Revīzijas lieta Nr. 5.1–2–162

Latvijas Republikas Valsts kontroles

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta

kolēģijas lēmums

Rīgā 1996. gada 9. septembrī

Par Valsts īpašuma privatizācijas fonda kredīta izlietošanas un atmaksas iespējām Rīgas firmā “ANRE”, SIA

Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja E. Bernāne — departamenta direktore, VK padomes locekle, kolēģijas locekļi — A. Svirido, V. Vilciņš,

izskatot 1996. gada revīzijas rezultātus par Valsts īpašuma privatizācijas fonda kredīta izlietošanas un atmaksas iespējām Rīgas firmā “ANRE”, SIA,

konstatēja:

1. Firma “ANRE”, SIA, (Firma) reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1991. gada 10. maijā ar pamatkapitālu Ls 100. Nodarbošanās veids — tautas daiļamata izstrādājumu ražošana un realizācija, sabiedriskā ēdināšana un lauksaimniecības produktu pārstrāde un realizācija. Firmas dibinātāji — Anita Gribuste un Renārs Gribusts.

2. Firma strādāja tikai ar zaudējumiem. 1993. gadā — Ls 43 279, 1994. gada 1. ceturksnī — Ls 178 505, 1994. gadā — Ls 717 438 un 1995. gadā ar Ls 24 939 lielu zaudējumu.

3. 1994. gada 30. jūnijā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre A. Bataraga bez firmas ekonomisko rādītāju analīzes un biznesa plāna ekspertīzes, pārkāpjot 1993. gada 12. aprīlī apstiprināto Valsts privatizācijas fonda rīkotāja darbības nolikumu, vienpersoniski pieņēma lēmumu par ilgtermiņa kredīta Ls 98 000 piešķiršanu, uzņemoties arī galvojumu par kredīta atmaksu bez nodrošinājuma.

Ekonomikas ministrijā iesniegtajā biznesa plānā aizdevuma saņemšanai uzrādīta peļņa Ls 337 034, faktiski firma 1993. gada saimniecisko darbību beidza ar Ls 43 279 lieliem zaudējumiem.

4. Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja darbības Nolikuma (apstiprināts ar LR MP 1993. gada 12. aprīļa lēmumu Nr. 183) 22. pants nosaka, ka fonda līdzekļi netiek piešķirti privātuzņēmējiem, kuriem uz kredīta vai garantijas saņemšanas brīdi ir termiņā neatmaksāti kredīti (parādi). Firmai uz kredīta izsniegšanas dienu 1994. gada 30. jūniju Krājbankai pēc 1992. gada 13. augusta aizdevuma līguma Nr. 20 bija aizdevuma parāds DEM 129 538 (Ls 37 439), nokavētie procentu maksājumi DEM 25 041,16 (Ls 7 237). Pēc 1994. gada 4. februāra aizdevuma līguma Nr. 142 nokavētie procentu maksājumi — Ls 66 355.

5. Ekonomikas ministrija nekontrolēja ar a/s “Latvijas Kredītbanka” 1993. gada 4. novembrī noslēgto līgumu par kredītu izsniegšanas kārtību no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Banka savukārt nekontrolēja kredīta līdzekļu izlietojumu biznesa plānā paredzētajiem mērķiem. Daļu Privatizācijas fonda kredīta firma izlietoja tekošiem ekspluatācijas izdevumiem. 11 935 lati izlietoti par telpu īri.

6. 1994. gada 28. decembrī firmas direktore A. Gribuste ar firmas mantu Ls 37 633,46 vērtībā daļēji sedza bezprocentu privātaizņēmumu Ls 137 978 no Ludmilas Brīvules, kura nākošajā dienā reģistrēja jaunu SIA “ANRE–1”.

7. Sakarā ar savu saistību nepildīšanu Latvijas Saimnieciskā tiesa 1995. gada 14. augustā nosprieda piedzīt no firmas “ANRE” par labu Krājbankai Ls 1 010 040. Realizējot Latvijas Saimnieciskās tiesas spriedumu, 1995. gada 18. augustā firmai tika atsavināta atlikusī manta par kopējo summu Ls 426 164, bet 18. novembrī pēc nesekmīgām izsolēm tika nocenota par 40% un nodota tālākai realizācijai par Ls 255 698,40.

8. Ekonomikas ministrija un a/s “Latvijas Kredītbanka” neveica nekādus pasākumus, lai atdotu aizdoto naudu. Kredītu nav iespējams atdot, jo firma saimniecisko darbību pārtraukusi no 1995. gada augusta mēneša, visa manta pārgājusi PVAS “Latvijas Krājbanka” un SIA “ANRE–1” īpašumā.

Kolēģija, izvērtējot atskaites ziņojumu un pārbaudes materiālus, kā arī, pamatojoties uz 1993. gada 28. oktobra likuma “Par Valsts kontroli” 33. pantu,

nolēma:

1. Atzīt, ka pārbaudē atklātie pārkāpumi un trūkumi atspoguļoti pareizi un apstiprināt pārbaudes rezultātus.

2. Ekonomikas ministrijai nodrošināt valstij radīto zaudējumu atlīdzināšanu no Rīgas firmas “ANRE”, SIA, Ls 98 000 un to atmaksu Valsts īpašuma privatizācijas fondā. Par veiktiem pasākumiem ziņot Valsts kontrolei līdz 1996. gada 1. novembrim.

3. Pārbaudes materiālus un kolēģijas lēmumu nosūtīt LR Ģenerālprokuratūrai pievienošanai agrāk nosūtītiem materiāliem par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu nelikumīgu izlietošanu.

4. Kolēģijas lēmumu nosūtīt Ministru prezidentam un Finansu ministrijai.

Kolēģijas lēmumu var pārsūdzēt LR Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, iesniedzot sūdzību VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā saskaņā ar likuma “Par Valsts kontroli” 20. pantu.

Departamenta direktore E. Bernāne

Kolēģijas locekļi: A. Svirido, V. Vilciņš