I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka valsts aizdevumu (turpmāk – aizdevums) izsniegšanas un apkalpošanas kārtību.

II. Aizdevumu izsniegšana pašvaldībām un aizdevumu nosacījumu maiņa

2. Aizdevumu pašvaldībai Valsts kase izsniedz saskaņā ar Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumu vai finanšu ministra rīkojumu par aizdevuma piešķiršanu pašvaldībai.

3. Aizdevuma nosacījumus Valsts kase saskaņo ar pašvaldību.

4. Finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt līgumu ar pašvaldību par aizdevuma izsniegšanu un apkalpošanu.

5. Aizdevuma nosacījumus var mainīt, pamatojoties uz Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumu, finanšu ministra rīkojumu vai pašvaldības iesniegumu, kurā izteikts lūgums precizēt aizdevuma summu un kuram pievienots aizdevuma atmaksas grafiks.

6. Valsts kase 15 darbdienu laikā pēc Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmuma, finanšu ministra rīkojuma vai pašvaldības iesnieguma saņemšanas slēdz vienošanos ar pašvaldību par izmaiņām aizdevuma līgumā.

III. Aizdevumu izsniegšana valsts speciālā budžeta izpildītājiem un aizdevumu nosacījumu maiņa

7. Lai saņemtu aizdevumu, valsts speciālā budžeta izpildītājs līdz kārtējā gada 20.decembrim iesniedz Valsts kasē aizdevuma pieprasījumu. Pieprasījumā norāda aizdevuma mērķi, aizdevuma apmēru un valūtu, aizdevumam piemērojamo procentu likmes veidu (fiksēta, mainīga), plānoto aizdevuma atmaksas termiņu un grafiku. Ja aizdevums tiek plānots budžeta un finanšu vadībai, valsts speciālā budžeta izpildītājs papildus pieprasījumam pievieno arī nozares ministrijas atzinumu par aizdevuma nepieciešamību.

8. Ja aizdevums tiek plānots budžeta un finanšu vadībai, Valsts kase 15 darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas izvērtē šo noteikumu 7.punktā minētos dokumentus un kopā ar atzinumu iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

9. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt aizdevuma piešķiršanu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas par to rakstiski paziņo valsts speciālā budžeta izpildītājam, norādot atteikuma iemeslu.

10. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par aizdevuma piešķiršanu budžeta un finanšu vadībai, kā arī ja aizdevums valsts speciālā budžeta izpildītājam paredzēts valsts budžeta likumā kārtējam gadam, Valsts kase saskaņo aizdevuma nosacījumus ar valsts speciālā budžeta izpildītāju.

11. Finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt līgumu ar valsts speciālā budžeta izpildītāju par aizdevuma izsniegšanu un apkalpošanu.

12. Lai mainītu aizdevuma nosacījumus, valsts speciālā budžeta izpildītājs Valsts kasē iesniedz:

12.1. iesniegumu, kurā norādīts aizdevuma nosacījumu maiņas iemesls un tā ekonomiskais pamatojums;

12.2. precizētu aizdevuma atmaksas grafiku, ja izmaiņas aizdevuma līgumā saistītas ar izmaiņām atmaksas grafikā;

12.3. nozares ministrijas atzinumu par aizdevuma nosacījumu maiņas nepieciešamību un lietderību.

13. Valsts kase 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 12.punktā minētos dokumentus un sniedz atzinumu. Dokumentus kopā ar atzinumu iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

14. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt aizdevuma nosacījumu maiņu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas par to rakstiski paziņo valsts speciālā budžeta izpildītājam, norādot atteikuma iemeslu.

15. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par aizdevuma nosacījumu maiņu, Valsts kase, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, 15 darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas slēdz vienošanos ar valsts speciālā budžeta izpildītāju par izmaiņām aizdevuma līgumā.

IV. Aizdevumu izsniegšana kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 %, un vairāku pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 %, ostu pārvaldēm, kā arī tiem zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, un aizdevumu nosacījumu maiņa

16. Zinātniskais institūts vai augstskola, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss (turpmāk – zinātniskā institūcija), vai kapitālsabiedrība, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 % (turpmāk – kapitālsabiedrība), vai vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, kurā pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 % (turpmāk – vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība), vai ostas pārvalde ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.novembrim iesniedz Valsts kasē dokumentus aizdevuma saņemšanai. Ja pēc minētā datuma valsts budžeta likumā kārtējam gadam ir izdarīti grozījumi, kas paredz jauna aizdevuma izsniegšanu, dokumentus iesniedz pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.decembrim.

17. Lai saņemtu aizdevumu, kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija iesniedz Valsts kasē šādus dokumentus:

17.1. aizdevuma pieprasījumu. Pieprasījumā norāda aizdevuma mērķi vai projekta nosaukumu, aizdevuma apmēru un valūtu, aizdevumam piemērojamo procentu likmes veidu (fiksēta vai mainīga), plānoto aizdevuma atmaksas termiņu un grafiku;

17.2. zvērināta revidenta pārbaudītus gada pārskatus:

17.2.1. par visu darbības periodu, ja saimnieciskā darbība ilgst mazāk par trim gadiem;

17.2.2. par pēdējo triju gadu saimniecisko darbību, ja saimnieciskā darbība ilgst vairāk par trim gadiem;

17.3. attīstības plānu, ietverot prognozētos bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņam, un pamatojumu minēto finanšu prognožu īstenošanai, tai skaitā informāciju par pieņēmumiem, kas izmantoti finanšu prognožu sagatavošanā;

17.4. informāciju par paredzamo aizdevuma nodrošinājumu:

17.4.1. kapitālsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 %, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija iesniedz informāciju par paredzamo aizdevuma nodrošinājumu (nekustamo īpašumu vai kustamu mantu) un sertificēta vērtētāja novērtējumu, kas aizdevuma pieprasījuma iesniegšanas dienā nav vecāks par sešiem mēnešiem un kurā ir novērtēts nekustamais īpašums vai kustamā manta ar aprēķinātu tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem. Ja tāds novērtējums nav pieejams, iesniedz:

17.4.1.1. novērtējumu nekustamajam īpašumam, kuru paredzēts uzcelt, izmantojot aizdevumu, ar aprēķinātu tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem pēc tā nodošanas ekspluatācijā (jāiesniedz līdzīga nekustamā īpašuma novērtējums);

17.4.1.2. novērtējumu kustamai mantai, kuru paredzēts iegādāties, izmantojot aizdevumu, ar aprēķinātu tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem (jāiesniedz līdzīgas kustamas mantas novērtējums);

17.4.1.3. informāciju par citu nodrošinājumu;

17.4.2. kapitālsabiedrība, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 %, vai vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība iesniedz Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumu, kurā atbalstīts pašvaldības vai vairāku pašvaldību lēmums sniegt galvojumu par kapitālsabiedrības, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 %, vai vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības saistībām. Ja pašvaldības galvojums par aizdevumu nav paredzēts pilnā apmērā, tad par nenodrošināto daļu iesniedz informāciju saskaņā ar šo noteikumu 17.4.1.apakšpunktu;

17.4.3. kapitālsabiedrība, kurā valsts un pašvaldības daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 50%, iesniedz nodrošinājumu saskaņā ar šo noteikumu 17.4.1.apakšpunktu;

17.5. kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība vai ostas pārvalde iesniedz auditora atzinumu par iespēju īstenot projektu, kuram plānots izmantot aizdevumu, aizņēmēja finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt aizdevumu, kā arī par projekta komerciālo dzīvotspēju, plānoto ieņēmumu un izmaksu pamatotību, balstoties uz sagaidāmās finansiālās informācijas pārbaudi. Zinātniskās institūcijas iesniedz auditora atzinumu par aizņēmēja finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt aizdevumu;

17.6. ja plānots investīciju projekts, – nozares ministrijas atzinumu par investīciju projekta tautsaimniecisko nozīmi un informāciju par nozares ministrijas politiku projekta īstenošanas atbalstam;

17.7. rakstisku informāciju par kopējo saņemto valsts atbalstu attiecīgā projekta īstenošanai un atbalstu, kuru plānots saņemt, kā arī nozares ministrijas informāciju par plānoto rīcību un nepieciešamību komercdarbības atbalstu saskaņot ar Eiropas Komisiju;

17.8. ja plānots komercdarbības projekts, – bankas izsniegtu aizdevuma saņēmēja reitinga novērtējumu, kas noteikts saskaņā ar tādu bankas kredītriska novērtēšanas sistēmu, kas salīdzināma ar starptautisko reitingu aģentūru novērtēšanas sistēmām un apstiprināta Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

18. Valsts kase šo noteikumu 17.punktā minētos dokumentus izvērtē 15 darbdienu laikā pēc to saņemšanas.

19. Ja nepieciešams, Valsts kase pieprasa papildu dokumentus vai informāciju, kas ir saistīta ar kapitālsabiedrības, vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, ostas pārvaldes vai zinātniskās institūcijas saimniecisko vai finansiālo darbību un var ietekmēt aizdevuma atmaksu. Minētie dokumenti vai informācija Valsts kasē jāiesniedz 20 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

20. Valsts kase 15 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 19.punktā minētos dokumentus un sniedz atzinumu. Dokumentus kopā ar atzinumu iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

21. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt aizdevuma piešķiršanu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas par to rakstiski paziņo kapitālsabiedrībai, vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai, ostas pārvaldei vai zinātniskajai institūcijai, norādot atteikuma iemeslu.

22. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par aizdevuma piešķiršanu, Valsts kase saskaņo aizdevuma nosacījumus ar kapitālsabiedrību, vairāku pašvaldību veidotu kapitālsabiedrību, ostas pārvaldi vai zinātnisko institūciju.

23. Ja plānotais aizdevums ir klasificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši šo noteikumu 17.7.apakšpunktā sniegtajai informācijai, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas informē nozares ministriju par aizdevuma līguma nosacījumiem.

24. Ja plānotais aizdevums ir klasificējams kā komercdarbības atbalsts, nozares ministrija sagatavo individuālā atbalsta projekta paziņojumu iesniegšanai Eiropas Komisijā, lai saņemtu lēmumu par aizdevuma atbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

25. Ja Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par plānotā atbalsta atbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību, nozares ministrija to iesniedz Valsts kasē aizdevuma līguma noslēgšanai.

26. Aizdevumu izsniedz, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā izvirzītos nosacījumus.

27. Aizdevuma līguma darbības laikā kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija, kura ir hipotēkas vai komercķīlas devēja, nodrošina ķīlas priekšmeta apdrošināšanu tirgus vai atjaunošanas vērtības apmērā. Par personu, kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa ķīlas priekšmeta zaudējuma vai bojājuma gadījumā, norāda Finanšu ministriju.

28. Finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt aizdevuma līgumus.

29. Lai mainītu aizdevuma nosacījumus, kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija iesniedz Valsts kasē:

29.1. iesniegumu, kurā norādīts aizdevuma nosacījumu maiņas iemesls un tā ekonomiskais pamatojums;

29.2. precizētu aizdevuma atmaksas grafiku, ja izmaiņas aizdevuma līgumā saistītas ar izmaiņām atmaksas grafikā;

29.3. attīstības plānu;

29.4. zvērināta revidenta atzinumu par kapitālsabiedrības, vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, ostas pārvaldes vai zinātniskās institūcijas finansiālo stāvokli un aizdevuma atmaksas iespējām;

29.5. bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu (zinātniskajām institūcijām – pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem) un naudas plūsmas pārskatu par iepriekšējo mēnesi;

29.6. pēc Valsts kases pieprasījuma – īpašumtiesību apstiprinošus dokumentus un sertificēta vērtētāja tirgus vērtības novērtējumu nekustamam īpašumam vai kustamai mantai, kas nav vecāks par sešiem mēnešiem, ja aizdevums nodrošināts ar hipotēku vai komercķīlu un ir paredzamas izmaiņas aizdevuma nodrošinājumā;

29.7. ja aizdevums tiek nodrošināts ar pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegtu galvojumu, – Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumu, kurā atbalstīts pašvaldības vai vairāku pašvaldību lēmums par kapitālsabiedrībai, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%, vai vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai izsniegtā aizdevuma atmaksas termiņa pagarinājuma maiņas nepieciešamību un lietderību;

29.8. ja aizdevums kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, par kuru Eiropas Komisija pieņēmusi pozitīvu lēmumu, – nozares ministrijas informāciju par nepieciešamību komercdarbības atbalstu saskaņot ar Eiropas Komisiju.

30. Kapitālsabiedrībai, vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai, ostas pārvaldei vai zinātniskajai institūcijai šo noteikumu 29.punktā minētie dokumenti nav jāiesniedz, ja saskaņā ar kapitālsabiedrības, vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, ostas pārvaldes vai zinātniskās institūcijas iesniegumu tiek precizēta aizdevuma summa atbilstoši izmantotajam aizdevuma apmēram.

31. Valsts kase 15 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 29.punktā minētos dokumentus un citus dokumentus vai informāciju, kas saistīta ar kapitālsabiedrības, vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, ostas pārvaldes vai zinātniskās institūcijas saimniecisko vai finansiālo darbību un var ietekmēt aizdevuma atmaksu. Ja nepieciešams, Valsts kase pieprasa papildu dokumentus. Minētie dokumenti Valsts kasē jāiesniedz 20 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

32. Valsts kase 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 31.punktā minētos dokumentus un sniedz atzinumu. Dokumentus kopā ar atzinumu iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

33. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt aizdevuma nosacījumu maiņu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas par to rakstiski paziņo kapitālsabiedrībai, vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai, ostas pārvaldei vai zinātniskajai institūcijai, norādot atteikuma iemeslu.

34. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par aizdevuma nosacījumu maiņu, Valsts kase, pamatojoties uz finanšu ministra pilnvarojumu, slēdz vienošanos par izmaiņām aizdevuma līgumā un, ja izmaiņas ir nodrošinājumā, veic grozījumus aizdevuma nodrošinājuma līgumā vai slēdz jaunu aizdevuma nodrošinājuma līgumu.

35. Ja aizdevums kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas informē nozares ministriju par grozījumiem aizdevuma līguma nosacījumos.

36. Ja par plānotajiem grozījumiem ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas lēmumu, Valsts kase slēdz vienošanos par izmaiņām aizdevuma līgumā pēc tam, kad saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par aizdevuma nosacījumu maiņu.

V. Aizdevuma procentu un aizdevuma riska procentu likmes noteikšana un aizdevuma izsniegšanas termiņi

37. Par piešķirto, bet vēl neatmaksāto aizdevumu pašvaldība, valsts speciālā budžeta izpildītājs, kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija maksā aizdevuma līgumā paredzētos aizdevuma procentus. Finanšu ministrs nosaka aizdevuma procentu likmes, izmantojot vienu no šādām metodēm:

37.1. aizdevumiem nacionālajā valūtā fiksētās un mainīgās procentu likmes nosaka, pamatojoties uz:

37.1.1. valsts iekšējā aizņēmuma attiecīgā termiņa vērtspapīru ienesīguma likmēm, kas noteiktas šo vērtspapīru sākotnējā izvietošanā;

37.1.2. aizvietojošu norādes likmi, ja triju mēnešu laikā pirms aizdevuma līguma slēgšanas dienas nav notikušas attiecīgā termiņa vērtspapīru emisijas. Minēto likmi nosaka, pamatojoties uz Valsts kases brīvi izvēlētu Latvijas finanšu tirgus dalībnieku indikatīvām kotācijām. Ja aritmētiskā vidējā indikatīvā kotācijas likme 1,30 reizes pārsniedz pēdējo spēkā esošo procentu likmi, tad aizvietojošo norādes likmi aprēķina, pēdējo spēkā esošo procentu likmi reizinot ar koeficientu 1,30 un noapaļojot līdz trim zīmēm aiz komata;

37.2. aizdevumiem Eiropas Savienības vienotajā valūtā fiksētās un mainīgās procentu likmes nosaka kā atbilstošā termiņa starpbanku likmi (EURIBOR, procentu mijmaiņas likme (EUR IRS)), kurai pieskaitīta papildlikme, kas ir nemainīga visā aizdevuma līguma darbības laikā un kuru nosaka:

37.2.1. kā vidējo svērto kredītriska likmi, kāda Eiropas Savienības vienotajā valūtā piemērota finanšu resursiem, kurus Latvijas Republikas valdība piesaistījusi finanšu tirgū (kredītiestādes, citas valdības vai citas finanšu institūcijas) vai piesaistījusi no starptautiskajām institūcijām, tai skaitā Eiropas Komisijas, pēdējo triju mēnešu laikā ar atmaksas termiņu, garāku par vienu kalendāra mēnesi;

37.2.2. pamatojoties uz Valsts kases brīvi izvēlētu starptautiskā finanšu tirgus dalībnieku indikatīvām kredītriska likmes kotācijām, ja pēdējo triju mēnešu laikā līdz aizdevuma līguma slēgšanas dienai nav notikusi finanšu resursu piesaiste Eiropas Savienības vienotajai valūtai, bet ne vairāk kā Latvijas Republikas valdības vērtspapīru (kas denominēti Eiropas Savienības vienotajā valūtā) otrreizējā tirgus kredītriska uzcenojumam;

37.3. aizdevumiem ārvalstu valūtā (izņemot Eiropas Savienības vienoto valūtu) procentu likmes nosaka atbilstoši šo noteikumu 42.punktā minēto aizdevumu nosacījumiem.

38. Ja izsniedz aizdevumu komercdarbības projektam, lai nepieļautu komercdarbības atbalstu, šo noteikumu 37.punktā noteikto likmju vietā piemēro Eiropas Komisijas konkrētajam periodam noteiktās bāzes likmes aizdevuma valūtā (bāzes likmes publicētas Eiropas Komisijas Konkurences Ģenerāldirektorāta mājaslapā internetā). Komercdarbības projektam piemēro pēc šo noteikumu 37.punktā noteiktās metodikas aprēķinātās likmes, ja tās ir augstākas par Eiropas Komisijas konkrētajam periodam noteiktajām bāzes likmēm.

39. Aizdevumiem nacionālajā valūtā procentu likmes nosaka periodam, kas atbilst valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru sākotnējam termiņam. Katram nākamajam periodam aizdevuma likmi nosaka iepriekšējā perioda pēdējā darbdienā, pamatojoties uz tāda paša sākotnējā termiņa valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru ienesīguma likmi vai indikatīvās kotācijas likmi, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 37.1.apakšpunktā minētajai metodei.

40. Aizdevumiem Eiropas Savienības vienotajā valūtā fiksētās procentu likmes nosaka visam aizdevuma termiņam, bet mainīgās procentu likmes – katram likmes fiksēšanas periodam, starpbanku likmi fiksējot iepriekšējā perioda pēdējā darbdienā.

41. Īstermiņa aizdevumiem budžeta un finanšu vadībai nacionālajā valūtā valsts speciālā budžeta izdevumu segšanai procentu likmi nosaka atbilstoši Latvijas Bankas atlīdzībai par valdības finanšu resursu glabāšanu par vienu dienu.

42. Ja aizdevumu Latvijas Republikas valdībai izsniedz no starptautisko finanšu institūciju vai citu valstu valdību aizdevumiem, lai finansētu noteiktu aizdevuma piešķīrēja apstiprinātu projektu, tad aizdevumu likmi šiem aizdevumiem nosaka atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp Latvijas Republikas valdību un starptautiskajām finanšu institūcijām vai citu valstu valdībām.

43. Valsts kase aizdevumiem nacionālajā un ārvalstu valūtā aktuālās procentu likmes publicē mājaslapā internetā www.kase.gov.lv vienas darbdienas laikā pēc aizdevumu procentu likmes noteikšanas.

44. Aizdevuma līguma darbības laikā kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija maksā aizdevuma riska procentus. Likmes apmēru līdz 5 % gadā no aizdevuma atlikuma nosaka finanšu ministrs pēc aizdevuma sniegšanai nepieciešamo dokumentu izvērtēšanas, ņemot vērā šādus kritērijus:

44.1. juridiskais statuss;

44.2. saistības;

44.3. pelnītspēja;

44.4. projekta risks;

44.5. aizdevuma nodrošinājums;

44.6. likviditāte;

44.7. kredītvēsture.

45. Ja plānots komercdarbības projekts, lai nepieļautu komercdarbības atbalstu, kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija maksā aizdevuma riska likmi, kuras procentuālais apmērs tiek noteikts atbilstoši bankas izsniegtajam aizdevuma saņēmēja reitinga novērtējumam un piedāvātajam nodrošinājumam (pielikums).

46. Riska procentu likmi nepiemēro kapitālsabiedrībai un vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai, ja sniegts pašvaldības vai vairāku pašvaldību galvojums 100 % apmērā no aizdevuma apmēra.

47. Par piešķirto, bet neatmaksāto aizdevumu pašvaldība, kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija maksā apkalpošanas maksu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto Valsts kases maksas pakalpojumu cenrādi.

48. Riska procentu likmi un apkalpošanas maksas apmēru iekļauj aizdevuma līgumā.

49. Maksimālais valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir 30 gadu.

50. Maksimālais īstenojamā projekta dokumentācijas izstrādei paredzētā aizdevuma atmaksas termiņš ir pieci gadi.

51. Pamatsummas atliktā maksājuma periods nepārsniedz trīs gadus no aizdevuma līguma noslēgšanas.

VI. Aizdevumu apkalpošana

52. Līdz aizdevuma pilnīgai izmantošanai kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija reizi gadā līdz 1.jūlijam iesniedz Valsts kasē zvērināta revidenta atzinumu par aizdevuma izmantošanu atbilstoši aizdevuma mērķim.

53. Katru gadu līdz 30.aprīlim aizdevuma līguma darbības laikā kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija iesniedz Valsts kasē zvērināta revidenta pārbaudītu iepriekšējā gada pārskatu, bet kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība vai ostas pārvalde, par kuru normatīvajos aktos par gada pārskatiem noteikts, ka iepriekšējā gada pārskats jāsagatavo līdz 31.jūlijam, gada pārskatu iesniedz attiecīgi līdz 31.jūlijam.

54. Līdz pilnīgai aizdevuma atmaksai kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība vai ostas pārvalde katru gadu līdz 30.aprīlim, 31.jūlijam, 31.oktobrim un 31.janvārim iesniedz Valsts kasē bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu (zinātniskās institūcijas iesniedz pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem) un naudas plūsmas pārskatu attiecīgi par trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem.

55. Valsts kase izvērtē šo noteikumu 53. un 54.punktā minētos dokumentus saskaņā ar finanšu ministra apstiprinātu kārtību.

56. Ja, izvērtējot šo noteikumu 52., 53. un 54.punktā minētos dokumentus, Valsts kase negūst pārliecību par kapitālsabiedrības, vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, ostas pārvaldes vai zinātniskās institūcijas patieso saimniecisko un finansiālo stāvokli, Valsts kase sagatavo finanšu ministram ziņojumu, uz kura pamata finanšu ministram ir tiesības organizēt auditorpārbaudes.

57. Aizdevuma saņemšanai pašvaldība, valsts speciālā budžeta izpildītājs, zinātniskā institūcija, kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība vai ostas pārvalde atver kontu Valsts kasē.

58. Aizdevuma izmaksu Valsts kase veic tikai pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas, ja pieprasītā aizdevuma summa ir atbilstoša izmaksu pamatojošiem dokumentiem.

59. Valsts kase:

59.1. izmaksā aizdevumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem atbilstoši valsts budžeta likumā kārtējam gadam noteiktajam aizdevumu kopējam palielinājuma apmēram;

59.2. sagatavo un nosūta pašvaldībām, valsts speciālā budžeta izpildītājiem, kapitālsabiedrībām, vairāku pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai zinātniskajām institūcijām rakstisku pieprasījumu par aizdevuma saistību veikšanu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem;

59.3. uzrauga pašvaldībām, valsts speciālā budžeta izpildītājiem, kapitālsabiedrībām, vairāku pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai zinātniskajām institūcijām izsniegto aizdevumu saistību izpildi;

59.4. izvērtē šo noteikumu 52., 53. un 54.punktā minētos dokumentus, lai sekotu līdzi kapitālsabiedrības, vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, ostas pārvaldes vai zinātniskās institūcijas finansiālajam stāvoklim un noteiktu aizdevuma atmaksas iespējamību;

59.5. glabā noslēgto aizdevuma līgumu, aizdevuma nodrošinājuma līgumu un galvojuma līgumu oriģinālus un kārto aizdevumu un nodrošinājumu līgumu reģistrus;

59.6. kārto aizdevumu finanšu uzskaiti, reģistrējot visas saistības un salīdzinot datus ar pašvaldībām, valsts speciālā budžeta izpildītājiem, zinātniskajām institūcijām, kapitālsabiedrībām, vairāku pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām vai ostu pārvaldēm, kā arī veic valsts budžeta norēķinus;

59.7. aizdevuma līguma darbības laikā sagatavo un iesniedz finanšu ministram priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par aizdevuma vai tā daļas izsniegšanas apturēšanu, ja:

59.7.1. kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija ķīlas priekšmetu nav apdrošinājusi atbilstoši šo noteikumu 27.punktā noteiktajām prasībām;

59.7.2. kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija nav veikusi kārtējos maksājumus vai iesniegusi Valsts kasē paziņojumu par nespēju pildīt uzņemtās saistības;

59.7.3. kapitālsabiedrībai vai vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai ir pasludināts maksātnespējas process;

59.7.4. tiesā ir iesniegta prasība pret kapitālsabiedrību vai vairāku pašvaldību veidotu kapitālsabiedrību par saistību neizpildi vai saskaņā ar tiesas spriedumu kapitālsabiedrības vai vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības norēķinu konti ir apķīlāti;

59.8. aizdevuma līguma darbības laikā sagatavo un iesniedz finanšu ministram priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par aizdevuma tūlītēju un pilnīgu atmaksu, ja:

59.8.1. kapitālsabiedrība, vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, ostas pārvalde vai zinātniskā institūcija nav veikusi kārtējos maksājumus vai iesniegusi Valsts kasē paziņojumu par nespēju pildīt uzņemtās saistības;

59.8.2. pēc šo noteikumu 56.punktā minētās auditorpārbaudes saņemts negatīvs auditoru atzinums par kapitālsabiedrības, vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, ostas pārvaldes vai zinātniskās institūcijas finansiālo stāvokli;

59.8.3. privatizācijas gadījumā vai valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas gadījumā pašvaldības vai valsts daļa kapitālsabiedrības pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā ir samazinājusies un nepārsniedz 50 % vai vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības pamatkapitālā nepārsniedz 65 %.

60. Finanšu ministrs, pamatojoties uz Valsts kases priekšlikumiem, pieņem lēmumu par aizdevuma vai tā daļas izsniegšanas apturēšanu vai kapitālsabiedrībai, vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai, ostas pārvaldei vai zinātniskajai institūcijai izsniegtā aizdevuma tūlītēju un pilnīgu atmaksu.

61. Ja ir pieņemts kāds no šo noteikumu 59.punktā minētajiem lēmumiem, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas par to rakstiski paziņo kapitālsabiedrībai, vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai, ostas pārvaldei vai zinātniskajai institūcijai.

VII. Noslēguma jautājumi

62. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumus Nr.395 "Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 99.nr.).

63. Zinātniskajai institūcijai, kura valsts aizdevumu plāno izmantot apstiprināta Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēta projekta īstenošanai, līdz nekustamā īpašuma iegūšanai īpašumā nepiemēro šo noteikumu 17.4.apakšpunktā minētos nosacījumus.

64. Zinātniskā institūcija pēc nekustamā īpašuma iegūšanas īpašumā nekavējoties iesniedz informāciju par paredzamo valsts aizdevuma nodrošinājumu atbilstoši šo noteikumu 17.4.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un slēdz nodrošinājuma līgumu.

65. Zinātniskā institūcija, kura plāno saņemt aizdevumu Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, saskaņā ar šo noteikumu 63. un 64.punktu iesniedz apliecinājumu par tās lietošanā vai valdījumā esošo valsts vai pašvaldības īpašumu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs E.Repše

Pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 19.janvāra noteikumiem Nr.63

Riska likmes

Aizdevuma rezerves bāzes punkti
Nr.p.k.	Novērtējuma kategorija	Nodrošinājums
		augsts	vidējs	zems
1.	Spēcīga (AAA-A)	60	75	100
2.	Laba (BBB)	75	100	220
3.	Apmierinoša (BB)	100	220	400
4.	Vāja (B)	220	400	650
5.	Slikta/finansiālās grūtības (CCC un zemāka)	400	650	1 000

Finanšu ministrs E.Repše