Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Veterinārmedicīnas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dzīvnieku infekcijas slimības — slimības, kuru ierosinātāji (baktērijas, vīrusi, mikroskopiskās sēnes, vienšūņi, prioni, ektoparazīti, endoparazīti) tieši vai dažādu faktoru ietekmē var tikt pārnesti no viena dzīvnieka uz citu dzīvnieku vai cilvēku;

2) dzīvnieku izcelsmes produkti — cilvēku patēriņam paredzētie dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlprodukti (kautprodukti, piens, olas, akvakultūras un zvejas produkti, medus) un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti (gaļa, piens, olas, zvejas un biškopības produkti), kā arī dzīvnieku izcelsmes tehniskās izejvielas (ādas, vilna, sari, mati, spalvas, dūnas, kauli, ragi, nagi u.c.);

3) epizootija — dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana un strauja izplatība un kura rada lielus sociālekonomiskos zaudējumus, ierobežo starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju;

4) praktizējošs veterinārārsts — veterinārārsts, kas ieguvis tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi un nodarbojas ar to;

5) valsts veterinārās uzraudzības objekti — dzīvnieku novietnes, akvakultūras dzīvnieku audzētavas, dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas un citi reproduktīvie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes, dzīvnieku patversmes un viesnīcas, rūpnieciski ražotās dzīvnieku barības un barības piedevu, veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu, dzīvnieku kopšanas līdzekļu ražošanas un izplatīšanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas iesaistīti dzīvnieku izcelsmes produktu apritē (ieguvē, pārstrādē, uzglabāšanā, pārvadāšanā, realizācijā tirgos), kā arī speciālie dzīvnieku transportēšanas līdzekļi;

6) veterinārā ekspertīze — dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktu izpēte, arī laboratoriskie izmeklējumi, lai sniegtu atzinumu par to turpmāko izmantošanu;

7) veterinārmedicīna — zinātnes un prakses nozare, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar dzīvnieku veselību un slimībām, izstrādā veterinārās prasības, kuru izpilde veicina dzīvnieku veselību, produktivitāti un labturību, nodrošina dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu un profilaksi, pasargā iedzīvotājus no saslimšanas ar dzīvniekiem un cilvēkiem kopīgām infekcijas slimībām, nodrošina kvalitatīvu un patērētāju veselībai nekaitīgu dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, apmierina dzīvnieku īpašnieku ētiskās un estētiskās prasības, kā arī nodrošina vides aizsardzību;

8) veterinārmedicīniskā prakse — praktizējoša veterinārārsta profesionāla darbība dzīvnieku labturības veicināšanā, veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, dzīvnieku slimību diagnostikā un profilaksē, saslimušu dzīvnieku ārstēšanā, kā arī zāļu pagatavošanā un pārdošanā dzīvnieku aprūpei nepieciešamajā daudzumā;

9) akvakultūras dzīvnieki — audzētavās izaudzētas dzīvas zivis un citi ūdens dzīvnieki (izņemot ūdens zīdītājdzīvniekus un abiniekus) jebkurā attīstības pakāpē, speciāli šim nolūkam mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs vai dabīgās ūdenstilpēs izzvejotas zivis un citi ūdens dzīvnieki, kas paredzēti turpmākai audzēšanai kontrolētos apstākļos;

10) references laboratorija — valsts pilnvarota laboratorija, kura strīda gadījumā izvērtē izmeklēšanas rezultātus, veic atkārtotu izmeklēšanu un sniedz galīgo atzinumu;

11) uzņēmīgs dzīvnieks — dzīvnieks, kurš, kontaktējoties ar kādu no dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātājiem, var saslimt;

12) veterinārārsta palīgs — speciāli apmācīta persona, kurai ir tiesības veikt daļu no veterinārās ekspertīzes Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, bet nav tiesību sniegt atzinumu par dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktu turpmāko izmantošanu.

2.pants.  Šā likuma mērķis ir regulēt dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu un profilaksi, veterinārmedicīnisko praksi, dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta veterināro kontroli un noteikt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī personu tiesības un pienākumus šajā jomā.

II nodaļa

Pārtikas un veterinārais dienests

3.pants.  (1) Pārtikas un veterinārais dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta sastāvā ir centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, sanitārā robežinspekcija un Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs.

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta darbu vada Pārtikas un veterinārā dienesta direktors, kurš vienlaikus ir valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors un kuru pēc zemkopības ministra ieteiktās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata zemkopības ministrs.

4.pants.  (1) Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz valsts uzraudzības programmām un normatīvo aktu prasībām, organizē un nodrošina vienotu valsts uzraudzību un kontroli šādās jomās:

1) dzīvnieku infekcijas slimību profilakse un apkarošana;

2) dzīvnieku labturība;

3) dzīvnieku izcelsmes produktu aprite atbilstoši pilnvaru sadalījumam starp ministrijām pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles nodrošināšanai;

4) dzīvnieku izcelsmes atkritumu aprite;

5) veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprite;

6) dzīvnieku barības un barības piedevu aprite;

7) dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšana, ganāmpulku apzīmēšana un dzīvnieku pārvietošana;

8) gaļas liemeņu klasifikācija.

(2) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības:

1) savas kompetences ietvaros izstrādāt šajā likumā noteiktos metodiskos norādījumus;

2) izstrādāt dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas instrukcijas;

3) savas kompetences ietvaros nodrošināt iespēju sniegt laboratoriskos pakalpojumus;

4) savas kompetences ietvaros pārstāvēt Latviju starptautiskajās organizācijās un uzturēt starptautiskos sakarus veterinārmedicīnas nozarē;

5) savas kompetences ietvaros sagatavot pieteikumus un iesniegt Zemkopības ministrijai pasūtījumus zinātnisko pētījumu veikšanai.

(3) Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā, apstiprina un uztur dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kustības, reģistrācijas un uzskaites sistēmu, kā arī sistēmu, kuras uzdevums ir ziņot par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimībām.

5.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta direktors:

1) saskaņojot ar zemkopības ministru, izveido, reorganizē, likvidē teritoriālās struktūrvienības un to filiāles, kā arī apstiprina to nolikumus;

2) ieceļ amatā un atbrīvo no amata Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekus;

3) ieceļ amatā un atbrīvo no amata Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecākos pārtikas un veterināros inspektorus;

4) nosaka kvalifikācijas prasības Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām, kuras veic valsts uzraudzību un kontroli, kā arī nodrošina šo prasību izpildi;

5) savas kompetences ietvaros apstiprina šajā likumā noteiktos metodiskos norādījumus.

6.pants.  Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība saskaņā ar nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem veic valsts uzraudzību un kontroli noteiktā valsts teritorijas daļā.

7.pants.  (1) Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs vienlaikus ir attiecīgās teritorijas valsts vecākais pārtikas un veterinārais inspektors.

(2) Attiecīgās teritorijas valsts vecākais pārtikas un veterinārais inspektors ieceļ amatā un atbrīvo no amata valsts pārtikas un veterināros inspektorus.

8.pants.  Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterināro inspektoru tiesības atbilstoši viņu kompetencei ir šādas:

1) bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt valsts veterinārās uzraudzības objektus, pieprasīt dokumentus un informāciju, ņemt paraugus laboratoriskai izmeklēšanai saskaņā ar valsts uzraudzības programmām vai gadījumos, kad ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem;

2) apturēt valsts veterinārās uzraudzības objektu darbību, arī apturēt vai aizliegt rīkot dzīvnieku sacensības, tirgus, izsoles, izstādes un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos, ja ir aizdomas par dzīvnieku iespējamu saslimšanu ar infekcijas slimību un pastāv draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kā arī gadījumos, kad ir pārkāptas normatīvo aktu prasības;

3) pārkāpumu gadījumos administratīvi sodīt personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) ja nepieciešams, pieaicināt policiju un citu tiesībaizsardzības institūciju darbiniekus, lai nodrošinātu savu uzdevumu izpildi;

5) apturēt dzīvnieku izcelsmes produktu realizēšanu, ja tā rada draudus cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kā arī kontrolēt attiecīgo produktu likvidāciju vai utilizāciju.

9.pants.  Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterinārie inspektori nedrīkst:

1) izpaust komercnoslēpumus, kas viņiem kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus;

2) personiski vai ar trešo personu starpniecību piedalīties kontrolei pakļauto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) saimnieciskajā darbībā;

3) veikt veterināro darbu, arī veterināro ekspertīzi, kuras rezultāts pašiem jākontrolē.

10.pants. (1) Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterinārie inspektori ir atbildīgi par izdoto rīkojumu, pieņemto lēmumu un veikto darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterināro inspektoru rīkojumus un lēmumus var atcelt amatā augstāks inspektors. Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumus un lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterināro inspektoru rīkojumu un lēmumu pārsūdzēšana neaptur to izpildi, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajos gadījumos.

11.pants. Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs:

1) pilda references laboratorijas funkcijas dzīvnieku infekcijas slimību diagnostikā un atliekvielu kontrolē:

a) strīda gadījumā izvērtē izmeklēšanas rezultātus, veic atkārtotu izmeklēšanu un sniedz galīgo atzinumu,

b) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās,

c) iesniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam priekšlikumus par dzīvnieku infekcijas slimību diagnostiku un ievieš starptautiski atzītas diagnostikas metodes,

d) organizē diagnostisko paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās gadījumos, kad to nav iespējams veikt Latvijā,

e) organizē starplaboratoriju salīdzinošo testēšanu Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) paškontroles laboratorijās;

2) pilda references funkcijas citos laboratorisko izmeklējumu veidos saskaņā ar Ministru kabineta pilnvarojumu;

3) nodrošina atliekvielu kontroles programmā paredzētos laboratoriskos izmeklējumus;

4) pēc pieprasījuma veic laboratoriskos izmeklējumus dzīvnieku slimību diagnostikā saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto cenrādi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī laboratoriskos izmeklējumus, kas saistīti ar vidi un veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu, rūpnieciski ražotās dzīvnieku barības un barības piedevu un pārtikas apriti.

12.pants.  Pārtikas un veterinārā dienesta finansu līdzekļus veido valsts dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem kārtējā gada valsts budžeta likumā noteiktajā apjomā:

1) Pārtikas un veterinārā dienesta uzturēšanai;

2) valsts uzraudzības programmu realizācijai;

3) dalībai starptautiskajās organizācijās.

13.pants.  Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterināro inspektoru iekasēto soda naudu par administratīvajiem pārkāpumiem, kā arī līdzekļus, kas iegūti, realizējot likumā noteiktajā kārtībā konfiscēto mantu, preces vai citus priekšmetus, ieskaita valsts budžetā.

14.pants . Pārtikas un veterinārais dienests savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un atbildīgs saskaņā ar likumiem.

III nodaļa

Dzīvnieku infekcijas slimības un to profilakse

15.pants. (1) Ministru kabinets nosaka to valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību, arī epizootiju, sarakstu, kuru apkarošana un profilakse ir obligāta un kuru apkarošanu un profilaksi organizē valsts.

(2) To dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu un profilaksi, kuras nav valsts uzraudzībā, veic dzīvnieku īpašnieks kopā ar praktizējošu veterinārārstu.

16.pants.  Lai nodrošinātu valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu un izstrādātu epizootijas likvidācijas stratēģiju, Pārtikas un veterinārais dienests:

1) nosaka epizootiskās situācijas analīzei nepieciešamo informāciju par epizootisko situāciju valstī un ārvalstīs kārtējā gadā un iepriekšējos gados;

2) izstrādā un apstiprina dzīvnieku infekcijas slimību reģistrācijas, uzskaites un analīzes sistēmu;

3) analizē informāciju un izstrādā iespējamā riska sistēmu;

4) izstrādā valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmu;

5) izstrādā un apstiprina valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas stratēģiju un rīcības plānus;

6) sadarbojas ar kompetentām Labklājības ministrijas institūcijām, lai apmainītos ar informāciju par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki, izstrādātu un īstenotu šo slimību profilakses un apkarošanas programmas;

7) sadarbībā ar Valsts meža dienestu izstrādā priekšlikumus savvaļas dzīvnieku medību noteikumiem epizootijas situācijā.

17.pants.  (1) Ministru kabinets katru gadu apstiprina valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmu un iekļauj valsts budžeta projektā tai paredzētos līdzekļus.

(2) Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmu aprēķina nepieciešamo veterinārbioloģisko preparātu un dezinfekcijas līdzekļu daudzumu un pasūta tos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Veterinārbioloģiskos preparātus un dezinfekcijas līdzekļus to dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei, kuras nav valsts uzraudzībā, praktizējoši veterinārārsti iegādājas veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās).

18.pants.  Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmas īstenošanai Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītājs konkursa kārtībā pilnvaro praktizējošus veterinārārstus. Konkursa noteikumus un pilnvarojuma līguma veidlapas paraugu apstiprina Pārtikas un veterinārā dienesta direktors.

19.pants.  Pārtikas un veterinārā dienesta direktors nosaka dzīvnieku infekcijas slimību diagnostikas kārtību un metodes.

20.pants. (1) Dzīvnieku sacensības, tirgus, izsoles, izstādes un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos drīkst rīkot ar attiecīgās teritorijas valsts vecākā pārtikas un veterinārā inspektora atļauju, bet starptautiska mēroga pasākumus — tikai ar valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora atļauju.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, kā arī to, kādi veterinārie pavaddokumenti nepieciešami dzīvnieku pārvietošanai.

(3) Dzīvnieku ievešanai valstī un izvešanai no tās ir nepieciešams Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināts veterinārais (veselības) sertifikāts.

(4) Pārtikas un veterinārais dienests izveido un uztur to valstu, administratīvo teritoriju un uzņēmumu sarakstus, no kuriem atļauts valsts teritorijā ievest dzīvniekus.

(5) Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, ņemot vērā starptautisko tirdzniecību regulējošas normas, ir tiesīgs noteikt ierobežojumus vai aizliegumus dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai valsts teritorijā, kā arī aizliegt to tranzītu caur valsti, ja eksportētājvalsts dzīvnieku infekcijas slimības rada draudus, ka šīs slimības var izplatīties arī Latvijā.

21.pants. Vietējās pašvaldības nodrošina:

1) suņu un kaķu reģistrāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) klejojošu suņu un kaķu izķeršanu un, ja nepieciešams, eitanāziju;

3) suņu un kaķu patversmju iekārtošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) mājdzīvnieku līķu aizvākšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

22.pants.  Ja pastāv draudi, ka savvaļas dzīvnieki var pārnest dzīvnieku infekcijas slimības mājdzīvniekiem, Valsts meža dienests, ņemot vērā valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora ieteikumu, sadarbībā ar zemes īpašnieku vai lietotāju organizē savvaļas dzīvnieku atšaušanu.

23.pants.  Katras personas pienākums ir ziņot Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai par neapraktiem meža dzīvnieku līķiem. Šādā gadījumā Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība rīkojas saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta direktora apstiprinātajiem metodiskajiem norādījumiem.

24.pants.  Par pārvadāšanas laikā dzīvniekiem konstatēto saslimšanu atbildīgā persona saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ziņo attiecīgās teritorijas valsts vecākajam pārtikas un veterinārajam inspektoram, kas, ja nepieciešams, kopā ar dzelzceļa, ostas, lidostas administrāciju vai Valsts ceļu policiju organizē dzīvnieku karantinēšanu.

25.pants.  Ministru kabinets nosaka:

1) prasības dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumu kārtību;

2) dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes un iznīcināšanas kārtību;

3) dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtību;

4) kārtību, kādā valstī veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki.

IV nodaļa

Epizootijas uzliesmojumu likvidēšana un draudu novēršana

26.pants.  (1) Epizootijas uzliesmojumu likvidēšana un draudu novēršana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuros paredzēti epizootijas uzliesmojumu apkarošanas pasākumi, šo pasākumu plānošana, personu un institūciju kompetence, personu pārvietošanās un dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumi, rīkojumu izziņošanas un izpildes reglaments, rīcība ar dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvnieku līķiem, savvaļas dzīvnieku medību noteikumi, materiāltehniskais nodrošinājums, transportlīdzekļu dezinfekcijas un tīrīšanas kārtība, kā arī karantīnas noteikšanas un atcelšanas kārtība.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā un zemkopības ministrs apstiprina katrai epizootijai rīcības plānu, kurā ietvertas šādas instrukcijas:

1) veterinārārstu darbība un diagnozes noteikšanas kārtība epizootijas uzliesmojuma gadījumā;

2) dzīvnieku piespiedu vakcinācija epizootijas uzliesmojuma gadījumā;

3) personu rīcība profesionālajā jomā epizootijas uzliesmojuma gadījumā;

4) epizootijas apkarošanā iesaistīto veterinārārstu un personu apmācība.

27.pants . (1) Epizootijas uzliesmojuma gadījumā Latvijā vai tās kaimiņvalstīs Ministru kabinets pēc valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora priekšlikuma nekavējoties nosaka karantīnu un rīkojas saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu.

(2) Epizootijas uzliesmojuma gadījumā Latvijā vai tās kaimiņvalstīs Ministru kabinets pēc Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts meža dienesta saskaņota priekšlikuma nosaka karantīnas pasākumus attiecībā uz savvaļas dzīvnieku medībām.

(3) Karantīnas apstākļos savvaļas dzīvnieku medības drīkst rīkot tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

28.pants. Karantīna ietver:

1) epizootijas skarto punktu (vietu, kur atrodas dzīvnieku infekcijas slimības skartais dzīvnieks vai ganāmpulks);

2) aizsardzības zonu (ne mazāku kā triju kilometru rādiusā ap epizootijas skarto punktu);

3) uzraudzības zonu (ne mazāku kā 10 kilometru rādiusā ap epizootijas skarto punktu).

29.pants.  Epizootijas uzliesmojuma tālākas izplatības draudu gadījumā Ministru kabinets pēc valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora priekšlikuma ap uzraudzības zonu nosaka kontrolējamo teritoriju, kurā tiek veikta dzīvnieku piespiedu vakcinācija.

30.pants.  Ja pastāv draudi, ka epizootija var izplatīties tālāk, papildus rīcības plānā noteiktajām darbībām valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ir tiesīgs tūlītējai izpildei noteikt:

1) attiecībā uz dzīvniekiem:

a) īpašu reģistrācijas vai identifikācijas kārtību,

b) obligātu apstrādi vai vakcināciju, lietojamās zāles un metodes,

c) obligātus diagnostiskos izmeklējumus un laboratorisko paraugu ņemšanu,

d) izolāciju,

e) pastiprinātu novērošanas procedūru un laiku,

f) likvidēšanu un dzīvnieku atlieku iznīcināšanas metodes un vietas;

2) attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, dzīvnieku barību, dzīvnieku izdalījumiem, pakaišiem un citiem produktiem un materiāliem, kas var saturēt slimības ierosinātājus:

a) paraugu ņemšanu laboratoriskai izmeklēšanai,

b) to pasterizēšanu, sterilizēšanu, utilizēšanu vai iznīcināšanu,

c) to dezinficēšanu un dezinvadēšanu;

3) attiecībā uz telpām, kurās uzturas cilvēki un dzīvnieki, kas bijuši kontaktā ar inficētiem vai varbūtēji inficētiem dzīvniekiem, kā arī uz iekārtām — tīrīšanu, mazgāšanu, dezinficēšanu, deratizāciju un dezinsekciju;

4) pastiprinātu dzīvnieku uzraudzību un novērošanu.

31.pants. Ja pastāv draudi, ka epizootija var izplatīties tālāk Latvijā vai tās kaimiņvalstīs, Ministru kabinets uzdod valsts robežsardzei uz laiku ierobežot vai pārtraukt satiksmi pāri valsts robežai.

32.pants.  Ministru kabinets pēc valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora priekšlikuma atceļ karantīnu.

33.pants. Līdzekļus epizootijas uzliesmojuma un tā seku likvidēšanai un zaudējumu kompensācijai dzīvnieku īpašniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktu īpašniekiem piešķir no valsts budžetā šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem atbilstoši speciāli izveidotajām programmām — dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojuma vai to draudu likvidēšanas programmai un dzīvnieku infekcijas slimību radīto zaudējumu kompensācijas programmai. Minēto programmu finansējums kārtējā gada valsts budžeta likumā paredzēts kā valsts ilgtermiņa saistības.

34.pants . Epizootijas uzliesmojuma likvidēšanai piešķirtos līdzekļus Pārtikas un veterinārā dienesta iestādes izmanto:

1) bioloģisko preparātu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei;

2) veterināro instrumentu un citu materiālu iegādei;

3) veterinārārstu darba samaksai;

4) transporta izdevumu segšanai.

35.pants.  (1) Epizootijas uzliesmojuma gadījumā dzīvnieku īpašniekam, ja viņš izpildījis visas prasības, ir tiesības saskaņā ar šā likuma 33.pantu saņemt kompensāciju par:

1) piespiedu kārtā nokautajiem un iznīcinātajiem dzīvniekiem;

2) iznīcinātajiem kautķermeņiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem;

3) iznīcināto dzīvnieku barību un inventāru;

4) zaudējumiem, kas radušies, dezinficējot dzīvnieku novietnes;

5) zaudējumiem, kas radušies saimnieciskās darbības ierobežošanas un produkcijas realizācijas aizlieguma dēļ;

6) dzīvnieku piespiedu vakcinācijas izmaksām.

(2) Kārtību, kādā epizootijas uzliesmojuma gadījumā piešķir un saņem kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

V nodaļa

Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas

slimību (izņemot epizootijas) apkarošana

36.pants. Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības (izņemot epizootijas) apkaro dzīvnieku īpašnieks kopā ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un praktizējošiem veterinārārstiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un zemkopības ministra apstiprinātajām dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas instrukcijām.

37.pants.  (1) Izdevumus, kas saistīti ar šā likuma 36.pantā minēto dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu, sedz dzīvnieku īpašnieks vai tos apmaksā no dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojuma vai to draudu likvidēšanas programmā paredzētajiem budžeta līdzekļiem.

(2) Kārtību, kādā no valsts budžeta piešķir un saņem šā panta pirmajā daļā minētos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

38.pants. (1) Par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas) apkarošanu, ja tiek nokauti visi uzņēmīgie dzīvnieki un veikti visi pasākumi, kas paredzēti dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas instrukcijā, dzīvnieku īpašnieks var saņemt zaudējumu kompensāciju atbilstoši dzīvnieku infekcijas slimību radīto zaudējumu kompensācijas programmā paredzētajiem budžeta līdzekļiem līdz 50 procentu apmērā no kautproduktu vidējās vērtības.

(2) Kārtību, kādā piešķir un saņem kompensāciju par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas un citas Ministru kabineta noteiktās dzīvnieku infekcijas slimības) apkarošanu, nosaka Ministru kabinets.

39.pants. (1) Dzīvnieku turētāju asociācijām un dzīvnieku izcelsmes produktu ražotāju un pārstrādātāju asociācijām ir tiesības izstrādāt dzīvnieku infekcijas slimību (kuras nav valsts uzraudzībā) apkarošanas programmas.

(2) Dzīvnieku turētāju asociācijas un dzīvnieku izcelsmes produktu ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izstrādātās programmas saskaņo ar Pārtikas un veterinārā dienesta direktoru.

VI nodaļa

Dzīvnieku izcelsmes produktu aprites valsts uzraudzība

40.pants.  (1) Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri ir iesaistīti dzīvnieku izcelsmes produktu apritē (ieguvē, pārstrādē, uzglabāšanā, pārvadāšanā, realizācijā tirgos), jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta atzītiem un iekļautiem Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstā.

(2) Uzraudzība ietver:

1) uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) inspicēšanu saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu uzraudzības programmu;

2) kontroli, ja ir radušās aizdomas par dzīvnieku izcelsmes produktu neatbilstību obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām vai ir saņemtas patērētāju sūdzības;

3) atliekvielu kontroles programmas izpildi.

(3) Dzīvnieku izcelsmes produktu aprites valsts uzraudzību finansē no valsts budžeta.

41.pants.  (1) Dzīvnieku izcelsmes produktu apritei nepieciešamos veterināros pavaddokumentus nosaka Ministru kabinets.

(2) Dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai valstī un izvešanai no tās ir nepieciešams Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināts veterinārais (veselības) sertifikāts.

(3) Pārtikas un veterinārais dienests izveido un uztur to valstu, administratīvo teritoriju un uzņēmumu sarakstus, no kuriem atļauts valsts teritorijā ievest dzīvnieku izcelsmes produktus.

42.pants. Ministru kabinets dzīvnieku izcelsmes produktu aprites valsts uzraudzības jomā nosaka:

1) veterinārās un higiēnas prasības kautuvēm;

2) kārtību, kādā veicama nomedīto savvaļas dzīvnieku pirmapstrāde un sagatavošana izplatīšanai;

3) dzīvnieku sugas, kuras ir atļauts kaut kautuvēs;

4) veterinārās un higiēnas prasības zvejas kuģiem, zvejas saldētājkuģiem, zvejas produktu apstrādes kuģiem un zvejas laivām;

5) kārtību, kādā tiek veikta veterinārā ekspertīze, un  veterinārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus;

6) ierobežojumus dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktu un mājas apstākļos ražoto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu tirdzniecībai;

7) atliekvielu kontroles un tās finansēšanas kārtību;

8) prasības dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem.

VII nodaļa

Dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktu

izplatīšana un veterinārā ekspertīze

43.pants.  (1) Pārtikas un veterinārais dienests organizē dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi (turpmāk —veterinārā ekspertīze).

(2) Veterinārā ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta direktora apstiprinātiem metodiskajiem norādījumiem.

44.pants.  Kautproduktus, medījumus, atdzesētus un saldētus zvejas produktus izplata tikai pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarota veterinārārsta veiktas veterinārās ekspertīzes un saskaņā ar viņa atzinumu par produktu turpmāko izmantošanu (drīkst lietot cilvēku uzturā brīvi vai jāievēro kādi nosacījumi, drīkst izmantot citādā veidā vai tie iznīcināmi).

45.pants.  Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts atzinumu apliecina, uzspiežot uz kautķermeņa vai medījuma spiedogu, kurā ir kautuves atzīšanas numurs.

46.pants.  (1) Kautuves īpašnieks slēdz līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta direktoru par veterinārās ekspertīzes veikšanu un nodrošina tās veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.

(2) Zvejas kuģa, zvejas saldētājkuģa vai zvejas produktu apstrādes kuģa turētājs slēdz līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta direktoru par veterinārās ekspertīzes veikšanu pēc zvejas produktu izkraušanas krastā vai pirms to pārdošanas un nodrošina ekspertīzes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.

47.pants.  (1) Pārtikas un veterinārais dienests veterinārās ekspertīzes veikšanai konkursa kārtībā pilnvaro personas, kurām ir veterinārārsta kvalifikācija un kuras Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņēmušas apliecību par tiesībām veikt veterināro ekspertīzi. Konkursa noteikumus un pilnvarojuma līguma veidlapu apstiprina Pārtikas un veterinārā dienesta direktors.

(2) Veterinārārstam var būt palīgi, kuri ir saņēmuši apliecību zemkopības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Veterinārārsts atbild par veterinārārsta palīga darbu.

48.pants.  Dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktus (olas, medu, pienu) un mājas apstākļos ražotos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus izplata tikai tādos tirgos, kurus ir atzinis Pārtikas un veterinārais dienests un kuri ir iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstā .

49.pants. Tirgos dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktus (olas, medu, pienu) un mājas apstākļos ražotos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus drīkst realizēt tikai pēc tam, kad Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts veicis tirgū veterināro ekspertīzi, un tikai saskaņā ar viņa atzinumu par produktu turpmāko izmantošanu.

50.pants. Tirgus administrācija slēdz līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta direktoru par veterinārās ekspertīzes veikšanu un nodrošina tās veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.

51.pants.  (1) Veterinārās ekspertīzes pasūtītājs maksā Pārtikas un veterinārajam dienestam par veterinārās ekspertīzes veikšanu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto cenrādi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Pārtikas un veterinārais dienests maksā pilnvarotajam veterinārārstam par veterinārās ekspertīzes veikšanu.

VIII nodaļa

Veterinārā kontrole uz valsts robežas un muitas noliktavās

52.pants. Veterināro kontroli uz valsts robežas un muitas noliktavās veic Pārtikas un veterinārais dienests.

53.pants. Ministru kabinets nosaka:

1) veterinārajai kontrolei pakļautās importa un tranzīta kravas;

2) robežkontroles punktus, caur kuriem drīkst vest veterinārajai kontrolei pakļautās kravas;

3) prasības attiecībā uz iekārtojumu robežkontroles punktos, kuros tiek veikta veterinārā kontrole, un to atzīšanas kārtību;

4) kārtību, kādā tiek veikta veterinārā kontrole uz valsts robežas un muitas noliktavās;

5) veterinārās kontroles apmaksas kārtību;

6) robežu šķērsojošo kravu veterinārās kontroles sertifikātu izsniegšanas un noformēšanas kārtību.

IX nodaļa

Tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi

54.pants.  (1) Ar veterinārmedicīnisko praksi Latvijā atļauts nodarboties fiziskajām personām, kuras ieguvušas tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi.

(2) Tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi var iegūt persona, kura ir:

1) Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase un kura ir ieguvusi valsts akreditētajām studiju programmām atbilstošu augstāko veterinārmedicīnisko izglītību;

2) ārvalstnieks, kura veterinārārsta kvalifikācija ir atzīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Ārvalstīs iegūtā veterinārārsta kvalifikācija Latvijas pilsonim vai personai, kurai ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase, tiek atzīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi apliecina sertifikāts, kuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz un anulē Latvijas Veterinārārstu biedrība.

(5) Personas, kuras ieguvušas tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi, drīkst nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi visā Latvijas teritorijā.

X nodaļa

Praktizējoša veterinārārsta tiesības un pienākumi

55.pants. Praktizējošam veterinārārstam ir tiesības:

1) konkursa kārtībā noslēgt līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju par dzīvnieku infekcijas slimību profilaktiskās uzraudzības programmā noteikto pasākumu veikšanu, paredzot apmaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) konkursa kārtībā noslēgt līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju par veterinārās ekspertīzes veikšanu un saņemt darba algu attiecīgajā Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā;

3) pēc vienošanās ar dzīvnieku īpašnieku vai darba devēju saņemt samaksu vai darba algu par dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;

4) pārdot dzīvnieka īpašniekam dzīvnieka ārstēšanas kursam nepieciešamās zāles;

5) izrakstīt recepti dzīvnieka īpašniekam zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu iegādei aptiekās;

6) iegādāties zāles un veterinārfarmaceitiskos produktus farmaceitiskās darbības uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) veterinārmedicīniskās prakses vajadzībām;

7) atteikties veikt veterinārmedicīnisko praksi, ja veicamais darbs neatbilst veterinārārsta profesionālajai kvalifikācijai, ir pretrunā ar šo likumu, citiem veterinārmedicīnas normatīvajiem aktiem vai veterinārā darba ētiku, kā arī tad, ja dzīvnieka īpašnieks neievēro veterinārārsta norādījumus vai nenodrošina veterinārārsta veselībai un dzīvībai nekaitīgus darba apstākļus;

8) veikt uzraudzību pār savvaļas dzīvnieku medībām karantīnas apstākļos.

56.pants.  Praktizējošam veterinārārstam ir pienākums:

1) informēt Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju par veterinārmedicīniskās prakses uzsākšanu;

2) sniegt neatliekamo ārstniecisko palīdzību dzīvniekiem, par kuru infekcijas slimību profilaktisko uzraudzību ir noslēgts līgums ar Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju;

3) nekavējoties ziņot Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītājam par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem vai aizdomām par tiem un rīkoties saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātajām dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas instrukcijām līdz turpmākajiem valsts vecākā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumiem;

4) piedalīties valsts uzraudzībā esošo epizootiju apkarošanā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāja uzaicinājuma un saņemt par to samaksu;

5) rakstveidā informēt dzīvnieku īpašnieku par ierobežojumiem dzīvnieku, kā arī dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu izmantošanā pēc šo dzīvnieku medikamentozas ārstēšanas;

6) veikt veterinārā darba uzskaiti un iesniegt Pārtikas un veterinārajam dienestam tā noteiktos pārskatus;

7) ievērot veterinārmedicīniskās prakses standartus un profesionālo ētiku;

8) paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.

57.pants.  Veterinārmedicīniskajā praksē drīkst lietot tikai valstī atļautās zāles un veterinārfarmaceitiskos produktus.

XI nodaļa

Dzīvnieku īpašnieku tiesības un pienākumi

58.pants. Dzīvnieku īpašniekiem ir tiesības:

1) saņemt dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;

2) saņemt atzinumu par dzīvnieku veselības stāvokli vai nobeigšanās cēloni;

3) pieprasīt praktizējoša veterinārārsta rakstveida apliecinājumu par dzīvniekiem izdarītajām veterinārmedicīniskajām darbībām un to rezultātiem.

59.pants. Dzīvnieku īpašniekiem ir pienākums:

1) sadarbībā ar praktizējošiem veterinārārstiem organizēt dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, izņemot valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu;

2) nodrošināt dzīvnieku labturībai nepieciešamos apstākļus, bet saslimušajiem dzīvniekiem — savlaicīgu veterinārmedicīnisko aprūpi, kā arī nodrošināt praktizējošam veterinārārstam nepieciešamos darba apstākļus un dzīvnieku fiksēšanu veterinārmedicīnisko procedūru laikā;

3) pārvadājot dzīvniekus, ievērot Ministru kabineta noteikto kārtību;

4) uzrādīt un nodot nākamajam dzīvnieku īpašniekam dokumentus par dzīvnieku veselības stāvokli un veiktajiem dzīvnieku infekcijas slimību profilaktiskajiem pasākumiem (piemēram, vakcinācijas apliecību, veterināro apliecību);

5) nodrošināt dzīvnieku reģistrēšanu un apzīmēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

6) ierobežot nepiederošu personu saskarsmi ar dzīvniekiem;

7) nodrošināt ar valsts uzraudzībā esošajām dzīvnieku infekcijas slimībām saistīto profilaktisko pasākumu izpildi noteiktajos termiņos;

8) nekavējoties ziņot praktizējošam veterinārārstam par dzīvnieka pēkšņas nobeigšanās vai vairāku dzīvnieku vienlaicīgas saslimšanas gadījumiem vai jebkuru gadījumu, kas rada aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar infekcijas slimību;

9) dzīvniekus realizācijai nokaut kautuvēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

10) nodrošināt dzīvnieku līķu aizvākšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

11) valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas gadījumos pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterinārā inspektora vai praktizējoša veterinārārsta pieprasījuma:

a) uzrādīt dzīvniekus, kā arī dzīvnieku mītnes un veterināro dokumentāciju (diagnostisko izmeklējumu un vakcinācijas aktus, diagnostiski izmeklēto un vakcinēto dzīvnieku sarakstus, laboratorisko izmeklējumu rezultātus),

b) pakļaut dzīvniekus infekcijas slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilakses pasākumiem,

c) nodrošināt dzīvnieku mītņu un iekārtu dezinfekciju,

d) nodrošināt dzīvnieku karantinēšanu un ārstēšanu, kā arī dzīvnieku likvidāciju;

12) ievērot ierobežojumus dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošanā pēc dzīvnieku medikamentozas ārstēšanas, ja tādi paredzēti apstiprinātā lietošanas pamācībā vai tos nosaka praktizējošs veterinārārsts.

60.pants. Dzīvnieka atsavināšanas gadījumā dzīvnieka īpašnieks var pieteikt pretenzijas atsavinātājam par dzīvnieka veselības stāvokli 30 dienu laikā no atsavināšanas dienas ar noteikumu, ka attiecībā uz dzīvnieku veikti ar valsts uzraudzībā esošajām dzīvnieku infekcijas slimībām saistītie profilaktiskie pasākumi.

Pārejas noteikumi

1. Veterinārmedicīniskās prakses licences, kas izsniegtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, paliek spēkā līdz licencē noteiktajam termiņam.

2. Veterinārfeldšeri, kuri ieguvuši vidējo speciālo izglītību līdz 1992.gadam un kuriem ir veterinārmedicīniskās prakses licence, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta direktora priekšlikuma teritorijās, kur nav pietiekams praktizējošu veterinārārstu skaits, var pildīt praktizējoša veterinārārsta funkcijas pēc tam, kad ir saņēmuši tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi.

3. Līdz 2003.gada 1.janvārim Pārtikas un veterinārā dienesta finansu līdzekļus veido arī ieņēmumi par Pārtikas un veterinārā dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

4. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod šajā likumā minētos noteikumus.

5. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1997.gada 27.marta noteikumi nr.109 "Dzīvnieku kaušanas noteikumi";

2) 1998.gada 21.aprīļa noteikumi nr.143 "Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei mazjaudas kautuvēs";

3) 1998.gada 14.jūlija noteikumi nr.251 "Noteikumi par akvakultūras dzīvnieku audzētavu reģistrāciju, upju baseina zonu apstiprināšanu, akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību kontroli audzētavās un upju baseina zonās un prasībām, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku piedāvājumam tirgū";

4) 1998.gada 25.augusta noteikumi nr.320 "Kārtība, kādā Latvijā ievedams piens un piena produkti";

5) 1998.gada 25.augusta noteikumi nr.323 "Dzīvnieku lipīgo slimību saraksts";

6) 1998.gada 31.augusta noteikumi nr.329 "Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei lieljaudas kautuvēs";

7) 1999.gada 11.maija noteikumi nr.174 "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa".

6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par veterinārmedicīnu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 4.nr.; 1995, 3.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 16.nr.).

7. Šā likuma 3.panta otrā daļa attiecībā uz sanitāro robežinspekciju un 52.pants stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

8. Līdz šā likuma 54.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai Latvijas Veterinārārstu biedrība izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses licences.

9. Noteikt, ka Pārtikas un veterinārais dienests ir Valsts veterinārā dienesta tiesību un saistību pārņēmējs.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 26.aprīlī.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2001.gada 16.maijā

Likums stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju,

bet par atsevišķu pantu spēkā stāšanos — skat. Pārejas noteikumus.