• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Piedaloties Pasaules ekonomikas foruma Davosā paneļdiskusijā "Pārdomājot eirozonu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.01.2010., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/204435

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sveicot skolēnus un skolotājus Draudzīgā aicinājuma dienā

Vēl šajā numurā

30.01.2010., Nr. 17

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Piedaloties Pasaules ekonomikas foruma Davosā paneļdiskusijā “Pārdomājot eirozonu”

Diskusijas laikā (no labās): Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero
Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien, 28.janvārī, piedalījās vienā no galvenajām Davosā notiekošajām Pasaules ekonomikas foruma paneļdiskusijām “Pārdomājot eirozonu” (Rethinking the Eurozone), kurā uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai, izpildot Māstrihtas kritērijus. “Eiro ieviešana ir Latvijas ekonomiskās atveseļošanās programmas galamērķis. Mums ir svarīgi ievērot visus Māstrihtas kritērijus, neprasot atlaides pievienošanās procesā, lai Latvijas tautsaimniecība būtu veidota uz ilgtspējīgiem un stabiliem pamatiem.” Latvija cer pievienoties eirozonai 2014.gadā, izpildot visus kritērijus un panākot ekonomikas restrukturizāciju un pilnīgu atveseļošanu.

Runājot par eiro ieviešanas pagātnes mācībām, V.Zatlers norādīja, ka mūsu valsts pieļāva kļūdu neizpildot vienu kritēriju – inflācijas samazināšanu, lai pievienotos eirozonai 2008.gadā, uzsverot: “lai arī mēs neieviesām eiro, mēs ieguvām pieredzi”. Atbildot uz diskusijas vadītāja jautājumu, vai nebūtu jāmaina Māstrihtas kritēriji, viņš atzīmēja, ka “vienmēr pastāv kārdinājums samazināt kritērijus. Šobrīd lielākā daļa no eirozonas valstīm tiem nekvalificējas, bet mūsu interesēs ir ne tikai Eiropas vienotās valūtas ieviešana, bet arī fiskālā stabilitāte”.

Diskusijā Valsts prezidents piedalījās kopā ar Eiropas Centrālās bankas prezidentu Žanu Klodu Trišē, Spānijas premjerministru Hosē Luisu Rodrigesu Sapatero, Grieķijas premjerministru un ārlietu ministru Georgu Papandreu. Tās galvenā tēma bija straujais Eiropas Savienības dalībvalstu budžeta deficīta pieaugums 2010.gadā, kā arī ES spēja sabalansēt savus publiskos tēriņus un vienlaikus saglabāt ekonomiskās atveseļošanās kursu. Diskusiju vadīja Chatham House direktors Robins Niblets.

Turpinoties Valsts prezidenta dalībai Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Valdis Zatlers vakar, 29.janvārī, kopā ar Deividu Keniju, ASV uzņēmuma VivaKi vadošo partneri, un Maiklu Jusīmu, Pensilvānijas Universitātes Vārtonas skolas Līderības un izmaiņu vadības centra direktoru, kā diskusijas līderi piedalījās seminārā “Pagātnes mācības, lai pārveidotu nākotnes vērtības” (Lessons from the Past to Redesign Future Values). Tā mērķis bija pārrunāt, kādas varētu būt jaunās vērtības un mērķi, lai īstenotu galvenos uzdevumus, piemēram, nabadzības samazināšanu, ilgtspējīgas ekonomikas attīstību, cilvēka drošību u.c. Seminārā liels uzsvars tika likts uz biznesa ētiku, īpaši atzīmējot nepieciešamību banku nozarei darboties vairāk saskaņā ar sabiedrības interesēm.

Runājot par vērtībām, Valsts prezidents norādīja, ka, pārveidojot vērtības, ir jāmācās no pagātnes kļūdām, bet ir jāizvairās no radikālām vērtību sistēmas izmaiņām. Pievēršoties tolerancei sabiedrībā, viņš atzīmēja, ka tas ir pamats, bet ar to vien nepietiek, lai veidotu izpratni starp dažādām kultūrām, jo izpratnei ir jāseko cieņai, kā arī spējai priecāties par kultūras dažādību un atšķirībām sabiedrībā.

Diskusijas laikā Valsts prezidents atzīmēja, ka pašlaik ekonomikas procesu rezultātā būtiski mainās sabiedrības vērtību uztvere. Latvijas sabiedrībā arvien nozīmīgāku lomu ieņem ģimenes vērtības iepretim patēriņam un mantiskam ārišķīgumam. Pie tam šīs pārmaiņas nevaram izskaidrot tikai ar pašreizējām finansiālajām iespējām, jo cilvēki daudz biežāk apmeklē kultūras pasākumus. Tādēļ ir tieši laikā, ka Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā piedāvās plašu kultūras programmu. Tam ir īpaši simboliska nozīme, jo tobrīd Latvijas ekonomika sāks atkopties, mūsu valstij būs nozīmīgi ne vien parādīt Latvijas kultūras īpašo vietu Eiropā, bet arī pašai Latvijas sabiedrībai apzināties, ka, atgriežoties augstākam labklājības līmenim, mēs kā sabiedrība daudz vairāk varēsim gūt, saglabājot šīs vērtību pārbīdes tendences un neatgriežoties pie patērētāju sabiedrības modeļa.

Vakarā Valsts prezidents piedalījās diskusijā “Eiropas loma uz globālās skatuves” (Europe’s Role on the Global Stage), kur kopā ar Benitu Ferrero-Valdneri, ES komisāri tirdzniecības jautājumos, Ketrinu Mārgaretu Eštoni, ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Stīvenu Vanackeru, Beļģijas premjerministra vietnieku un ārlietu un institucionālo reformu ministru, Radoslavu Tomašu Sikorski, Polijas ārlietu ministru, un Elvīru Nabiuļinu, Krievijas ekonomiskās attīstības ministri, izvērtēja, kā Eiropa var stiprināt līdera pozīciju dažādos globālajos jautājumos, piemēram, klimata izmaiņas, starptautiskā drošība un starptautiskā tirdzniecība. Valsts prezidents diskusijā runāja par 2010.gada īpašo nozīmi Eiropas lomas nostiprināšanā, jo tieši šogad, kad stājies spēkā Lisabonas līgums, Eiropai ir iespēja apliecināt sevi starptautiskajā politikā gan ar efektīvākiem ārlietu instrumentiem, gan arī lielāku iekšējo vienotību. Taču, lai šos mērķus varētu īstenot, Eiropai Lisabonas līguma dotās iespējas šā gada laikā ir jāievieš dzīvē. Tāpat Valsts prezidents atzīmēja Latvijas pienesumu Eiropas Savienības Austrumu partnerības politikas īstenošanā, kā arī dalījās viedoklī par Eiropas Savienības paplašināšanās politiku.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!