Tiekoties ar Novadu pašvaldību apvienības valdes locekļiem

 28.janvārī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Novadu pašvaldību apvienības valdes locekļiem, lai pārrunātu aktuālākos pašvaldības interesējošos jautājumus. Ministru prezidents pateicās valdes locekļiem par iniciatīvu veidot šādu dialogu ar novadu pašvaldībām un ierosināja to plānot kā regulāru pasākumu, ko atbalstīja arī tikšanās dalībnieki.

Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs sarunas gaitā pieteica tēmu par pašvaldību finanšu patstāvību un stabilitāti, kā arī par pašvaldību pasūtījumiem un uzņēmējdarbības veicināšanu. A.Lielmežs uzsvēra, ka pašvaldībām pienāktos piešķirt atbildīgāku lomu ekonomikas stimulēšanas pasākumos, dodot lielākas iespējas arī līdzdarboties pasūtījumos, kas saistīti ar publiskās infrastruktūras projektiem. Mālpils novada domes priekšsēdētājs ierosināja arī jautājumu par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izpildi janvārī. Ministru prezidents apliecināja, ka resursi neiekasētās IIN daļas kompensācijai pašvaldībām budžetā ir paredzēti, vienlaikus uzsverot, ka kopumā nodokļu iekasēšana pildās saskaņā ar plānoto, līdz ar to var paredzēt savstarpēju nodokļu ieņēmumu kompensēšanos.

Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga informēja par publiskā iepirkuma šķēršļiem ES fondu apguvē, uzsverot, ka pašvaldībām būtu jādod lielāka iespēja projektu novērtējumā izteikt savu viedokli, jo pasūtītājs ir tas, kurš uzņemas atbildību arī pār projektu riskiem. N.Kleinberga atzina, ka iepirkumu uzraudzības smagnējo procedūru un konkursu nosacījumu dēļ šobrīd neskaitāmi konkursi pašvaldībās nav pabeigti un tādēļ netiek apgūti arī naudas resursi. V.Dombrovskis atzina, ka šī problēma viņam ir zināma, un solīja jau tuvākajā laikā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) šos jautājumus risināt.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs aktualizēja jautājumu par komunālajiem pakalpojumiem, parādiem un ierosinājumiem problēmas risināšanai, lai PVN varētu maksāt pēc komunālo maksājumu iekasēšanas, nevis uzreiz pēc rēķina izrakstīšanas. J.Šulcs rosināja valdību piedāvāt pašvaldībām īstermiņa kredītus, parāda cedēšanas iespējas un citus mehānismus, kas dotu iespēju pašvaldībām palīdzēt saviem siltumenerģijas uzņēmumiem, kuru klientu (iedzīvotāju) parādi pieaug. Valdības vadītājs apliecināja, ka pieci miljoni latu pašvaldību aizņēmumam apkures sezonas nodrošināšanai ir budžetā paredzēti, vienlaikus aicinot pašvaldības vērsties arī pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar lūgumu pagarināt nodokļu nomaksas termiņus, ja ir radušās finanšu problēmas. V.Dombrovskis uzsvēra, ka VID šādus pagarinājumus neatsaka.

Kokneses novada domes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis vērsās pie valdības vadītāja ar aicinājumu valstij turpināt finansēt aizsāktos un nepabeigtos pašvaldību objektus, kuri tika finansēti no valsts investīciju programmas, kā arī ierosināja neatteikties no infrastruktūras sakārtošanas projektiem un ceļu dotācijām nākamajos budžeta gados, jo šā gada budžetā pieejamais finansējums ceļu fondam ir niecīgs, bet pašvaldības atbildība par ceļu tīrīšanu saglabājas pilnā apmērā.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs aicināja valdību paātrināt daudzdzīvokļu māju un publisko ēku siltināšanas programmu, ļaujot iesaistīties šajos projektos arī pašvaldībām. Ministru prezidents pauda atbalstu šādai idejai un aicināja ekonomikas ministru Arti Kamparu, kurš arī piedalījās sarunās, ņemt vērā šo ierosinājumu un iespējami drīz novērst šo šķērsli mājokļu siltināšanas programmas realizēšanai. Ekonomikas ministrs arī norādīja, ka kopumā šī programma darbojas veiksmīgi, jo ir saņemti pieteikumi pa 10 miljoniem latu, no kuriem puse projektu jau darbojas.

Pašvaldību īpašumu reģistrācijas problemātiku zemesgrāmatā izklāstīja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. Bet Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters informēja par polderu sūkņu staciju finansēšanas sistēmas maiņas riskiem, kā arī uzrunāja tēmu par kredītņēmēju aizsardzību un Dzīvesvietas deklarēšanas likuma pārkāpumu novēršanu. V.Dombrovskis apliecināja, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem ir panākta vienošanās par kredītņēmēju aizsardzības programmai nepieciešamā finansējuma (ap 32 miljoniem latu) piešķiršanu no starptautiskā aizdevuma programmas daļas finanšu sistēmas stabilizācijai, kas ļaus šo programmu uzsākt jau visdrīzākajā laikā, sagaidot komercbanku brīvprātīgu iesaistīšanos tajā. Vienlaikus valdības vadītājs pateicās par citām pieteiktajām problēmu tēmām pašvaldībās, solot tās risināt un sniegt atbildi pašvaldību vadītājiem par katru no tām.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre