• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zemkopības ministrijas 1996. gada 28. augusta rīkojums Nr. 123 "Par meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ekspluatācijas instrukcijas apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.1996., Nr. 155 https://www.vestnesis.lv/ta/id/204130

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministriju nozaru ziņas

Vēl šajā numurā

17.09.1996., Nr. 155

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Zemkopības ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 123

Pieņemts: 28.08.1996.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Zemkopības ministrijas rīkojums nr.123

Rīgā 1996.gada 28.augustā

 

Par meliorācijas sistēmu būvju un ierīču

ekspluatācijas instrukcijas apstiprināšanu

Pamatojoties uz Latvijas Republikas 1993.gada 20.apīļa likumu “Par meliorāciju” 11.pantu:

1. Apstiprināt meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ekspluatācijas instrukciju.

2. Valsts meliorācijas dienestam nodrošināt šīs instrukcijas prasību ievērošanu.

3. Kontroli par rīkojuma izpildi uzdot Lauksaimniecības departamenta Meliorācijas nodaļas vadītāja Ē.Riekstam.

Pielikumā: instrukcija uz 8 lpp.

Ministrs, Ministru prezidenta biedrs R.Dilba

 

Melaiorācijas sistēmu būvju un ierīču

ekspluatācijas instrukcija

Instrukcijā lietotie termini

Meliorācijas sistēma — būvju un ierīču komplekss meliorējamās zemes ūdens režīma regulēšanai.

Meliorācijas sistēmu uzturēšana — meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzraudzības, kopšanas un remonta darbu komplekss, kas nodrošina meliorācijas sistēmu būvju un ierīču darbību un saglabāšanu.

Meliorācijas sistēmu uzraudzība — meliorācijas sistēmu būvju un ierīču darbības regulāra pārlūkošana, kā arī meliorētās zemes mitruma stāvokļa novērtēšana.

Meliorācijas sistēmu kopšana — regulāri veicamie darbi, kas nodrošina meliorācijas sistēmu darbību.

Meliorācijas sistēmu remonts — darbu komplekss, kura procesā pilnīgi vai daļēji tiek atjaunotas meliorācijas sistēmu būves un ierīces.

Valsts meliorācijas sistēmu būves un ierīces — ūdensnotekas, dambji, sūkņu stacijas, ūdenstilpnes (ūdenskrātuves), slūžas un citas nozīmīgas meliorācijas sistēmas būves un ierīces, kas nodotas Valsts meliorācijas dienesta pārziņā.

Koplietošanas meliorācijas sistēmu būves un ierīces — būves un ierīces, kas regulē vairāku īpašnieku (lietotāju) zemju ūdens režīmu.

Vienas saimniecības meliorācijas sistēmu būves un ierīces — būves un ierīces, kas regulē tikai viena īpašnieka (lietotāja) zemes ūdens režīmu.

Saimniecības zemes īpašuma meliorācijas pase — noteikta parauga dokuments par meliorācijas sistēmu būvēm un ierīcēm saimniecībā.

Meliorācijas kadastrs — Valsts zemes kadastra sastāvdaļa sistematizētai meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu būvju un ierīču kvantitatīvai un kvalitatīvai uzskaitei.

1.Vispārīgie noteikumi

1.1. Šī instrukcija nosaka meliorācijas sistēmu būvju un ierīču izmantošanas, uzturēšanas un saglabāšanas kārtību, un tā ir jāievēro visiem zemes īpašniekiem un lietotājiem.

1.2. Meliorācijas sistēmu būves un ierīces pēc īpašuma piederības ir valsts, koplietošanas un vienas saimniecības. Piederību nosaka Valsts meliorācijas dienests.

1.3. Valsts meliorācijas dienesta uzdevumus veic Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Meliorācijas nodaļa un meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes (turpmāk tekstā — “MSVP”).

1.4. Visas meliorācijas sistēmu būves un ierīces uzskaitāmas meliorācijas kadastrā. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) neatkarīgi no tā, kas un kādā nolūkā ierīkojis meliorācijas sistēmu būves un ierīces uz šīs zemes, tās jāreģistrē rajona MSVP. MSVP nosaka meliorācijas sistēmu būvju un ierīču īpašuma piederību, iekļauj tās meliorācijas kadastrā un saimniecības zemes īpašuma meliorācijas pasē.

1.5. Būvniecībs darbi, kā arī cita rīcība, kas skar vai ietekmē meliorācijas sistēmu būves un ierīces un to darbību, jāsaskaņo ar MSVP un jāsaņem no tās attiecīgie tehniskie noteikumi. Fiziskās vai juridiskās personas, kas veikušas patvaļīgu būvniecību, tiek sauktas pie atbildības LR likumos noteiktaja kārtībā.

1.6. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) meliorācijas sistēmu būves un ierīces jaizmanto, jāuztur un jāsaglabā darba kārtībā, ievērojot šo instrukciju.

1.7. Meliorācija sistēmu ekspluatācijas instrukcijas ievērošanu kontrolē Valsts meliorācijas dienests.

2. Meliorācijas sistēmu uzturēšana

2.1. Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturēšanu darba kārtībā nodrošina to uzraudzība, kopšana un remonts. Visu meliorācijas sistēmu uzraudzību veic Valsts meliorācijas dienests.

2.2. Saimniecības zemē atrodošās meliorācijas sistēmu būves un ierīces jāuzrauga un jākopj zemes īpašniekiem (lietotājiem) neatkarīgi no meliorācijas sistēmu piederības, ja nav noteikts citādi.

2.3. Robežgrāvji jāuzrauga un jākopj zemes īpašniekiem (lietotājiem) uz pusēm, ja nav noteikts citādi.

2.4. Meliorācijas sistēmu sūkņu staciju, aizsprostu, dambju, ūdenskrātuvju un citu hidrotehnisku būvju ekspluatācijas kārtību nosaka ar papildu ekspluatācijas instrukcijām. Ja šādas hidrotehniskas būves ir zemes īpašnieka (lietotāja) īpašumā vai lietošanā, tad MSVP saimniecības zemes īpašuma meliorācijas pasei pievieno šo būvju ekspluatācijas instrukcijas.

2.6. Valsts meliorācijas sistēmu būves un ierīces remontē par valsts budžeta vai citiem līdzekļiem.

2.7. Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvju un ierīču remonts jāveic zemes īpašniekiem (lietotājiem), izdevumus sedzot proporcionāli savai īpašuma daļai šajā meliorācijas sistēmā. (LR Civillikuma 1067. — 1075.pants). Izdevumu sadalījumu nosaka MSVP.

Šo darbu veikšanai zemes īpašniekiem (lietotājiem) jāapvienojas kooperatīvās sabiedrībās.

2.8. Vienas saimniecības meliorācijas sistēmu būves un ierīces remontē zemes īpašnieks (lietotājs).

2.9. Meliorācijas sistēmu kopšanas galvenie darbi, kuri jāveic zemes īpašniekiem (lietotājiem):

2.9.1. Vaļējās ūdensnotekās :

— pielūžņojuma izvākšana;

— atvašu un krūmu izciršana;

— piesērējumu tīrīšana;

— nostiprinājumu labošana;

— nogāžu apaudzēšana ar zālājiem;

— virszemes ūdens notekrenīšu sakārtošana un jaunu ierīkošana.

2.9.2. Drenu sistēmās:

— drenu aku nosegšana ar vākiem;

— drenu aku tīrīšana un labošana;

— lokālu drenu bojājumu labošana;

— drenu izteku sakārtošana;

— virszemes ūdens uztvērēju (VŪU) sakārtošana ūdens uztveršanai;

— virszemes ūdens noteces vagu atjaunošana un ierīkošana.

2.9.3. Satiksmes un hidrobūvēs:

— atvašu un krūmu izciršana aizsprostu, dambju un caurteku uzbērumos;

— plaisu un izdrupumu aizdare betona konstrukcijās;

— būvju nogāžu nostiprinājumu un izskalojumu labošana;

— caurteku gala nostiprinājumu bojājumu labošana un caurteku tīrīšana;

— metāla un koka konstrukciju krāsojuma un pretkorozijas pārklājuma atjaunošana.

2.10. — Meliorācijas sistēmu kopšanas galveno darbu optimālie izpildes termiņi uzrādīti pielikumā Nr.1.

3. Meliorācijas sistēmu saglabāšana

3.1. Zemes īpašnieks (lietotājs) ir atbildīgs par meliorācijas sistēmu saglabāšanu. Zemes nomnieka pienākumi un atbildība par meliorācijas sistēmu kopšanu un saglabāšanu jānosaka zemes nomas līgumā.

3.2. Juridiskajām un fiziskajām personām ir aizliegts:

— bojāt vai iznīcināt meliorācijas sistēmubūves un ierīces;

— patvaļīgi mainīt ierīkoto meliorācija sistēmu izvietojumu;

— pielūžņot, piesārņot un aizsprostot ūdensnotekas, caurtekas un tiltu ailas, hidrotehniskās un drenāžas būves.

3.3. Meliorētajās zemēs bez MSVP izsniegto tehnisko noteikumu saņemšanas aizliegts:

— ierīkot visa veida cauruļvadus, kabeļus un citas komunikācijas;

— ierīkot jebkuras kategorijas autoceļus un laukumus;

— ierīkot tiltus, caurtekas u.c. satiksmes būves;

— ierīkot ūdenskrātuves, dīķus;

— rakt dziļāk par 0,5 m (grāvjus, tranšejas u.c.);

— veikt ģeoloģiskās kartēšanas, izmeklēšanas un citus izpētes darbus, kas saistīti ar urbumu, šurfu ierīkošanu un grunts paraugu (izņemot augsnes paraugus) ņemšanu;

— būvēt ēkas;

— ierīkot koku un krūmu stādījumus, kuri bojā meliorācijas sistēmas.

3.4. MSVP izsniegtos tehniskos noteikumus būvju un komunikāciju ierīkošanai meliorētās zemēs reģistrē šim nolūkam ierīkotā žurnālā.

3.5. Meliorācijas sistēmu pārbūve citu būvju un komunikāciju būvniecībai jāveic to būvētājam atbilstoši pastāvošajiem būvniecības noteikumiem būvdarbu sagatavošanas stadijā.

3.6. Juridiskās un fiziskās personas, kuras izdarījušas vai pieļāvušas meliorācijas sistēmu būvju un ierīču bojāšanu, iznīcināšanu vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu, ir par to materiāli atbildīgas un atlīdzina zaudējumus valstij vai zemes īpašniekiem. (LR Ministru kabineta 1994.gada 8.marta noteikumi Nr.57 (prot. Nr.14, 4¤)).

3.7. Par meliorācijas sistēmu un būvju saglabāšanas un ekspluatācijas instrukciju pārkāpšanu vainīgie sodāmi ar naudas sodu sasaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 661. un 2306.pantu. Administratīvo sodu ir tiesīgi uzlikt Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Meliorācijas nodaļas vadītājs, viņa vietnieks un rajonu MSVP vadītāji.

4. Meliorācijas sistēmu būves un ierīces svešās zemēs

4.1. Svešā zemē ierīkotās meliorācijas sistēmu būves un ierīces jāuztur to ierīkotājam un zemes īpašniekam (lietotājam) atbilstoši iegūtajam labumam.

4.2. Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturēšanai svešā zemē tiesību aktos noteiktajā kartībā jānodibina servitūti vai zeme jāpiešķir daļējā lietošanā.

4.3. Zemi daļējā lietošanā meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturēšanai svešā zemē piešķir pašvaldības pēc MSVP, meliorācijas sabiedrību vai fizisku un juridisku personu pieprasījuma. Minētie nosacījumi attiecināmi arī uz servitūtu nodibināšanu.

4.4. Daļējā lietošanā piesķirtajā zemes joslā zemes īpašniekam (lietotājam) aizliegts būvēt, ierīkot karjerus un daudzgadīgus stādījumus, pielūžņot un piesārņot, kā arī veikt jebkurus darbus, kas traucē meliorācijas sistēmu ekspluatāciju.

4.5. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijai daļējā lietošanā piešķirtā zeme un nodibinātie servitūti jāuzrāda saimniecības zemes īpašuma meliorācijas pasē.

4.6. Par meliorācijas būvju remontu svešā zemē jabrīdina zemes īpašnieks (lietotājs) un savstarpēji jāvienojas par šo darbu izpildes termiņiem.

4.7. Ja zemes īpašnieki (lietotāji) apvienojas meliorācijas kooperatīvajā (kopdarbības) sabiedrībā, meliorācijas jautājumos viņu zemes nav uzskatāmas par svešām zemēm (ja tas paredzēts statūtos).

5. Meliorācijas sistēmu īpašnieku (lietotāju) tiesības un pienākumi

5.1. Zemes īpašniekam (lietotājam) ir tiesības veikt zemes meliorāciju un izmantot meliorācijas sistēmu būves un ierīces, kas regulē zemes ūdens režīmu.

5.2. Meliorācijas sistēmu īpašnieku (lietotāju) pienākums ir veikt meliorācijas sistēmu ekspluatāciju saskaņā ar LR likumu “Par meliorāciju”, Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ekspluatācijas instrukciju, vides aizsardzības prasībām un citiem tiesību un normatīviem aktiem.

6. Valsts meliorācijas dienesta tiesības un pienākumi

6.1. Pārbaudīt meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ekspluatācijas instrukciju ievērošanu.

6.2. Organizēt valsts meliorācijas sistēmu būvju un ierīču remontu, nodrošināt valsts polderu sūkņu staciju darbību.

6.3. Reģistrēt un uzskaitīt meliorācijas sistēmu būves un ierīces.

6.4. Nodot meliorācijas sistēmu būves un ierīces īpašumā (lietojumā) zemes īpašniekiem (lietotājiem), izsniegt saimniecības zemes īpašuma meliorācijas pasi.

6.5. Sniegt metodisku palīdzību meliorācijas kooperatīvo sabiedrību izveidošanā koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatācijai.

6.6. Izsniegt tehniskos noteikumus būvniecībai meliorētajās zemēs.

6.7. Noteikt nodarīto zaudējumu apmērus valsts vai zemes īpašnieku (lietotāju) meliorācijas sistēmu būvēm un ierīcēm un aprēķināt izdevumus to darbības atjaunošanai.

6.8. Sniegt metodisku palīdzību pašvaldībām un zemes īpašniekiem (lietotājiem) meliorācijas sistēmu ekspluatācijas jautājumos.

Lauksaimniecības departamenta direktors,

valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma

1. pielikums

Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču kopšanas

galvenie darbu veidi un ieteicamie izpildes laiki

Nr.p.k. Darbu veidi - Izpildes laiks

1. Nosusināšanas sistēmu apsekošana un sagatavošana pavasara plūdu

ūdens caurvadei (tiltu ailu, caurteku un citu nosusināšanas sistēmu

būvju un ierīču attīrīšana no ledus, sniega un dažādiem gadījuma

priekšmetiem). Plūdu gaitas novērošana. marts– aprīlis

2. Pavasara plūdu un atkušņa ūdeņu novadīšana no nosusinātāmzemēm (notekvagu ierīkošana, pasākumi grāvju nogāžu 

izskalojumu novēršanai).  aprīlis– maijs

3. Nosusināšanas sistēmu būvju un ierīču attīrīšana pēcplūdu periodā

(grāvju nogāžu nogruvumu un izskalojumu likvidēšana, iekritušā vai 

straumes nestā pielūžņojuma izvākšana no grāvja gultnes, virszemes

ūdens uztvērēju attīrīšana no sanešiem un sakārtošana darbībai). aprīlis– maijs

4. Ūdens noteku (novadgrāvju, nosusināšanas grāvju, kontūrgrāvju u.c.)

kopšanas darbi; 

— pielūžņojuma izvākšana no gultnes un novākšana no grāvja bermām;

— kokaugu izciršana gultnē un uz bermām (vismaz 20 m abpus

drenu iztekai);

— krūmu atvašu izpļaušana un izvākšana no grāvju gultnes un nogāzēm;

— piesērējumu tīrīšana grāvjos;

— grāvja gultnes nostiprinājumu labošana vai jaunu ierīkošana

izskalojuma posmos;

— nogāžu apaudzēšana ar daudzgadīgām zālēm;

— virszemes ūdens notekrenīšu sakārtošana un nostiprināšana

grāvja nogāzē. maijs– oktobris

5. Drenu sistēmu kopšanas darbi:

— aku nosegšana ar vākiem; 

— drenu aku attīrīšana no sanešiem;

— drenu izteku attīrīšana no sanešiem;

— virszemes ūdeņu noteces vagu ierīkošana un atjaunošana;

— aizsērējušu drenu kolektoru skalošana u.c.;

— virszemes ūdens uztvērēju attīrīšana no sanešiem un

sakārtošana darbībai. maijs– oktobris

6. Satiksmes un hidrobūvju (caurteku, dambju, zemes aizsprostu, 

līmeņa uzstādinājuma, ūdens izlaides un citu būvju) regulāri

veicami kopšanas darbi:

—aizsprostu, dambju un caurteku uzbērumu appļaušana;

— plaisu un izdrupumu aizdare betona konstrukcijās;

— būvju nogāžu un nostiprinājumu izlabošana (novēršot

bojājumus, izskalojumus);

— caurteku gala nostiprinājumu sakārtošana un piesērējuma

iztīrīšana caurulēs.

— metāla, betona un koka konstrukciju krāsojuma un

pretkorozijas pārklājuma atjaunošana. visu gadu

7. Nosusināšanas sistēmu sagatavošana darbam ziemas periodā

(grāvju, aku un citu svarīgāko būvju apzīmēšana, drenu aku 

noslēgšana ar vāku, drenu izteku attīrīšana). oktobris– novembris

8. Virszemes ūdens notekvagu veidošana un virszemes ūdens

uztvērēju sakārtošana. Pēc zemju uzaršanas

9. Drenu bojājumu vai nosprostojumu izlabošana.

maijs- septembris

Meliorācijas nodaļas vadītājs Ē.Rieksts

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!