Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 21.janvārī

MK: Par kārtību, kādā izstrādā un aktualizē institūciju darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu

 21.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts kancelejas izstrādātais instrukcijas projekts “Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūciju darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu”.

Šobrīd Latvijā ir izstrādāti vairāki tiesību akti un plānošanas dokumenti vai to projekti, kuri izvirza dažāda līmeņa un detalizācijas pakāpes mērķus, uzstāda rezultātus, atspoguļo starptautiskas vienošanās vai pārdala finansējumu par labu pēdējā laikā definētām valsts prioritātēm. Taču gan sabiedrībā, gan valdības sadarbības partneru vidū arvien biežāk izskan prasība definēt vienotas prioritātes, vidējā termiņā plānotos svarīgākos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus, atspoguļojot arī to sasaisti ar pieejamo finansējumu. Arī Ministru kabineta lēmumos, lai nodrošinātu vairāku svarīgu plānošanas dokumentu īstenošanu un uzraudzību, ir noteikta nepieciešamība to mērķus, rezultātus un pasākumus ietvert katras institūcijas stratēģijās.

Tādējādi izstrādāts instrukcijas projekts, kas paredz noteikt, ka stratēģija sastāv no vispārējās daļas (nosaka institūcijas darbības pilnvarojumu, vērtības, prioritātes un darbības virzienus, to ietvaros īstenojamās funkcijas vai uzdevumus, izvirzītos politikas rezultātus, svarīgākos uzdevumus, kā arī to īstenošanai pieejamos resursus) un budžeta programmu daļas (atspoguļo, kādi institucionāli, finanšu un cilvēkresursi ir pieejami un vidējā termiņā plānoti un kādus rezultātus par norādītajiem resursiem plānots sasniegt).

Projekts paredz, ka budžeta programmu daļu izstrādā, balstoties uz normatīvajiem aktiem par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem un sadarbībā ar katras institūcijas finanšu plānošanas speciālistiem, tādējādi stratēģijas budžeta programmu daļa kalpos par pamatu gadskārtējā budžeta pieprasījuma izstrādei. Stratēģiju īsteno ar katras institūcijas ikgadējo darba plānu, bet izvirzīto mērķu un rezultātu izpildi atspoguļo gada publiskajā pārskatā.

Projekta noslēguma jautājumos noteikts, ka nākamais plānošanas cikls ilgst no 2011. līdz 2013.gadam, bet stratēģiju projektus izskatīšanai Ministru kabinetā iesniedz līdz 2010.gada 1.maijam, kā tas noteikts Pasākumu plānā valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par grozījumiem vairākos normatīvajos aktos Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas ietvaros

 21.janvārī valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika izsludināti vairāki Finanšu ministrijas sagatavoti normatīvo aktu projekti, lai tos saskaņotu ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (VID), ņemot vērā, ka pēc VID veiktās struktūras reorganizācijas VID teritoriālās iestādes šobrīd vairs nepastāv.

Ievērojot, ka ar pagājušā gada 12.jūniju no visa likuma teksta tika izslēgts termins “Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde”, VSS izsludināti šādi normatīvo aktu projekti:

• likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums;

• likumprojekta “Grozījums likumā “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums;

• likumprojekta “Grozījums Azartspēļu un izložu likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums;

• grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”;

• likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Advokatūras likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums;

• grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā;

• likumprojekta “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums;

• grozījums Notariāta likumā;

• grozījums likumā “Par prekursoriem”;

• grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”;

• Grozījums Pārapdrošināšanas likumā;

• Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā;

• Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā;

• Grozījums Krājaizdevu sabiedrību likumā;

• Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”;

• Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”;

• Grozījums Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā;

• Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā.

Normatīvo aktu projektus vēl izskatīs un par to pieņemšanu lems Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par medību organizēšanas kārtību pierobežas joslā

Iekšlietu ministrija izstrādājusi un 21.janvārī valsts sekretāru sanāksmē pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.760 “Medību noteikumi””, kas paredz noteikt medību organizēšanas kārtību pierobežas joslā.

Noteikumu projektā paredzēts, ka gadījumos, kad medības plānots rīkot pierobežas joslā, atbildīgajai personai ir pienākums nekavējoties par to informēt Valsts robežsardzi (VRS), kā arī VRS būs tiesības aizliegt rīkot medības pierobežas joslā, ja tajā teritorijā noteikta pastiprināta robežkontrole, ārkārtas situācija, izņēmuma stāvoklis vai tiek rīkotas taktiskās mācības. Tāpat grozījumos paredzēts iestrādāt normas, kas aizliedz šaut valsts robežas virzienā, ja pēc medību šaujamieroča tehniskā raksturojuma izšautā lode tiešā tēmējumā var trāpīt valsts robežas joslā vai šķērsot valsts robežu.

Lai noteikumu projekts stātos spēkā, tas vēl saskaņojams ar Finanšu, Tieslietu un Zemkopības ministriju, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību un Valsts kanceleju, bet pēc tam projektu izvērtēs valdībā.

IeM: Par mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumiem

 Iekšlietu ministrija izstrādājusi un 21.janvārī pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi nosūta uz izglītības iestādi dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai un sedz mācību izdevumus, kā arī šo izdevumu atmaksāšanas kārtība”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai precīzi definētu mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus, kā arī noteiktu tās izglītības iestādes, kurās amatpersonām mācību izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat projektā iekļauti nosacījumi un kārtība, kādā amatpersona tiek nosūtīta uz izglītības iestādi dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai.

Izvērtējot jomas specifiku, mainīts regulējums un samazināti iepriekš noteiktie ierobežojošie nosacījumi attiecībā uz laika periodu, kas amatpersonai pēc izglītības iestādes pabeigšanas jānodien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Iegūstot arodizglītību un profesionālo vidējo izglītību iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs, amatpersonai pēc mācību beigšanas dienests jāturpina vēl divus gadus. Iepriekš šis termiņš bija noteikts pieci gadi. Iegūstot specifisku dienesta pienākumu izpildei nepieciešamu izglītību, ko nevar iegūt Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs, jāturpina dienests ne mazāk par pieciem gadiem iepriekš noteikto desmit gadu vietā.

Ja amatpersona pārtrauc dienestu, nenodienot noteikto laiku, tā sedz mācību izdevumu summu, kas aprēķināta proporcionāli nenodienētajam laikam.

Kārtība, kādā par valsts budžeta līdzekļiem segtos mācību izdevumus amatpersonai būtu jāatmaksā, veidota, lai līdzsvarotu jaunā atlīdzības likuma normu, kas nosaka: ja amatpersona izglītību iegūst, pārtraucot dienesta pienākumu izpildi, tad šajā laikā saglabājas mēnešalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un uzturdevas kompensācija.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 28.panta otro un trešo daļu.

Lai noteikumu projekts stātos spēkā, tas vēl saskaņojams ar Finanšu un Tieslietu ministriju, kā arī Valsts kanceleju, bet pēc tam projektu izvērtēs valdībā.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

SM: Par zemes ieguldīšanu lidostas “Rīga” un Latvijas Jūras administrācijas pamatkapitālā

 Plānots ieguldīt vairākus nekustamos īpašumus divos Satiksmes ministrijas uzņēmumu pamatkapitālos – VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un VAS “Latvijas Jūras administrācija”.

To paredz 21.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta rīkojuma projekti “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pamatkapitālā” un “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” pamatkapitālā”. Lai rīkojumi stātos spēkā, tiem vēl jāgūst valdības atbalsts.

Starptautiskās lidostas “Rīga” pamatkapitālā plānots ieguldīt divus zemesgabalus aptuveni 10 hektāru platībā, kas ir valsts īpašumā valsts nozīmes transporta infrastruktūras nodrošināšanai un lidostas “Rīga” attīstībai. Zemesgabali atrodas Mārupes novadā. Zemes īpašumu kopējā vērtība ir 750 000 latu.

Lai nodrošinātu Latvijas Jūras administrācijas attīstību un darbību, tās pamatkapitālā tiks ieguldītas astoņas zemes vienības aptuveni 4,6 hektāru platībā, uz kurām atrodas uzņēmuma īpašumā esošas būves – bākas. Zemesgabali, kas pašlaik ir valsts īpašumā, atrodas Nīcas, Engures, Salacgrīvas, Ventspils un Rucavas novadā, kā arī Jūrmalā. To kopējā vērtība ir 128 400 latu.

Ar nekustamo īpašumu pārņemšanu saistītie izdevumi tiks segti no pašu uzņēmumu līdzekļiem, valsts budžetu tie neskars.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par starptautiskās tirdzniecības apdraudēta savvaļas dzīvnieka reģistrēšanas valsts nodevu

 21.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par starptautiskās tirdzniecības apdraudēta savvaļas dzīvnieka reģistrēšanas valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumiem”.

Nosakot vienkāršu apdraudēta dzīvnieka reģistrēšanas nodevas maksāšanas kārtību, atbilstošu nodevas apmēru un atvieglojumus, valsts iestādes varēs veikt pietiekamu un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem atbilstošu apdraudēto dzīvnieku uzskaiti un aizsardzību.

Nodeva par apdraudēta dzīvnieka reģistrēšanu tiek noteikta 6,90 lati. Atbalstot plašas sabiedrības intereses vides izglītībā un dabas aizsardzībā, valsts un pašvaldības īpašumā esošo apdraudēto dzīvnieku reģistrācijai tiek noteikts 100% nodevas atvieglojums.

Normatīvais akts paredz, ka maksājuma apliecinājumu par nodevas samaksu apdraudētā dzīvnieka īpašnieks iesniedz (papīra vai elektroniskā veidā) Dabas aizsardzības pārvaldei kopā ar reģistrēšanas iesniegumu un citiem dokumentiem.

Apdraudēto dzīvnieku īpašnieku un to īpašumā esošo apdraudēto dzīvnieku pašreizējais aptuvenais skaits Latvijas valsts un pašvaldības iestādēs ir 350. Privātpersonu un uzņēmēju īpašumā esošo apdraudēto dzīvnieku skaits nav zināms, jo līdz šim normatīvie akti nenoteica to uzskaiti.

 VidM: Par konkursa “Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem” nolikumu

 21.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem” nolikums”. Projekts nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem” nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Konkursa īstenošanas mērķis ir SEG emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

Atbalstītas tiks jaunas un inovatīvas tehnoloģijas ar plašu ieviešanas potenciālu Latvijā. Par attiecināmām tiks uzskatītas izmaksas, kas saistītas ar tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, iegādi un uzstādīšanu, piemēram, saules un vēja elektrostacijas elektroenerģijas ražošanai, ogļu katlu aizvietošanu ar šķeldas vai granulu katliem, saules kolektoru uzstādīšana ēkām siltā ūdens sagatavošanai, siltumsūkņu ierīkošana, biogāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā utt.

Starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros 2009.gada 25.martā tika noslēgts Noteiktā daudzuma vienību pirkšanas līgums starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes valsti, bet 2009.gada 28.aprīlī līgums starp Latvijas Republikas valdību un Austrijas Republiku. Atbilstoši starptautisko līgumu nosacījumiem finansējumu ir paredzēts izlietot projektu iesniegumu atklātu konkursu organizēšanai, kas veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

VidM: Par grozījumiem Sugu un biotopu aizsardzības likumā

 21.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.

Sugu un biotopu aizsardzības likums tiek papildināts ar jaunu pantu par Eiropas Kopienas nozīmes dzīvotnēm un sugām. Tiek noteikts, ka dabisko dzīvotņu veidi ir Eiropas Kopienā nozīmīgi, ja tie atbilst vismaz vienai no likumprojektā noteiktām pazīmēm. Savukārt prioritārie dabisko dzīvotņu veidi ir tie, kuriem draud izzušana un par kuru saglabāšanu Eiropas Kopiena ir īpaši atbildīga.

Likumprojektā tiek noteikts, kādas sugas tiek uzskatītas par Eiropas Kopienā nozīmīgām, sniedzot pazīmju uzskaitījumu.

Pieņemot grozījumus šajā likumprojektā, nav jāpapildina vai jāgroza ar Ministru kabineta noteikumiem noteikto aizsargājamo sugu vai biotopu saraksti.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par kompensāciju akvakultūras dzīvnieku slimību apkarošanai

 Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai pasākumam “Akvakultūras dzīvnieku slimību ierobežošana””, ko 21.janvārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai kompensāciju maksājumu veidā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam par pasākumu “Akvakultūras dzīvnieku slimību ierobežošana”.

Pasākuma mērķis ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem apkarot akvakultūras dzīvnieku neeksotiskās infekcijas slimības. Ar slimību sarakstu var iepazīties 2008.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.400 “Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai” 1.pielikuma 2.daļas tabulā.

Pasākums tiks ieviests ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādātu akvakultūras dzīvnieku neeksotisko infekcijas slimību apkarošanas programmu.

Atbalsta mērķauditorija ir Pārtikas un veterinārā dienesta atzīti akvakultūras nozares uzņēmumi, kuriem būs radušies zaudējumi pēc valsts uzraudzībā esošas neeksotiskās infekcijas slimības uzliesmojuma apkarošanas.

Jāatzīmē, ka Latvijā audzētām zivīm pagaidām nav konstatētas veterinārās jomas normatīvajos aktos minētās zivju infekcijas slimības.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa