Kultūras ministrija: Par Nacionālās bibliotēkas būvniecības stratēģiju

27.janvārī finanšu ministra Einara Repšes vadībā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas uzraudzības padomes sēde. Kultūras ministrija (KM) padomi iepazīstināja ar iesniegtajiem priekšlikumiem projekta īstenošanas turpmākajai stratēģijai, piedāvājot divus variantus ar atšķirīgiem būvdarbu pabeigšanas termiņiem – 2012.gada novembris un 2014.gada 1.ceturksnis.

Padome uzklausīja sniegto informāciju, uzdodot KM izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdībā detalizētus scenārijus abu priekšlikumu īstenošanai. Galalēmumu par LNB ēkas būvdarbu pabeigšanas termiņiem un stratēģiju pieņems valdība.

Sēdē pirmo reizi apspriešanai tika piedāvāti kompleksi LNB projekta īstenošanas risinājumu varianti, kas ietver visus projekta posmus līdz LNB darbības uzsākšanai jaunajā ēkā.

Pirmais jeb ekonomiskais scenārijs paredz projektu īstenot līdz 2012.gada 18.novembrim, nodrošinot ievērojamu projekta īstenošanas kopējo izmaksu ekonomiju. Īstenojot šo variantu, tiek maksimāli izmantota šābrīža situācija būvniecības tirgū, kad izmaksas darbaspēkam, materiāliem un mehānismiem turpina samazināties. Tādējādi šis ir vērtējams kā valstij un nodokļu maksātājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākais variants, kas nodrošina projekta realizāciju LNB projekta īstenošanas likumā noteiktajos termiņos.

Padomei tika arī norādīts, ka ekonomiskā scenārija īstenošana dod iespēju LNB ēkas darbību sākt 2013.gada 4.ceturksnī, nodrošinot Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014.gadā un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā pienācīgu pārstāvniecību.

Otrais jeb ilgstošās realizācijas scenārijs analizē variantu, ja LNB ēkas būvniecības termiņš tiktu pagarināts līdz 2014.gada pirmajam ceturksnim. Termiņa paildzināšana vienlaikus arī sadārdzinātu LNB projekta īstenošanu pat līdz 17,3 miljoniem latu, neskaitot nākotnes inflācijas riskus. Šādā gadījumā tiktu samazināta šobrīd būvizmaksu indeksācijas (deflācijas) rezultātā radusies labvēlīgā ietekme uz līguma cenu, tādējādi tas vērtējams kā valstij un nodokļu maksātājiem ekonomiski neizdevīgs risinājums. Turklāt būtu jāizdara grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā, pagarinot likumā noteikto LNB projekta īstenošanas termiņu, un LNB ēkas darbība labākajā gadījumā tiktu sākta tikai 2014.gada 4.ceturksnī, līdz ar to nebūs pilnvērtīgi nodrošināta Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014.gadā pārstāvniecība.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste