.gadā, gan ilgākā periodā. Atsevišķi pasākumi rada bažas par to potenciālo ietekmi, piemēram, sociālā budžeta samazināšana, kas paredzēta līdz 2012.gadam. Tāpēc 2010.gadā, apsverot ekonomiskās un demogrāfiskās prognozes, sociālo pabalstu un pensiju sistēma tiks pārskatīta un tiks īstenoti sistēmas vidēja termiņa reformas priekšlikumi. Tas ir vēl vairāk nepieciešams pēc nesenā Satversmes tiesas sprieduma, kas nosaka, ka pensiju sistēmai “jābūt vērstai ne tikai uz pašreizējiem pensionāriem, bet arī uz turpmāko paaudžu drošību”. Tāpat iestādes ir apņēmušās nodrošināt atbilstošus finanšu resursus vai palielināt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām, lai tās spētu apmierināt pieaugošās sociālās vajadzības.

Saistībā ar budžeta 2010.gadam ieviešanu tiek plānots veikt pasākumus, lai palielinātu Valsts ieņēmumu dienesta efektivitāti un cīnītos pret ēnu ekonomiku. Katra ceturkšņa sākumā sadarbībā ar SVF, Pasaules Banku un ES novērtēs iepriekšējā ceturksnī veiktos sociālās drošības tīkla politikas pasākumus, un, ja tiks uzskatīts par nepieciešamu, tiks pārskatīts finansējuma palielinājums (līdz 0,5% no IKP 2010.gadam). Ciešā sadarbībā ar ES un Pasaules Banku tiek plānots ieviest drošības tīkla stratēģiju, lai veicinātu progresu saistībā ar fiskālā ietvara stiprināšanu un iestāžu, kas atbildīgas par vadību un cilvēkresursu plānošanu valsts pārvaldē, integrēšanu.

Pēc 2010.gada būs nepieciešami ievērojami papildu pasākumi, lai 2012.gadā sasniegtu Māstrihtas kritērijus un 2014.gadā sāktu eiro ieviešanu. Latvijas iestādes ir nākušas klajā ar risinājumiem, 2009.–2010.gadā ieviešot kopīgu fiskālo korekciju 10,5% no IKP. Lai sasniegtu fiskālā deficīta mērķus ne mazāk par 6% no IKP 2011.gadā un zem 3% no IKP 2012.gadā (EKS metodoloģija), veiksmīgu līdzšinējo politisko pasākumu dēļ būs nepieciešams ieviest mazāk pasākumu, nekā sākotnēji plānots. Piesardzīgi sākotnējie aprēķini liecina, ka, lai sasniegtu deficīta mērķus, turpmākajām korekcijām būs nepieciešami aptuveni 800–900 miljoni latu divu gadu laikā. Šim nolūkam būs nepieciešami ievērojami izdevumu ietaupījumi, sevišķi saistībā ar strukturālajām reformām, ietverot izmaiņas pensiju un pabalstu sistēmās. Attiecībā uz ieņēmumiem var izrādīties nepieciešamas turpmākas nodokļu korekcijas, lai atbalstītu konsolidāciju, ietverot turpmāku nekustamā īpašuma un automašīnu nodokļa reformu un, ja nepieciešams, PVN palielināšanu. Tas sniegtu ievērojami vairāk ienākumu nekā šobrīd, būtu mazāk traumējoši un sociāli pieņemamāk.

Ceturto maksājumu tiek plānots saņemt 2010.gada trešajā ceturksnī, bet piekto līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim, savukārt sesto līdz 2011.gada beigām.

Nepieciešamie specifiskie tautsaimniecības politikas mērķi, kas attiecas uz nākamajiem finanšu palīdzības maksājumiem, ir norādīti šajā ziņojumā.

2. Valdības izvirzītie specifiskie tautsaimniecības politikas mērķi

Latvijas iestādes ir apņēmušās sasniegt ievērojamu progresu fiskālajā konsolidācijā un izdevumu kontrolē, fiskālās pārvaldības reformā, banku sektora stabilitātē, finanšu sektora pasākumos, kā arī strukturālajās reformās saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti turpmāk.

2.1. Vispārējie programmas noteikumi

• Vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi 2010., 2011. un 2012.gadam pēc EKS95 ir noteikti attiecīgi ne vairāk kā 8,5%, 6% un zem 3% no IKP.

• Par visiem būtiskajiem Ministru kabineta lēmumiem vai citiem lēmumiem ar fiskālo ietekmi, tajā skaitā par sociālās apdrošināšanas vai jebkuru citu garantiju shēmu, ir plānots ziņot EK un SVF, un tie var tikt īstenoti pēc diskusijām ar EK un SVF, kā arī konsultējoties ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

• Jebkuri papildu ienākumi vai sasniegtie ietaupījumi relatīvi pret deficīta mērķiem ir jāizmanto, lai sasniegtu budžeta deficītu, kas zemāks par plānoto, vai, konsultējoties ar EK un SVF, lai paātrinātu ES fondu apguvi noteikto budžeta deficīta mērķu ietvaros vai palielinātu finansējumu aktīvās nodarbinātības un sociālā drošības tīkla pasākumiem. ES budžeta finansējums, tajā skaitā tehniskās palīdzības pasākumiem, struktūrfondiem un Kohēzijas fondam tiks izmantoti pilnībā un paredzēti budžetā pienācīgi. Pienācīgi tehniskās palīdzības resursi tiks nodrošināti ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības vadības nodrošināšanai, sevišķi, ja to apguve tiks palielināta 2010.gadā un asignēta attiecīgajai vadošajai iestādei, audita iestādei, sertificējošai iestādei un starpniekinstitūcijām.

• Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes, kas tiek izmantotas par pamatu budžeta sagatavošanā, ir jāizskata Latvijas Bankai, konsultējoties ar ārējiem ekspertiem. Komisijas prognoze būtu jāizmanto kā atskaites punkts.

2.2. Specifiskie noteikumi

A: Pozīcija par fiskālo konsolidāciju

• Līdz 2010.gada marta beigām, konsultējoties ar starptautiskajām organizācijām un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, nepieciešams paplašināt amatu katalogu, iekļaujot tajā pašvaldību darbiniekus un nodrošinot, ka pašvaldību darbinieku atalgojums nepārsniedz valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma augšējos limitus. Pašvaldībām būtu jānodrošina samazinājums 2010.gada pašvaldību budžeta atalgojuma sadaļā saskaņā ar paredzētajiem ietaupījumiem fiskālās konsolidācijas paketē.

• Līdz 2010.gada marta beigām būtu nepieciešams precizēt, kā ieviest 2009.gada septembra Valsts kontroles ieteikumus par 2008.gada valsts budžeta un pašvaldību budžetu izpildes izvērtēšanu ar mērķi iegūt papildu publisko izdevumu ietaupījumus 2010.gadā un nākamajos gados.

• 2011.gada valsts budžeta sagatavošana būtu jāsāk 2010.gada pirmajā pusē. Latvijas iestādes turpinās padziļinātu tehnisko sadarbību ar programmas partneriem un izvērtēs papildu fiskālās korekcijas iespēju līdz gada vidum. Līdz 2010.gada oktobra beigām tehniskie ieteikumi par papildu iespējamajiem ietaupījumiem vai ieņēmumu palielinājumiem, kas balstīti uz strukturālajām reformām svarīgākajos sektoros, par kopējo summu, kas ir ievērojami lielāka par 2011.gadā nepieciešamo fiskālo konsolidāciju, tiks iesniegti EK un SVF. Tie ietver arī automobiļu nodokļa reformu, kas balstīta uz vides un turīguma apsvērumiem, kā arī vispusīgu nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kas pieļauj specifiskus izņēmumus šāda nodokļa nemaksāšanai vai maksāšanai samazinātā apmērā.

• Līdz 2010.gada jūnija beigām, konsultējoties ar starptautiskajām organizācijām un svarīgākajām iesaistītajām pusēm, būtu jāsagatavo politikas dokumentu par ilgtermiņa nodokļu reformu, ņemot vērā nepieciešamo fiskālo konsolidāciju un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju.

• Līdz 2010.gada jūnija beigām, izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību un sadarbībā ar sociālajiem partneriem, nepieciešams sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā ieviešanai 2011.gadā ar mērķi nodrošināt pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspēju un piemērotību nākotnē.

• Līdz 2010.gada jūnija beigām, ņemot vērā ekonomikas un demogrāfiskās prognozes, ieteicams pārskatīt sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmu, lai nepieciešamās izmaiņas varētu ieviest pēc 2012.gada.

B: Pozīcija par fiskālās pārvaldības reformu

• Līdz 2010.gada marta beigām Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma ietvaros ieviest efektīvu sankciju procedūru par valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu individuālām vajadzībām.

• 2010.gada laikā nepieciešams stiprināt ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības vadošo iestāžu kapacitāti, lai kontrolētu un lemtu par ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības izlietojumu, tostarp palielinot nozaru ministriju atbildību (piemēram, ceturkšņa finanšu plūsmas prognozes, uzraudzības sanāksmes u.c.), aģentūru un finansējuma saņēmēju atbildību, kā arī atbilstoši procedūrām, kas noteiktas Likumā par budžetu un finanšu vadību, pilnvarojot vadošās iestādes pārdalīt budžeta līdzekļus no darbības jomām, kurās netiek sasniegti attiecīgie rezultāti.

• Līdz 2010.gada aprīļa beigām sagatavot stratēģiju par to, kā integrēt valsts pārvaldē institūcijas un personālvadības ekspertus, kas ir atbildīgi par cilvēkresursu vadību un plānošanu. Līdz 2010.gada beigām, balstoties uz pieņemto valsts sektora vienoto atalgojumu sistēmu un izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, stiprināt šādas cilvēkresursu vadības sistēmas komponentes: (i) karjeras attīstība, (ii) ikgadēja amatpersonu un darbinieku vērtēšanas sistēma, pamatojoties uz kompetencēm un sasniegtajiem rezultātiem, un (iii) uz sasniegtajiem rezultātiem balstīta atlīdzība, tādējādi stimulējot kvalificētākos valsts sektora darbiniekus.

• Līdz 2010.gada maija beigām ar ES un SVF ekspertu palīdzību nepieciešams pabeigt budžeta sagatavošanas un budžeta kontroles un uzraudzības procedūru pārskatu, kā arī līdz 2010.gada septembra beigām sagatavot jaunu Fiskālās atbildības likumu (t.i., izveidojot saistošu vidēja termiņa budžeta ietvaru, izveidojot budžeta grozījumu skaita ierobežojumu gada laikā, definējot fiskālos noteikumus budžeta ieviešanas pilnveidošanai utt.).

• Līdz 2010.gada septembra beigām, konsultējoties ar svarīgākajām ieinteresētajām pusēm, kā arī izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, uzlabot analītisko metodoloģiju un veikt valsts iestāžu visu funkciju un sniegto pakalpojumu un to atbilstošo izmaksu analīzi, lai pamatotu lēmumus par to, vai attiecīgo publisko pakalpojumu sniegšana būtu jāturpina vai arī būtu jāpārveido, jāpārtrauc vai jānodod ārpakalpojumu sniedzējiem.

C: Pozīcija par finanšu sektora pasākumiem

• Līdz 2010.gada marta beigām “Parex bankas” restrukturizācijas plānam būtu jābūt izstrādātam kvantitatīvos rādītājos un jābūt iesniegtam Eiropas Komisijā. Prioritāte tiks dota adekvātai kapitalizācijas nodrošināšanai un pārstrukturētās bankas stabilai vadībai, kā arī finanšu stabilitātes un noguldītāju uzticības saglabāšanai. Līdz tam pašam termiņam valdībai būtu jāiesniedz parlamentā nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, lai pārtrauktu procentu maksājumus par subordinēto kapitālu, par kuriem “Parex banka” noslēdza līgumus pirms valsts iesaistīšanās bankas kapitālā.

• Līdz 2010.gada marta beigām tiks uzsākta parāda restrukturizācijas stratēģijas īstenošana atbilstīgi fiskālajiem ierobežojumiem, vienlaikus turpinot strādāt pie restrukturizācijas pieejas, kas balstīta uz tirgus principiem. Lai nodrošinātu, ka valsts līdzekļi ir atbilstoši izlietoti, pieeja shēmai būs ierobežota līdz LVL 82 milj. no izsniegtajām garantijām par visu shēmas īstenošanas periodu ar aprēķinātiem fiskālajiem izdevumiem līdz LVL 31 milj. gadā (ieskaitot administratīvās izmaksas), un tā tiks pārskatīta līdz 2010.gada decembra beigām, lai noteiktu, vai ir nepieciešamas korekcijas, lai uzlabotu tās efektivitāti vai nodrošinātu, ka izmaksas ir ietvertas.

D: Pozīcija strukturālo reformu jautājumos

• 2010.gadā uzskatāmi parādīt efektīvus izdevumus (izmaksā starpniekinstitūcijas) vismaz EUR 66 miljonu apmērā no Eiropas Sociālā fonda, EUR 185 miljonu apmērā no Kohēzijas fonda un EUR 291 miljona apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

• 2011.gada valsts budžeta likuma ietvaros paredzēt pietiekamus budžeta resursus plānotajām struktūrfondu līdzfinansētajām programmām. 2011.gadā Latvijai būtu jāsasniedz ikgadējie izdevumi (izmaksā starpniekinstitūcijas) vismaz EUR 72 miljoni no Eiropas Sociālā fonda, EUR 201 miljons no Kohēzijas fonda un EUR 318 miljoni no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

• Līdz 2010.gada februāra beigām veikt pasākumus, lai paaugstinātu publisko iepirkumu efektivitāti un pārklājumu, tostarp piemērojot standartizētu metodoloģiju un vadlīnijas, cita starpā formālām priekšrocību prasībām, centralizējot valsts un pašvaldību iepirkumus un izmantojot elektroniskās iepirkumu sistēmas e-katalogus centrālās valdības un vietējo pašvaldību iestādēs.

• Līdz 2010.gada marta beigām pieņemt priekšlikumus par ēnu ekonomikas jautājumu un nedeklarētās nodarbinātības jautājumu risināšanu, tostarp ievērojami palielinot kontroļu intensitāti un uzlabojot koordināciju starp attiecīgajām iestādēm, un piemērojot pietiekami nopietnus administratīvos naudas sodus, ja tiesību akti netiek ievēroti.

• Līdz 2010.gada marta beigām darbību uzsāks īpaša programma mazo un mikrouzņēmumu atbalstam (piemēram, izmaiņas nodokļu un grāmatvedības likumos, pieeja mikrokredītu finansējumam). Efektīva privāto uzņēmumu piekļuve finansējumam būtu jānodrošina, jo sevišķi MVU un ES līdzfinansētajiem projektiem. Šajā sakarā MVU kreditēšanas programmas, ko finansē EIB vai citi starptautiski donori, tiks ieviestas pēc iespējas ātrāk un būs spēkā līdz 2010.gada beigām.

• Līdz 2010.gada aprīlim veikt pasākumus, lai apstiprinātu visus nepieciešamos noteikumus saistībā ar ERAF finansējumu (DP Uzņēmējdarbība un inovācijas) PA aktivitātēm visam darbības laikam līdz 2013.gadam, un līdz 2010.gada beigām sākt parakstīt projekta līgumus, īstenojot tos 2011.gadā. Ja 2010.gadā tiks panākta vienošanās ar EK un SVF par papildu finansējumu ES finansētajiem projektiem, PA projektiem ir jāpiešķir visaugstākā prioritāte, un tie ir jāuzsāk bez kavēšanās.

• Līdz 2010.gada maija beigām pārskatīt valsts un pašvaldību uzņēmumus un to meitasuzņēmumus atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteiktajiem kritērijiem (pildīt sabiedriski svarīgas funkcijas) ar mērķi izvērtēt iespējamo restrukturizāciju.

• Līdz 2010.gada jūnija beigām sadarbībā ar svarīgākajām uzņēmējdarbības organizācijām veikt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē, t.sk.: a) apzināt pilnvaru un atļauju sarakstu, kas uzņēmumiem ir jāsagatavo/jāiegūst, lai reģistrētu īpašumu, veiktu uzņēmējdarbību, celtniecības darbus u.c., kā arī piedāvāt plānu pilnvaru un atļauju iegūšanas vienkāršošanai; b) ieviest vienas pieturas aģentūras reģionālajā (pašvaldību) līmenī, kas nodrošina tiešās saskares pakalpojumus klientiem ar centralizētām un – iespēju robežās privātajam sektoram ārpakalpojumu veidā nodotām – atbalsta funkcijām; c) nodrošināt plašākus e-pārvaldes pakalpojumus un veicināt e-paraksta izmantošanu gan valsts, gan privātajā sektorā.

III. Par valdības pozīciju par Latvijas Nodomu vēstules projektu Starptautiskajam Valūtas fondam

1. Pašreizējās ekonomiskās situācijas un valsts finanšu stāvokļa raksturojums

Pagājušajā gadā tika veikti sarežģīti pasākumi, kas bija nepieciešami Latvijas ekonomikas stabilizēšanai, valsts finanšu stāvokļa atjaunošanai un ekonomikas atlabšanas pamatu izveidei. Konkrēti, pēc pirmā pārskata ir veikti šādi pasākumi:

• nodrošināta budžeta deficīta kontrole, kas ļāva pārliecinoši sasniegt līdz septembra beigām noteiktos izpildes kritērijus attiecībā uz koriģēto sākotnējo budžeta deficītu un indikatīvo mērķi attiecībā uz valsts sektora atalgojumu, oktobrī deficītam sasniedzot tikai LVL 500 miljonus latu (4 procentus no IKP).

• veikti papildu pasākumi finanšu sistēmas aizsardzībā;

• pārliecinoši sasniegts tīro ārvalstu valūtas rezervju (TĀR, NIR) un monetārais (tīrie iekšzemes aktīvi, NDA) mērķis. Ievērojams tekošā konta pārpalikums līdz ar mērenākām kapitāla aizplūdēm ļāva izveidot apjomīgu TĀR buferi;

• sasniegta lielākā daļa programmas strukturālo kritēriju, kaut gan viens kritērijs ir sasniegts daļēji un otrs tika no jauna noteikts otrajā pārskatā;

• tika veikti steidzami pasākumi nelielu ārējo maksājumu parādu nokārtošanai – tie izveidojās septembrī un to dēļ netika izpildīts darbības nepārtrauktības kritērijs.

Rezultātā ir mazinājusies spriedze finanšu tirgū un maksājumu bilances jomā, un ekonomikā vērojamas stabilizācijas pazīmes:

• spriedze finanšu tirgū ir mazinājusies, un latu procentu likmes ir samazinājušās, sasniedzot pieņemamāku līmeni. Latvijas kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu (CDS) starpība samazinājusies divas reizes, kopš tā sasniedza savu augstāko punktu;

• preču un pakalpojumu tirdzniecībā ir pārpalikums – tas vērojams pirmoreiz un ir veicinājis tekošā konta stāvokļa uzlabošanos;

• intervences ārvalstu valūtu tirgū bijušas ierobežotas kopš septembra beigām;

• turpinās algu un cenu koriģēšana, palīdzot atjaunot konkurētspēju.

Pamatojoties uz sasniegto, mums ir ambiciozs politikas pasākumu plāns 2010.gadam, kura mērķis ir nodrošināt turpmākas fiskālās korekcijas un noteikt pamatu ilgtspējīgai izaugsmei.

• Neraugoties uz grūto ekonomisko situāciju, decembrī Saeima pieņēma budžetu 2010.gadam, paredzot veikt pasākumus ar neto ietekmi LVL 500 miljonu latu (4,2 procenti no IKP). Tiek paredzēts, ka šā budžeta īstenošana samazinās deficītu no 8,1 procenta no IKP 2009.gadā līdz ne vairāk kā 7,1 procentam 2010.gadā (saskaņā ar programmā definēto deficīta aprēķināšanas metodoloģiju: vispārējās valdības tīrie aizņēmumi, ieskaitot tīros aizdevumus, bet bez banku pārstrukturizācijas izmaksām).

• Satversmes tiesas spriedums, ka 2009.gadā veiktie pensiju samazinājumi ir bijuši neatbilstoši Satversmei un tie ir jāatgriež, palielinās deficītu par 1 procentu no IKP gadā (un par 1½ procentu 2010.gadā, jo 2009.gadā veiktie samazinājumi ir jāatmaksā). Ņemot vērā šīs papildu izmaksas, 2010.gadā mēs plānojam panākt deficītu līdz 8,6 procentiem no IKP (saskaņā ar programmā definēto deficīta aprēķināšanas metodoloģiju). Šis ir maksimālais mērķis: ja 2009.gadā deficīts izrādīsies mazāks nekā 8,1 procents, kā pašlaik tiek plānots, mēs nodrošināsim, ka deficīts 2010.gadā būs pat mazāks nekā 8,6 procenti.

• Darbs pie politikas 2010.gadam būs vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz mērķi — ieviest eiro līdz 2014.gadam.

Vēršu uzmanību uz nepieciešamību veikt nozīmīgus papildpasākumus, lai līdz 2012.gadam sasniegtu Māstrihtas kritērijus un panāktu eiro ieviešanu līdz 2014.gadam. Latvija ir apliecinājusi savu apņemšanos, īstenojot kumulatīvu fiskālo korekciju 2009.–2010.gadā 10½ procentu apmērā no IKP. Turpmākajos gados tiek plānots sasniegt fiskālā deficīta mērķi, kas nepārsniedz 6 procentus no IKP 2011.gadā un 3 procentus no IKP 2012.gadā (pēc EKS metodoloģijas), lai panāktu eiro ieviešanu. Saglabājot piesardzīgu attieksmi pret politiku, iepriekšējās aplēses liecina, ka deficīta mērķa sasniegšanai vēl būs nepieciešamas turpmākas korekcijas aptuveni LVL 800–900 miljonu latu apmērā divu gadu laikā, liekot uzsvaru uz perioda sākumu. Skaitļi ir palielinājušies Satversmes tiesas nesenā sprieduma dēļ. Tomēr šī veiktā korekcija ir nedaudz mazāka par iepriekš paredzēto [LVL 500 miljoni gadā] korekciju, kas liecina par mūsu deficīta mazināšanas politikas panākumu.

Ņemot vērā to, ka tuvākajos periodos paredzētais spiediens ir mazinājies, un to, cik stipra ir mūsu ārvalstu valūtas rezervju pozīcija, būtu nepieciešams lūgt pagarināt Atbalsta vienošanās termiņu līdz 2011.gada 22.decembrim. Samazinoties spiedienam finanšu tirgū un maksājumu bilancei, programmas ietvaros sniegtā starptautiskā palīdzība mums varētu tikt nodrošināta ilgākā laika posmā, lai nodrošinātu uzticēšanos visā korekciju veikšanas laikā. Pagarinājums arī ļautu veikt vidēja termiņa fiskālo korekciju, tajā skaitā gatavojot 2012.gada budžetu. Tādēļ uzskatām, ka būtu jālūdz pagarināt Atbalsta vienošanās termiņu līdz 2011.gada 22.decembrim un pārstrukturēt gan Latvijas atlikušos pirkumus saskaņā ar vienošanos, gan citas līdzekļu izmaksas saskaņā ar makroekonomikas programmu, ko atbalsta ES, SVF un reģionālie partneri, līdz 2011.gada 22.decembrim.

Pamatojoties uz šajā ziņojumā turpmāk izklāstīto politiku, Latvijas pusei būtu nepieciešams lūgt pabeigt otro programmas pārskatu un Finanšu pamatojuma pārskatu saskaņā ar Atbalsta vienošanos, atbrīvojumu saistībā ar darbības nepārtrauktības kritērija neievērošanu par neuzkrātiem ārējo maksājumu parādiem, jo parādu summa, kas saistīta ar dzēšanas procesā esošajām atšķirībām iepirkuma līgumā, ir maza. Uzskatām, ka būtu jālūdz atbrīvojums saistībā ar 2009.gada decembra vidus kvantitatīvo izpildes kritēriju piemērošanu fiskālajai bilancei un valsts garantijām, jo saistītie dati vēl nav pieejami un mēs plānojam šos mērķus sasniegt. Programmu arī turpmāk plānots uzraudzīt, izmantojot kvantitatīvus darbības rādītāju kritērijus un indikatīvus mērķus, kā arī darbības nepārtrauktības kritērijus vispārējās valdības (angļu val. general government) iekšējo un ārējo maksājumu parādiem. Darbības rezultātu kritēriji un strukturālie standarti līdz 2010.gada jūnija beigām ir sniegti un pievienoti ziņojumam. Trešo un ceturto pārskatu plānots pabeigt attiecīgi 2010.gada 15.maijā vai pēc šā datuma un 2010.gada 15.augustā vai pēc šā datuma.

2. Prognozētais makroekonomiskās attīstības ietvars 2010.–2011.gadam

Pēc pirmās pārskata misijas mūsu makroekonomiskās attīstības ietvars ir lielā mērā palicis nemainīgs.

• Lai arī straujais kritums ir sasniedzis zemāko punktu, uzskatām, ka ekonomikas atveseļošanās notiks pakāpeniski. Mazumtirdzniecības cenas turpina kristies, savukārt eksports – galvenokārt koksnes un ķīmisko vielu eksports – tāpat kā rūpnieciskā ražošana pieaug. Lai arī atbilstoši novērtējumam trešajā ceturksnī IKP kritums bija 19% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, lejupslīdes temps ir ievērojami samazinājies. Iekšzemes pieprasījumam paliekot nemainīgam, mēs turpinām paredzēt, ka ekonomikas atveseļošanās visticamāk sāksies 2010.gada otrajā pusē, lai arī mēs ceram, ka tas notiks ātrāk. Tiek plānots, ka 2010.gadā vidējais bezdarba līmenis būs 20%, bet 2011.gadā nedaudz samazināsies.

• Ir sākusies darba samaksas un cenu iekšējā korekcija. Septembrī viena darbinieka bruto darba samaksa samazinājās par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu; šajā pašā periodā darba samaksa publiskajā sektorā samazinājās par 20%. Cenas pa mēnešiem ir samazinājušās kopš 2009.gada sākuma, un 2009.gada novembrī patēriņa cenu inflācija 12 mēnešos bija negatīva –1,2%. Tas liecina par vērā ņemamām izmaiņām salīdzinājumā ar gandrīz 18% inflāciju 2008.gada maijā. Tā rezultātā konkurētspēja ir sākusi uzlaboties. Kopš augstākā punkta sasniegšanas martā uz PCI balstītais reālais efektīvais valūtas kurss ir samazinājies par aptuveni 6%; vienu ceturto daļu samazinājuma ietekmēja tirdzniecības partneru valūtu nominālā sadārdzināšanās. Savukārt ražotāju cenas un darbaspēka vienības izmaksas samazināja reālo efektīvo valūtas kursu par aptuveni 7% un 11% no maksimālās vērtības. 2010.gadā mēs plānojam deflāciju 3,7% apmērā. Paredzams, ka cena un izmaksas turpinās samazināties, palīdzot atjaunot konkurētspēju un līdz ar to arī veicinot ekonomikas atveseļošanos.

3. Plānotie politikas pasākumi 2010.–2011.gadam

Fiskālā politika 2010.gada budžets, kas Saeimā tika pieņemts 1.decembrī, ietver pasākumus LVL 500 miljonu (4,2% no IKP) apmērā. Par spīti vērā ņemamām indikācijām par tautsaimniecības sašaurināšanos ar 2010.gada budžetu fiskālais deficīts ir jāsasniedz 8,6% no IKP (saskaņā ar programmā definēto deficīta aprēķināšana metodoloģiju), kas ir zem mūsu iepriekš noteiktā 8,5 procentu no IKP mērķa (EKS metodoloģija). Tas palīdzēs padarīt Latvijas valsts pārvaldes izdevumus vidējā termiņā ilgtspējīgākus. Plānots, ka galvenie pasākumi iekļauj:

• ieņēmumu palielinājums (2,3% no IKP). Ir palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa bāze, samazinot vai likvidējot vairākus izņēmumus, kā arī iekļaujot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ienākumus no kapitāla. Esam paaugstinājuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un paaugstinājuši dažu akcīzes preču nodokļa likmes un nodokļus precēm, kas norāda uz turību, piemēram, automašīnu nodokli un nekustamā īpašuma nodokli. Nekustamā īpašuma nodokļa bāzē ir iekļautas inženierbūves. Ir ieviesta papildlikme neapstrādātai lauksaimniecības zemei. Ir ticis ieviests nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamajām ēkām un akcīzes nodoklis dabasgāzei;

• izdevumu un tīro aizdevumu tīrie samazinājumi (1,9% no IKP). Plānoti vērā ņemami ietaupījumi no mūsu plašās publisko pakalpojumu reformas pirmās fāzes. Ir uzsākts harmonizēt atalgojuma apjomus starp ministrijām un institūcijām, samazinot algu atšķirības, pārskatot nodarbinātības klasifikācijas (amatu kategorijas) un sašaurinot atalgojuma diapazonu. Ir vēl vairāk samazināti ministriju un valsts aģentūru budžeti tajās institūcijās, kurās mēs ieviešam strukturālās reformas, kas ir izstrādātas daļēji saskaņā ar Pasaules Bankas agrāk sniegtajām rekomendācijām. Lai nodrošinātu šo pasākumu ilgtspēju, nepieciešams Nodomu protokola projektā iekļaut dažas garantijas (skat. 2.tabulu), kam jākļūst par strukturāliem atskaites punktiem programmā.

Tiek veikti papildu pasākumi, lai pasargātu sabiedrības nabadzīgāko daļu. Ņemot vērā 2009.gadā ieviestos pasākumus, mūsu programmā 2010.gadam ir iekļauta iespēja veikt papildu sociālās drošības tīkla izdevumus. Programmas deficīta mērķis ir koriģēts par ½ procentu no IKP, lai tas būtu iespējams. Ir cieši jāsadarbojas ar EK un Pasaules Banku, lai izvērtētu nepieciešamību veikt papildu sociālās drošības tīkla pasākumus 2010.gadā. Ja papildu pasākumi būs nepieciešami, tie tiks precizēti nākamā pārskata laikā.

Ir jāturpina īstenot galvenos 2009.gada budžeta grozījumos paredzētos pasākumus, lai samazinātu saistības un minimizētu vidēja termiņa riskus, iekļaujot: (i) jaunu PPP projektu neuzsākšanu 2010.gadā (izņemot koncesijas, kurās vispārējās valdības (angļu val. general government) sektors neuzņemas riskus vai saistības); (ii) mūsu vidējā termiņa tehniskās palīdzības plāna ieviešanu pēc tam, kad būsim lūguši atgriezenisko saiti no programmas partneriem; (iii) vispārējās valdības (angļu val. general government) tīro aizdevumu ierobežošanu LVL 145 miljonu apmērā; un (iv) pastāvīgu valsts garantiju maksimālā apjoma noteikšanu LVL 836 miljonu apmērā (līmenis jūnijā, kad budžeta grozījumi tika pieņemti, plus papildu LVL 82 miljoni jaunajai privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijai, izpildes kritērijs). Papildus, lai samazinātu deficītu, jāizvairās no nodokļu samazinājumiem 2010.gadā, kad jebkura ieņēmumu pārpilde vai ietaupījums pret budžeta plāniem prognozēts, ka tiks izmantots, lai sasniegtu zemāku nekā paredzēto budžeta deficītu vai pēc konsultācijām ar EK un SVF lai paātrinātu ES fondu izdevumus vai paplašinātu sociālās drošības tīkla izdevumus, vai aktīvās nodarbinātības tirgus politikas, iekļaujoties deficīta mērķos.

Vidēja termiņa fiskālā politika un valsts parāda vadība. Uzskatām, ka jāturpina samazināt valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu līdz 3% no IKP 2012.gadā atbilstoši ES ieteikumiem, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus par eiro ieviešanu. Vēl lielāks iekšzemes pieprasījuma sarukums visticamāk izraisīs deficīta pieaugumu, un līdz ar to būs nepieciešami papildu fiskālie pasākumi. Ir jānosaka jomas, kurās ir nepieciešami būtiski papildu izdevumu samazinājumi, tajā skaitā jomās, kas minētas pirmās pārskata misijas Nodomu protokolā. Pastāv iespēja, ka var būt nepieciešams vēl palielināt nodokļus, tajā skaitā, veicot nekustamā īpašuma nodokļa reformu un automašīnu nodokļa reformu. Uzskatām, ka tas varētu dod ievērojami vairāk ieņēmumu nekā pašlaik, šādas reformas varētu būt mazāk kropļojošas un sociāli pieņemamākas. Ja būs tāda nepieciešamība, ir jāizskata iespēja arī palielināt PVN likmes.

Ir nepieciešams strādāt kopā ar EK un Pasaules Banku pie jauna valsts izdevumu pārskata, lai uzlabotu valdības izdevumu efektivitāti. Krīzes ietekmē valdības izdevumi ir palielinājušies līdz aptuveni 45% no IKP, galvenokārt saražotā apjoma samazināšanās dēļ. Valsts izdevumu pārskats palīdzēs mums noteikt jomas, kurās vidējā termiņā varētu rast ietaupījumus. Turpinot padziļināto tehnisko sadarbību ar programmas partneriem, līdz gada vidum ir jāapsver iespējas veikt papildu fiskālās korekcijas. Šīs sadarbības rezultātā, kā arī ievērtējot Ministru kabinetā 8.decembrī nolemto, ir nepieciešams sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu, kas būs ievērojami lielāks nekā nepieciešamā fiskālā konsolidācija.

Ir jāturpina attīstīt fiskālo ietvaru, lai nostādītu fiskālo politiku uz uzticama un ilgtspējīga ceļa. Līdz 2010.gada jūnija beigām mēs sagatavosim fiskālās atbildības likumprojektu (strukturālais kritērijs). Šā likuma uzdevums būs uzturēt piesardzīgu politiku – ierobežot valdības parādu un valsts budžeta deficītu, kā arī samazināt fiskālās politikas procikliskumu.

Lai programmas īstenošanas laikā nodrošinātu sekmīgu pāreju uz privātā kapitāla piesaisti finanšu tirgiem, būtu nepieciešams pārskatīt mūsu vidēja termiņa parāda vadības stratēģiju. Uzskatām, ka jāizmanto starptautisko tehnisko palīdzību, lai identificētu veidus, ar kādiem varam uzlabot esošo centrālās valdības parāda vadības stratēģiju, tādā veidā pastiprinot finanšu risku vadību jo sevišķi attiecībā uz palielināto aizņemšanās apjomu un tā ietekmi uz parāda atmaksas struktūru un kompozīciju.

Monetārā un valūtas kursa politika. Fiksēts lata maiņas kurss (ar šauru koridoru) joprojām būs monetārās politikas piesaiste līdz eiro ieviešanai. Lai nodrošinātu monetārās un finanšu stabilitātes saglabāšanu, nepieciešama ticama neatkarība politikas veidošanā, tādējādi atkārtoti jātiektiek apstiprinātai Latvijas Bankas un FKTK esošo stipro institucionālo un finanšu neatkarību, kas ir turpmākas stabilitātes pamats.

4. Pozīcija finanšu sektora jautājumos

Līdz šim Latvijas banku sistēma salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar satricinājumiem, kas radās ekonomiskai aktivitātei sarūkot daudz vairāk, nekā gaidīts. Kaut arī ienākumus nenesošie kredīti (ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām) 2009.gada oktobra beigās sasniedza 15 procentus no kopējiem kredītiem, un finanšu sistēmā radās nopietni zaudējumi strauji augošo uzkrājumu kredītiem dēļ, vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs uzlabojās un vidēji sistēmā tas bija 13,6 procenti ar samērā nelielām novirzēm. Ienākumus nenesošo kredītu segums ar uzkrājumiem pakāpeniski un stabili pieaug jau kopš 2009.gada maija. Pēc “no augšas uz leju” (angļu val. top down) un “no apakšas uz augšu” (angļu val. bottom-up) stresa testiem un no to rezultātiem izrietošiem uzraudzības pasākumiem bankas, kurām nākotnē paredzama vajadzība pēc papildu kapitāla, ir daudz sasniegušas pašu kapitālu palielināšanai, lai izveidotu kapitāla “spilvenu” gaidāmajiem kredītu zaudējumiem. Banku kapitāla bāze ir pieaugusi par 720 miljoniem latu līdz šim 2009.gadā un līdz 2010.gada janvārim tā pieaugs vēl par 332 miljoniem latu.

Banku uzraudzībā FKTK saglabās uz risku izvērtējumu orientētu pieeju uzraudzībai, šim nolūkam pārskatot divus normatīvos noteikumus. Vispirms plānots pārskatīt likviditātes normatīvos noteikumus, balstoties uz izmaiņām labākajā starptautiskajā praksē, liekot lielāku uzsvaru uz finansējuma likviditātes riska vadību, t.i., saistību koncentrācijas vadību un banku paļaušanos uz īstermiņa ārējo finansējumu vadību (2010.gada marta beigu strukturāls rādītājs). Jāapņemas arī nākotnē turpināt pārstrādāt savus normatīvos noteikumus atbilstoši labākās starptautiskās prakses attīstībai. Otrkārt, FKTK turpinās kontrolēt labākās starptautiskās prakses ievērošanu kredītu kvalitātes novērtēšanas sistēmās un uzkrājumu veidošanā bankās, kā arī banku pārņemto īpašumu un citu problemātisku aktīvu pārvaldīšanai izveidotu speciālu uzraudzības uzņēmumu. FKTK jāpilnveido esošās regulējošās prasības ar visaptverošiem kredītriska normatīviem noteikumiem (2010.gada jūnija beigu strukturāls kritērijs).

Ārzemju bankām ir ļoti nozīmīga loma Latvijas banku sistēmas stabilitātē. Pamatojoties uz šo apsvērumu, FKTK turpinās veikt stingru kontroli un saskaņos uzraudzības pasākumus attiecībā uz pārrobežu iestādēm. Turklāt Latvijas valsts iestādes kopā ar citām Eiropas banku koordinācijas iniciatīvas dalībniecēm turpinās strādāt, lai pieprasītu bankām uzņemties konkrētākas individuālas saistības, kā tas tika lemts pirmajā tikšanās reizē septembrī Stokholmā. FKTK kopā ar Latvijas Banku nodrošinās ārzemju banku ieguldījumu kontroli un informācijas apmaiņu ar ārvalstu uzraugiem un centrālajām bankām.

Ir nepieciešams pastiprināti pievērsties “Parex bankas” problēmu risināšanai. Konsultējoties ar ERAB, kas 2009.gada septembrī ieguva 25 procentus no “Parex bankas” pamatkapitāla, nepieciešams izstrādāt visaptverošu plānu attiecībā uz bankas ienākumus nenesošajiem kredītiem un ar pamatdarbību nesaistītiem aktīviem (piemēram, ir iecerēts izveidot īpašu aktīvu pārvaldes uzņēmumu, ņemot vērā labāko starptautisko praksi vadībā, finansējuma jautājumos un šādu institūciju funkcionēšanā). Plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijā līdz 2010.gada marta beigām. Prioritātes plānā būs restrukturētās bankas pietiekama kapitalizācija un stabila vadība, kā arī finanšu stabilitātes un noguldītāju uzticības saglabāšana. Turklāt jānodrošina, lai akcionāri, kas tādi bija, valstij uzsākot sniegt bankai komercdarbības atbalstu, negūtu labumu no bankas problēmu atrisināšanas vai valsts sniegtā komercdarbības atbalsta.

Valdībai nepieciešams apstiprināt apņemšanos nodrošināt taisnīgu un objektīvu attieksmi pret Latvijas banku sistēmas noguldītājiem un kreditoriem. Noguldījumu garantiju sistēmas ietvaros mēs apņemamies ievērot visu noguldītāju – kā rezidentu, tā arī nerezidentu – tiesības. Ja apstākļi to pieļaus, mēs turpināsim mazināt ierobežojumus, kas ir piemēroti “Parex bankā”, un pilnībā tos atcelsim, kad situācija būs stabilizējusies. 2009.gada oktobrī mēs samazinājām ierobežojumus atsevišķām noguldītāju kategorijām, pamatojoties uz to kontu apgrozījumu, un atcēlām papildu administratīvās prasības noguldītājiem – saimnieciskās darbības subjektiem. Ir jācenšas turpināt labticīgus centienus, lai atvieglotu ierobežojumus noguldītājiem, uz kuriem tie šobrīd attiecas.

Uzskatām, ka nepieciešams pārveidot Latvijas Hipotēku un zemes banku (LHZB). Pamatojoties uz SVF nesenās misijas ieteikumiem un saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.novembrī apstiprināto stratēģiju mēs izstrādāsim rīcības plānu ar konkrētiem ieviešanas termiņiem. Par rīcības plānu mēs konsultēsimies ar SVF un EK pārstāvjiem un to pieņemsim līdz maijam (2010.gada maija beigas – strukturāls kritērijs). Ir jāplāno attīstības pamatdarbību – MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšana, infrastruktūra un citi nacionālās attīstības projekti – koncentrēt atsevišķā ar attīstības darbību saistītā iestādē, kas tiks pakļauta FKTK uzraudzībai (tās ieviešanai var būt nepieciešami grozījumi tiesību aktos). Sadarbībā ar LHZB vadību mēs izstrādāsim plānu, kas risinās ienākumus nenesošo aktīvu problēmu un formulēs vidēja termiņa LHZB finansēšanas programmu. Līdz plāna izstrādes pabeigšanai banka atturēsies no jaunu ārvalstu aizņēmumu piesaistes (neskaitot tos, par kuriem līgumi jau noslēgti).

Visbeidzot mēs turpināsim pilnveidot darbības plānu ārkārtas situācijās un krīzes vadības spēju:

• likviditātes rādītāji. FKTK lūgs starptautisku palīdzību, lai izstrādātu vadlīnijas, kas noteiks precīzus likviditātes rādītājus uzraudzības darbībām bankās, kas saņem ārkārtas likviditātes atbalstu, kā to paredz LB ALA ietvars. Vadlīnijās būs iekļauts darbību spektrs, kuras tiks veiktas atkarībā no attiecīgā rādītāja, sākot ar likviditātes ciešu pārraudzību, turpinot ar ierobežojumiem bankas darbībām un līdz pat FKTK pilnvarnieka nozīmēšanai bankas darbības pārraudzībai;

• noguldījumu garantijas. FKTK plāno izveidot atsevišķu struktūrvienību darbībai ar Noguldījumu garantiju fondu (NGF), kam būs nodalīti finanšu pārskati, un apmācīs šīs struktūrvienības darbiniekus (2010.gada marta beigas – strukturāls kritērijs). Mēs analizēsim, vai esošā NGF ieguldījumu politika ir piemērota ātrai garantēto noguldījumu izmaksai.

5. Pozīcija privātā parāda restrukturizācijas jautājumos

Valdība izskatīs iespēju drīzumā iedarbināt parādu restrukturizācijas stratēģiju, kas būtu savietojama ar pašreizējiem fiskālajiem ierobežojumiem, vienlaikus turpināsim strādāt pie restrukturizācijas risinājumiem, kas balstīti uz tirgus nosacījumiem. Lai palīdzētu kredītņēmējiem pārvarēt ekonomiskās grūtības (vienlaikus nepieļaujot ļaunprātīgu situācijas izmantošanu), novērstu nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumus un radītu motivāciju bankām piedāvāt parādu atvieglojumus, mēs skaidri noteiktai mājsaimniecību kredītņēmēju grupai varētu piedāvāt kredītu maksājumu garantijas līdz pat diviem gadiem apmaiņā pret kredīta restrukturizāciju no banku puses, ieskaitot, aizdevuma pamatsummas samazināšanu (saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti parādu restrukturizācijas stratēģijā). Šī shēma būtu pieejama tikai primārā mājokļa hipotekārajiem kredītiem līdz LVL 100 000. Lai nodrošinātu publisko līdzekļu pareizu izmantošanu, parādu restrukturizācijas shēma netiktu strikti ierobežota līdz LVL 82 miljoniem izsniegtajās garantijās visam periodam ar aptuvenajām fiskālajām izmaksām līdz pat LVL 31 miljonam gadā. Ja tā tiks ieviesta, Finanšu ministrija līdz 2010.gada decembrim veiks šīs shēmas darbības izvērtējumu, lai noteiktu, vai ir nepieciešami grozījumi, kas uzlabotu tās efektivitāti vai nodrošinātu atbilstību izmaksām (strukturālais kritērijs).

Uzlabot tiesisko ietvaru, lai palīdzētu risināt parādu problēmas juridiskām un privātām personām. Mēs novembra sākumā iesniedzām grozījumus Maksātnespējas likumā, lai uzlabotu uzņēmumu likvidācijas procedūru, kas veicinātu ātru dzīvotnespējīgu uzņēmumu darbības izbeigšanu, un lai izveidotu privātpersonu maksātnespējas ietvaru, kas vērsts uz privātpersonu parādu rehabilitāciju. Papildus tam mēs 2009.gada septembrī iesniedzām grozījumus Civillikumā, lai tālāk uzlabotu ķīlas atsavināšanas procedūras un radītu motivāciju brīvprātīgai parādu restrukturizācijai. Paredzams, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2010.gada februārī. Visbeidzot, esam sākuši informatīvu kampaņu, lai nodrošinātu, ka jaunie instrumenti tiek plaši pielietoti. Ir tikuši organizēti vairāki semināri ieinteresētajām pusēm par ārpustiesas parādu restrukturizāciju un turpināsim tiesnešu un maksātnespējas administratoru apmācības, lai stiprinātu to institucionālo kapacitāti.

6. Citi jautājumi

Ir jāapņemas turpināt saņemt visu programmas ilgtermiņa finansējumu specifiskos Valsts kases eiro apakškontos Latvijas Bankā. Ja programmas kontos, kas paredzēti budžeta atbalstam, finansējums samazinās vairāk nekā par EUR 250 miljoniem 30 dienu periodā, Finanšu ministrijas konsultēsies ar EK un SVF pārstāvjiem.

Papildus saistībām, kuras uzņēmāmies iepriekš saskaņā ar programmu, uzskatām, ka iepriekš raksturotā politika ir vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz mūsu mērķi ieviest eiro. Tomēr jābūt gataviem veikt papildpasākumus, lai nodrošinātu programmas izpildi. Ir nepieciešams konsultēties ar ES, SVF un citiem programmas partneriem, gan pieņemot šos pasākumus, gan pirms šajā ziņojumā noteiktās politikas pārskatīšanas saskaņā ar SVF politiku attiecībā uz šādām konsultācijām. Turklāt mums jāapņemas laikus sniegt SVF pieprasīto informāciju par politikas īstenošanu un programmas mērķu sasniegšanu.

Papildus iepriekšminētajam pievienota apkopojoša informācija par:

1. Turpmākie soļi finanšu sektora stiprināšanai (skat. 1.tabulu).

2. Rādītāji budžeta ilgtspējas nodrošināšanai (skat. 2.tabulu).

3. Strukturālo kritēriju izpilde Latvijā līdz 2009.gada beigām saskaņā ar vienošanos ar starptautiskajiem partneriem (skat. 3.tabulu).

4. Strukturālie kritēriji Latvijā līdz 2010.gada decembra beigām (skat. 4.tabulu).

1.tabula: Turpmākie soļi finanšu sektora stiprināšanai

Kopš jūlija mēs esam vēl vairāk progresējuši finanšu sektora stiprināšanas jomā:

• Uzraudzība un kontrole. FKTK pastiprināja katras bankas kontroli un ieviesa jaunas pārskatu iesniegšanas prasības. Visu banku pusgada finanšu pārskatu revīzija parādīja, ka nav bažu par maksātspēju tuvākajā laikā. FKTK un Latvijas Banka turpināja regulāri veikt stresa testus, lai izvērtētu riskus katrā iestādē. Papildus tam katra banka veica “no apakšas uz augšu” stresa testus, pamatojoties uz vienotu makroekonomisko scenāriju. FKTK apsprieda testu rezultātus ar banku vadību. Vairākas bankas stiprināja savu kapitālu, lai nodrošinātu segumu nākotnē sagaidāmiem kredītu zaudējumiem. Mēs uzlabojām informācijas apmaiņu starp Latvijas Banku un FKTK stresa testēšanas jomā un palielinājām FKTK darbinieku skaitu, kas veic uzraudzību uz finanšu pārskatu analīzes pamata.

• Politika savlaicīgu korektīvo pasākumu veikšanai bankām. FKTK apstiprināja šo politiku, lai nodrošinātu, ka nepieciešamības gadījumā tiks veikti savlaicīgi uzraudzības pasākumi, tajā skaitā iekļauj lēmumu pieņemšanas kārtību, kas nodrošina ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanu un korektīvo pasākumu un sankciju konsekventu piemērošanu.

• Rīcības plānošana ārkārtas situācijās. Augustā FKTK sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju pabeidza banku problēmu risināšanas stratēģijas izstrādi. Stratēģijā noteikta valsts iestāžu atbildība, lēmumu pieņemšanas process, iespējamās rīcības varianti un metodes, kas piemērojamas dažādām banku apakšgrupām.

• Ārvalstu banku ieguldījumi. Septembrī ārvalstu bankas uzņēmās saglabāt savus ieguldījumus Latvijā iepriekšējā līmenī. Publiskajā paziņojumā mātesbankas arī uzņēmās ievērot meitasbanku un filiāļu kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības atbilstoši spēkā esošām likumdošanas un regulējošām prasībām.

• Parex bankas stabilizācija. Septembrī ERAB iegādājās 25% “Parex bankas” kapitāla un rezervju un piešķīra bankai subordinēto aizdevumu. Oktobrī valsts rekapitalizēja “Parex banku”, lai uzturētu kapitāla pietiekamību droši virs regulējošās prasībās noteiktā minimuma.

• Maksātnespējas procedūras. Grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā ir iesniegti parlamentā, lai pilnveidotu likviditātes procedūras, atbalstītu atsevišķu debitoru rehabilitāciju un veicinātu ātru parādu atdošanu.

• Parāda līgumu izpilde. Augustā FKTK apstiprināja principus un vadlīnijas privātpersonu hipotekāro aizdevumu līgumu ārpustiesas izpildei, lai uzlabotu aizdevēju un aizņēmēju izpratni par hipotekāro aizdevumu līgumu ārpustiesas izpildes vispārējiem principiem. Ir arī izdotas vadlīnijas uzņēmumu ārpustiesas pārstrukturizācijai atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei.

2.tabula: Rādītāji budžeta ilgtspējas nodrošināšanai

Mēs veicam reformas, lai nodrošinātu, ka 2010.gada budžeta izdevumu samazināšanas pasākumi būs ilgtspējīgi arī pēc 2020.gada. Mēs to panāksim ar šādiem programmā noteiktiem strukturāliem rādītājiem.

• Plānotie labklājības pabalsti. 2010.gada budžetā bezdarba, maternitātes un paternitātes pabalsti ir samazināti saņēmējiem ar lieliem ienākumiem (paredzēti LVL 26 miljoni). Tomēr šis pasākums beigsies 2012.gadā. Tāpēc mēs veicam pārskatu, kas noteiktu pastāvīgus (iespējams, citus) pasākumus, kas aizstātu samazinātos pabalstus pēc 2012.gada (strukturālais rādītājs 2010.gada jūnija beigas).

• Atlikti investīciju projekti. Atliekot vairākus investīciju projektus (tajā skaitā Nacionālās bibliotēkas un Aizsardzības ministrijas līgumus) paredzamais ietaupījums 2010.gadā ir LVL 24 miljoni, savukārt izdevumi tiks pārdalīti uz nākamajiem gadiem. Mēs noteiksim arī citas jomas, kurās turpmākajos gados ir iespējams samazināt valsts (nevis ES) finansētas investīcijas.

• Aizsardzības ministrija. Bez lielajiem samazinājumiem 2009.gadā papildu samazinājumi par LVL 21 miljonu 2010.gadā samazinās izdevumus aizsardzībai līdz 1,14% no IKP. Mēs uzskatām, ka šī ir izpildāma vidēja termiņa apropriācija šai nozarei. Tomēr, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību samazināto budžeta resursu ietvaros, mēs izstrādāsim nozares vidēja termiņa stratēģiju (strukturālais rādītājs 2010.gada septembra beigas).

• Pensiju reforma. Nesenais Satversmes tiesas spriedums ietekmē turpmākās pensiju reformas, taču nekavē citas reformas ietaupījuma gūšanai. Ņemot vērā šo spriedumu, līdz 2010.gada jūnija beigām ar starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību un sadarbībā ar sociālajiem partneriem mēs sagatavosim izmaiņas pensiju sistēmā, lai nodrošinātu pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspēju, vienlaikus garantējot, ka iemaksu veicēji netiktu vēl vairāk apgrūtināti, un lai fiskālās korekcijas nasta tiktu sadalīta vienlīdzīgi; mēs paredzam, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā ar 2011.gada janvāri.

3.tabula: Strukturālo kritēriju izpilde Latvijā līdz 2009.gada beigām saskaņā ar vienošanos ar starptautiskajiem partneriem

Strukturālie kritēriji	Mērķa datums	Statuss
Atalgojums: reformēt Atalgojumu ierobežošanas komisiju, iesaistot tās darbā sociālos partnerus un ārējus darba tirgus ekspertus.	2009.g. augusta beigas	Paveikts
Izstrādāt banku rekapitalizācijas un problēmu risināšanas stratēģiju	2009.g. augusta beigas	Paveikts
Finanšu sektora uzraudzība: (i) lūgt starptautisku palīdzību stresa testu metodoloģijas uzlabošanai; stiprināt sadarbību ar LB un FKTK šajā jomā; (ii) palielināt FKTK pieejamos resursus, uzraudzības pasākumu veikšanai.	2009.g. augusta beigas	Paveikts
Izstrādāt stratēģiju sociālās drošības tīkla stiprināšanai.	2009.g. augusta beigas	Paveikts
Atalgojums: sagatavot visaptverošu ziņojumu par paredzētajām korekcijām publiskā sektora atalgojumu sistēmā un relatīvām atalgojuma izmaiņām valsts iestādēs kopš decembra beigām.	2009.g. oktobra beigas	Daļēji paveikts. Atalgojumu sistēma pārskatīta, veiktas dažas analīzes, bet ziņojums vēl nav pabeigts.
Iesniegt Saeimā grozījumus Maksātnespējas likumā un citos kreditēšanu regulējošos tiesību aktos.	2009.g. oktobra beigas	Izpildīts ar kavēšanos. Iesniegts Saeimā novembrī.
Pieņemt grozījumus par fiskālo atbildību spēkā esošajā Budžeta un finanšu vadības likumā, kas ļaus samazināt valsts parādu, noteikt izdevumu griestus, izvairīties no procikliskuma fiskālajā politikā un nodrošinās, ka automātiskie stabilizatori darbosies pilnā apmērā.	2009.g. decembra beigas	Nav paveikts. Izpildes termiņš atkārtoti noteikts otrajā pārskata misijā.

4. tabula: Strukturālie kritēriji Latvijā līdz 2010.gada decembra beigām

Strukturālie kritēriji		Motivācija	Termiņš
1.	Pārskatīt likviditātes regulējumu	Nodrošināt atbilstību mainīgajai labākajai starptautiskajai praksei, liekot lielāku uzsvaru uz finansējuma likviditātes risku vadības, t.i., uz saistību koncentrācijas vadības un uz banku paļaušanos uz īstermiņa ārējo finansējumu.	Marta beigas
2.	Iesniegt Eiropas Komisijai “Parex bankas” restrukturizācijas plānu	Būtiski bankas problēmu risināšanai un noguldītāju uzticības atjaunošanai.	Marta beigas
3.	Izveidot noguldījumu garantiju fondu kā atsevišķu vienību ar atsevišķiem finanšu pārskatiem	Nepieciešams veikt izmaiņas 2009.gadā izveidotajā tiesiskajā regulējumā un pastiprināt krīzes vadības kapacitāti.	Marta beigas
4.	Pabeigt Hipotēku un zemes bankas rīcības plānu	Nepieciešams, lai nodrošinātu savlaicīgu valdības stratēģijas ieviešanu fiskālās iesaistīšanās ziņā.	Maija beigas
5.	Veikt visaptverošu labklājības pabalstu pārskatu	Fiskālā ilgtspēja: daži 2010.gada budžeta pasākumi beigsies 2012.gadā. Ir nepieciešami pastāvīgi (iespējams, citi) pasākumi, lai nodrošinātu, ka labklājības pabalstu līmenis būs ilgtspējīgs, kam ir jābūt norādītam šajā pārskatā.	Jūnija beigas
6.	Pensiju reforma	Fiskālā ilgtspēja. Sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā, lai nodrošinātu pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspēju un lai fiskālās korekcijas nasta tiktu sadalīta vienlīdzīgi; mēs paredzam, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā ar 2011.gada janvāri ar starptautisku palīdzību un ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem.	Jūnija beigas
7.	Sagatavot fiskālās atbildības likumprojektu	Mēs turpināsim fiskālā ietvara izstrādi, lai nostādītu fiskālo politiku uz uzticama un ilgtspējīga ceļa.	Jūnija beigas
8.	Pārskatīt kredītrisku vadības regulējumu	Ieviest labāko starptautisko praksi saistībā ar kredītrisku vadību, aizņēmumu pārskatīšanas sistēmām un banku apgādi, kā arī saistībā ar saprātīgu attieksmi pret banku izveidotām speciālām vienībām konfiscēto īpašumu un citu problemātisko aktīvu vadībai.	Jūnija beigas
9.	Pabeigt aizsardzības nozares stratēģijas dokumentu	Fiskālā ilgtspēja: budžeta samazinājumu rezultātā izdevumi aizsardzībai 2010.gadā ir samazināti līdz 1,14% no IKP. Lai nodrošinātu, ka šī samazinātā apropriācija ir iespējama vidējā termiņā, šajā vidēja termiņa stratēģijā būs noteiktas nozares prioritātes atbilstoši samazinātajiem budžeta resursiem.	Septembra beigas
10.	Sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu	Lai atvieglotu 2011.gada budžeta sagatavošanas procesu, mēs sagatavosim iespējamo strukturālo reformu plānu svarīgākajās nozarēs (strukturālais rādītājs 2010.gada oktobra beigas).	Oktobra beigas
11.	Pārskatīt parāda restrukturizācijas shēmu	Pārskatīt parāda restrukturizācijas shēmas darbību, sevišķi izdevumus.	Decembra beigas

IV. Kopsavilkums

Līdz šim sasniegtā Latvijas būtiskāko apņemšanos izpilde:

• nodrošināta budžeta deficīta kontrole, kas ļauj prognozēt, ka 2009.gadu Latvija būs pabeigusi, iekļaujoties iepriekš definētajos budžeta deficīta rāmjos (10% no IKP pēc EKS95 metodoloģijas);

• neraugoties uz grūto ekonomisko situāciju, decembrī Saeima pieņēma 2010.gada valsts budžeta likumu, kurā bija veikti konsolidācijas pasākumi kopumā par 500 miljoniem latu;

• saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu valdībai būs jāatmaksā pensionāriem ieturējumi no pensijām. Ieturējumi no pensijām (10% un 70%) tiks pārtraukti ar 2010.gada 1.februāri, kā rezultātā 2010.gadā būs nepieciešams papildu finansējums LVL 110,9 milj. apmērā. Ieturējumi no pensijām, kas izdarīti laika posmā no 2009.gada jūlija līdz 2010.gada janvārim (ieskaitot), tiks atmaksāti pensiju saņēmējiem 2010.gada aprīlī, kā rezultātā būs nepieciešams papildu finansējums LVL 73,7 milj. apmērā. Līdz ar to 2010.gadā kopējie papildu nepieciešamie līdzekļi ir LVL 184,6 milj. apmērā. Ministru kabineta lēmums par ieturējumu atmaksu jau 2010.gadā tomēr ļauj valsts budžeta deficītam iekļauties apņemšanās noteiktajos limitos;

• veikti papildu pasākumi finanšu sistēmas aizsardzībai;

• sasniegta lielākā daļa programmas strukturālo kritēriju.

Rezultātā spriedze finanšu tirgū ir mazinājusies, un latu procentu likmes ir samazinājušās, sasniedzot līmeni pirms pasaules finanšu krīzes (2008.gadā septembrī).

Latvijas valdības nostāja vēstules projektā SVF un EK par vienu no stratēģiskajiem mērķiem jānosaka pēc iespējas ātrāka eiro valūtas ieviešana Latvijā, par mērķa termiņu nosakot 2014.gadu. Ministru kabinets plāno 2010.gada februārī pieņemt oficiālu lēmumu par Latvijas eiro ieviešanas mērķa datumu.

Vēstule SVF un memorands ar EK veidoti, balstoties uz Latvijas nacionālās valūtas – lata – stabilitāti. Ņemot vērā šo uzstādījumu, Latvijas valdība ir sagatavojusi pasākumu plānu 2010.gadam, kurā noteiktas būtiskākās apņemšanās finanšu un budžeta, strukturālo reformu un sociālās aizsardzības jomā.

Lai sasniegtu Māstrihtas kritērijiem atbilstošu budžeta deficīta līmeni 2012.gadā (līdz 3% no IKP; pēc EKS metodoloģijas), Latvija plāno 2010.gadā iekļauties 8,5% no IKP deficīta robežās un 2011.gadā – 6% no IKP budžeta deficīta robežās, nākamo divu gadu laikā veicot būtisku fiskālo konsolidāciju.

Tiek plānots turpināt strukturālās reformas: ar starptautisko palīdzību un sadarbībā ar sociālajiem partneriem sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā, lai nodrošinātu pensiju sistēmas triju pīlāru ilgtspēju nākotnē. Savukārt, lai atvieglotu 2011.gada budžeta sagatavošanas procesu, plānots sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu svarīgākajās nozarēs.

Lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem situācijā, kas šobrīd izveidojusies pasaules un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes, kā arī vairāku nozaru strukturālo reformu rezultātā, valdība ir izstrādājusi Sociālās drošības tīkla stratēģiju, kas piedāvā ārkārtas drošības pasākumus vairākās jomās:

• nodrošināt garantēto minimālo ienākumu (GMI) trūcīgajām personām, vienlaikus paaugstinot GMI līmeni;

• nodrošināt darba prakses vietas pašvaldībās, šādi veicinot nodarbinātību;

• nodrošināt veselības aprūpes pamata pakalpojumu un pamata medikamentu pieejamību trūcīgajām personām;

• nodrošināt transporta pakalpojumus izglītības sistēmā, kā arī pirmsskolas izglītības pieejamību.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas darbības termiņš ir no 2009.gada 1.oktobra līdz 2011.gada beigām.

2009.gada 20.janvārī Eiropas Savienības Padome pieņēma lēmumu piešķirt Latvijai vidēja termiņa finanšu palīdzību līdz EUR 3,1 miljardam ar maksimālo vidējo aizdevuma atmaksāšanas termiņu septiņi gadi. Eiropas Savienības palīdzībai jābūt nodrošinātai kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu SDR 1,5 miljardu apmērā (1200% no Latvijas SVF kvotas, apmēram EUR 1,7 miljardi) saskaņā ar SVF Atbalsta vienošanos, kas tika apstiprināta 2008.gada 23. decembrī. Skandināvijas valstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija) kopā gatavojas piešķirt EUR 1,9 miljardus, Pasaules Banka – EUR 0,4 miljardus, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehijas Republika un Polija – kopā EUR 0,4 miljardus, kas kopā ir EUR 7,5 miljardi periodā līdz 2011.gada pēdējam ceturksnim.

Starptautiskā aizņēmuma programmas līdzekļi var tikt izmantoti:

• valsts budžeta deficīta finansēšanai;

• finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai;

• valsts parāda refinansēšanai;

• valsts budžeta aizdevumiem.

Indikatīvais aizņēmuma programmas līdzekļu saņemšanas grafiks, kas tika apstiprināts ar pozitīvu balsojumu par Finanšu ministra ziņojumu 2009.gada 9.septembrī (miljonos EUR)

	2009	2010	2011	Kopā
Eiropas Komisija	2 200	700	200	3 100
Ziemeļvalstis (SE, DK, FI, NO, EE)		1 000	900	1 900
Pasaules Banka	200	200		400
Citi (CZ, PO, ERAB)	100	300		400
SVF	800*	500	400	1 700
Kopā	3 300	2 700	1 500	7 500

* ieskaitot 600 miljonus eiro, kas saņemti 2008.g. decembrī

Pirmais maksājums no starptautiskajiem aizdevējiem tikai saņemts jau 2008.gadā.

Turpmāko maksājumu saņemšanas grafiks ir izklāstīts tabulā “Saņemtie maksājumi no starptautiskajiem aizdevējiem”. Būtiski ir uzsvērt, ka Latvijai piešķirtais aizdevums uzskatāms par sava veida kredītlīniju, no kuras līdzekļi tiek izmantoti tikai vajadzības gadījumā.

Pozitīva scenārija gadījumā Latvija neizmantos visus tai piešķirtos līdzekļus.

Saņemtais starptautiskais atbalsts

		Summa (milj. EUR)	Saņemšanas datums	Procentu likme	Galējais atmaksas termiņš
1.	SVF	600	29.12.2008.	2,352%*	27.12.2013.
2.	Eiropas Komisija	1 000	25.02.2009.	3,125%	03.04.2014.
3.	Eiropas Komisija	1 200	27.07.2009.	3,125%	27.01.2015.
4.	SVF	200	31.08.2009.	2,352*	29.08.2014.
5.	ERAB**	100	03.09.2009. un 11.09.2009.	–	–
6.	Pasaules Banka	200	04.11.2009.	6 mēn. LIBOR+2%***	15.07.2019.

*procentu likme no 14.12.2009. līdz 20.12.2009., aizņēmuma likme ir mainīga

** ERAB atbalsts nav aizdevums Latvijai, bet ieguldījums “Parex” akciju un subordinētajā kapitālā

*** procentu likme pirmajam periodam 3,03%

Latvijai ir piešķirts pagarināts pirmās atmaksas termiņš un pirmais SVF aizdevums pa daļām jāsāk atmaksāt 2012.gada februārī – gadu vēlāk, nekā to paredz SVF standarta noteikumi. Atmaksas termiņš var tikt pārskatīts, ņemot vērā Latvijas maksājumu bilances un valūtas rezervju pozīcijas attīstību. Šobrīd pirmo aizdevuma daļu plānots atmaksāt astoņos maksājumos līdz 2013.gada beigām.

Vienlaikus saskaņā ar noslēgtajām vienošanām ar EK (2009.gada 13.jūlija Saprašanās memorands) un SVF (27.jūlija Nodomu vēstule), daļa (25% no SVF un 50% no EK) aizdoto resursu tiek iezīmēta finanšu sektora stabilizācijas rezerves izveidei EUR 600 miljonu apmērā no 2.izmaksas, ko veica EK, un 25% (t.i., 50 miljoni eiro) no 2.izmaksas, ko veica SVF.

Finanšu sistēmas stabilitātei ir svarīga uzticības atgūšana un “drošības spilvens”, kas veidojas no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem. Tas palīdzēs Latvijas finanšu sistēmai šo uzticību atgūt gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Jebkuri valsts atbalsta pasākumi finanšu sektoram neatkarīgi no līdzekļu avota iepriekš jāsaskaņo ar SVF un EK. Šobrīd noslēgtās vienošanās neparedz finanšu sektora stabilizācijai neizmantotos līdzekļus novirzīt budžeta deficīta segšanai. Ja nākotnē radīsies tāda vajadzība, par to ir iespējams diskutēt ar finanšu atbalsta sniedzējiem.

Pasaules Bankas aizdevums EUR 400 miljoni ir sadalīts divās daļās – “finanšu sektora” un “sociālā sektora” aizdevumā. Aizdevums finanšu sektoram tiks apstiprināts Pasaules Bankas izpilddirektoru valdē 2009.gada 22.septembrī. Sociālā sektora aizdevuma pamatā ir sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešana.

Krīzes apstākļos, strauji mainoties uzņēmējdarbības videi un ekonomiskajai situācijai, ir jāatceras, ka mūsu valsts ekonomikas atveseļošanās lielā mērā būs atkarīga no ikviena pilsoņa, taču izšķiroša nozīme ir valdības nekavējošajai rīcībai. Mums visiem kopā – valdībai, sociālajiem un sadarbības partneriem un katram iedzīvotajam – ir jāturpina strādāt, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu valsts tautsaimniecību.

Nav daudz tautu, kas šādu ekonomisko krīzi būtu pārcietušas sekmīgāk. Šobrīd par Latviju starptautiskajā finanšu presē jau sāk runāt nevis kā par krīzes skartu zemi, kā tas bija vēl pirms pāris mēnešiem, bet gan kā, iespējams, paraugu citām ES valstīm, tostarp Grieķijai.

Programmas atbalsts vistiešākā veidā ir nepieciešams, lai mēs varētu pildīt turpmākās finansiālās saistības pret ikkatru iedzīvotāju, izmaksājot paredzētās pensijas un pabalstus, izmaksājot algas skolotājiem, medicīnas personālam un citiem valsts pārvaldes darbiniekiem, līdz ar to turpinot nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ko izmanto ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Ir jāatgādina, ka valdībai, nesaņemot mandātu turpmākai sadarbībai ar starptautiskajiem aizdevējiem, jau šogad, pirmajā ceturksnī, Latvija var nesaņemt paredzētos EUR 500 miljonus no Eiropas Komisijas un EUR 300 miljonus no SVF. Tas savukārt apdraud Satversmes tiesas sprieduma nekavējošu izpildi, kas paredz izmaksāt pensionāriem pensijas pilnā apmērā jau šā gada februārī un atmaksāt pensionāriem to pensijas daļu, kas ieturēta kopš 2009.gada 1.jūlija vienā maksājumā – aprīlī.

Tāpēc, ja šodien spēsim vienoties, kā arī turpināt iesākto ceļu, veicot nepieciešamās reformas, Latvija no krīzes izkļūs krietni stiprāka, nekā tā ir bijusi līdz šim. Šis ir tiešām izšķirošs brīdis, kas nosaka to, vai mēs esam spējīgi turpināt valsts attīstību jaunā kvalitātē gan ekonomiski, gan politiski.

---

* Finanšu ministra Einara Repšes Ziņojums Latvijas Republikas Saeimai par valdības pozīciju, gatavojot Nodomu vēstules projektu Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildu Saprašanās memoranda projektu starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Izskatīts un pieņemts Saeimas ārkārtas sēdē 2010.gada 21.janvārī.