Par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu Latvijā

EK ekonomikas un monetārās politikas komisārs Hoakins Almunja:

 Vēlos uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar ES un starptautiskās sabiedrības atbalstu stabilizētu situāciju valstī. Daudzpusējā palīdzības pakete, kas ietver Eiropas Savienības sniegto aizdevumu 3,1 miljarda eiro apmērā, ir palīdzējusi uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju un prognozes, samazinot finansiālo spriedzi un ārējā finansējuma spiedienu. Lai arī ne bez grūtībām, tomēr valdība un parlaments ir izpildījuši savas saistības saskaņā ar ES finanšu ministru noteikto prasību un maksājumu bilances palīdzības kritērijiem. Tomēr darbam jāturpinās, īpaši attiecībā uz turpmāku fiskālo konsolidāciju un spēcīgākas un ilgtspējīgākas tautsaimniecības aktivitātes nodrošināšanu nākotnē. Latvijā līdz šim sasniegtais budžeta konsolidācijas jomā ir patiešām iespaidīgs, tomēr ir skaidrs, ka vēl jānoiet zināms ceļš, lai samazinātu budžeta deficītu zem 3% no IKP un nodrošinātu stabilitāti un ilgtspējību nākotnē ar nolūku ieviest eiro.

Eiropas Komisija:

 27.janvārī Eiropas Komisija izvērtēja Latvijas, Lietuvas, Maltas un Ungārijas rīcību, reaģējot uz Komisijas ierosinātajiem un Padomes 2009.gada jūlijā apstiprinātajiem ieteikumiem par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Attiecībā uz Ungāriju un Latviju Komisija secināja, ka tās ir ievērojušas Padomes ieteikumus, tomēr tām būs jāpastiprina centieni, lai noteiktajā termiņā attiecīgi līdz 2011. un 2012.gadam samazinātu budžeta deficītu zem 3% robežvērtības.

Komisija ierosina pagarināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu Lietuvai un Maltai. Lai gan Komisija secināja, ka abas minētās dalībvalstis ir rīkojušās efektīvi, pārmērīga budžeta deficīta novēršana iepriekš noteiktajos termiņos vairs nav uzskatāma par reāli iespējamu, ņemot vērā ekonomiskās situācijas ievērojamo pasliktināšanos. Tāpēc ir pamatoti termiņu pagarināt līdz 2011.gadam Maltai un līdz 2012.gadam Lietuvai.

 “Esmu gandarīts, ka varam secināt, ka Malta, Lietuva, Ungārija un Latvija ir veikušas atbilstošus pasākumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Tomēr, tā kā kopš ieteikumu izdošanas ekonomiskā situācija Maltā un Lietuvā ir pasliktinājusies, ir pamatoti termiņu pagarināt par vienu gadu. Ungārija un Latvija, kas saņem īpašu maksājumu bilances atbalstu, šķiet, spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3% robežvērtības noteiktajā termiņā, tomēr tām jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu,” sacīja ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Komisija 2009.gada pavasarī ierosināja uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Maltā, Lietuvā un Latvijā, pamatojoties uz to, ka 2008.gadā budžeta deficīts minētajās valstīs pārsniedza 3%, un ieteica tām novērst pārmērīgo budžeta deficītu līdz attiecīgi 2010., 2011. un 2012.gadam. Attiecībā uz Ungāriju, kurā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra tiek īstenota kopš 2004.gada, Komisija, ņemot vērā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, ierosināja pārskatīt ieteikumu saskaņā ar Lisabonas līguma 126.panta 7.punktu (iepriekš 104.panta 9.punkts), nosakot jaunu termiņu līdz 2011.gadam. Padome 2009.gada jūlijā apstiprināja Komisijas ieteikumus visām četrām dalībvalstīm, par veikto darbību efektivitātes izvērtēšanas termiņu nosakot 2010.gada 7.janvāri.

Gadījumos, kad ieteikumi ir ievēroti, bet ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies ievērojami un tā, ka attiecīgās valstis to nespēj ietekmēt, Stabilitātes un izaugsmes pakts ļauj Padomei, pamatojoties uz Komisijas ierosinājumu, pārskatīt ieteikumus, tostarp nosakot jaunu termiņu.

Latvija

Komisija secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi. Jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam, kas ļauj prognozēt, ka 2009.gada deficīts būs tuvu 10% no IKP, bet šo skaitli nepārsniegs, kas atbilst Padomes 2009.gada jūlija ieteikumos noteiktajam mērķim. Saeimas 1.decembrī apstiprinātajam 2010.gada budžetam vajadzētu ļaut sasniegt 2010.gadam nosprausto budžeta deficīta mērķi 8,5% apmērā no IKP. Turklāt finanšu sektora uzraudzība ir pietiekami nostiprināta. Attiecībā uz laiku pēc 2010.gada maksājumu bilances atbalsta programmas kontekstā jau ir paredzēti vairāki konsolidācijas pasākumi. Komisija turpinās rūpīgi uzraudzīt budžeta tendences Latvijā atbilstīgi Līgumam un Stabilitātes un izaugsmes paktam, kā arī maksājumu bilances atbalsta uzraudzības kontekstā.

 Informācija par nepabeigtām pārmērīga budžeta deficīta procedūrām

Tuvākajās nedēļās Komisija izvērtēs, vai efektīvi ir rīkojusies Rumānija un Polija, attiecībā uz kurām Padome 2009.gada jūlijā arī pieņēma ieteikumus.

Kopumā 20 ES dalībvalstīs ir sākta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Padome 2009.gada decembrī 13 no šīm valstīm apstiprināja Komisijas ieteikumus saskaņā ar Līguma 126.panta 7.punktu, nosakot termiņus robežās no 2012. (Itālijai un Beļģijai) līdz 2014./2015.fiskālajam gadam, kuru laikā tām jānovērš pārmērīgais budžeta deficīts. Attiecībā uz Grieķiju Padome lēma, ka šī valsts nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2010.gadam, proti, termiņam, par kuru tika panākta vienošanās 2009.gada sākumā. Komisija drīzumā ierosinās pastiprināt procedūru saskaņā ar Līguma 126.panta 9.punktu, kā nesen minēja komisārs H.Almunja.

Valstu finanšu pasliktināšanās bija nenovēršama, jo valdībām vajadzēja atbalstīt ekonomiku un stabilizēt finanšu sektoru pēc finanšu krīzes, lai pēc iespējas saīsinātu recesiju un ierobežotu tās ietekmi uz nodarbinātību atbilstīgi Komisijas ierosinātajam atveseļošanas plānam. Tomēr valstu vadītāji, tiekoties ES un G20 sanāksmēs, ir vienisprātis, ka ir nepieciešama izejas stratēģija, lai atjaunotu valstu finanses, kad sāksies atveseļošanās. Eiropas Savienības galvenie politiķi vienoti uzskata, ka Stabilitātes un izaugsmes pakts ir šādas izejas stratēģijas stūrakmens Eiropas valstīm. ES vadītāji ir arī vienisprātis, ka vispārējai budžetu konsolidācijai vajadzētu sākties, vēlākais, 2011.gadā, kad sagaidāma izaugsmes atjaunošanās. Saskaņā ar Komisijas rudens prognozi paredzams, ka IKP izaugsme ES minētajā gadā sasniegs 1,6% no IKP (1,5% no IKP eirozonā).

27.janvārī ierosināto termiņu pamatā ir tā pati metode, kas izmantota, sagatavojot decembrī pieņemtos ECOFIN ieteikumus, un to mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm, ņemot vērā to atšķirīgās budžeta rezerves un fiskālās manevrēšanas iespējas. Nepieciešamo ikgadējo pasākumu apjomu aprēķina, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem faktoriem, sākot ar budžeta deficīta un parāda līmeni, kā arī tekošā konta stāvokli, finanšu sektora iespējamajām saistībām, procentu maksājumiem, riska uzcenojumiem un citiem faktoriem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Eiropas Komisijas (EK) pozitīvais ziņojums ir skaidrs apliecinājums, ka Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma tiek sekmīgi īstenota un valsts budžeta deficīta samazināšana norit atbilstoši plānotajam. Valsts finansiālā stabilitāte ir pamats ekonomikas atveseļošanai.

Šis EK ziņojums ir arī pozitīvs signāls starptautiskajam finanšu tirgum, kas ļauj prognozēt pakāpenisku Latvijas kredītreitinga paaugstināšanos. Ir skaidrs, ka valsts kredītreitinga nostabilizēšana ir valstiska līmeņa prioritāte, kas dos pozitīvu impulsu tautsaimniecībai, uzlabos investīciju vidi Latvijā, veicinās eksportu un ļaus atjaunoties kreditēšanai.

Kā iepriekš tika prognozēts, pirmās uzlabošanās pazīmes jau vērojamas rūpniecībā, kas ir labs pamats ekonomikas atjaunošanās sākumam. Šā gada laikā to nozaru skaits, kas uzrādīs pieaugumu, turpinās palielināties. Līdz ar to ekonomikas lejupslīdes temps, kas pērnā gada nogalē vēl bija samērā straujš, ievērojami mazināsies, bet šā gada otrajā pusē tiek prognozēta izaugsmes atjaunošanās.

Valdības šā gada galvenais uzdevumus būs darbs pie ekonomikas sildīšanas pasākumiem un nodarbinātības jautājuma, jo bezdarbs patlaban ir lielākā sociālā problēma. Tikai līdz ar ekonomikas atveseļošanos atjaunosies arī pieprasījums pēc darbaspēka. Tās ir cieši saistītas lietas.

Finanšu ministrs Einars Repše: 

Esmu gandarīts, ka Komisija savā komunikācijā pozitīvi un atzinīgi novērtē Latvijas sasniegto budžeta deficīta samazināšanā un īstenotajā konsolidācijā. Kopumā Komisijas veiktais novērtējums ir korekts un objektīvs, kā arī tas ir saskaņā ar valstī realizētajām reformām un atbilst ekonomikas stabilizācijas programmai un noslēgtajām vienošanām ar starptautiskajiem donoriem.

Šobrīd Latvijas ekonomikā vērojamas stabilizācijas pazīmes. Finanšu tirgi ir atguvuši uzticību, procentu likmes ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī. Reālā ekonomikā parādās pozitīvas tendences. Uzlabojas konkurētspēja (mazinās darbaspēka vienības izmaksas gan algu krituma, gan produktīvu uzlabojumu uzņēmumos dēļ, tiek optimizēti ražošanas procesi), un sāk atdzīvoties tirdzniecības sektors.

Latvija ir veikusi nopietnus un efektīvus pasākumus, kas atspoguļojas 2009.gada budžeta grozījumos un veiktajā fiskālajā konsolidācijā, kas ir virs 4,3% no IKP, pieņemto 2010.gada budžeta likumu. Šie realizētie pasākumi ir saskaņā ar Padomes rekomendācijām, kā arī tādējādi tiek īstenota politiskā apņemšanās saskaņā ar starptautiskā aizņēmuma programmu.

2011. un 2012.gadā turpināsies strukturālās reformas ar mērķi nodrošināt valsts finanšu ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju, kā arī tiks īstenotas Padomes rekomendācijas programmas ieviešanā.