Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 26.janvārī

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu

 26.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts par mūža ieguldījumu meža nozares attīstībā piešķirts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesoram, inženierzinātņu doktoram Leonardam Līpiņam, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošajam pētniekam, mežzinātņu doktoram Imantam Baumanim, Bauskas mežrūpniecības saimniecības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Lāns” bijušajam direktoram Egīlam Āboliņam, arodapvienības “Koncerna Latvijas Finieris arodbiedrība” priekšsēdētājai Mirdzai Bondarei un asociācijas “Latvijas Koks” un “Latvijas Mēbeles” izpilddirektoram Andrim Plezeram.

Draudzīgā aicinājuma fonda dibinātājam, valdes priekšsēdētājam un pedagogam Jānim Endelem Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par Draudzīgā aicinājuma idejas atjaunošanu, par ilggadēju ieguldījumu šīs idejas popularizēšanā un par paveikto izglītībā.

Noteikts, ka MK Atzinības rakstu Leonardam Līpiņam, Imantam Baumanim, Egīlam Āboliņam, Mirdzai Bondarei un Andrim Plezeram pasniedz zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, bet Jānim Endelem – izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai

 26.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 24.marta noteikumos Nr.269 “Noteikumi par garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai”, paredzot, ka turpmāk SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” (LGA) izsniegtās garantijas varēs saņemt arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.

 “Ar šodienas lēmumu valdība ir paplašinājusi LGA izsniegto garantiju saņēmēju loku. Uzņēmējiem garantijas sniedz papildu nodrošinājumu brīdī, kad pašu resursi nav pietiekami, lai saņemtu bankas līdzfinansējumu. Tagad garantiju sniegtās priekšrocības būs pieejamas arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām,” pauž A.Kampars.

Šīs valsts atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt komersantiem vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai un Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanai, saņemot garantijas situācijās, kad to rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekams, lai kredītiestāde piešķirtu finansējumu vai atliktu pamatsummas atmaksu.

Latvijas Garantiju aģentūra sniedz garantijas par finanšu pakalpojumiem (aizdevumi investīcijām, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, finanšu līzings un vietējais faktorings), kurus sniedz finanšu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, līzinga vai faktoringa sabiedrības).

Grozījumi nosaka kritērijus LGA garantijas saņemšanai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. LGA sniegtā garantija sedz līdz 80% no finanšu pakalpojuma, bet ne vairāk nekā 3 000 000 eiro vienai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai.

Garantijas konkurētspējas uzlabošanai ir pieejamas jau kopš pagājušā gada 20.aprīļa, kad tika noslēgts līgums starp Ekonomikas ministriju un LGA par garantiju izsniegšanu. Līdz 1.janvārim ir izsniegtas 293 garantijas 102 uzņēmumiem par kopējo summu 33,9 miljoni latu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Latvijas Konverģences programmu 2009.–2012.gadam

 26.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā Latvijas Konverģences programma 2009.–2012.gadam.

Konverģences programma atspoguļo faktisko ekonomisko un budžeta situāciju, kā arī Saeimas apstiprināto 2010.gada budžetu un fiskālās politikas mērķus līdz 2012.gadam. Tāpat Konverģences programmā apskatīti tādi svarīgi jautājumi kā ekonomikas un budžeta cikliskā un strukturālā pozīcija, valsts parāds, ilgtermiņa valsts finanšu ilgtspēja iedzīvotāju novecošanās kontekstā, valūtas kursa un monetārā politika un citi jautājumi.

Saskaņā ar Konverģences programmu 2010.gadā vēl tiek gaidīts IKP samazinājums, ko noteiks gan notiekošā privātā sektora saistību sloga restrukturizācija, gan valsts sektora konsolidācija. Deflācija un darba izmaksu samazināšanās ir pamats ātrākai ārējās konkurētspējas palielināšanai.

Sākot ar 2011.gadu, scenārijs paredz IKP pieaugumu.

FM makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka Latvijas tautsaimniecība atgriezīsies pie ilgtspējīgas izaugsmes, būtiski uzlabojot savu konkurētspējas pozīciju caur vienības darbaspēka izmaksu samazinājumu un valsts finanšu situācijas uzlabošanu, kas investoriem ļaus precīzāk novērtēt ieguldījumu pozitīvo atdevi un stabilitāti. Būtiskas būs arī valsts veiktās reformas izglītībā, medicīnā, valsts pārvaldē u.c., kas būs pamats gan nākotnes produktivitātes kāpumam, gan arī izdevumu ierobežošanas ilgtspējai.

Saskaņā ar Konverģences programmu 2010.gadā tiek plānots, ka vispārējās valdības budžeta finansiālais deficīts nepārsniegs 8,5% no IKP. Savukārt vidējā termiņā, virzoties uz mērķi – eiro ieviešanu, vispārējās valdības budžeta bilanci plānots samazināt 2011.gadā līdz 6,0% no IKP un 2012.gadā – līdz 2,9% no IKP. Konverģences programma tiek atjaunota katru gadu un ir būtisks dokuments, uz kā pamata Eiropas Komisija un citas dalībvalstis vērtē Latvijas ekonomisko un fiskālo attīstību.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību

 Turpmāk informācija par valstī esošo sporta bāzu adresēm, īpašniekiem, īpašuma formām un sporta bāzē esošajiem objektiem būs pieejama sporta bāzu reģistrā, kuru uzturēs un pārzinās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – to paredz 26.janvārī Ministru kabinetā (MK) apstiprinātais MK noteikumu projekts “Sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturs un aktualizēšanas kārtība”.

Sporta likums nosaka, ka informāciju par valstī esošajām sporta bāzēm apkopo sporta bāzu reģistrā. Saskaņā ar likumu “Par nacionālās sporta bāzes statusu” informācija par sporta bāzēm, kurām likumā noteiktajā kārtībā piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, tiek apkopota nacionālo sporta bāzu reģistrā, kas ir sporta bāzu reģistra daļa.

Šo likumu normas paredz deleģējumu MK pieņemt noteikumus, kas reglamentē sporta bāzu un nacionālo sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un tās aktualizēšanas kārtību.

Pašlaik informācija par sporta bāzēm tika apkopota bijušās Sporta pārvaldes datubāzē, ko pēc tās reorganizācijas IZM ir pārņēmusi, veicot datu migrāciju un aktualizāciju. Sporta bāzu reģistrā iekļautā informācija nodrošinās vienotu elektronisku sporta bāzu uzskaiti un informāciju par tām.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par kompensāciju apmēra palielināšanu skolēnu pārvadājumiem

 Ministru kabinets 26.janvārī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus noteikumos par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos, palielinot kompensāciju apmēru skolēnu pārvadājumiem.

Grozījumi noteikumos paredz, ka līdz 2011.gada 31.decembrim novada pašvaldībai no valsts budžeta piešķir līdzekļus, lai kompensētu izdevumus, kas radušies, sedzot tās administratīvajā teritorijā un blakus teritorijās dzīvojošo reorganizēto un likvidēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo braukšanas izdevumus, kas saistīti ar braucieniem mācību gada laikā no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ.

Ministrijas pakļautībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) kompensācijas apmēru katrai novada pašvaldībai aprēķina pēc īpašas formulas un kompensāciju piešķir 90 procentu apmērā no novada pašvaldības budžeta faktiskajiem izdevumiem šim mērķim.

Grozījumi noteikumos tāpat paredz palielināt izmaksas pārvadājumu kompensācijas aprēķināšanai uz vienu skolēnu dienā no 1,20 latiem uz 2,50 latiem, jo pašreizējā situācija pierāda, ka ne visas pašvaldības piesakās kompensācijas saņemšanai. Ja pašvaldības faktiskie izdevumi uz vienu skolēnu ir mazāki par maksimālo izmaksu lielumu dienā, tad, aprēķinot kompensāciju, ņem vērā faktisko izdevumu summu uz vienu skolēnu.

2009.gadā VRAA jau ir izmaksājusi 16,7 tūkstošu latu kompensācijas 38 novadu pašvaldībām: Zemgales reģionā – desmit novadu pašvaldībām, Kurzemes reģionā – piecām, Latgales reģionā – deviņām, Vidzemes reģionā – deviņām, Rīgas reģionā – piecām.

Grozījumi noteikumos, palielinot kompensāciju apmēru skolēnu pārvadājumiem, izstrādāti, pamatojoties uz 2009.gada oktobra un novembra kompensētajiem izdevumiem. Pašvaldības līdz savā administratīvajā teritorijā esošajai izglītības iestādei nogādā arī blakus novados dzīvojošos reorganizēto un likvidēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamos un pašvaldību faktiskie izdevumi uz vienu skolēnu dienā ir lielāki par iepriekš noteiktajiem 1,20 latiem dienā.

Izmaksu pieaugums saistīts ar skolēnu mēnešbiļešu cenu kāpumu un pašvaldībām sniegto pārvadājumu pakalpojumu izmaksu pieaugumu sakarā ar maršruta garuma izmaiņām vai reisu skaita izmaiņām.

Papildu grozījumi noteikumos paredz, ka no 2009.gada 29.maija reorganizēto un likvidēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem ir tiesības saņemt kompensāciju nevis 50 procentu apmērā, bet gan 100 procentu apmērā par braukšanas izdevumiem, kas saistīti ar braucieniem mācību gada laikā no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas viens no uzdevumiem ir finansiāli stiprināt pašvaldības un nodrošināt transporta pakalpojumus izglītības sistēmā. Izglītības sistēmas reformas un skolu tīkla optimizācijas rezultātā uz 2009.gada 1.septembri likvidēja 59 skolas un reorganizēja 68 skolas, pārveidojot tās par pirmsskolas izglītības iestādēm, saglabājot sākumskolas izglītību vai pievienojot citai novada teritorijā esošai skolai.

Katra pašvaldība ir izvērtējusi skolēnu pārvadājumu nodrošināšanas iespējas un izmaksas atbilstoši savam budžetam, sabiedriskā transporta pieejamībai, sabiedriskā transporta kustības intensitātei un citiem katrai pašvaldībai raksturīgajiem faktoriem.

Skolēnu pārvadājumus pašvaldībās veic, iegādājoties autobusus skolēnu pārvadājumiem, kompensējot biļešu iegādes izdevumus vai pērkot pārvadājumu pakalpojumu no pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem. Skolēnu pārvadājumu izdevumu kompensācija plānota tikai tām novadu pašvaldībām, kuru teritorijā likvidētas vai reorganizētas skolas, izņemot Rīgu un republikas nozīmes pilsētas.

RAPLM: Par izdevumu atlīdzināšanu gājēju celiņu ierīkošanai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

 Ministru kabinets 26.janvārī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto kārtību, kas nosaka zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķina kārtību gājēju celiņu ierīkošanai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā.

Zaudējumi tiks aprēķināti un atlīdzināti, pamatojoties uz zemes īpašnieka vai kopīpašnieku motivētu iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumus. Pašvaldība, izvērtējot iesniegumu, lemj par zaudējumu rašanos un vienojas par zaudējumu atlīdzības veidu un apmēru ar īpašnieku.

Ja vienošanos nevar panākt triju mēnešu laikā, pašvaldība lemj par zaudējumu atlīdzības veidu un apmēru. Īpašnieks lēmumu var pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā.

Zaudējumus neatlīdzina valsts vai pašvaldību institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām. Savukārt īpašniekam tiek atlīdzināti zaudējumi, kas saistīti ar lietošanas tiesību aprobežojumu un kas saistīti ar gājēju celiņa ierīkošanu un apsaimniekošanu.

Noteikumu projekts arī paredz, ka līdz 2012.gada 31.decembrim zaudējumu atlīdzību vietējās pašvaldības izmaksā atbilstoši pašvaldības budžetā paredzētajiem finanšu līdzekļiem, ņemot vērā pašreizējo finansiālo situāciju valstī.

Šobrīd tiesiskajā regulējumā nav noteiktas kārtības, kas noteiktu zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķināšanas kārtību. Patlaban par gājēju celiņu ierīkošanu, kas noteikti vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos, zemes īpašnieki nesaņem atlīdzību. Apgrūtināta ir arī jaunu gājēju celiņu ierīkošana.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par ceļu posmu nodošanu pašvaldību īpašumā

 Satiksmes ministrija bez atlīdzības nodos nekustamos īpašumus – Latvijas ceļu posmus – Salas, Skrundas, Ventspils, Pārgaujas, Grobiņas, Kandavas novada pašvaldības un Daugavpils pilsētas īpašumā.

To paredz vairāki 26.janvārī valdības sēdē atbalstītie Ministru kabineta rīkojuma projekti.

Pārņemot īpašumā autoceļa posmus, pašvaldībām būs nepieciešami mazāki izdevumi, lai novērotu autoceļu stāvokli un attiecīgi plānotu uzturēšanas pasākumus. Arī turpmāko attīstību būs iespējams organizēt efektīvāk un operatīvāk nekā valstij, jo minētie autoceļi atrodas to teritorijā.

Turpmāk pašvaldības pārvaldīs un uzturēs savu ceļu tīklu, kā arī centīsies rast iespējas konkrētiem autoceļu posmiem piešķirt lielāku finansējumu, ja tas ir nepieciešams.

Pašvaldība, pārņemot īpašumā autoceļa posmus, varēs izmantot īpašnieka tiesības pilsētas ielu uzturēšanā un būvniecības plānošanā, piesaistot tam nepieciešamo finansējumu, tai skaitā no valsts pamatbudžeta programmas “Valsts autoceļu fonds” apakšprogrammas “Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)”.

Lielākajā daļā ES valstu tiešā valsts pārvaldē ir ievērojami mazāks autoceļu tīkls nekā Latvijā, jo valstij pamatā jānodrošina galvenās satiksmes vajadzības, atstājot vietējās satiksmes nodrošināšanu pašvaldībām.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Civilprocesa likumā

 Ministru kabinets 26.janvārī akceptēja Tieslietu ministrijas (TM) speciālistu vadībā izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), ar kuriem plānots uzlabot un efektivizēt tādu lietu izskatīšanu, kas saistītas ar bērnu prettiesisku pārvietošanu, kā arī uzlabot šajās lietās pieņemto lēmumu izpildi Latvijā.

Pieņemot lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildu rakstā papildu jau paredzētajam tiesnesim būs turpmāk jānorāda arī ziņas par bērnu – vārds, uzvārds, personas kods un bērna atrašanās vieta. Šī informācija izpildu rakstā nepieciešama, jo tiesu izpildītājam izpildu dokuments par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, jāpieņem izpildei tikai tad, ja bērna atrašanās vieta būs tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās.

Ar grozījumiem plānots ieviest arī jaunu piespiedu izpildes līdzekli – bērna nogādāšana atpakaļ uz ārvalsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Vienlaikus Civilprocesa likumā tiks iekļauts regulējums par šā piespiedu līdzekļa izpildes izdevumiem un to segšanas kārtību.

Saskaņā ar grozījumu projektu tieši persona, kas pieprasa bērna atgriešanos, iesniedzot tiesas lēmumu izpildei, samaksās valsts nodevu un iemaksās tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas summu izpildes izdevumu segšanai. Vēlāk ar nolēmuma izpildi saistītos izdevumus tiesu izpildītājs piedzīs no atbildētāja šajā lietā.

Būtiski tiks grozīta līdzšinējā CPL paredzētā kārtība, kādā varēs pārsūdzēt tiesas lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā no ārvalstīm. Līdz šim lēmums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij bija izpildāms nekavējoties un par tiesas lēmumu varēja iesniegt blakussūdzību. Taču prakse liecina, ka šī kārtība rada problēmas, jo var rasties situācijas, kad TM pārsūtīs lēmumu un ārvalsts kompetentā iestāde jau uzsāks lemt par to, atgriezt vai neatgriezt bērnu Latvijā, taču vēlāk pārsūdzības instancē Latvijā, izskatot blakussūdzību, tiks nolemts, ka pieprasījums ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā nav jāiesniedz, jo nav konstatēta bērna prettiesiska aizvešana vai aizturēšana.

Līdz ar to būs noteikts, ka par tiesas lēmumu par pieprasījuma par bērna atgriešanos Latvijā iesniegšanu ārvalstij varēs iesniegt blakussūdzību desmit dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas, un pirmās instances tiesas lēmums stāsies likumīgā spēkā pēc tam, kad būs beidzies pārsūdzēšanas termiņš.

Līdzīgi grozīta arī līdzšinējā CPL paredzētā kārtība par pieteikuma par bērna atgriešanos ārvalstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izskatīšanu un pārsūdzību. Līdz šim CPL tika paredzēts, ka blakussūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Ja lēmums ir nekavējoties izpildāms un ja par to iesniedz blakussūdzību, lēmumu turpina izpildīt, un var būt situācijas, kad izpilde jau būs pabeigta, bet vēlāk pārsūdzībā nolems, ka bērnam nav jāatgriežas ārvalstī, tas savukārt nozīmē, ka bērns tiks pārvadāts no vienas valsts uz otru, kas neatbilst bērna labākajām interesēm. Tādēļ tiks novērsti trūkumi šobrīd spēkā esošajā regulējumā, kas praksē radīja ievērojamas grūtības un neskaidrības.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ grozījumi CPL paredz, ka par tiesas lēmumu var iesniegt blakussūdzību 10 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas un to, ka pirmās instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies tā pārsūdzēšanas termiņš, izslēdzot, ka lēmums ir izpildāms nekavējoties. Lai ievērotu šīm lietu kategorijām noteiktos īsos izskatīšanas termiņus, līdz ar grozījumiem CPL katrai instancei tiks noteikts termiņš lietas izskatīšanai ne ilgāks par 15 dienām pēc lietas ierosināšanas katrā no instancēm, atstājot 10 dienas pārsūdzībai un izslēdzot, ka lēmums ir izpildāms nekavējoties.

Lai ar grozījumiem CPL ieviestu līdz šim Latvijā nebijušu mehānismu attiecībā uz lēmumu par bērna atgriešanos ārvalstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildi, tiks precizēti arī tiesas pienākumi, taisot šādu lēmumu.

Proti, taisot lēmumu par bērna atgriešanos ārvalstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesai lēmumā būs jānorāda termiņš lēmuma labprātīgai izpildei un, ja iespējams, lēmuma labprātīgas izpildes kārtība. Savukārt lēmuma labprātīgas izpildes kārtību, ja iespējams, tiesai palīdzēs noteikt lietas izskatīšanas gaitā noskaidrotais lietas dalībnieku viedoklis. Termiņš labprātīgai izpildei tiesai būs jānosaka ne ilgāks par 30 dienām no dienas, kas lēmums stājies spēkā. Vienlaikus tiesai lēmumā atbildētājs būs jābrīdina, ka gadījumā, ja lēmums netiek izpildīts labprātīgi, tiks piemērots naudas sods un tiks veikta piespiedu izpilde saskaņā ar šajā likumā paredzēto regulējumu, kā arī var tikt izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu. Jaunais regulējums ieviests, lai sekmētu lēmumu labprātīgu izpildi.

CPL paredzēts veikt arī citas izmaiņas, piemēram, tiks noteikts, ka tiesas dokumentus ar elektroniskā pasta sūtījumu piegādās, ja lietas dalībnieks būs paziņojis, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu, paredzēti arī grozījumi prasības nodrošināšanas institūtā, kā arī tiesiskajā regulējumā, kas saistīts ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu un ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, CPL paredzēti arī grozījumi saistībā ar lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmumu pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās, kuras izmantojot iespējama vienkāršota un efektīva parādu piedziņa ES dalībvalstīs, paredzētajos gadījumos.

Likuma grozījumi jāapstiprina Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par jaunām prasībām laboratoriju darba kvalitātei un laboratoriju inspicēšanai

 26.janvārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumos Nr.398 “Prasības laboratoriju darba kvalitātei un laboratoriju inspicēšanai””.

Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā turpmāk tiks sniegts ziņojums Eiropas Komisijai par labas laboratorijas prakses īstenošanu Latvijā, kā arī veikti atsevišķi redakcionāli precizējumi, lai precīzāk pārņemtu iepriekšminēto direktīvu prasības.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai pilnībā pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/9/EK par labas laboratorijas prakses pārbaudi un apstiprināšanu un Direktīvas 2004/10/EK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu prasības.

VidM: Par bateriju un akumulatoru apsaimniekošanas kārtību

 26.janvārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra noteikumos Nr.789 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība””.

Normatīvā akta projektā ir noteiktas prasības attiecīgajā kalendārajā gadā tirgū laisto bateriju un akumulatoru svara aprēķināšanai, paredzot iespēju izmantot arī statistiski pamatotu novērtējumu.

Tāpat normatīvā akta projektā ir precizētas prasības tirgū laisto bateriju un akumulatoru, kā arī bateriju un akumulatoru atkritumu savākto un pārstrādāto apjomu uzskaitei.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā

 Valdība 26.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumos Nr.585 “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā plānojama iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku, kā arī pārtikas izsniegšanas un izsniegšanas kontroles kārtību valsts apdraudējuma gadījumā.

Lai atvieglotu iepirkuma priekšmeta definēšanu, noteikumu pielikumā ir norādītas pārtikas produktu vienas dienas uztura normas un nepieciešamais kaloriju daudzums minētajiem produktiem uz 100 gramiem. Tāpat noteikumos, pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ir precizētas pašvaldību administratīvās teritorijas.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par pievienošanos konvencijai par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību

 Valdība 26.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu “Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību”.

Konvencijas mērķis ir nodrošināt mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību.

Konvencija nosaka pienākumus un tiesības personām, kas ir iesaistītas mājas (istabas) dzīvnieku labturības nodrošināšanā, kā arī nosaka vispārējās prasības mājas (istabas) dzīvnieku labturības nodrošināšanā un īpašās papildu labturības prasības dažām dzīvnieku sugām (suņiem, kaķiem).

Tā kā līdz šim gandrīz visas normas, kas noteiktas Konvencijā, jau ir ietvertas Dzīvnieku aizsardzības likumā, tad nekādas papildu saistības valstij netiek izvirzītas.

Likumprojekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa