Par ES prezidentūru prioritātēm

Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputāti 27.janvārī tikās ar Beļģijas, Ungārijas un Zviedrijas vēstniekiem, kā arī Spānijas vēstniecības pilnvaroto lietvedi, lai pārrunātu šo valstu prioritātes Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūru vadīšanas laikā.

Deputāti iepazinās ar aizvadītās Zviedrijas prezidentūras rezultātiem, kā arī diskutēja par tā dēvēto ES prezidentūru trio – Spānijas, Beļģijas un Ungārijas – prioritātēm. Trīs dalībvalstu prezidentūra ES Padomē 18 mēnešu periodā, kas nodrošina ES Padomes darba un ES dienaskārtības pēctecību, oficiāli tika izveidota ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle atzīmēja, ka šīsdienas sēdē piedzīvots vēsturisks brīdis – pirmoreiz Saeimā ar savas prezidentūras prioritātēm vienlaikus iepazīstināja trīs dalībvalstu vēstniecību pārstāvji. V.Paegle pateicās Zviedrijai par sniegto atbalstu Latvijai un uzsvēra, ka Zviedrijas prezidentūra ir paveikusi nozīmīgu darbu, cīnoties ar ekonomiskās krīzes sekām un sekmējot Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Tikpat būtiski izaicinājumi stāv priekšā Spānijai, kas ir ES prezidējošā valsts šā gada pirmajā pusgadā, piebilda V.Paegle.

V.Paegle norādīja, ka Spānijas prezidentūras galvenie izaicinājumi būs uzlabot ES spēju runāt vienā balsī, pilnveidot un apstiprināt jauno ES stratēģiju “ES 2020”, kā arī “iedarbināt” jauno ES pamatlīgumu.

Spānijas vēstniecības pārstāvis Bernardo Lopess Lopess-Rioss deputātus informēja, ka arī Spānijas prezidentūras galvenās prioritātes būs ekonomikas atveseļošana, Eiropas sociālās programmas konsolidācija un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, kā arī cilvēktiesību aizsardzības un nabadzības iznīdēšana un Lisabonas līguma efektīva īstenošana.

Beļģijas Karalistes vēstnieks Leopolds Merkss skaidroja, ka aizvadītā gada decembrī apstiprinātā ES prezidentūru trio programma neparedz konkrētas prioritātes prezidentūru laikā, tomēr jau patlaban var prognozēt, ka Beļģijas uzmanības lokā būs jaunā ES stratēģija “ES 2020”, klimata pārmaiņas, nabadzības apkarošana un jaunais ES budžets.

Deputāti komisiju sēdē norādīja, ka prezidentūru programmās maz domāts par lauksaimniecības reformām, kas izlīdzinātu ES maksājumus jauno un veco dalībvalstu zemniekiem. V.Paegle vēstniekus aicināja šo jautājumu pārrunāt ar savu valstu valdībām. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra: lai gan jau Francijas prezidentūra uzsvēra lauksaimniecības politikas reformu nozīmi, joprojām nav panāktas būtiskas izmaiņas. “Laiks iet ātri, un mūsu pienākums ir atgādināt par šo jautājumu,” pauda A.Bērziņš.

Ungārijas vēstnieks Ištvāns Mohāčs atzina, ka atbalsts jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm bijis nepietiekams un ka Ungārijas prezidentūras laikā, kas sāksies 2011.gada 1.janvārī, šis būs viens no prioritārajiem jautājumiem.

Saeimas preses dienests