Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 14. janvāra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien Saeima izskatīja un atbalstīja “Saskaņas Centra” iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz izteikt likuma 16.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, izslēdzot ierobežojumu pašvaldībai iznomāt zemi, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam paredzēta jaunu pašvaldības ēku, būvju celtniecībai vai paš­valdības funkciju īstenošanai.

Likuma pieņemšanas gadījumā pašvaldības būs tiesīgas iznomāt neapbūvētus zemes gabalus, kas pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti pašvaldības funkciju īstenošanai, lai savā teritorijā attīstītu ražošanu un nodrošinātu ar darbavietām iedzīvotājus.

A.Brigmanis

(ZZS frakcija):

Vispirms novēlu visiem veiksmi Jaunajā gadā. Un lai tas būtu labāks nekā iepriekšējie!

Runājot par šīsdienas un šābrīža aktualitātēm, nešaubīgi var teikt, ka, kopumā ņemot, tie ir jautājumi, kas skar Valsts ieņēmumu dienesta tālāku likteni vai, pareizāk sakot, vadības likteni. Otrs jautājumu loks, protams, ir pensiju atmaksa un Starptautiskā Valūtas fonda jaunā vēstule.

Runājot par Valsts ieņēmumu dienesta vadību, mūsu apvienības rīcībā ir visi šajā brīdī esošie dokumenti par motīviem un argumentāciju, kāpēc finanšu ministrs ir atlaidis no amata Valsts ieņēmumu dienesta vadību, un mūsu frakcija šos jautājumus izskatīs valdē un pieņems izsvērtu, pragmatisku lēmumu šajā jautājumā. Mēs negribētu, lai visas šīs situācijas rezultātā rastos kaut kādi nopietni saasinājumi valdības darbā, jo mūsu viedoklis ir, ka šai valdībai ir šajā atbildīgajā brīdī jāstrādā līdz nākamās Saeimas sākumam, un mēs darīsim visu, lai nebūtu kaut kādi destabilizējoši faktori, elementi šajā mūsu kopējā darbā.

Otrs jautājumu loks skar pensiju lietas. Ir skaidrs, ka mums ir jāatbalsta šī vēstule, ko mēs skatīsim nākamajā ceturtdienā, jo tā ir nesaraujami saistīta arī ar pensiju atmaksas lietu. Ieturētās pensijas ir jāatmaksā, sākot ar šā gada pirmo kvartālu, un jau februārī tātad ir pilnā apmērā jāmaksā pensijas tiem cilvēkiem, kam tās ir vispār ieturētas. Tā ka, manuprāt, šie jautājumi tiks salikti konkrēti pa plauktiņiem, un tiks šis parāds pensionāriem nolīdzināts.

Dz.Zaķis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Arī es jums novēlu šo gadu laimīgu un labāku nekā iepriekšējo. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka grūtākais brīdis šajā krīzē ir jau aiz muguras un nākamais gads tomēr veidosies kā izaugsmes gads, lai gan mierīgu šo gadu es neprognozēju. Ir gaidāmas Saeimas vēlēšanas, kas, protams, zināmus saasinājumus nesīs.

Šodien bija pirmā Saeimas sēde šajā gadā. Divi jautājumi faktiski bija paši nozīmīgākie.

Pirmais un pats galvenais, manuprāt, ir jautājums par pensiju izmaksu pilnā apjomā pensionāriem, kā to ir lēmusi Satversmes tiesa. Lai to būtu iespējams izdarīt, mums, parlamentam, ir nepieciešams pēc Satversmes tiesas lēmuma deleģēt valdību rīkoties saistībā ar Starptautisko Valūtas fondu. Nu, iepriekš tas deleģējums nebija tik skaidrs, taču mums šobrīd tas ir jāizdara ļoti skaidri un nepārprotami, jo tāds ir Satversmes tiesas lēmums.

Un tāpēc nākamceturtdien parlaments lems par deleģējumu valdībai rīkoties saistībā ar aizņēmumiem no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas, lai varētu gan segt budžeta deficītu, gan arīdzan izmaksāt pensijas. Tā, manuprāt, ir ļoti būtiska lieta.

Otra lieta, par ko šodien izvērsās plašas diskusijas, bija likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Bija izstrādāti komisijas priekšlikumi, kuri paredzēja paplašināt iespēju investoriem, kas nav Eiropas Savienības iedzīvotāji, arvien vieglāk saņemt tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā un ar laiku arī iegūt visu sociālo garantiju apjomu, kā tas ir gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem. Diskusijas bija ļoti skarbas, virkne deputātu šos priekšlikumus neatbalstīja, to skaitā “Jaunā laika” priekšlikumu, jo “Jaunais laiks” uzskata, ka ekonomika Latvijā ir jāattīsta, bāzējoties uz ražošanu, uz pakalpojumiem, uz augstu pievienoto vērtību un galvenokārt uz eksportu.

“Jaunais laiks” uzskata, ka nav pareizi atgriezties pie nekustamā īpašuma burbuļa uzpūšanas, kas bija kļūda pēdējos piecos sešos gados. Mēģināt piesaistīt Latvijai investorus tikai nekustamā īpašuma jomā, tādējādi radot neadekvāti augstas cenas nekustamā īpašuma jomā, bāzējoties, teiksim, uz krievu vai arābu naudu, nav pareizi. “Jaunais laiks” to neatbalstīja. Komisija beigās šo priekšlikumu atsauca, tāpēc balsojuma nebija. Priekšā vēl ir trešais lasījums. “Jaunais laiks” savu viedokli nemainīs.

A.Seile

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Lai šis Jaunais gads būtu tikpat balts kā pašreiz sniega pārklātā zeme! Ziemāji labi pārziemo, un tas liecina, ka, iespējams, būs laba raža nākamajā gadā. Lai nu tikpat ražīgs būtu šis Jaunais gads deputātiem, strādājot pie likumu izmaiņām!

Šodien pirmo reizi Saeima lēma par to, ka Saeimai ir jādod pilnvarojums Ministru kabinetam sagatavot pieprasījumu starp­tautiskā aizņēmuma programmai. Līdz šim parakstīja partiju vadītāji vai arī frakciju vadītāji šādas pilnvarojuma iespējas, bet tagad Saeima ir pilnvarojusi Ministru kabinetu to izdarīt.
Protams, šie līdzekļi ir vajadzīgi, un šis aizņēmums būs izmantojams valsts budžeta deficīta finansēšanai, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, kā arī valsts parāda refinansēšanai un arī valsts budžeta aizdevumiem. Protams, ļoti nozīmīgs šis lēmums ir arī tāpēc, ka ir jāsaņem no Starptautiskā Valūtas fonda atļauja izmantot... palielināt noteikto valsts budžeta deficīta robežu līdz 8,4 procentiem, un šajā gadījumā tad arī būs iespējas izmantot šos līdzekļus pensiju izmaksai pilnā apjomā, kas notiks jau tuvākajā laikā. Un no 1.februāra pensijas tiks jau izmaksātas pilnā apjomā, un tiks segts aprīļa mēnesī līdzšinējais parāds pensionāriem – tas, ko pensionāri bija aizdevuši nabaga valstij.

Ja runājam par šodienas sēdi, tad jāsaka, ka tik tiešām vissvarīgākās diskusijas izvērtās par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. “Pilsoniskā Savienība” jau agrāk bija izteikusi savu atšķirīgo viedokli, ka nevar ļaut investoriem, kuri nāk nevis no Eiropas Savienības, bet no Austrumu valstīm, iegādāties nekustamos īpašumus un par to apmaiņā saņemt biļeti iebraukšanai Eiropas Savienībā. Arī viņi varētu būt ieinteresēti izpirkt mūsu nekustamos īpašumus, jo bija norādīts Tautsaimniecības komisijas iesniegtajā priekšlikumā, pret ko “Pilsoniskā Savienība” iebilda jau komisijas sēdēs, ka kopējai nekustamā īpašuma iepirkšanas summai ir jābūt tikai 50 tūkstošu latu apmērā, ja īpašums atrodas ārpus Rīgas plānošanas reģiona. Īstenībā tie nav nekādi investori, viņi acīmredzot vienkārši vēlas saņemt šo biļeti iebraukšanai Eiropas Savienībā.

Protams, ir arī citi ļoti svarīgi jautājumi pašlaik, un viens no svarīgākajiem jautājumiem ir jauna ģenerālprokurora vēlēšanas. Vai tas būs jauns vai Maizīša kungs turpinās savu darbu – tas ir diezgan nozīmīgs jautājums. Partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija atbalsta Maizīti, lai viņš varētu turpināt savu darbību ģenerālprokurora amatā, un vēlas arī izmainīt Saeimas kārtības rulli, lai šī balsošana notiktu atklāti, lai katram būtu redzams, kā Saeimas deputāti ir balsojuši, un lai katrs saprastu, kas ir kas.

Protams, ļoti svarīgas diskusijas pašreiz ir arī par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu. “Pilsoniskā Savienība” joprojām pēta šo jautājumu. Galīgo lēmumu pieņemsim mazlietiņ vēlāk, bet doma ir tāda: kaut kad to varētu darīt, bet šajā krīzes, nestabilitātes laikā un vēlēšanu gadā diez vai ir vajadzīga tūlītēja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana.

Attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta vadības posteņa atstāšanu jāteic, ka mūsu frakcija viennozīmīgi atbalsta finanšu minis­tra priekšlikumu mainīt šo vadību, jo nodokļu iekasēšana – tas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Un, ja nav tādas aktīvas sadarbības un ir konstatēti arī likumu pārkāpumi līdzšinējās dienesta vadības darbībā, tad nebūs labu rezultātu. Te ir jāuzticas šoreiz finanšu ministra viedoklim. Tāds ir mūsu viedoklis.

Lai visiem mierīgs, laimīgs Jaunais gads, cik nu tas ir iespējams mūsu pašreizējos apstākļos!

J.Sokolovskis

(PCTVL frakcija):

Šodien parlaments apsprieda, manu­prāt, ļoti svarīgu dokumentu – “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros”. Šis dokuments izskatās tāds: tikai divas lapaspuses un principā tikai divi teikumi, ka valdība var turpināt aizņemties, bet ne vairāk kā 7,5 miljardus eiro. Bet zem šā dokumenta slēpjas ļoti svarīgs saturs, jo, pilnvarodams valdību turpināt aizņemties, parlaments... Kā mēs zinām, starptautiskie aizdevēji nedod šo naudu par velti, nedod šo naudu bez saviem nosacījumiem. Iznāk tā, ka parlaments paraksta baltu lapu, dod pilnvarojumu valdībai, bet šis dokuments pēc tam būs par pamatu, lai, teiksim, mainītu ļoti daudzas lietas sociālajā sfērā, pensiju sfērā un tā tālāk. To varētu salīdzināt ar cilvēku, kurš, atnācis paņemt kredītu bankā, paraksta lapiņu ar vienu rindkopu, kurā teikts, ka šī banka dod šo naudu, bet kura ir ar mazu zvaigznīti jeb norādi, ka tur ir turpinājums, ka tur ir pielikums – 60 lapaspuses ar dažādiem nosacījumiem no bankas puses.

Tādā situācijā atrodas tagad Latvijas parlaments. Kā mēs zinām, iepriekšējā reizē, kad bija vienošanās starp valdību un starptautiskajiem aizdevējiem, vispār parlamentam nepajautāja, ko domā frakcijas un ko domā parlaments. Bet pēc tam parlaments bija spiests pieņemt daudzus sāpīgus lēmumus, pamatojoties uz šo vienošanos. Līdz ar to iznāk tā, ka mūsu valsti tagad vada nevis parlaments (neskatoties uz to, ka Satversmē ir teikts, ka Latvija ir parlamentāra valsts!) un pat ne valdība, bet starptautiskie aizdevēji, jo viņi tagad diktē savus nosacījumus, kādās sfērās mums ir jāveic reformas, kādi budžeta samazinājumi mums ir jāveic, kādus nodokļus vajag celt – un tā tālāk, un tā joprojām.

Līdz ar to rezultāts... Mēs redzam to rezultātu, ka mūsu valsts zaudēja daļu no savas suverenitātes. Tāpēc mūs uztrauc tādi paņēmieni, kādi... Šo dokumentu mēs apspriežam Saeimā. Šis dokuments nebija iekļauts darba kārtībā, bija tikai pēdējā brīdī paziņots, ka tas būs iekļauts darba kārtībā. Šeit nebija paredzēta gandrīz nekāda diskusija. Neviens no valdības puses nav atnācis, lai pamatotu, kāpēc mums tas ir jāpieņem un kādas sekas tam varētu būt. Un tas parāda attieksmi pret parlamentu, tas rāda attieksmi pret valsti.

J.Dobelis

(TB/LNNK frakcija):

Sveicu visus Jaunajā gadā un aicinu ļoti nopietni sekot līdzi tieši šogad tam, kas notiek valstī, un tam, kas notiek arī Saeimā, jo tas, kas notiek šeit, ir īpašas uzmanības vērts. Jau šodienas pārrunas, uzstāšanās, balsojumi parādīja, cik rūpīgi būs jāvērtē: patiesa cenšanās uzlabot tautsaimniecību Latvijā vai vienkārši vēlme izmantot šo smago stāvokli valstī, lai kārtotu savas lietiņas? Tas īpaši izpaudās tad, kad mēs skatījām grozījumus Imigrācijas likumā. Jo viena lieta ir ārvalstu investori, kas šeit ierodas ar zināmiem līdzekļiem un šeit strādā un darbojas, un veicina mūsu tautsaimniecības attīstību. Tā ir viena lieta.

Otra lieta – ja kāds vietējais ir izdomājis, kā kārtot savas lietas un vienkārši dot iespēju praktiski jebkuram un no jebkuras vietas iebraukušam citas valsts pārstāvim vienkārši nopirkt par 100 tūkstošiem latu Rīgā vai Rīgas apkārtnē un nedaudz tālāk pat tikai par 50 tūkstošiem latu nekustamo īpašumu, ar to pašu atvieglojot, praktiski dodot iespēju iegādāties uz pieciem gadiem termiņ­uzturēšanās atļauju. Nu ko tas nozīmē šogad? Ko tas nozīmē – pie tik lēta nekustamā īpašuma dot iespēju ar apšaubāmā veidā iegūtu naudu, kuru neviens nepārbaudīs, šeit sapirkt, cik uziet, un pēc tam ar to rīkoties? Kāds labums Latvijas tautsaimniecībai no šādas rīcības? Jā, nu šodien līdz galam tas netika izskatīts. Šodien otrajā lasījumā pieņēma kaut ko tāpēc, ka dažas lietas tika atliktas vienkārši uz trešo lasījumu.

Jebkurā gadījumā acīmredzot arī šajos grūtajos saimnieciskajos apstākļos ir jāsaglabā šīs rūpes par savu tautu un jāpadomā, kas notiks ar mums tādā gadījumā, ja mēs ekonomiskās sviras atdosim cittautiešu rokās.

A.Baštiks

(LPP/LC frakcija):

Es gribu pievienoties iepriekšējiem runātājiem un novēlēt jums svētīgu un labu šo jauno gadu.

Tāpat vēlos apsveikt arī visus pensionārus ar uzvaru Satversmes tiesā. Un šeit gan gribu piebilst, ka jau pagājušā gada 16.jūnijā Saeimas sēdē Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti balsoja pret šiem budžeta grozījumiem, ar kuriem tika paredzēts pensiju samazinājums pensionāriem, jo mēs uzskatījām, ka personas pensija ir darba mūža radīts īpašums un personai uz to ir nelokāmas, neatņemamas īpašumtiesības. Mūsu deputāti jau brīdināja valdošo koalīciju, ka valdības lēmums par pensiju samazināšanu neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, jo jau 2002.gadā Satversmes tiesa nosprieda, ka toreizējais valdības lēmums strādājošiem pensionāriem liegt saņemt pilnu pensiju ir pretrunā ar pamatlikumu. Taču mūsu argumenti toreiz tika ignorēti.

Vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā izskatīja likumprojektu, ka nelikumīgi ieturētās pensijas ar 1.februāri jāsāk atmaksāt, un līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijā izskatīja vairākus likumus.

Šeit jau daudz ir runāts par to, ka ar februāri un aprīli šī netaisnā lieta tiks likvidēta, taču gribu vēl informēt par to, ka, ja šajā laika posmā, tas ir, pagājušā gada pēdējā pusgadā, kāds pensijas saņēmējs ir aizgājis mūžībā, tad pensijas saņēmēja nāves gadījumā ieturēto pensijas daļu būs tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekam vai personai, kura var pierādīt savas tiesības uz mantojumu.

Šodien gribu piebilst vēl arī to, ka mēs runājām šajā komisijā arī par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un arī par to, ka dažus sociālā budžeta maksājumus vajadzētu pārlikt uz valsts budžetu. Bet man gribas sacīt, ka tomēr tā nav nopietna pie­eja, ka visas pensionāru problēmas grib risināt tikai ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sākot ar 65 gadiem. Latvijā, kā jūs zināt, vīriešu vidējais mūža garums ir tikai 67 gadi. Un tāpēc, manuprāt, daudz svarīgāk ir ilgtermiņā raudzīties, kā uzlabot demogrāfisko situāciju, jo ir skaidrs, ka bez nodokļu maksātājiem nākotnē nekāda pensiju sistēma nespēs funkcionēt. Un tas nozīmē, ka ir jāveic aktīva dzimstības veicināšana. Taču diemžēl nu vismaz pašreiz nekas netiek darīts, lai dzimstības rādītājus uzlabotu. Pagājušais gads parāda, ka ir piedzimis par 2000 bērniņiem mazāk nekā iepriekšējā gadā, lai gan visi demogrāfi un Statistikas pārvalde apgalvoja, ka līdz 2019.gadam dzimstība turpinās pieaugt, jo bija daudz 80.gados dzimušu bērnu. Un tāpēc, manuprāt, ir tomēr ļoti svarīgi darīt visu, arī pašreizējā valdībā, lai tomēr ģimenes nebrauktu prom no Latvijas, lai viņas varētu domāt par bērnu radīšanu un galu galā – par mūsu valsts pastāvēšanu.

Nu, šeit jau pieminēja, ka šodien izcēlās diezgan lielas debates par Imigrācijas likuma grozījumiem. Šeit bija faktiski ļoti dažādi viedokļi, un šis likumprojekts netika atbalstīts.

Runāja arī par to, ka Saeima pilnvarotu Ministru kabinetu aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem. Taču jāteic, ka tie dokumenti, ar ko Saeima varēja iepazīties pēdējā brīdī, bija tikai uz pāris lapiņām. Un tāpēc man ir vēlējums, lai šie starptautiskā aizņēmuma dokumenti – vēstules, nodomu protokoli, saprašanās memorandi – būtu atslepenoti. Jo, ja tie skar tādas būtiskas mūsu dzīves daļas kā nodokļu paaugstināšana un pensijas vecuma paaugstināšana, tad tomēr būtu svarīgi ar tiem iepazīties laikus un neturēt tos slepenībā. Tas pats sakāms, piemēram, par visiem dokumentiem, kas saistīti ar “Parex bankas” pārņemšanu. Kāpēc tos vajag turēt slepenībā? Jo grūtākas šīs lietas ir, jo atklātākas tās ir jādara un par tām ir jābūt pieejamai informācijai.

Un nobeigumā es tomēr gribu teikt, ka šajā grūtajā laikā Dievs mums ir devis labu ziemu. Mani vecāki kādreiz, manā bērnībā, sacīja, ka viņu, manu vecāku, bērnībā bijusi tāda ziema, ar tādu sniegu un salu!... Un tad man, kad es biju bērns un pusaudzis, likās: kāpēc mums nav tādas ziemas? Nu man liekas, ka šogad nu ir tāda ziema, ka mēs saviem bērniem un mazbērniem varam teikt: “Nu, paturi atmiņā! Šī ir kārtīga, riktīga ziema!” Un vēlāk, kad dzīve jau būs labāka, tomēr mēs atcerēsimies, ka 2009./2010.gads – tas bija laiks, kad bija kārtīga ziema Latvijā.

Lai mums izdodas arī šajā jaunajā gadā!

M.Ārbergs

(Tautas partijas frakcija):

Vispirms vēlos novēlēt izdevušos un darbīgu šo jauno – Tīģera gadu!

Šī bija pirmā sēde pēc ziemas sesijas sākšanās. Tās darba kārtība bija gana saspringta, un tika izskatīti nozīmīgi likumprojekti.

Pieskaršos dažiem no tiem.

Trešajā lasījumā ar 36 priekšlikumiem tika izskatīts un pieņemts likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas redakcionāli precizē normas, lai pievienotos Eiropas Konvencijai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Garākas debates izraisīja likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja grozīt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtību ārzemniekiem. Ir runa par, mūsuprāt, skaidriem nosacījumiem. Minēšu dažus no tiem.

Pirmkārt. Ja viņš iegulda kapitālsabiedrībā ne mazāk kā 25 tūkstošus latu, rada vismaz piecas darbavietas, kā arī gada laikā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 tūkstošus latu.

Otrkārt. Ja uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, viņš Latvijā iegādājas vienu vai vairākus īpašumus un šo darījumu summa ir ne mazāka kā 100 tūkstoši latu Rīgā un Rīgas reģionā, bet, ja tas notiek ārpus Rīgas un ārpus Rīgas reģiona, – ne mazāka kā 50 tūkstoši latu.

Un trešais nosacījums, kas varētu būt viens no veidiem. Ja uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, veicis Latvijas kredītiestādē finanšu investīcijas – ne mazāk kā 200 tūkstošus latu –, kuru termiņš ir ne mazāks par 5 gadiem, un ja noguldījuma noteikumi paredz, ka nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.

Diemžēl šodien tehnisku iemeslu dēļ šie mūsu priekšlikumi tika atsaukti, bet Tautas partija un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noteikti sekos līdzi un atgriezīsies pie šiem priekšlikumiem uz trešo lasījumu.

Un kā pēdējam gribu pieskarties likumprojektam “Grozījumi Meliorācijas likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ilgi strādāja pie šā likumprojekta, jo bija jāsaskaņo dažādi viedokļi gan ar Zemkopības ministriju, gan ar Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī ar meliorācijas sistēmu uzturētājiem.

Problēma parādījās, sastādot 2010.gada budžetu, kad Zemkopības ministrijai bija jāsamazina līdzekļi valsts īpašumā esošo polderu sūkņu staciju uzturēšanai. Sākotnēji Zemkopības ministrija bija paredzējusi, ka jau no 2010.gada 1.janvāra šo polderu uzturēšanas izdevumus segs šajā teritorijā iekļautie zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Ilgi diskutējot šos jautājumus, tika panākts zināms kompromiss, ka līdz 2010.gada 30.jūnijam valsts polderus finansēs simtprocentīgā apmērā valsts, bet no 2010.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim valsts finansēs 50 procentu apmērā, bet otrus 50 procentus finansēs poldera zonā esošie zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Un pats galvenais ir tas, ka komisija vienojās un likumā iestrādāja normu, ka līdz 2010.gada 30.martam tiek veikta valsts īpašumā esošo polderu sūkņu staciju inventarizācija, lai varētu plānot 2011.gada budžetu un izdiskutētu ar visām iesaistītajām pusēm atsevišķu polderu sūkņu staciju nepieciešamību.