Valsts revidenta atzinums

Par Valsts īpašuma privatizācijas fonda kredīta izlietošanas un atmaksas iespējām firmā “ANRE”, SIA

Rīgā 1996. gada 23. augustā

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Valsts kontroles Saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 1996. gada 24. jūlija uzdevumu Nr. 5.1.2–162/1675, valsts revidents Gunārs Dreijers no 24. jūlija līdz 23. augustam veica Valsts privatizācijas fonda kredīta izlietošanas un atmaksas iespēju pārbaudi Rīgas firmā “ANRE”, SIA.

Pārbaudē konstatēts:

1. Kredīta ņēmēja uzņēmuma raksturojums

Rīgas firma “ANRE”, SIA, (turpmāk “Firma”) reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1991. gada 10. maijā ar reģistrācijas Nr. 000300325. Sabiedrības juridiskā adrese: Latvijas Republika, Rīga, Brīvības iela 162.

Firmas darbības veids — tautas daiļamata izstrādājumu ražošana un realizācija, pārtikas preču ražošana un realizācija, sabiedriskā ēdināšana un lauksaimniecības produktu pārstrāde un realizācija. Firmas reģistrētais pamatkapitāls uz 1996. gada 1. jūliju — Ls 100. Firmas dibinātāji — Anita Gribuste un Renārs Gribusts.

Firma strādāja tikai ar zaudējumiem. 1993. gadu tā noslēdza ar Ls 43 279, 1994. gada 1. ceturksni — ar Ls 178 505, 1994. gadu — ar Ls 717 438, 1995. gadu — ar Ls 24 939 zaudējumiem. Kopš 1995. gada augusta firma saimniecisko darbību ir pārtraukusi.

2. Kredīta piešķiršana un izlietošana Rīgas firmā “ANRE”, SIA

1994. gada 28. jūnijā firmas “ANRE” direktore Anita Gribuste griežas ar vēstuli pie Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāres A. Bataragas un lūdz piešķirt kredītu Ls 98 000 apmērā no Privatizācijas fonda Latviešu Biedrības nama restorāna rekonstrukcijai.

1994. gada 30. jūnijā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre A. Bataraga bez firmas ekonomisko rādītāju analīzes vienpersoniski 2 dienu laikā pieņēma lēmumu par kredīta piešķiršanu 98 000 latu apmērā uz 4 gadiem ar 5% likmi gadā, pie tam uzņemoties galvojumu par kredīta atmaksu bez nodrošinājuma no firmas puses.

Firma jau no 1994. gada aprīļa nepildīja savas saistības pret VAS “Latvijas Krājbanka” un citiem kreditoriem par agrāk saņemtiem aizdevumiem. Uz 1994. gada 28. jūniju aizdevuma parāds krājbankai pēc 1992. gada 13. augusta aizdevuma līguma Nr. 20 bija DEM 129 538 (Ls 37 439) un nokavētie procentu maksājumi par aizdevuma izmantošanu DEM 25 041,16 (Ls 7 237). Pēc 1994. gada 4. februāra aizdevuma līguma Nr. 142 nokavētie procentu maksājumi bija Ls 66 355.

Firmas “ANRE” kopējais parāds “Latvijas Krājbankai” uz 1994. gada 1. jūliju bija Ls 111 031.

Firmas “ANRE” direktore Anita Gribuste 1994. gadā noslēdza trīs bezprocentu aizņēmuma līgumus ar Ludmilu Brīvuli (dzīvo Dīķu ielā 4, dz. 4, Rīgā) par papildu naudas līdzekļu piesaistīšanu firmas apgrozības līdzekļu papildināšanai par kopējo summu Ls 138 978. 1994. gada 28. decembrī firma daļēji atdeva aizdevumu ar mantu, pamatlīdzekļiem un preci, kas atradās firmas kafejnīcā, Aspazijas bulvārī 30, kopā par Ls 37 633,46. 1994. gada 29. decembrī Ludmila Brīvule izveidoja un reģistrēja LR Uzņēmumu reģistrā SIA “ANRE-1” ar reģistrācijas Nr. 000324134 un pamatkapitālu Ls 3 000.

Ekonomikas ministrija kā Valsts īpašuma fonda rīkotāja nepildīja 1993. gada 12. aprīlī apstiprināto Latvijas Republikas Ministru padomes Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja darbības nolikumu. Eksperti biznesa plāna izvērtēšanai netika pieaicināti. Rezultātā firmas direktore Anita Gribuste falsificēja faktiskos savas firmas finansiāli saimnieciskās darbības rādītājus. Ekonomikas ministrijā iesniegtajā biznesa plānā aizdevuma saņemšanai uzrādīta peļņa Ls 337 034, faktiski firma 1993. gada saimniecisko darbību beidza ar Ls 43 279 lieliem zaudējumiem.

Pārbaudes laikā nekādi dokumenti vai atzinumi no Ekonomikas ministrijas puses, kas ļautu pārliecināties un secināt par apsvērumiem, no kā vadījies fonda rīkotājs, pieņemot lēmumu par kredīta izsniegšanas nepieciešamību, netika uzrādīti. Vienīgais juridiskais dokuments, kas apliecina lēmuma pieņemšanu par šāda kredīta izsniegšanu, ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāres A. Bataragas un fonda grāmatvedes 1994. gada 30. jūnijā parakstītais rīkojums Nr. 31-3-1-30 a/s “Latvijas Kredītbanka” par kredīta piešķiršanu.

Ekonomikas ministrija un a/s “Latvijas Kredītbanka” nepildīja arī 1993. gada pagaidu nolikumu par kredītu izsniegšanas kārtību no Valsts privatizācijas fonda.

1994. gada 12. jūlijā a/s “Latvijas Kredītbanka” (prezidents Vilnis Burtnieks), noslēdzot aizdevuma līgumu Nr. 49-PF ar firmu SIA “ANRE” (direktore A. Gribuste), līguma 3. punktā paredzēja, ka aizdevums tiek izsniegts maksājuma uzdevuma apmaksai un daļēji skaidrā naudā. Firma daļu Privatizācijas fonda mērķkredīta neizlietoja biznesa plānā paredzētiem izdevumiem — sabiedriskās ēdināšanas ražotnes materiāli tehniskās bāzes izveidošanai un modernizēšanai Latviešu biedrības namā, t.i., jaunas elektroapgādes, vēdināšanas, apkures un santehnikas sistēmu instalācijas darbiem, bet līdzekļus iztērēja tekošiem ekspluatācijas izdevumiem un nesamērojami dārga ārzemju (franču) virtuves inventāra iegādei.

Par telpu īri Latviešu biedrības namā tika izlietoti 11 935 lati, LBN kompjuterizācijas programmnodrošinājumam 1 080 lati, franču trauku un virtuves inventāra iegādei 25 992 lati un dažādu mēbeļu iepirkšanai 24 367 lati.

Firma “ANRE” savas saistības pret VAS “Latvijas Krājbanka” arī 1995. gadā nepildīja. Rezultātā 1995. gada 14. augustā Latvijas Saimnieciskā tiesa nosprieda piedzīt no firmas parādu par labu bankai Ls 1 010 040 parādu, piedziņu vēršot uz naudas līdzekļiem un kustamo un nekustamo mantu.

Izpildot Latvijas Saimnieciskās tiesas spriedumu, 1995. gada 18. augustā firmai tika aprakstīta un atsavināta kustamā manta (pamatlīdzekļi un mazvērtīgais inventārs) par kopējo summu Ls 426 164, bet 18. novembrī minētā manta pēc neveiksmīgām izpārdošanas izsolēm tika nocenota par 40% un nodota tālākai realizācijai par Ls 255 698,40. Neatmaksātais kredīta parāds, ieskaitot procentu nomaksu privatizējamai VAS “Latvijas Krājbanka”, uz 1996. gada 1. jūliju bija Ls 943 663,54.

Firmai “ANRE” pēc aizdevuma līguma ar a/s “Latvijas Kredītbanka” 1996. gada 12. jūlijā vajadzēja daļēji dzēst aizdevumu Ls 33 000 un samaksāt pienākošos procentus par aizdevuma izmantošanu Ls 4 900. Firma šos maksājumus nav veikusi. Firma “ANRE” saimniecisko darbību jau pārtraukusi no 1995. gada augusta mēneša. SIA “ANRE” īpašnieki Anita Gribuste un Renārs Gribusts turpina strādāt Latvijas–Austrālijas firmā “ANRE & CO”, SIA, kas tika nodibināta un reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1992. gada 23. septembrī ar reģistrācijas Nr. 000309261 un pamatkapitālu Ls 300.

Par firmas “ANRE” neveiksmīgo saimniecisko darbību a/s “Latvijas Kredītbanka” 1996. gada 27. februārī ziņoja valsts ministram E. Kažam un lūdza veikt steidzamus pasākumus kaut vai daļējai kredīta atgūšanai, tomēr Ekonomikas ministrija nekādu darbību neveica, lai atgūtu izsniegto kredītu. Nekādas darbības pret firmu “ANRE” nav veikusi arī a/s “Latvijas Kredītbanka”.

Secinājumi

1. LR Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre A. Bataraga bez firmas ekonomisko rādītāju analīzes un biznesa plāna ekspertīzes nelikumīgi pieņēma lēmumu par kredīta piešķiršanu firmai “ANRE” 98 000 latu apmērā, uzņemoties galvojumu par kredīta atmaksu.

2. Kredīts tika piešķirts firmai, kura vienmēr strādāja ar zaudējumiem un kurai bija lieli kavētie maksājumi kreditoriem. Termiņā neatmaksāts kredīta parāds krājbankai uz 1994. gada 30. jūniju bija Ls 37 439.

3. Ekonomikas ministrija nekontrolēja ar a/s “Latvijas Kredītbanka” 1993. gada 4. novembrī noslēgto līgumu par kredītu izsniegšanas kārtību no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Banka savukārt nekontrolēja kredīta līdzekļu izlietojumu biznesa plāna paredzētajiem mērķiem.

4. Zinot par firmas “ANRE” finansiālo krahu, Ekonomikas ministrija un a/s “Latvijas Kredītbanka” neveica nekādus pasākumus, lai atdotu aizdoto naudu.

5. Firma saimniecisko darbību ir pārtraukusi no 1995. gada augusta mēneša, visa manta ir pārgājusi PVAS “Latvijas Krājbanka” un SIA “ANRE-1” īpašumā. Līdz ar to kredītu nav iespējams atdot.

Valsts revidents G. Dreijers