Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 21. janvāra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.Buzajevs (PCTVL frakcija):

Šodien bija ļoti sarežģīta un ilga Saeimas sēde. Tā dalījās uz trim daļām.

Pirmās divas daļas bija veltītas mūsu attiecībām ar starptautiskajiem kreditoriem. Diemžēl Saeima ir atbalstījusi vissliktāko variantu – dot valdībai pilnīgu rīcības brīvību sarunām ar šiem kreditoriem. Praktiski Saeima strādāja kā kserokss, jo, ko Repše uzrakstīja kā savu uzdevumu, to viņš atpakaļ arī saņēma, un šobrīd iznāk tā, ka Saeimas deputāti ir ķīlnieki saistībā ar visām šīm problēmām. Un kādas būs konkrēto sarunu sekas? Teiksim, pensijas vecuma palielināšana vai nodokļu paaugstināšana... Tie paši ministri no Saeimas tribīnes mums teiks: “Jūs paši balsojāt par visu to! Neko nevar darīt, jo sarunas jau ir pabeigtas un naudas ir saņemtas, un tā tālāk.”

Diemžēl arī opozīcija atbalstīja šo valdības priekšlikumu – gan “Saskaņas Centrs” (uz pusēm), gan arī LPP/LC. Attiecīgi bija slēptas sarunas starp valdību un opozīciju, un rezultātu jūs redzējāt. Uz šo izteikumu par slēptajām sarunām atsaucas deputāts Kastēns! Un redzēsiet vēl tālāk.

Otrais ļoti svarīgais jautājums bija Satversmes tiesas sprieduma izpildīšana attiecībā uz ieturējumiem no pensijām. Saeima divos lasījumos uzreiz pieņēma likumprojektu paketi, kas nodrošina, ka no februāra sākuma ieturējumu vairs nebūs un aprīlī kopā ar pensiju izmaksās visus iepriekšējos ieturējumus. Diemžēl likumprojektā ir būtiskas kļūdas: nav ņemta vērā situācija, ka pensionāriem ienākums vienā mēnesī paaugstināsies un sakarā ar to viņi var zaudēt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu. PCTVL frakcijas priekšlikums, kas tika iesniegts, lai novērstu šo problēmu, diemžēl tika noraidīts. Bet mēs cīnīsimies tālāk; diskusija vēl nav slēgta, jo visas šīs problēmas parādīsies tikai aprīlī, maijā un jūnijā – trīs mēnešu laikā. Mēs esam gatavi meklēt atbalstu valdībā, Labklājības ministrijā, jo diemžēl neatradām atbalstu Saeimā.

Un kā pēdējais jāmin sarežģīts likumprojekts, kas paredz naudas sodu divkāršu palielināšanu sliktiem cilvēkiem – šoferiem, kuri aizturēti reibuma stāvoklī. Bet, cienījamās dāmas un godātie kungi, šie sodi palielināti divas reizes, kad algas valstī pēdējo gadu laikā pazeminājušās par 20 procentiem un šis process vēl nav beidzies! Frakcija neatbalstīja šo likumprojektu, bet diemžēl Saeimas vairākums to atbalstīja.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Šodien pats iepriecinošākais notikums noteikti ir lielā vienprātībā pieņemtie likuma grozījumi, tātad likums, kas ļauj atdot atpakaļ ieturētās pensijas. No februāra vecuma pensionāri saņems simts procentu pensiju neatkarīgi no tā, vai viņi strādā vai nestrādā; aprīlī viņiem tiks atmaksāti ieturējumi – desmit procenti vienā gadījumā un septiņdesmit procenti otrā gadījumā. Protams, tas ir noticis tāpēc, ka Satversmes tiesa ir pateikusi Saeimai priekšā to, ko daļa deputātu saprata jau arī toreiz, – ka gluži tādā veidā visu to darīt nevar pat tad, ja tā budžeta kurpe ir stipri caura, un pat tad, ja ļoti spiež. Tā ka tā summa ir jādod atpakaļ. Labi, ka tas izdevās vienkārši.

Pēc garākām debatēm tika dots pilnvarojums valdībai turpināt aizdevumu saņemšanu no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un citiem aizdevējiem. Tas notika pašā vienkāršākajā formā – formā, par kādu varēja vienoties Saeima, par kādu varēja vienoties valdība un koalīcija. Šobrīd jau grūti moralizēt – pareizi vai nepareizi. Šeit tiek turpināts tas, kas tika sākts pagājušajā gadā un jau aizpagājušā gada beigās. Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, ka mēs citādā veidā finansēt savu budžeta deficītu un risināt citas budžeta problēmas nevaram, kā jau visi saprot. Tautsaimniecības attīstībai šis aizņēmums nav paredzēts, jo aizdevēji to tā nav ļāvuši. Līdz ar to šobrīd būtiskākie jautājumi ir par to, lai savlaicīgi iesaistītu sociālos partnerus, darba devējus un darba ņēmējus, diskusijās par 2011.gada budžetu vai vismaz par būtiskām izmaiņām šajā gadā. Jāatceras, ka nodokļu likmes celšana ne vienmēr veicina uzņēmējdarbību, un, lai gan tas ir saprotami no budžeta ieņēmumu daļas lāpīšanas viedokļa, ne vienmēr tas ir racionāli. Par to ir pietiekami daudz diskutēts, bet jāpiekrīt arī tam, ka valdības un varbūt arī Saeimas pārstāvji tajā nav pietiekami ieklausījušies. Arī mēs šeit gribam dot savu ieguldījumu, lai nebūtu tā, ka nākamajai Saeimai vai nākamajām valdībām nākamā budžeta konsolidācija, kas, jāsaka, turpmākajos divos gados ir paredzama praktiski tikpat liela kā divos aizvadītajos gados, nebūtu jāveic tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina, bet būtu arī kaut kāds ieņēmumu pieaugums, kuru radītu nevis nodokļu likmju celšana (tas bieži vien ir iluzori), bet gan uzņēmējdarbības kaut kāda, kaut vai pieticīga, atdzīvināšana, atdzīvošanās.

Mūsu apvienības priekšsēdētājs ir atjaunojis sociāli ekonomiskās darba grupas darbību mūsu partijā. Es domāju, ka mēs tuvākajā laikā dosim savu ieguldījumu arī šajās idejās, jo, lai nodokļu politika būtu pietiekami līdzsvarota, ar mazāku spiedienu uz nodokļiem, kuri ir uz darbu, bet ar lielāku spiedienu uz nekustamo īpašumu, jāmeklē arī citi veidi, kādos varētu šo ekonomiskā strupceļa situāciju, kāda pašlaik mums ir un ir ļoti problemātiska, tomēr pārvarēt un pamazām virzīties uz kaut ko gaišāku.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien Saeima atbalstīja valdības sagatavoto lēmuma projektu par pilnvarojumu Ministru kabinetam vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem. Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti balsojumā nepiedalījās. Valdības sagatavotais un ar “Saskaņas Centra” palīdzību pilnveidotais pilnvarojuma variants paredz, ka Saeima, lai valsts turpinātu saņemt starptautiskā aizņēmuma programmas līdzekļus (mērķis –mazināt finansiālās un ekonomiskas krīzes radītās sekas), uzdod Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem.

Aizņemoties valdībai jāievēro nosacījumi, ka starptautiskā aizņēmuma programmas kopējā summa nedrīkst pārsniegt septiņarpus miljardus eiro un aizņēmums izmantojams valsts budžeta deficīta finansēšanai, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, valsts parāda refinansēšanai un valsts budžeta aizdevumiem.

Vēlos atgādināt, ka jau 2008.gada beigās Saeimā pārstāvētie politiskie spēki noslēdza tā saukto Adventes vienošanos, kas paredzēja, ka starptautisku finanšu institūciju aizdevumu izmantošanai ir jāizstrādā skaidri un objektīvi noteikumi, kā arī nepieciešamie likumdošanas akti. Taču visu šo laiku valdības ir to apzināti vilcinājušas un jautājumus, kas skar katram Latvijas iedzīvotājam svarīgo vienošanos par aizņēmumu, apspriedušas tikai valdību un koalīcijas partiju līmenī, turklāt piešķīrušas šiem jautājumiem slepenības statusu. Valdības drīzāk ir meklējušas attaisnojumu savām darbībām, rīkodamās bez Saeimas uzdevuma un atbalsta un pat apliecinādamas Eiropas Komisijai, ka ir iegūti visi aizdevuma saņemšanai nepieciešamie saskaņojumi un pilnvarojumi un līgums nepārkāpj nevienu nacionālo tiesību normu.

Vēl pagājušā gada vasarā tika parakstītas papildu vienošanās ar aizdevējiem – un atkal tikai Ministru kabineta līmenī. Tikai 2009.gadā, apspriežot Saeimas ziņojumu par aizdevēju piešķirtā finansējuma saņemtās daļas izlietojumu un atlikušās daļas izmantošanas nosacījumiem, tapa skaidrs, ka publiskotie vienošanās teksti neatbilst faktiskajam vienošanās saturam. Tātad Ministru kabinets uzdrošinājās ne tikai pārņemt Saeimas kompetenci un bez attiecīga uzdevuma un konkrēta Saeimas mandāta lemt par valstij un sabiedrībai tik svarīgu jautājumu, bet pat maldināt deputātus un nenodot viņu rīcībā visus dokumentus, kuros ietverti visi aizdevumu nosacījumi un politiskie apsolījumi. Tagad Satversmes tiesa ir devusi minētā jautājuma vērtējumu, jo neviens deputāts nevar balsot par lietām, kuras nezina, mētāties ar vēlētāju uzticību. Un Latvijas vārdā lemt par vairāku miljardu lielu aizņēmumu ir tiesīga tikai un vienīgi Saeima, kas nevis ar aizvērtām acīm varētu piešķirt Ministru kabinetam neierobežotas pilnvaras, bet gan dotu izpildvarai konkrētus uzdevumus un pieprasītu konkrētu rīcību, lai Latvijā tiktu stabilizēta ekonomiskā situācija.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija):

Jāteic, ka šodienas sēde bija veltīta daudziem ļoti svarīgiem jautājumiem un, mūsuprāt, ir arī daudzi politiski panākumi.

Daudz laika tika veltīts debatēm par dažādiem dokumentiem – par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus. Jāsaka, ka Tautas partijas frakcija ļoti pozitīvi vērtē to faktu, ka beidzot parlamentā bija pilnvērtīgas debates par parlamenta lomu (un es gribu izteikt atzinību visiem, kas saprata, ka līdz šim parlamenta loma nav pienācīgi novērtēta un nav pienācīgi izprasta, un ka izpratne šobrīd ir pilnveidojusies), tāpat arī to, ka notika arī gana plašas debates par finanšu ministra ziņojumu.

Tāpat kā politisku panākumu vēlos atzīmēt to, ka premjera partijas vadītāja beidzot ir atzinusi iepriekš pieļautās kļūdas un ir publiski atvainojusies Latvijas tautai. Tas ļauj cerēt uz apdomīgāku, izsvērtāku politiku nākotnē; uz to savus sadarbības partnerus mēs esam mudinājuši nemitīgi.

Tautas partija piedāvāja atšķirīgu risinājumu, un, lai gan mūsu piedāvātais likumprojekts deva iespēju ļoti pilnīgi regulēt tās pilnvaras, kas tiktu dotas Ministru kabinetam, mūsu risinājums diemžēl netika pieņemts. Taču visumā pieņemtie lēmumi ir solis pareizā virzienā, nodrošinot Satversmes tiesas sprieduma izpildi un iepriekš negodīgā veidā samazināto pensiju atmaksāšanu tuvākajā laikā? Un tāpēc es vēlos īpaši uzteikt, ka Tautas partijas frakcijas deputātes Aijas Barčas vadībā izstrādātie trīs likumprojekti, kas šodien tika pieņemti jau galīgajā lasījumā, pilnībā atrisina jautājumu par to, ka Satversmes tiesa uzdeva gan pilnībā izmaksāt pensijas, gan arī atmaksāt ieturējumus. Šodien pieņemtie likumi šo jautājumu pilnīgi tiesiski noregulē. Ceru, ka šī bija pēdējā reize, kad ap šo pensiju jautājumu notika tik milzīgas politiskas spekulācijas un vairs nebūs iespējams cilvēkus maldināt un stāstīt brīnumu lietas par to, kādi apdraudējumi sagaidāmi. Tagad šis jautājums ir pilnīgi sakārtots.

Vēlos vērtēt pozitīvi arī to, ka ir uzsākta produktīva diskusija par parlamenta lomas palielināšanu arī tādā ziņā, ka būs skaidrs, kā pieņemt lēmumus, kas ietekmē valsts ilgtermiņa finansiālās saistības un tautsaimniecības attīstību.

Tautas partija ir saņēmusi Ministru prezidenta apliecinājumu par gatavību kopīgi izstrādāt likumu, kas nodrošinātu pastāvīgu parlamenta kontroli pār valsts ilgtermiņa kredītsaistībām. Tautas partija uzskata, ka šobrīd svarīgi ir nevis ļoti lielā apmierinātībā... lielā apmierinājumā runāt par iespēju valsts izdevumus finansēt uz kredīta rēķina, bet gan... Tautas partija aicina lietišķi vērtēt visas iespējas tautsaimniecības atjaunošanai, un jau nākamajā nedēļā Tautas partijas frakcijas deputāti iesniegs Saeimā jaunu likumprojektu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu ar tūrismu saistītiem pakalpojumiem, tādējādi veicinot šīs eksporta jomas nozīmes pieaugumu Latvijas ekonomikā. Un tāpat mēs rosināsim pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu arī medikamentiem, tādējādi veicinot sabiedrības veselību.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimā droši vien svarīgākais bija Saeimas dotais mandāts valdībai, lai valdība varētu turpināt naudas aizņemšanos no starptautiskajiem aizdevējiem.

Es pa šo laiku esmu paskatījies jau starptautisko lielo ziņu aģentūru, tādu kā BBC, CNN un citu, mājaslapas un arī “Financial Times”; tur šis fakts jau ir atzīmēts diezgan pozitīvi. Un man ir liels prieks par to, ka – varbūt lielā mērā pateicoties arī mūsu frakcijai – ir novērstas diezgan nepatīkamās sekas, kādas Latvijai būtu iestājušās, ja Saeima būtu sākusi pīties balsojumos un sākusi balsot pret šo lēmumu, jo mums bija iesniegti visdažādākie varianti – uzlabot, neuzlabot – no vienas partijas, otras partijas, un tā tālāk. Katrā ziņā šis ir nopietns, ārkārtīgi nopietns lēmums, kas skars Latvijas attīstību ilgu laiku. Man ir žēl, ka šodienas daudzie dokumenti, kas mums Saeimā bija par šo tēmu, parādīja koalīcijas iekšējās pretrunas un nesaskaņas. To visu varēja laicīgi novērst, izrunājoties koalīcijā, bet nu... viss ir labs, kas ir labi beidzies! Un, par laimi, tātad balsojums ir pozitīvs.

Šodien Saeimā tika skatīti arī vairāki likumprojekti, kas ir saistīti ar pensijām. Ir likumprojekts, kas paredz ieturēto pensiju daļu atmaksāšanu. Likumprojekts paredz, ka no pagājušā gada līdz šā gada 31.janvārim ieturēto pensijas daļu izmaksās šā gada aprīlī kopā ar aprīļa pensiju, un tādā veidā Saeima izpilda Satversmes tiesas spriedumu. Minētajā likumprojektā tātad ir runa par kārtību, kādā ir atlīdzināmas pensiju ieturētās daļas.

Es gribu atgādināt, ka mūsu frakcija, LPP/LC, pagājušajā gadā balsoja pret šiem nelikumīgajiem samazinājumiem. Šobrīd mēs no sirds priecājamies kopā ar pensionāriem par gūto uzvaru Satversmes tiesā.

Mēs jau savulaik brīdinājām koalīciju, ka valdības lēmums par pensiju samazināšanu neatbilst Satversmei. Mēs atgādinājām, ka jau 2002.gadā Satversmes tiesa nosprieda, ka Andra Šķēles valdības lēmums liegt strādājošiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju bija pretrunā ar pamatlikumu. Taču mūsu argumenti tika ignorēti un bija vajadzīgs diezgan garš ceļš, lai Dombrovska kunga vadītā valdība saprastu, ka lēmums par pensiju samazināšanu neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Dažkārt vaino arī... atskan kritika, ka šie samazinājumi bijuši nepieciešami tāpēc, ka pirmo aizņemšanos izdarīja Ivara Godmaņa vadītā valdība. Bet, ja mēs paskatīsimies Godmaņa parakstīto vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad redzēsim, ka tur nav neviena vārda par pensiju samazināšanu. Tā ir šīs valdības iniciatīva un līdz ar to arī šīs valdības atbildība.

Un arī Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja, ka starptautiskās saistības pašas par sevi nevar kalpot par argumentu pamattiesību ierobežošanai un ka izvēle attiecībā uz veidu, kādā veikt budžeta izdevumu samazināšanu, bija atstāta Latvijas ziņā.

Es gribu vēl arī piebilst ļoti īsu repliku par Buzajeva kunga meliem, ko viņš tikko mums te stāstīja, – ka esot bijušas kaut kādas slēptas sarunas starp valdību un opozīciju. Nekādas slēptas sarunas par atbalstu šai koalīcijai mums nav bijušas. Lēmums atbalstīt šo likumprojektu par sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem tika pieņemts asās diskusijās šorīt agri no rīta frakcijas sēdē.

Tāpat Buzajeva kungs te izteica žēlabas par to, ka ir šobrīd noteikts stingrāks sods dzērājšoferiem. Mēs, LPP/LC frakcija, balsojām par šiem stingrākajiem sodiem, jo uzskatām, ka tiem šoferiem, kas ir pie stūres sēdušies spēcīgā “žvingulī”, autovadītāja tiesību atņemšana uz četriem gadiem – tas ir pietiekami adekvāts sods. Mēs ļoti ceram, ka šie jaunie stingrie sodi palīdzēs samazināt traģēdiju skaitu uz Latvijas ceļiem.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien mums ir laba diena Saeimā, un visi galvenie notikumi šeit saistījās ar Satversmes tiesas spriedumu pensiju sakarā. Dienu mēs sākām ar karstām debatēm par Saeimas pilnvarojumu valdībai aizņemties finanšu līdzekļus. Patiesību sakot, laikam pirms šīsdienas sēdes neviens tā īsti nevarēja paredzēt rezultātu. Rezultāts ir pozitīvs; pret šo lēmumu bija tikai Tautas partijas frakcija un PCTVL frakcija. Un te nu man jāteic, ka tautas mutvārdu daiļrade rodas momentā. Proti, jau dzirdēju versiju par nākotnes apvienību, kas saukšoties “Oranžās bites”. Nu paskatīsimies, vai tas tā arī notiks.

Bet, nopietni runājot, šā lēmuma sakarā es varu tikai apbrīnot Ministru prezidenta pacietību, skaidrojot deputātiem acīmredzamas lietas, proti, kā Saeimai būtu saprātīgi rīkoties šobrīd, kā būtu vislabāk valsts tālākai attīstībai.

Un atcerēsimies vakardienas publiskās debates televīzijā! Man jāteic, ka tajā balsojumā 99 no katriem 100 skatītājiem saprata šīs lietas, bet diemžēl visi Saeimas deputāti to tā arī nespēja.

To, kā nākotnē mēs strādāsim valdošajā koalīcijā, ir ļoti grūti paredzēt, jo neizskatās, ka Tautas partija ir sapratusi, ka valdību šūpot ir neproduktīvi un ka tas viņiem pašiem neatnes nekādas publikas simpātijas, bet, tieši otrādi, tikai pasliktina Latvijas finanšu situāciju starptautiskajos tirgos un Latvijas kredītreitingus. Es ļoti ceru, ka šis mēģinājums sašūpot valdību bija pēdējais un tālāk mēs varēsim konstruktīvi strādāt.

Šodienas lēmums par pilnvarojumu valdībai ļāva mums vienā dienā pabeigt pensiju likumdošanas sakārtošanu; tas ļaus pensionāriem saņemt atkal pilnā apmērā pensijas un saņemt ieturētās pensijas atmaksu. Tā ka to mēs esam, paldies Dievam, vienā dienā izdarījuši! Tikai ar vieglu ironiju gribētos atzīmēt tās kaismīgās runas, kas šodien šajā sakarā skanēja no Saeimas tribīnes. Jo, ja uzdodam sev tādu ļoti vienkāršu jautājumu – vai visu to Saeima būtu izdarījusi, ja nebūtu bijis šā Satversmes tiesas sprieduma? –, tad... Nu, atbildēt es ļauju katram no jums... jums, radioklausītāji, pašiem.

Šodien bija vēl viens notikums, taču tas nebija tik jauks. Saeima neatbalstīja “Pilsoniskās Savienības” un “Jaunā laika” kopīgi iesniegto priekšlikumu, ka ģenerālprokurora ievēlēšana veicama, atklāti balsojot. Balsu mums pietrūka. Argumenti šeit ir dažādi. Ir ļoti dažāda dažādu valstu pieredze, bet es vados no ļoti vienkārša apsvēruma – ja jau Latvijas pilsoņi ir ievēlējuši deputātus, tad viņiem ir jāzina, kā šie deputāti rīkojas, pieņemot atbildīgus lēmumus. Mūsu frakcija un arī “Jaunā laika” frakcija uzskatīja, ka šim balsojumam būtu jābūt atklātam.

Ar to par galvenajiem notikumiem būšu izstāstījis.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”):

Gan jau esat šodien sekojuši līdzi sēdes norisei. Tā bija, jāsaka, diezgan dramatiska un būtībā arī diezgan smaga sēde. Smaga arī mums pašiem – gan psiholoģiski, gan arī fiziski, jāsaka pat tā.

No rīta koalīcijas partijas vēl diskutēja par to – dot vai nedot šodien konceptuālu atbalstu valdībai turpināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, ļaut vai neļaut turpināt saņemt un izmantot starptautisko aizdevumu. Un Tautas partijai bija atšķirīgs viedoklis – tika iesniegts likumprojekts, ka vēl vajag to pilnvarojumu pilnveidot, vēl vajag atlikt, vēl vajag debatēt, vēl vajag pagaidīt.

Tomēr pārējā koalīcija nolēma, ka nav ko gaidīt; ka Tautas partijas iesniegtais dokuments, tāda satura, kāds tas ir iesniegts, var apturēt šo Latvijas valstij tik būtisko starptautisko sarunu procesu, kurā ir panāktas daudz labākas vienošanās, daudz elastīgākas nostādnes nekā Tautas partijas piedāvātajā likumprojektā. Turklāt, ja nebūtu dots šis akcepts valdībai strādāt tālāk ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad tiktu arī liegta iespēja nekavējoties pildīt Satversmes tiesas lēmumu. Šajā balsojumā, tas ir, balsojumā par to, lai dotu valdībai šādu pilnvarojumu, balsis sadalījās šādi: 54 – par, 22 – pret (pārsvarā tās bija droši vien Tautas partijas balsis), un atturējās – 3. Jāteic, ka šajā balsojumā koalīciju atbalstīja arī LPP/LC un ka arī “Saskaņas Centrs” netraucēja šo lēmumu pieņemt. Un tāpēc pensionāriem es varu vēlreiz atkārtot tik sen gaidīto ziņu, ka Satversmes tiesas lēmumu varēsim pildīt nekavējoties, nevis līdz 2015.gadam, kā bija ļāvusi Satversmes tiesa. Un šajā sakarā Saeima šodienas sēdē pieņēma trīs Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotus likumprojektus – “Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums”, “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” un “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Gribu jums pateikt, ka tas nozīmē, ka no 1.aprīļa varēs atmaksāt ieturēto pensijas daļu. Tie būs 73,7 miljoni latu, kas tam tiks tērēti. Turklāt būs iespējams atcelt pensijām 10 procentu un 70 procentu ierobežojumu; būs iespējams to atcelt jau no 1.februāra. Šim nolūkam tiks tērēti 110,9 miljoni latu. Bez tam tiks arī attiecīgi izskaitļots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lai šie cilvēki no tā neciestu, jo, saņemot šīs summas, ienākuma nodoklis mainās, bet, kā mēs zinām, 165
lati – tas ir pensionāru ienākuma neapliekamais minimums. Turklāt ar šiem likumiem tiek regulēts, ka to ieturēto daļu manto radinieki, ja paša pensionāra jau vairs nav šajā saulē.

Un es gribu atkārtot partijas “Jaunais laiks” vadītājas teikto, ka “Jaunais laiks”, būdams valdības vadītājs, atvainojas visiem pensionāriem, ka viņš bija spiests samazināt pensijas brīdī, kad valsts bija ļoti tuvu bankrotam.

Budžeta grozījumus vasarā parakstīja gan koalīcijas partneri, to skaitā Tautas partija, gan arī sociālie partneri, to skaitā Latvijas Pensionāru federācija, jo toreiz, 2009.gada jūnijā, politiķi nebija spējīgi vienoties, lai atrastu citu variantu.

Vecie cilvēki, kuru priekšā es noliecu galvu, bija tie, kuri vasarā izglāba valsti no bankrota, un mēs ieguvām laiku un uzticību no starptautiskajiem aizdevējiem, ka spējam veidot valsts saimniecisko dzīvi atbilstoši tam, ko spējam paši nopelnīt.

Un, ja jums ir kādas neskaidrības sakarā ar šiem pieņemtajiem likumiem, kas dod jums tiesības atgūt šo ieturēto pensijas daļu un saņemt pilnu pensiju, tad, lūdzu, protams, visus savus jautājumus varat adresēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām, kā arī mums, ja kaut kur kaut kas vēl ir neizdarīts.

B.Rivža (ZZS frakcija):

Jautājumā par pilnvarojumu Minis­tru kabinetam mēs, “zaļie” un “zemnieki”, atbalstījām premjeru Valdi Dombrovski. Atbalstījām tāpēc, ka mēs esam balsojuši par šo valdību un redzam, ka Dombrovska vadībā valdība cenšas tās problēmas risināt, un redzam, ka tas risks, ja mēs neatbalstītu, ir ļoti liels, daudz lielāks, nekā mēs varbūt šajā brīdī pilnībā apzināmies. Jo, uzklausot arī premjera kungu, mēs redzējām arī izskaidrojumu tam, ka mums šie līdzekļi ir vajadzīgi šobrīd papildus. Proti, mums ir tomēr 7,5 procenti budžeta deficīts. Un, dodami atbalstu savam premjerministram, esam panākuši arī vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka mēs varēsim pensijas atmaksāt. To atmaksāšanai vajadzīgi 180 miljoni. Mēs varēsim atmaksāt no budžeta deficīta, jo pieļaujamais šim gadam ir 8,5 procenti, tātad mēs iekļaujamies tajā bez papildu korekcijām. Turklāt savā runā premjers norādīja... izteica cerību, ka šajā gadā mēs varētu iztikt bez budžeta grozījumiem, tātad bez atkal jauniem papildu samazinājumiem, kā tas bija pagājušogad vasarā.

Man ir tiešām patiess prieks, ka mums šodien izdevās pieņemt steidzamības kārtā, divos lasījumos, trīs likumus, to skaitā jaunu likumu “Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums”. Tas mums dod likumisku pamatu, lai tiešām varētu pensijas sākt februārī maksāt pilnā apmērā un aprīlī atmaksāt arī to daļu, kas ir ieturēta. Es gribu uzsvērt, ka tas attiecas gan uz strādājošiem pensionāriem, gan, protams, uz tiem, kam tas samazinājums bija 10 procenti, gan arī uz tiem, kam ir izdienas pensijas. Par tām izdienas pensijām cilvēki īpaši bija uztraukušies – tā īsti nesaprata, vai izdienas pensijas arī ir tur iekšā. Jā, tur tiešām tās ir.

Tā ka personīgi man ir ļoti laba sajūta, lai gan šodien diena bija grūta, it sevišķi pirmā puse, psiholoģiski smagas bija diskusijas. Bet nu mēs varam skatīties pensionāriem acīs: mēs vismaz esam izdarījuši, kā saka, tik daudz, ka tas jautājums ir sakārtots.

Jaukas brīvdienas, un strādāsim tālāk!