• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.01.2010., Nr. 13 https://www.vestnesis.lv/ta/id/204193

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrija: Par Latvijas un Krievijas politiskajām konsultācijām

Vēl šajā numurā

26.01.2010., Nr. 13

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

 

02.JPG (19323 bytes)• Numura tēma. Vai iecerētā Tieslietu padome attaisnos cerības

 Diskusijā piedalās: Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits, Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Saeimas sekretārs, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Dzintars Rasnačs un vēl vairāki citi eksperti.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi un Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi likuma “Par tiesu varu” grozījumus. Ar tiem iecerēts izveidot jaunu institūciju – Tieslietu padomi – pašreiz spēkā esošajā tiesu sistēmas jumta likumā, negaidot Tiesu iekārtas likuma pieņemšanu. 21.janvārī Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja šos grozījumus likumā.

Eiropā nav vienota Tieslietu padomes (TP) modeļa. Katrā valstī TP ir veidota, ņemot vērā ne tikai starptautiskos ieteikumus, bet arī nacionālās īpatnības. Piemēram, dažās valstīs TP ietver ne tikai tiesnešus, bet arī prokurorus. Tomēr pastāv vadlīnijas, kuras tiek rekomendētas ievērot visām valstīm. Iecerētajos grozījumos TP tiek definēta kā koleģiāla institūcija, kura iesaistās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.

Grozījumu projektā ir paredzēts, ka TP ar balsstiesībām būs Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, kā arī septiņi tiesneši. Tiesnešu konference pēc savas būtības ir TP leģitimācijas avots, jo atbilstoši iecerētajam grozījumu projektam no 11 TP balsstiesīgo locekļu skaita sešus ievēl Tiesnešu konference no tiesnešu vidus. Papildus tam Augstākās tiesas plēnums ievēl vēl vienu tiesnesi. TP darbā ar padomdevēja tiesībām varēs piedalīties tiesībsargs, ģenerālprokurors, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs un Tiesu administrācijas direktors vai šo personu pilnvaroti pārstāvji, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji un Rektoru padomes deleģēts pārstāvis no tieslietu doktoru vidus.

Reinis Bērziņš. Par darbu pie Tieslietu padomes izveides

 Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas, kas izveidota darbam ar Tiesu iekārtas likumu (apakškomisija), uzdevumā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Augstāko tiesu turpina darbu pie grozījumu likumā “Par tiesu varu” izstrādes. Atzinīgi vērtējama arī Latvijas Tiesnešu biedrības un Administratīvo tiesnešu biedrības pārstāvju, kā arī nevalstisko organizāciju aktīvā līdzdalība diskusijās apakškomisijā. Apakškomisija 12.janvārī pabeidza darbu pie grozījumu redakciju izstrādes un nodeva projektu Saeimas Juridiskajai komisijai tā tālākai virzībai. Savukārt jau nākamajā dienā Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta virzību pirmajā lasījumā un 21.janvārī par to tika lemts Saeimas plenārsēdē.

Arī Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome vairākkārt ir uzsvērusi Tieslietu padomes lomu tiesiskā sabiedrībā, norādot – Tieslietu padomes uzdevums ir gan garantēt tiesu varas neatkarību kopumā, gan aizsargāt katra tiesneša neatkarību. Tieslietu padomei ir jāveicina tiesiskuma efektivitāte un kvalitāte. Šim nolūkam Tieslietu padomei būtu jāiesaistās tieslietu sistēmas attīstības virzienu noteikšanā un jāsadarbojas ar izpildvaras institūcijām un citām valsts varas iestādēm, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes veic nepieciešamos pasākumus tieslietu sistēmas un tās darba organizācijas pilnveidošanai.

Ringolds Balodis. Tieslietu padomes nozīme laika dimensijā

 Likumus groza, kad, likumu piemērojot, rodas situācijas, kas atklāj likuma nepilnības. Tiek izstrādāts jauns regulējums, kurš iecerēts kā risinājums, lai novērstu esošā likuma nepilnības. Tas, ka konkrēto likuma grozījumu parādīšanos Saeimā ir veicinājusi sabiedrības, tiesnešu, tieslietu ministra, Augstākās tiesas un Valsts prezidenta radītā rezonanse sakarā ar “Vīganta epopeju”, ir tikai likumsakarīgi. Savulaik iepriekšējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs kopā ar toreizējo tieslietu ministru solīja jau 2004.gadā izveidot Tieslietu padomi.

Tā netika izveidota ne 2004.gadā, ne arī nākamajos sešos gados. Kāpēc? Formāla atbilde – vainīgs ir politiskas gribas trūkums, lai gan īstais iemesls ir sistēmiski pragmatisks. Tieslietu ministri pa šo laiku ir nomainījušies reizes piecas, tāpat savu laiku un enerģiju noteikti paņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēlēšanu process un ar to saistītās diskusijas. Tas, ka šobrīd Tieslietu padomes jautājums ir reanimēts, ir tikai apsveicami. Protams, “Jurista Vārda” sarīkotā ekspertu diskusija acīmredzami apliecina, ka pastāv zināmas šaubas. Pirmkārt, šaubas vai šie likuma grozījumi novērsīs nepilnības, ko atklāja “Vīganta epopeja” un kas saistās ar tiesu varas neatkarības nodrošināšanu.

“Jurista Vārda” redakcija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!