Zviedrijas Karalistei

Svētdien, 6. jūnijā, valsts svētki

— Zviedrijas Karoga diena

"Vēlu latviešiem patīkamus vasaras atvaļinājumus"

Hanss Magnusons ( Hans Magnusson ),

Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, pastāstiet, lūdzu, vispirms, kāpēc jūsu valsts svētkus sauc par Zviedrijas Karoga dienu!

— Būtībā šo svētku dienu mēs sākām svinēt samērā nesen — tikai šajā gadsimtā. Līdz tam mums nebija tādas oficiālas valsts svētku dienas, mēs svinējām Karaļa dzimšanas dienu. Un Zviedrijas Karoga dienu 6. jūnijā mēs svinam tikai kopš kādiem desmit vai piecpadsmit gadiem.

— Kā zviedri svin savus valsts svētkus?

— Patiesībā tā ir pavisam parasta diena. Vienīgi Stokholmas brīvdabas muzejā "Skansenā" notiek plašākas svinības, — tie ir tādi tautas svētki. Bet Rīgā, mūsu vēstniecībā, tiek rīkota neliela pieņemšana vietējai zviedru kopienai.

— Atbilstoši Latvijas tradīcijām, valsts svētki ir arī piemērota reize atskatīties uz valsts noieto ceļu, izvērtēt pašreizējo situāciju . Manuprāt, jūsu valstī valda politiska un ekonomiska stabilitāte.

— Protams, mums ir arī problēmas, piemēram, ir zināmas problēmas darba tirgus jomā, nepietiekams finansējums skolām un slimnīcām.

— Pats svarīgākais jautājums, no "Latvijas Vēstneša" lasītāju viedokļa, noteikti ir par Zviedrijas un Latvijas divpusējām attiecībām. Kā jūs tās vērtējat?

— Es gribu teikt, ka mūsu valstu divpusējās attiecības ir tradicionāli labas. Zviedrijas valdības labas attiecības ar Latviju, kā arī ar abām pārējām Baltijas valstīm ir mūsu ārpolitikas prioritāte. Mums ir prieks, ka Latvija sekmīgi un strauji attīstās. Starp mūsu valstīm pastāv labi kontakti valdību līmeni, — ministri regulāri apmainās vizītēm. Nesen Stokholmā bija Latvijas kultūras ministre. Laba sadarbība pastāv arī municipalitāšu līmenī. Piemēram, mūsu Solna ir Valmieras partnerpilsēta. Šajās dienās Valmierā tika īstenots ļoti interesants mūsu pilsētu sadarbības projekts, arī es piedalījos tā ieskaņā.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat tirdzniecības attiecības starp mūsu valstīm?

— Tās ir visnotaļ labas. Zviedrijas eksports uz Latviju pērn pieauga par 5–6 procentiem, bet Latvijas eksports uz Zviedriju vairāk nekā par 40 procentiem. Pērn Zviedrija bija trešā lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere aiz Vācijas un Krievijas. Arī šogad mūsu abpusējā eksporta apjoms joprojām palielinās. Pieaug arī Zviedrijas investīcijas Latvijā.

— Kāds ir jūsu viedoklis par pēdējo gadu attīstību Latvijā?

— Kopumā var teikt, ka Latvija tieši pēdējos gados guvusi ļoti labus rezultātus savā virzībā uz Eiropas Savienību. Protams, zināmu negatīvu iespaidu uz jūsu makroekonomikas attīstību atstāja dziļā krīze Krievijā. Taču šīs konsekvences ir ierobežotas laika ziņā, un esmu pārliecināts, ka Latvijas ekonomiskā situācija atkal uzlabosies.

— Vēstnieka kungs, Krievijas krīze negatīvi ietekmēja daudzu Eiropas valstu ekonomiku. Vai un kā šo iespaidu izjutāt Zviedrijā?

— Mūsu valsti Krievijas krīze iespaidoja pavisam nedaudz, jo tirdzniecība ar Krieviju veidoja tikai vienu procentu no Zviedrijas ārējās tirdzniecības apjoma. Tā ka Krievijas krīzes sekas juta tikai nedaudzi uzņēmumi.

— Īpaša mūsu valstu sadarbības zīme bijusi Zviedrijas palīdzība Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

— Šī mūsu sadarbība turpinās. Īpaši turpināsim atbalstīt Baltijas bataljonu, arī apmācīt latviešu virsniekus Zviedrijā. Mēs arī esam palīdzējuši jūsu valstij ar radariekārtām krasta apsardzei gar Latvijas valsts robežu. Un, protams, mūsu valsts savu palīdzību Latvijai turpinās.

— Ko jūs, vēstnieka kungs, gribētu šajā dienā novēlēt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem?

— Es vēlu jūsu lasītājiem un visai Latvijas tautai panākumus visās dzīves jomās un priecīgus vasaras atvaļinājumus.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"