Ministru kabineta noteikumi Nr.75
Rīgā 2010.gada 26.janvārī (prot. Nr.5 16.§)
Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par policiju" 10.panta otro daļu un
Ceļu satiksmes likuma 4.panta piekto daļu
1. Noteikumi nosaka ceļu satiksmes negadījumu veidus, personu loku, kuras uzskatāmas par cietušām un bojā gājušām ceļu satiksmes negadījumos (turpmāk – cietušās personas), kā arī ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – negadījumi) reģistrēšanas un uzskaites, reģistrējamo ziņu saņemšanas un izsniegšanas kārtību un apjomu.
2. Ir šādi negadījumu veidi:
2.1. sadursme – negadījums, kad savā starpā saduras kustībā esoši transportlīdzekļi, tai skaitā transportlīdzeklis ar kustībā esošu dzelzceļa ritošo sastāvu;
2.2. apgāšanās – negadījums, kad transportlīdzeklis, zaudējot vadāmību, apgāžas (izņemot apgāšanos, ko izraisījusi transportlīdzekļu sadursme vai uzbraukums nekustīgam šķērslim);
2.3. uzbraukums šķērslim – negadījums, kad transportlīdzeklis uzbrauc nekustīgam šķērslim (piemēram, stabam, kokam, iežogojumam, tilta balstam) vai atduras pret to;
2.4. uzbraukums gājējam – negadījums, kurā iesaistīts viens vai vairāki transportlīdzekļi un viens vai vairāki gājēji neatkarīgi no tā, vai gājējs ir atradies vai nav atradies uz brauktuves;
2.5. uzbraukums velosipēdistam – negadījums, kad transportlīdzeklis uzbrauc personai, kura pārvietojas ar velosipēdu, vai šī persona pati uzbrauc kustībā esošam transportlīdzeklim;
2.6. uzbraukums stāvošam transportlīdzeklim – negadījums, kad transportlīdzeklis uzbrauc stāvošam transportlīdzeklim vai saduras ar to;
2.7. uzbraukums pajūgam – negadījums, kad transportlīdzeklis uzbrauc pajūgam vai dzīvniekam ar jātnieku;
2.8. uzbraukums dzīvniekam – negadījums, kad transportlīdzeklis uzbrauc dzīvniekam (izņemot šo noteikumu 2.7.apakšpunktā minētos gadījumus);
2.9. pasažiera krišana – negadījums, kad persona izkrīt vai nokrīt no kustībā esoša transportlīdzekļa vai nokrīt, atrodoties transportlīdzeklī (izņemot personas izkrišanu, ko izraisījusi transportlīdzekļu sadursme, apgāšanās vai uzbraukums nekustīgam šķērslim);
2.10. citi negadījumi – negadījumi, kas nav minēti šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.7., 2.8. un 2.9.apakšpunktā (piemēram, tramvaja nobraukšana no sliedēm, neizraisot sadursmi vai apgāšanos, kravas uzkrišana gājējam).
3. Par negadījumiem neuzskata:
3.1. ugunsgrēkus, kas notikuši braucošos transportlīdzekļos, ja to cēlonis nav saistīts ar transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu vai tehniski bojātu transportlīdzekļu ekspluatāciju;
3.2. negadījumus, kas notikuši darba drošības noteikumu neievērošanas dēļ;
3.3. negadījumus, kas radušies dabas stihiju dēļ.
4. Par negadījumā cietušo personu uzskata personu, kurai no negadījumā gūtajiem ievainojumiem iestājusies nāve vai kurai sniegta medicīniskā palīdzība.
5. Par negadījumā bojā gājušo personu uzskata personu, kurai no negadījumā gūtajiem ievainojumiem iestājusies nāve negadījuma vietā vai arī 30 dienu laikā pēc negadījuma.
6. Par negadījumā ievainoto personu uzskata personu, kura cietusi negadījumā un kurai sniegta medicīniskā palīdzība.
7. Negadījumā ievainotās personas iedala šādās grupās:
7.1. smagi ievainotas personas – personas, kuras ārstējušās stacionārā ilgāk par 24 stundām;
7.2. viegli ievainotas personas – personas, kurām sniegta medicīniskā palīdzība (izņemot šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minētās personas).
8. Negadījumu reģistrē, pamatojoties uz ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, kurā ietver vismaz šādu informāciju:
8.1. negadījuma veids;
8.2. negadījuma laiks – datums un laiks;
8.3. negadījuma vieta, tās apraksts;
8.4. negadījuma apstākļi – laikapstākļi, apgaismojums, ielas vai ceļa elementi, ceļa segums, brauktuves stāvoklis;
8.5. negadījuma iemesli;
8.6. ziņas par negadījumā iesaistītajām personām un cietušajām personām – personas statuss (transportlīdzekļa vadītājs, gājējs, pasažieris);
8.7. ziņas par negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļiem;
8.8. transportlīdzekļa(-u) bojājumi;
8.9. negadījuma sekas – ir bojā gājušie vai nav bojā gājušo, ir ievainotie vai nav ievainoto.
9. Negadījumu un tajos cietušo personu reģistrāciju un uzskaiti veic Valsts policija.
10. Ziņas par negadījumu un tajā cietušajām personām Valsts policija vienas darbdienas laikā pēc negadījuma fiksēšanas ievada Ceļu policijas reģistrā (turpmāk – reģistrs) un ir atbildīga par šo ziņu atbilstību to apliecinošiem dokumentiem.
11. Reģistrs ir valsts informācijas sistēmas "Integrētā iekšlietu informācijas sistēma" sastāvdaļa. Reģistra pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
12. Par negadījumu un tajā cietušajām personām reģistrē šādas ziņas:
12.1. negadījuma veids;
12.2. negadījuma laiks – datums un laiks;
12.3. negadījuma vieta – vietas tips (autoceļš, pilsēta, apdzīvota vieta), apdzīvotās vietas kods, ceļa posms, krustojums, teritorija, ceļa numurs, kilometrs, iela, mājas numurs, objekts;
12.4. negadījuma apstākļi – laikapstākļi, apgaismojums, ielas vai ceļa elementi, ceļa segums, brauktuves stāvoklis, ceļa garenkritums;
12.5. negadījuma iemesli;
12.6. ziņas par negadījumā iesaistītajām personām un cietušajām personām – personas statuss (transportlīdzekļa vadītājs, gājējs, pasažieris), dzimums, vecums, personas kods (ja nav personas koda, – dzimšanas datums); ja negadījumā iesaistītā persona vai cietusī persona ir attiecīgā transportlīdzekļa vadītājs, – ir transportlīdzekļa vadītāja apliecība vai tās nav, ir vai nav reibumā, tā veids un pakāpe, ievainojuma smaguma pakāpe;
12.7. ziņas par negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļiem – transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs un transportlīdzekļa veids; ja nav reģistrācijas numura, – transportlīdzekļa veids, marka un modelis;
12.8. negadījuma sekas – ir bojā gājušie vai nav bojā gājušo, ir ievainotie vai nav ievainoto, ievainojuma smaguma pakāpe atbilstoši šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšpunkta nosacījumiem;
12.9. ārstniecības iestāde, kas sniegusi medicīnisko palīdzību cietušajam vai konstatējusi nāves faktu negadījuma vietā.
13. Nereģistrē negadījumus:
13.1. kas notikuši ar tīšām darbībām nodarot kaitējumu personas dzīvībai, veselībai vai nodarot materiālus zaudējumus, tai skaitā pašnāvības mēģinājumus;
13.2. kas notikuši autosporta vai motosporta sacensību laikā, kad sacensību transportlīdzekļa vadītāja vainas dēļ cietis viņš pats, citi šo sacensību dalībnieki vai skatītāji;
13.3. ja tajos ir iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis, nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai.
14. Par personām, kurām sniegta medicīniskā palīdzība saistībā ar negadījumā gūtajiem ievainojumiem, ārstniecības iestādes nekavējoties ziņo Valsts policijai. Valsts policija sniegtās ziņas šo noteikumu 10.punktā noteiktajā termiņā ievada reģistrā.
15. Ziņas par negadījumā cietušajām personām Valsts policija aktualizē atbilstoši ārstniecības iestāžu sniegtajiem datiem 30 dienu laikā pēc negadījuma.
16. Tiesības saņemt ziņas no reģistra ir:
16.1. privātpersonām – ziņas par sevi, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā – citas reģistrā iekļautās ziņas;
16.2. operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūras iestādēm un tiesām – attiecīgo iestāžu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;
16.3. citām valsts un pašvaldību iestādēm – attiecīgās iestādes darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un paredzētajiem mērķiem.
17. Reģistrā iekļautās ziņas sniedz:
17.1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs – datu pārraides tiešsaistes režīmā vai citā elektroniskā datu pārraides veidā pēc starpresoru vienošanās vai līguma noslēgšanas ar ziņu saņēmēju;
17.2. Valsts policija – papīra formā (piemēram, vēstule, izziņa) pēc rakstiska pieprasījuma (turpmāk – pieprasījums).
18. Pieprasījumā norāda:
18.1. ziņu pieprasītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu (juridiskajai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā);
18.2. dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu (juridiskajai personai – juridisko adresi);
18.3. ziņu saņemšanas nepieciešamības pamatojumu;
18.4. nepieciešamo ziņu apjomu un sniegšanas veidu.
19. Pamatojoties uz pieprasījumu, Valsts policija sniedz ziņas par reģistrētajiem negadījumiem un tajos cietušajām personām.
20. Lai nodrošinātu negadījumu statistiku un tās analīzi, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam elektroniski sniedz Ceļu satiksmes drošības direkcijai šo noteikumu 12.punktā minētās ziņas par iepriekšējo mēnesi.
21. Informāciju reģistra aktīvajā datubāzē glabā 10 gadus no negadījuma reģistrēšanas dienas. Pēc glabāšanas termiņa beigām informāciju ievieto reģistra arhīva datubāzē.
22. Informāciju no reģistra arhīva datubāzes normatīvajos aktos par arhīvu darbību noteiktajā kārtībā reizi gadā nodod Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai un, sastādot attiecīgu aktu, izdzēš no reģistra.
23. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumus Nr.477 "Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 118.nr.; 2004, 24.nr.).
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Iekšlietu ministre L.Mūrniece
