Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs K.Gerhards

Uz jaut. nr.183/J9-dok. nr.5425

Par Jelgavas 4.pasta nodaļas slēgšanas lietderību

Satiksmes ministrija ir sagatavojusi atbildes uz Saeimas deputātu 2010.gada 14.janvāra vēstules Nr.12/2-7-n/1-(9/10) jautājumiem “Par Jelgavas 4.pasta nodaļas slēgšanu lietderību” (jautājumu reģistra Nr.183/J9).

1. Kāds bija cēlonis Jelgavas 4.pasta nodaļas slēgšanai?

Galvenais Jelgavas 4.pasta nodaļas slēgšanas cēlonis ir VAS “Latvijas Pasts” (turpmāk – Latvijas Pasts) pasta nodaļu tīkla optimizācijas plāna īstenošana, lai samazinātu uzņēmuma zaudējumus, kas saistīti ar pasta nodaļu uzturēšanu. Valsts kopējas ekonomiskās lejupslīdes rezultātā strauji samazinājies kopējais pasta pakalpojumu apjoms: 2009.gada otrajā pusgadā Latvijas Pasta pakalpojumu apjoma kopējais kritums vidēji bija no 20% līdz 25% (vēstuļu korespondences par 20%, paku piegādes par 40%, abonētās preses piegādes par 10%). Lai samazinātu izdevumus un attiecīgi arī zaudējumus, uzņēmums ir pieņēmis lēmumu veikt pasta nodaļu tīkla optimizāciju.

Pasta nodaļu tīkla optimizācijas plāna ietvaros nav lietderīgi saglabāt 8 pasta nodaļas Jelgavas pilsētā, līdz ar to tika pieņemts lēmums par divu pasta nodaļu apvienošanu, pievienojot Jelgavas 4.pasta nodaļu (turpmāk – 4.pasta nodaļa) Jelgavas 2.pasta nodaļai (turpmāk – 2.pasta nodaļa).

2. Vai pastāv kaut kādi citi līdzekļu ekonomijas veidi, kas dotu iespēju saglabāt Jelgavas 4.pasta nodaļu?

Lēmums par 4.pasta nodaļas pievienošanu 2.pasta nodaļai tika pieņemts, ņemot vērā šādus apsvērumus:

1) Jelgavā vienā mikrorajonā atrodas divas pasta nodaļas;

2) 2.pasta nodaļas telpu platība un izvietojums piemērots abu pasta nodaļu pastnieku un klientu apkalpošanas darbinieku izvietošanai, bet 4.pasta nodaļas telpas nav piemērotas abu pasta nodaļu darbinieku izvietošanai;

3) 4.pasta nodaļas telpas nav pieejamas klientiem ar īpašām vajadzībām;

4) 4.pasta nodaļas uzturēšanas izmaksas ir lielākas nekā 2.pasta nodaļai.

Latvijas Pasts ir vienojies ar Jelgavas pilsētas domi, ka tiks meklētas telpas uz 2.pasta nodaļas bāzes apvienotajām nodaļām, lai to pārvietotu uz šī mikrorajona centru iedzīvotājiem vēl labāk sasniedzamā vietā – pa vidu starp abām bijušajām pasta nodaļām.

3. Vai Jūs kā ministrs neuzskatāt, ka ir nepieciešams iejaukties šajā situācijā, lai veicinātu citu risinājumu meklējumus?

Satiksmes ministrijas kā valsts pārvaldes iestādes uzdevums ir izstrādāt, organizēt, koordinēt un īstenot valsts politiku pas­ta nozarē.

Satiksmes ministrija kā Latvijas Pasta akcionārs un kapitāla daļu turētājs izvirzījis Latvijas Pastam uzdevumu nodrošināt pas­ta pakalpojumu pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem, strādājot bez zaudējumiem.

Pasta nodaļu tīkla optimizācijas plāns, kuru izstrādājis Latvijas Pasts, paredz klientu apkalpošanas funkciju optimizāciju, ievērojot normatīvo aktu prasības par pasta nodaļu izvietojumu, skaitu un pasta pakalpojumu kvalitātes rādītājiem. Tā kā nerentablo pasta nodaļu uzturēšana Latvijas Pastam gadā radījusi vairāk nekā 1 miljonu latu zaudējumu, plāna ietvaros valde pieņēmusi lēmumu par 99 pasta nodaļu slēgšanu, apvienojot tās ar citām pasta nodaļām. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar Latvijas Pastam izsniegtās individuālās licences vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanai Nr.P10042/2 12.punktu, izvērtējot iesniegto pieteikumu, devusi atļauju 99 pasta nodaļu slēgšanai. Lēmumu par katras konkrētās pasta nodaļas slēgšanu valde pieņēmusi, rūpīgi izvērtējot pasta pakalpojumu apjomu, nodaļas rentabilitāti, klientu plūsmu un ģeogrāfisko izvietojumu administratīvajā teritorijā.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs

Rīgā 2010.gada 20.janvārī

 

 

Ministrs U.Augulis

Uz jaut. nr.184/J9-dok. nr. 5420

Par vienlaicīgu Krievijas un Latvijas vecuma pensijas saņemšanu

Labklājības ministrija, atbildot uz š.g. 14.janvāra deputātu jautājumu (reģistra Nr.184/J9), sniedz šādu atbildi.

1. 2009.gada 2.novembrī Latvijas puse nosūtīja oficiālu vēstuli pa diplomātiskajiem kanāliem, ar ko saskaņoja Vienošanās projektu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā piemērošanu (turpmāk – Vienošanās projekts). Pēc saskaņojuma saņemšanas Krievijas puse uzsāka Vienošanās projekta saskaņošanu ar citām valsts pārvaldes institūcijām.

Līdz 2010.gada 20.janvārim oficiālu atbildi par saskaņošanas procesa sekmīgu pabeigšanu Labklājības ministrija vēl nav saņēmusi. Apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem notiks nekavējoties pēc Vienošanās projekta parakstīšanas.

2. Līguma par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – Līgums) 22.pants un Vienošanās projekta 16.pants paredz kompetento institūciju sadarbību un informācijas apmaiņu par visiem jautājumiem, kas ir būtiski Līguma nosacījumu izpildei.

3. Ja tiek konstatēts, ka persona vienlaicīgi ir saņēmusi vai saņem pensiju par vienu un to pašu apdrošināšanas periodu, kas uzkrāts līdz 1990.gada 31.decembrim, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) aprēķina pārmaksu. Lai novērstu šādus pārmaksu gadījumus, VSAA visiem Krievijas Federācijas pilsoņiem pieprasa izziņu par pensijas saņemšanu/nesaņemšanu no Krievijas Federācijas un apdrošināšanas periodiem. Līdz izziņas saņemšanai VSAA piešķir pensiju par apdrošināšanas periodu no 1991.gada 1.janvāra, un tikai pēc izziņas saņemšanas izvērtē apdrošināšanas perioda ieskaitīšanu līdz 1990.gada 31.decembrim.

4. Likuma “Par valsts pensijām” Pār­ejas noteikumu 2.² punkts paredz, ka, nosakot tiesības uz valsts pensiju, neņem vērā līdz 1990.gada 31.decembrim uzkrātos apdrošināšanas periodus, ja tie ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju. Likuma “Par valsts pensijām” grozījumi stājās spēkā 2008.gada 1.jūlijā, un ir piemērojami tikai ar šo datumu.

5. Saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” personas apdrošināšanas periodu pēc 1991.gada 1.janvāra veido periodi, kuros sociāli apdrošinātā persona ir veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas vai par šiem periodiem bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to, ja persona pēc 1991.gada 1.janvāra ir veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad šie periodi ir jāņem vērā, nosakot tiesības uz vecuma pensiju, neatkarīgi no tā, vai šos periodus ir ņēmusi vērā cita valsts, nosakot tiesības uz pensiju.

6. Līgums paredz iepriekšminēto gadījumu risinājumus. Atsevišķi tiks regulēta stāža ieskaitīšana pēc un pirms 1991.gada 1.janvāra. Līgumā ir skaidri noteikts, kura valsts ir atbildīga par konkrēto apdrošināšanas periodu, un teorētiski Līgums novērš situācijas, kad valstis maksā pensiju par vienu un to pašu apdrošināšanas periodu. Ja pašreiz informāciju par Krievijas Federācijas pensiju ir jāiesniedz pensionāram, tad pēc Līguma spēkā stāšanās visa informācijas apmaiņa notiks starp institūcijām, t.i., VSAA un Krievijas Federācijas Pensiju fondu. VSAA būs zināmi Krievijas Federācijas pensijas saņēmēji Latvijā.

Labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2010.gada 20.janvārī

 

 

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Uz jaut.nr. 185/J9 – dok.nr.5401A

Par dokumentu atslepenošanu saistībā ar a/s “Parex banka” pārņemšanu valsts īpašumā (dok. Nr.5401)

1. Kā Ministru kabinets nodrošina atklātību a/s “Parex banka” pārņemšanas procesā?

Ministru kabinetā jautājums par a/s “Parex banka” tiek skatīts no 2008.gada 3.novembra (prot. Nr.77 4.§) un tā izskatīšana joprojām turpinās.

Ministru kabineta Kārtības rullis noteic, ka ministrs, kas ir attiecīgā jautājuma iesniedzējs, Ministru kabinetam adresētajā pavadvēstulē, ņemot vērā Informācijas atklātības likuma un citu normatīvo aktu normas, nosaka izskatāmā jautājuma statusu – vispārpieejama informācija vai ierobežotas pieejamības informācija. Arī citas institūcijas, gatavojot savā kompetencē esošos Ministru kabinetam adresētos materiālus, izvērtē to statusu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un iesniedz tos vispārpieejamas informācijas veidā vai arī ar noteiktas pakāpes lietojuma ierobežojumu. Ņemot vērā jautājuma iesniedzēja priekšlikumu par jautājuma lietojuma ierobežojumu (ierobežota vai vispārpieejama informācija), Ministru kabineta sēdē izskatāmajiem ar a/s “Parex banka” saistītajiem materiāliem un Ministru kabineta sēžu protokollēmumiem tika piešķirts atbilstīgs lietojuma statuss, ņemot vērā Informācijas atklātības likuma un citu normatīvo aktu prasības.

Tā, piemēram, daži Ministru kabineta sēdes protokollēmumi jau sākotnēji ir bijusi vispārpieejama informācija (piem., 2008.gada 8.novembra sēdes prot. Nr.79 27.§; 2008.gada 9.decembra sēdes prot. Nr.89 61.§; 2008.gada 10.decembra sēdes prot. Nr.90 38.§), citi Ministru kabineta sēžu protokollēmumi un daļa ar tiem saistīto materiālu atbilstoši jautājuma iesniedzēja priekšlikumiem un Ministru kabineta sēžu lēmumiem tika deklasificēti pakāpeniski – jau sākot ar 2008.gada 8.novembra sēdi.

Atbilstoši attiecīgo materiālu sagatavotāju un iesniedzēju (Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrijas, VAS “Privatizācijas aģentūra”, VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka) priekšlikumiem, ir deklasificēta liela daļa ar Ministru kabineta sēdes protokollēmumiem saistīto dokumentu, kā arī citu materiālu. Šis process jau sākās, jautājuma iesniedzējam patstāvīgi izvērtējot lietojuma ierobežojuma statusa saglabāšanas nepieciešamību un nosūtot Valsts kancelejai attiecīgus priekšlikumus, ja lietojuma ierobežojuma statusu kādam materiālam bija iespējams pazemināt vai atcelt. Izpildot visām attiecīgajām institūcijām adresētu Ministru prezidenta rezolūciju par lietojuma ierobežojuma statusa saglabāšanas nepieciešamības izvērtējumu šo institūciju sagatavotajiem materiāliem (Ministru prezidenta 2009.gada 12.novembra rezolūcija Nr.111-1/87, 4.decembra rezolūcija Nr.111-1/199), tika saņemts šo institūciju izvērtējums, un nākamajai – jau lielākai – daļai materiālu lietojuma ierobežojuma statuss tika noņemts.

Ministru kabineta mājaslapā tiek publiskoti deklasificētie materiāli (http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/111109-protokollemumi-Parex-parnemsana/), kur šobrīd ir pieejami visi Ministru kabineta sēdes protokollēmumi (izņemot Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.3 72.§) un 2009.gada 17.februāra sēdes protokollēmuma vienu punktu, kuriem iesniedzējs – Finanšu minis­trija – ir lūgusi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām saglabāt lietojuma ierobežojuma statusu), kas attiecas uz laikposmu no jautājuma “Par a/s Parex banka” izskatīšanas sākuma Ministru kabinetā 2008.gada 3.novembrī līdz 2009.gada 2.novembrim, kā arī citi attiecīgie dokumenti.

Lai nodrošinātu vēl pilnīgāku vispārpieejamu informāciju par a/s “Parex banka” pārņemšanas procesu, Finanšu ministrija 2009.gada jūlijā ierosināja atcelt lietojuma ierobežojuma statusu līgumam par a/s “Parex banka” pārņemšanu, kam puses parakstot ir vienojušās noteikt konfidenciālas informācijas statusu. Tomēr, ņemot vērā bijušo lielāko a/s “Parex banka” akcionāru izvirzītās prasības, līdz šim brīdim nav izdevies panākt vienošanos par šādas vienošanās parakstīšanu un līdz ar to informācijai, kas saistīta ar šo līgumu un tā noslēgšanu, lietojuma ierobežojuma statuss ir saglabāts.

2. Kāpēc joprojām publiski nav pieejami visi ar a/s “Parex banka” pārņemšanas procesu saistītie dokumenti? Kuriem dokumentiem, kas, kad un kāpēc ir pieņēmis lēmumu par jauna ierobežotas pieejamības statusa termiņa noteikšanu?

Dokumentu sākotnējo ierobežojuma statusu un tā turpmāko grozīšanu (ierobežojumu noņemšanu) nosaka faktoru kopums, kurus izvērtējot, sākotnējā ierobežojuma noteicējs lemj par iespēju to mainīt. Vairākos gadījumos, kā jau minēts iepriekš, lēmums attiecībā uz informācijas pieejamību ir bijis pozitīvs un attiecīgie materiāli ir kļuvuši publiski pieejami. Diemžēl visos gadījumos tas nav bijis iespējams.

Informācijas atklātības likuma 5.panta ceturtā daļa nosaka, ka “Informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pie­ejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu. Informācijas autors vai iestādes vadītājs var lemt par jauna termiņa noteikšanu, kā arī par šā statusa atcelšanu pirms noteiktā termiņa izbeigšanās. Ja beidzies termiņš, uz kādu informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, vai ja ierobežotas pieejamības statuss ir atcelts pirms likumā noteiktā termiņa, šāda informācija kļūst par vispārpieejamu informāciju.”, savukārt piektā daļa nosaka, ka “šā panta trešā un ceturtā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad informācijai ierobežotas pieejamības statuss noteikts ar likumu”. Piemēram, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 110.¹panta pirmo daļu informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes un tās klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu.

2009.gada 12.novembrī ar Ministru prezidenta rezolūciju Nr.111-1/87 finanšu ministram Einaram Repšem, tieslietu ministram Marekam Segliņam, ekonomikas ministram Artim Kamparam, Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājam Rolandam Paņko, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājai Irēnai Krūmanei un Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājam Arturam Grantam tika lūgts atbilstoši kompetencei izvērtēt nepieciešamību rezolūcijai pievienotā sarakstā minētajiem dokumentiem (dokumenti, kas attiecas uz laikposmu no 2008.gada 3.novembra līdz 2009.gada 2.novembrim un kuriem jau nebija noņemts lietojuma ierobežojuma statuss) saglabāt lietojuma ierobežojuma statusu un līdz 2009.gada 20.novembrim iesniegt Valsts kancelejā viedokli par katru sarakstā minēto attiecīgās institūcijas klasificēto dokumentu – noņemt lietojuma ierobežojumu vai saglabāt to, paskaidrojot ierobežojuma saglabāšanas nepieciešamību.

Izpildot rezolūcijā doto uzdevumu, tika saņemtas minēto institūciju vēstules, kurās tika izteikts viedoklis par šo institūciju saistībā a/s “Parex banka” sagatavoto dokumentu turpmāko statusu, – kuriem dokumentiem tas noņemams un kuriem – saglabājams. Atbilstoši vēstulēs norādītajam attiecīgie dokumenti tika deklasificēti.

Ņemot vērā, ka jautājuma par a/s “Parex banka” izskatīšana Ministru kabinetā joprojām turpinās un ar to saistītajiem materiāliem ir ierobežotas pieejamības statuss, Finanšu ministrijai būs pastāvīgi jāseko lietojuma ierobežojuma statusa saglabāšanas nepieciešamībai Ministru kabinetā iesniegtajiem materiāliem un regulāri jāinformē par statusa pārskatīšanas rezultātiem.

3. Kāpēc Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, VAS “Hipotēku un zemes banka”, VAS “Privatizācijas aģentūra” un Valsts kanceleja turpina vilcināties ar minēto dokumentu atslepenošanu, saglabājot tiem slepenības statusu? Vai tam par pamatu ir kāds Ministru prezidenta rīkojums vai cits Ministru kabineta normatīvs akts?

Katra institūcija sava sagatavotā atsevišķā dokumenta lietojuma ierobežojuma statusa saglabāšanu ir pamatojusi sniegtajās atbildes vēstulēs, atsaucoties uz līgumu projektiem, kam puses noteikušas konfidencialitātes statusu; uz materiāliem, kas satur komercnoslēpumu; uz to, ka nav panākta vienošanās ar otru līgumslēdzēju pusi; uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu; uz Kredītiestāžu likumu; uz valsts interešu aizsardzību.

Attiecībā uz minēto ierobežojumu saglabāšanu nav nekāda Ministru prezidenta rīkojuma vai Ministru kabineta normatīva akta, jo tā ir katras attiecīgās institūcijas pašas atbildība – saistībā ar katru konkrēto dokumentu vispusīgi izvērtēt uz to attiecināmās normatīvo aktu prasības par lietojuma ierobežojuma saglabāšanu, kā arī iespējamos riskus, ja statuss tiek noņemts.

To institūciju vēstules, kurās sniegts pamatojums lietojuma ierobežojuma statusa saglabāšanai, pievienotas pielikumā.

4. Vai sabiedrība ir pelnījusi zināt visu informāciju par a/s “Parex banka” pārņemšanu un šajā procesā iesaistīto amatpersonu rīcību un viedokļus?

5. Vai valdība ir darījusi visu, lai ar a/s “Parex banka” pārņemšanu saistītie dokumenti nekļūtu par baumu, izdomājumu, aizdomu un politisko spekulāciju objektu?

Atbildot uz 4. un 5.jautājumu, informējam, ka līdzšinējā darbība saistībā ar valsts institūciju rīcībā esošo informāciju par a/s “Parex banka” pārņemšanu ir bijusi vērsta uz to, lai pēc iespējas minētajai informācijai atceltu lietojuma ierobežojumu, vienlaikus aizsargājot informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju, rodot līdzsvaru starp valsts pārvaldes pienākumu informēt sabiedrību par savu darbību un to, lai ar attiecīgas informācijas izpaušanu nenodarītu kaitējumu personu likumiskajām interesēm, tajā skaitā negatīvi neietekmētu a/s “Parex banka” konkurētspēju. Papildus informējam, ka pat visas dokumentētas informācijas publiskošana diemžēl nenodrošina to, ka informācija nevar tikt interpretēta un pasniegta nepilnīgi vai citādi sagrozīta. Tādējādi ar publiskošanu nav iespējams novērst baumas, izdomājumus, aizdomas un politiskās spekulācijas saistībā ar a/s “Parex banka” pārņemšanas procesu. Tomēr valdība ir darījusi visu, lai nodrošinātu vispārpieejamas informācijas saistībā ar a/s “Parex banka” pārņemšanas procesu publiskošanu pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam, lai mazinātu interpretācijas un sagrozītas informācijas izplatīšanas iespējas, kā arī vērsusi tiesībaizsargājošo iestāžu uzmanību uz nesankcionētu ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, kas rada papildus riskus valsts un privātpersonu interešu aizsardzībai.

Pielikumā:

1. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 16.11.2009. vēstules Nr.04.02.12-4332 kopija;

2. Latvijas Hipotēku un zemes bankas 19.11.2009. vēstules Nr.2.10.1/3 kopija;

3. Ekonomikas ministrijas 25.11.2009. vēstules Nr.1-1-12102 kopija;

4. Valsts kancelejas 07.12.2009. vēstules Nr.18/SAN-4369 kopija;

5. Finanšu ministrijas 02.12.2009. vēstules Nr.7-1-4.1/669 kopija;

6. Finanšu ministrijas 08.12.2009. vēstules Nr.7-1-4.1/681 kopija;

7. Finanšu ministrijas 20.01.2010. vēstules Nr.7-1-02/427 kopija.

Ar cieņu – Ministru prezidents V.Dombrovskis

Rīgā 2010.gada 20.janvārī

 

Pielikums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstule Nr.04.02.12-4332

Par dokumentu statusu

God. V.Dombrovska kungs!

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) atbilstoši savai kompetencei ir izvērtējusi Komisijas radīto Ministru prezidenta 12.11.2009. rezolūcijas Nr.111-1/187 pielikumā norādīto dokumentu lietojuma ierobežojuma statusu un informē, ka statuss “ierobežotas pieejamības informācija” un “informācijas dienesta vajadzībām” atcelts šādām Komisijas vēstulēm:

1) 16.11.2008. vēstulei Nr.04.02.13/3756;

2) 28.09.2009. vēstulei Nr.01.02.01/15DV, izņemot šīs vēstules pielikumam.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Komisijas 28.09.2009. vēstules Nr.01.02.01/15 DV pielikuma – Ieguldījuma līguma, kas noslēgts 10.11.2008. starp VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, Latvijas Republiku, AS “Parex banka” un tās bijušajiem akcionāriem V.Karginu un V.Krasovicki, 7.pielikumā uzskaitīto aizdevuma līgumu un to grozījumu kopiju – lietojuma ierobežojuma statusu nav klasificējusi Komisija un Komisija nav tiesīga lemt par to deklasificēšanu. Par minēto dokumentu deklasificēšanu ir tiesīga lemt atbildīgā institūcija, kas ir minētā dokumenta autore un turētāja.

Ņemot vērā to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 20.02.2009. vēstule Nr.04.02.30.01/727 pielikumā esošais dokuments satur informāciju par nosacījumiem, kādi ir ietverti Latvijas Republikas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas noslēgtajā līgumā par AS “Parex banka” akciju iegādi, un ievērojot to, ka minētais līgums ir ierobežotas pieejamības informācija, kura autors nav Komisija, uzskatām, ka atcelt ierobežotas pieejamības informācijas statusu Komisijas 20.02.2009. vēstulei Nr.04.02.30.01/727 un tās pielikumam var tikai pēc ierobežotas pieejamības statusa atcelšanas līgumiem, ko Latvijas Republika noslēgusi ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku.

Ar cieņu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks J.Brazovskis

Rīgā 2009.gada 16.novembrī

VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” vēstule Nr/2.10.1/3

Apliecinām, ka valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Hipotēku un zemes banka”’ (turpmāk tekstā – Hipotēku banka) ir saņemta Latvijas Republikas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vēstule, kurā atbilstoši kompetencei lūgts izvērtēt nepieciešamību vēstules pievienotajā sarakstā minētajiem dokumentiem saglabāt lietojuma ierobežojuma statusu un līdz 2009.gada 20.novembrim iesniegt Valsts kancelejā viedokli par katru sarakstā minēto attiecīgās institūcijas klasificēto dokumentu – noņemt lietojuma ierobežojumu vai saglabāt to, paskaidrojot ierobežojuma saglabāšanas nepieciešamību.

Saskaņā ar vēstulei pievienoto sarakstu Hipotēku bankai lūgts izvērtēt lietojuma ierobežojumu noņemšanu 04.12.2008. vēstulei Nr.2.10.7/8761 - IKP un 18.02.2009. vēstulei Nr.2.10.23/6.

Hipotēku banka ir izvērtējusi abu minēto dokumentu saturu un informē par sekojošo.

04.12.2008. vēstule, kas adresēta LR finanšu ministram un LR Finanšu ministrijas valsts sekretāram, satur finanšu informāciju, cita starpā par a/s “Parex banka” korespondējošos kontos esošo naudas līdzekļu atlikumu, kuru a/s “Parex banka” iesniegusi Hipotēku bankai kā tobrīd lielākajam bankas akcionāram, un līdz šim konkrētie finanšu dati nav publiski izpausti. Lai, pieņemot lēmumu par iespējamu lietojuma ierobežojuma atcelšanu, netiktu negatīvi ietekmēta a/s “Parex banka” darbība vai reputācija, kā arī, ņemot vērā faktu, ka bankas akcionārs nav tiesīgs trešajām personām izpaust akcionāra rīcībā iegūto finanšu informāciju, Hipotēku banka ir pieprasīju a/s “Parex banka” sniegt viedokli par vēstulē minētās konkrētās finanšu informācijas lietojuma ierobežojuma noņemšanu. Pēc atbildes saņemšanas no a/s “Parex banka”, Hipotēku banka pieņems galīgu lēmumu par lietojuma ierobežojumu statusa saglabāšanu vai noņemšanu minētajam dokumentam. Hipotēku banka ir noņēmusi lietojuma ierobežojuma pieejamību 18.02.2009. vēstulei Nr.2.10.23/6, tomēr Hipotēku banka joprojām saglabā ierobežotas pieejamības statusu vēstulē norādītajam pielikumam – ziņojumam uz 281 lapas.

Paskaidrojot Hipotēku bankas viedokli par attiecīgu lēmumu, gribam norādīt, ka minētais dokuments ir “PriceWaterhouse Coopers, SIA” (turpmāk – PWC) sagatavotais ziņojums par finanšu, nodokļu un IT padziļināto izpēti par stāvokli a/s “Parex banka” uz 2008.gada 30.novembri.

Noslēgtā līguma starp Hipotēku banku un PWC nosacījumi ietver konfidencialitātes noteikumus, kas liedz Hipotēku bankai nodot trešo personu rīcībā PWC sagatavoto ziņojumu, un Hipotēku banka nav tiesīga pārkāpt noslēgtā līgumā ietverto prasību. Ziņojumā cita starpā iekļauta informācija par a/s “Parex banka” klientiem, ko liedz publiski izpaust Kredītiestāžu likums.

Ar cieņu, VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” valdes priekšsēdētājs R.Paņko

Rīgā 2009.gada 19.novembrī

Ekonomikas ministrijas vēstule Nr.1-1-12102

Par dokumentiem, kam ir lietojamības ierobežojumi

Ekonomikas ministrija ir saņēmusi Ministru prezidenta 2009.gada 12.novembra rezolūciju Nr.111-1/187 un savas kompetences ietvaros informē par sekojošo.

Rezolūcijā pievienotajā materiālu sarakstā ir iekļautas divas Ekonomikas ministrijas vēstules. Ekonomikas ministrijas 2009.gada 16.februāra vēstule Nr.84-6-18-IP ir viedoklis par finanšu ministra informāciju par tālāko stratēģiju akciju sabiedrības “Parex banka” stabilizēšanā (atbilde uz Minis­tru prezidenta 2009.gada 11.februāra rezolūciju Nr.90/TA-375-IP). Tā kā minētā Ekonomikas ministrijas vēstule ir gatavota kā atzinums par dokumentu, kam ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss, Ekonomikas ministrija nav tiesīga atcelt ierobežotas lietošanas informācijas statusu, kamēr minētais statuss nav mainīts dokumentam, uz kuru sniegts atzinums. Kolīdz Ekonomikas ministrija saņems informāciju par Finanšu ministrijas dokumenta statusa maiņu, tiks mainīts statuss Ekonomikas ministrijas sagatavotajam atzinumam.

Ekonomikas ministrijas 2008.gada 24.februāra vēstulei Nr.84-6-22IP ir atcelts ierobežotas lietošanas informācijas statuss.

Ar cieņu, ekonomikas ministrs A.Kampars

Rīgā 2009.gada 25.novembrī

Valsts kancelejas vēstule Nr.18/SAN-4369

Par Valsts kancelejas atzinumu saistībā ar AS “Parex banka” statusu

Godātais Dombrovska kungs!

Ņemot vērā Jūsu 2009.gada 12.novembra rezolūciju Nr.111-1/187, informēju Jūs, ka nepieciešams saglabāt klasificētas informācijas statusu šādiem Valsts kancelejas atzinumiem:

1) 2009.gada 27.janvāra atzinums Nr.18/TA-166-IP;

2) 2009.gada 13.februāra atzinums Nr.TA-375-IP;

3) 2009.gada 15.aprīļa atzinums Nr.TA-1132-DV;

4) 2009.gada 13.oktobra atzinums Nr.18/TA-3670-DV.

Šo Valsts kancelejas atzinumu ierobežotas pieejamības statusu nepieciešams saglabāt, ņemot vērā, ka atzinumos norādīts uz riskiem saistībā ar valsts tieši vai caur VAS “Privatizācijas aģentūra” pielīgto saistību juridiskajām sekām un to satura interpretāciju, kas var tikt izmantots pretēji Latvijas Republikas interesēm.

Cieņā, Valsts kancelejas direktore G.Veismane

Rīgā 2009.gada 7.decembrī

 

Finanšu ministrijas vēstule Nr.7-1-4.1/669

Par Ministru prezidenta 2009.gada 12.novembra rezolūciju Nr.11-1/187

Finanšu ministrija atbilstoši Ministru prezidenta 2009.gada 12.novembra rezolūcijai Nr.11-1/187 ir izvērtējusi nepieciešamību pievienotajā sarakstā minētajiem dokumentiem saglabāt lietojuma ierobežojuma statusu un sniedz viedokli par sarakstā minētajiem dokumentiem.

1. Informējam, ka Finanšu ministrija neiebilst pret informācijas dienesta vajadzībām statusa atcelšanu Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra sēdes protokollēmuma Nr.81 52.§ 3., 4., 5. un 6.punktam, kā arī Ministru kabineta 2008.gada 3.decembra sēdes protokollēmuma Nr.87 1.§ 9., 10., 12. un 13.punktam.

2. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2008.gada 4.novembra sēdes protokollēmuma Nr.78 72.§ atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 8.novembra lēmumam (protokols Nr.79 27.§ 7.punkts) ir deklasificēts, Finanšu ministrija ir atcēlusi informācijas dienesta vajadzībām statusu vēstulei V.Karginam un V.Krasovickim par valdības iespējamā atbalsta sniegšanu akciju sabiedrībai “Parex banka”.

3. Attiecībā uz Finanšu ministrijas 2008.gada 8.novembra vēstuli Nr.19-s un tās pielikumiem, darām zināmu, ka, tā kā nav panākta vienošanās ar bijušajiem akciju sabiedrības “Parex banka” akcionāriem par Ieguldījuma līguma teksta publiskošanu, informācijas dienesta vajadzībām statuss ir saglabāts gan Finanšu ministrijas vēstulei Nr.19-s, gan tās 1., 3., 4., un 5.pielikumam. Attiecībā uz 2.pielikumu informējam, ka tās autors nav Finanšu ministrija, bet VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, kura ir informējusi, ka minētajai vēstulei ir saglabāts informācijas dienesta vajadzībām statuss.

Balstoties uz to, ka Ieguldījuma līgumam nav atcelts informācijas dienesta vajadzībām statuss, informācijas dienesta vajadzībām statuss ir saglabāts arī Finanšu ministrijas 2008.gada 1.decembra vēstulei Nr.66-k, 2008.gada 3.decembra vēstulei Nr.67-k un 2009.gada 23.septembra vēstulei Nr.50/DV. Tāpat informācijas dienesta vajadzībām statuss saglabāts V.Kargina un V.Krasovicka 2008.gada 3.niovembra apliecinājumam un akciju sabiedrības 2008.gada 4.novembra vēstulei Nr.2.7-02/1/047.

4. Finanšu ministrija ir izvērtējusi 2008.gada 20.novembra vēstulē Nr.20-s un tās pielikumos, kā arī 2008.gada 1.decembra vēstulē Nr.22-s un tās pielikumos iekļauto informāciju un dara zināmu, ka lēmuma projekts “Par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu akciju sabiedrībai “Parex banka”” sagatavots, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2008.gada 7.novembra vēstuli Nr.01.02.04/13 DV, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atcēlusi informācijas dienesta vajadzībām statusu. Vienlaikus Finanšu ministrija ir izvērtējusi paskaidrojuma rakstos iekļauto informāciju un, ņemot vērā, ka tajos iekļauto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau ir publiskojusi, informācijas dienesta vajadzībām statuss ir atcelts.

5. Informācijas dienesta vajadzībām statuss ir atcelts Finanšu ministrijas 2008.gada 20.novembra vēstulei Nr.21-s.

6. Ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir saglabāts Finanšu ministrijas 2008.gada 9.decembra vēstulei Nr.7-4/256, jo tajā kā pirmavots izmantota VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” 2008.gada 4.decembra vēstule Nr.2.10.7/8761, kurai autors ierobežotas pieejamības statusu ir saglabājis.

7. Ņemot vērā, ka līgumiem ar akciju sabiedrības “Parex banka” valdes locekļiem un tajos noteiktajiem nosacījumiem ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma normām, ierobežotas informācijas statuss ir saglabāts Finanšu ministrijas 2008.gada 10.decembra vēstulei Nr.7-4/265 un 2008.gada 15.decembra vēstulei Nr.7-4/279. Lai nodrošinātu fizisku personu datu aizsardzību, ierobežotas pieejamības statuss ir saglabāts Finanšu ministrijas 2008.gada 15.decembra vēstulei Nr.7-4/280 un 2009.gada 13.janvāra vēstulei Nr.7-3/32.

8. Ierobežotas informācijas statuss ir saglabāts Finanšu ministrijas 2008.gada 22.decembra vēstulei Nr.7-4/329, jo:

a) tajā kā pirmavots ir akciju sabiedrības “Parex banka” 2008.gada 19.decembra vēstule Nr.2-01/549 un 2008.gada 19.decembra vēstule Nr.2-01/548, kam autors ir saglabājis ierobežotas pieejamības informācijas statusu;

b) iekļauta informācija par noguldījumu kustību un ziņas par akciju sabiedrības “Parex banka” klientiem, kas atbilstoši Kredītiestāžu likumam ir ierobežotas pieejamības;

c) informācijai par valdes locekļu līgumos iekļautiem nosacījumiem atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma normām ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss;

d) konsultanta SIA “Riga Capital” līgumā iekļautajiem nosacījumiem puses ir noteikušas konfidenciālas informācijas statusu.

9. Attiecībā uz Finanšu ministrijas 2009.gada 20.janvāra vēstuli Nr.7-4/62 informējam, ka minētajai vēstulei ir saglabāts informācijas dienesta vajadzībām statuss, jo konsultāciju pakalpojumu līgumā ar
“Nomuru International plc” iekļautajai informācijai puses ir vienojušās piešķirt konfidenciālas informācijas statusu.

10. Finanšu ministrijas 2009.gada 2.februāra vēstulei Nr.7/VK-40/282 ir saglabāts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, jo tajā iekļauta informācija:

a) par akciju sabiedrības “Parex banka” padziļināto auditu, kas ir ierobežotas pieejamības informācija;

b) informācijai par akciju sabiedrības “Parex banka” valdes locekļu un padomes locekļu līgumos iekļautiem nosacījumiem atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma normām ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss;

c) konsultanta SIA “Riga Capital” līgumā iekļautajiem nosacījumiem puses ir noteikušas konfidenciālas informācijas statusu.

11. Finanšu ministrijas 2009.gada 9.februāra vēstulei Nr.7/VK-50/354 ir saglabāts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, jo tajā par akciju sabiedrības “Parex banka” pamatkapitāla palielināšanu kā pirmavots izmantota akciju sabiedrības “Parex banka” un VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” sniegta informācija, kurai saglabāts ierobežotas pieejamības statuss.

12. Ņemot vērā, ka Tieslietu ministrija nav saglabājusi ierobežotas pieejamības informācijas statusus 2009.gada 10.februāra atzinumam 1-8.1/9ip, ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir atcelts arī Finanšu ministrijas 2009.gada 10.februāra vēstulei Nr.7-4/114.

13. Finanšu ministrijas 2009.gada 16.februāra vēstulei Nr.7/VK-60/423 saglabāts ierobežotas pieejamības statuss, jo;

a) tajā iekļauta informācija par akciju sabiedrības “Parex banka” padomes un valdes locekļu līgumiem, kam, ņemot vērā Fizisku personu datu aizsardzības likuma normas, saglabāts ierobežotas pieejamības informācijas statuss;

b) konsultanta SIA “Riga Capital” līgumā iekļautajiem nosacījumiem puses ir noteikušas konfidenciālas informācijas statusu;

c) par akciju sabiedrības “Parex banka” pamatkapitāla palielināšanu kā pirm­avots izmantotas akciju sabiedrības “Parex banka” un VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” sniegta informācija, kurai saglabāts ierobežotas pieejamības statuss;

d) sniegta informācija par sākotnējiem nosacījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas iesaistei akciju sabiedrības “Parex banka” pamatkapitālā, kas vēlāk iekļauta līgumos, kam ir konfidenciālas informācijas statuss.

14. Ņemot vērā, ka akciju sabiedrība “Parex banka” ir noteikusi ierobežotas pieejamības informācijas statusu sarunām ar sindicētā kredīta devējiem un šāds statuss minētajām sarunām nav atcelts, ierobežotas pieejamības statuss ir saglabāts Finanšu ministrijas 2009.gada 17.februāra vēstulei Nr.7/VK-67/458.

15. Finanšu ministrijas 2009.gada 24.februāra vēstulei Nr.7/VK-74/540 saglabāts ierobežotas pieejamības statuss, jo:

a) tajā sniegta ierobežotas pieejamības informācija par VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”;

b) sniegta informācija par sākotnējiem nosacījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas iesaistei akciju sabiedrības “Parex banka” pamatkapitālā, kas vēlāk iekļauta līgumos, kam ir konfidenciālas informācijas statuss;

c) sniegta informācija par darba uzdevumu vadošajam konsultantam “Nomura International plc”, kas iestrādāts līgumā, kam noteikts konfidenciālas informācijas statuss.

16. Ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir saglabāts Finanšu ministrijas 2009.gada 6.marta vēstulei Nr.7/VK-103/715, ņemot vērā, ka tajā iekļauta informācija par līguma projekta nosacījumiem ar vadošo konsultantu “Nomura International plc”, kam ir konfidenciālas informācijas statuss un informācija par sarunu gaitu ar sindicēto kredītu devējiem, kuru sarunām akciju sabiedrība “Parex banka” ir noteikusi ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

17. Ierobežotas pieejamības statuss saglabāts Finanšu ministrijas 2009.gada 24.marta vēstulei Nr.7/VK-121/880-IP, jo tajā iekļauta informācija par līguma projektu nosacījumiem ar vadošo konsultantu “Nomura International plc” un pielikumā pievienots līguma projekts, kura teksts ir konfidenciāls.

18. Finanšu ministrijas 2009.gada 14.aprīļa vēstulei Nr.7/VK-152/1114 saglabāts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, jo tajā iekļauta informācija un pievienoti līguma projekti ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kam noteikts konfidenciālas informācijas statuss.

19. Ierobežotas pieejamības informācijas statuss saglabāts Finanšu ministrijas 2009.gada 5.maija vēstulei Nr.7/VK-195/1329-IP un 2009.gada 8.maija vēstulei Nr.7/VK-210/1394-IP, ņemot vērā, ka tajās iekļauta informācija par akciju sabiedrības “Parex banka” valsts atbalsta restrukturizācijas plānu, kurš satur komercnoslēpumu un kam noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

20. Finanšu ministrijas 2009.gada 5.jūnija vēstulei Nr.7/VK-262/1941-IP saglabāts dokumenta lietojuma ierobežojuma statuss, jo vēstulē sniegta informācija:

a) par akciju sabiedrības “Parex banka” akciju pirkuma līguma un akcionāra līguma, kas noslēgti starp VAS “Privatizācijas aģentūra”, Latvijas Republiku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un akciju sabiedrību “Parex banka”, nosacījumiem, kuri ir konfidenciāli;

b) par finanšu konsultanta “Nomura International plc” ziņojumu par akciju sabiedrības “Parex banka” atsavināšanas iespējām un scenārijiem, kas ir konfidenciāls.

21. Ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir atcelts Finanšu ministrijas 2009.gada 6.jūlija vēstulei Nr.7/VK-317/2330-IP un tās pielikumiem, kā arī Finanšu minis­trijas 2009.gada 23.jūlija vēstulei Nr.7/VK-317/2547, izņemot vēstules 4.pielikumam, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju. Ierobežotas pieejamības statuss ir atcelts arī 2009.gada 3.augusta vēstulei Nr.7-1-4.1/412-37-DV.

22. Finanšu ministrijas 2009.gada 17.jūlija vēstulei Nr.7-1-4.1/386, 2009.gada 21.jūlija vēstulei Nr.7/VK-343/2507-IP, 2009.gada 21.jūlija vēstulei Nr.7/VK-343/2521-IP un 2009.gada 22.jūlija vēstulei Nr.7-1-4.1/392 saglabāts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, jo tajās iekļauta informācija, kā arī pievienoti līguma projekti ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kam noteikts konfidenciālas informācijas statuss.

23. Ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir atcelts Finanšu ministrijas 2009.gada 7.septembra vēstulei Nr.7/VK-410/45-DV, ņemot vērā, ka minētā informācija tika sagatavota, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtu informāciju un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi Finanšu ministriju, ka minētajai informācijai ir atcelts informācijas dienesta vajadzībām statuss.

24. Ierobežotas pieejamības informācijas statuss saglabāts Finanšu ministrijas 2009.gada 12.oktobra vēstulei Nr./VK-480/3545, jo:

a) vēstulē sniegta informācija par akciju sabiedrības “Parex banka” valsts atbalsta restrukturizāciju, kam ir komercnoslēpuma raksturs;

b) par akciju sabiedrības “Parex banka” kapitāla pietiekamības rādītājiem;

c) par akciju sabiedrības “Parex banka” akciju pirkuma līguma un akcionāra līguma, kas noslēgti starp VAS “Privatizācijas aģentūra”, Latvijas Republiku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un akciju sabiedrību “Parex banka”, nosacījumiem, kuri ir konfidenciāli.

25. Finanšu ministrijas 2009.gada 30.oktobra vēstulei Nr.7/VK-553/3856-IP, 2009.gada 3.novembra vēstulei Nr.7/VK-553/3887-IP un 2009.gada 10.novembra vēstulei Nr.7/VK-553/3944-IP ir saglabāts informācijas dienesta vajadzībām statuss, jo tajā iekļauta informācija:

a) par līguma nosacījumiem ar vadošo konsultantu “Nomura International plc”, kam ir konfidenciālas informācijas statuss;

b) par akciju sabiedrības “Parex banka” valsts atbalsta restrukturizācijas plānu, kurā iekļauts komercnoslēpums un kam akciju sabiedrība “Parex banka” noteikusi ierobežotas pieejamības statusu.

26. Informējam, ka Finanšu ministrijai nav iebildumu pret lietojuma ierobežojuma statusa atcelšanu:

a) 2009.gada 3.februāra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.9 66.§;

b) 2009.gada 17.februāra sēdes protokola Nr.13 63.§ 2.-5.punktam;

c) 2009.gada 17.marta protokola Nr.19 1.7.§;

d) 2009.gada 9.jūnija sēdes protokola Nr.39 127.§;

e) 2009.gada 21.jūlija sēdes protokola Nr.49 67.§ 10.punktam;

f) 2009.gada 13.oktobra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.69 78.§.

Attiecībā uz 2009.gada 3.novembra Ministru kabineta sēdes protokollēmuma Nr.77 75.§, informējam, ka tā projekta autors nav Finanšu ministrija un tādēļ lūdzam Valsts kanceleju izvērtēt iespēju atcelt minētajam protokollēmumam lietojuma ierobežojuma statusu.

Papildus informēju, ka ierobežotas pieejamības statuss ir atcelts Finanšu ministrijas 2008.gada 27.novembra vēstulei Nr.7-4/200 un tās pielikumā esošajai Finanšu ministrijas 2008.gada 27.novembra vēstulei Nr.7-4/198.

Ar cieņu, finanšu ministrs E.Repše

Rīgā 2009.gada 2.decembrī

Finanšu ministrijas vēstule Nr.7-1-4.1/681

Par Ministru prezidenta 2009.gada 4.decembra rezolūciju Nr.111-1/1999

Finanšu ministrija, izpildot Ministru prezidenta 2009.gada 4.decembra rezolūciju Nr.111-1/999, sniedz informāciju par informācijas statusu rezolūcijā uzskaitītajiem Finanšu ministrijas klasificētiem dokumentiem.

1. Tā kā nav panākta vienošanās ar bijušajiem akciju sabiedrības “Parex banka” akcionāriem par Ieguldījuma līguma teksta publiskošanu, informācijas dienesta vajadzībām statuss ir saglabāts Finanšu ministrijas 2008.gada 25.novembra vēstulei Nr.65-k (DV).

2. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2009.gada 16.februāra sēdes protokola Nr.12 1.§ ir deklasificēts, informācijas dienesta vajadzībām statuss ir atcelts Finanšu ministrijas 2009.gada 26.februāra vēstulei Nr.7-4.1/156. Lai nodrošinātu fizisku personu datu aizsardzību, kā arī, ņemot vērā, ka konsultanta SIA “Riga Capital” līgumā iekļautajiem nosacījumiem puses ir noteikušas konfidenciālas informācijas statusu, ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir saglabāts minētās Finanšu ministrijas vēstules pielikumā esošajiem līgumiem.

3. Ierobežotas pieejamības statuss ir saglabāts Finanšu ministrijas 2009.gada 17.marta vēstulei Nr.7/VK-114/814-IP, jo tajā iekļauta informācija par līguma projekta nosacījumiem ar vadošo konsultantu “Nomura International plc” un pielikumā pievienots līguma projekts, kura tekstam puses ir noteikušas konfidenciālas informācijas statusu.

4. Ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir saglabāts Finanšu ministrijas 2009.gada 31.marta vēstulei Nr.7/VK-129/971, ņemot vērā, ka tā satur informāciju par nosacījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas iesaistei akciju sabiedrības “Parex banka” pamatkapitālā, kas vēlāk iekļauti līgumos un kam saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem puses ir noteikušas konfidenciālas informācijas statusu. Ņemot vērā minēto, ierobežotas pieejamības statuss ir saglabāts arī Finanšu ministrijas 2009.gada 21.septembra vēstulei Nr.7-1-4.1/522.

5. Ierobežotas pieejamības informācijas statuss nav saglabāts Finanšu ministrijas 2009.gada 22.oktobra vēstulei Nr.7-1-4/576.

6. Informācijas dienesta vajadzībām statuss nav saglabāts Finanšu ministrijas 2008.gada 8.novembra vēstules Nr.19-s 6. un 7.pielikumam.

7. Informācijas dienesta vajadzībām statuss atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajam termiņam saglabājams Finanšu ministrijas 2009.gada 17.novembra vēstulei Nr.7/VK-578/65-DV, 2009.gada 23.novembra vēstulei Nr.7/VK-578/67-DV un 2009.gada 27.novembra vēstulei Nr.7/VK-590/70-DV, ņemot vērā, ka tajās iekļauta informācija par līguma nosacījumiem ar vadošo konsultantu “Nomura International plc”, kam puses ir noteikušas konfidenciālas informācijas statusu un par akciju sabiedrības “Parex banka” valsts atbalsta restrukturizācijas plānu, kurā iekļauts komercnoslēpums un kam akciju sabiedrība “Parex banka” noteikusi ierobežotas pieejamības statusu.

Ar cieņu, finanšu ministra vietā –labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2009.gada 8.decembrī

Finanšu ministrijas vēstule Nr.7-1-02/427

Par Ministru prezidenta rezolūciju

Finanšu ministrija atbilstoši Ministru prezidenta 2010.gada 18.janvāra rezolūcijai Nr.45/SAN-184 ir izskatījusi deputātu jautājumus par dokumentu atslepenošanu saistībā ar a/s “Parex banka” pārņemšanu valsts īpašumā un dara zināmu, ka izvērtējumu par nepieciešamību un pamatojumu saglabāt lietojuma ierobežojuma statusu Finanšu ministrija sniedza 2009.gada 2.decembra vēstulē Nr.7-1-4.1/669, 2009.gada 4.decembra vēstulē Nr.7-1-4.1/679 un 2009.gada 8.decembra vēstulē Nr.7-1-4.1/681. Bez minētajās vēstulēs sniegtā izvērtējuma, sniedzam šādu papildus informāciju.

Ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir saglabāts Finanšu ministrijas 2009.gada 13.janvāra vēstulei Nr.7-3/32, ņemot vērā, ka tā satur ierobežotas pieejamības informāciju atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam.

Finanšu ministrija ir saņēmusi AS “Parex banka” 2010.gada 4.janvāra vēstuli Nr.2-02/02 par AS “Parex banka” dokumentētās informācijas pieejamības statusu, kurā norādīts, ka bankai ir tiesisks pamats noteikt komercnoslēpuma statusu par saņemto sindicēto kredītu līgumiem un ar tiem saistītajiem dokumentiem. AS “Parex banka” minētajā vēstulē norāda, ka informācijai par sarunu gaitu ar sindikātiem ir saglabājams ierobežotas pieejamības (komercnoslēpuma) statuss. Ņemot vērā minēto, ierosinām saglabāt ierobežotas pieejamības statusu Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra protokola Nr.13 63.§ 6.punktam, Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra protokola Nr.3 72.§ “Par akciju sabiedrību “Parex banka””, kā arī Finanšu ministrijas 2009.gada 6.marta vēstules Nr.7/VK-103/715 3.pielikumā esošajai vēstulei. Papildus AS “Parex banka” ir informējusi Finanšu ministriju, ka ierobežotas informācijas pieejamības statuss ir saglabāts AS “Parex banka” 2009.gada 13.februāra vēstulei Nr.2.4.8-05/6 (15.pielikums Finanšu ministrijas 2009.gada 16.februāra vēstulei Nr.7/VK-60/423).

Ņemot vērā, ka, noslēdzot līgumus ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, puses ir vienojušās līgumā iekļautajiem nosacījumiem noteikt konfidenciālas informācijas raksturu, ierobežotas pieejamības statuss ir saglabājams Finanšu ministrijas 2009.gada 24.februāra vēstules Nr.7/VK-74/540 2.pielikumam, Finanšu ministrijas 2009.gada 16.februāra vēstules Nr.7/VK-60/423 11. un 12.pielikumam, kā arī Finanšu ministrijas 2009.gada 13.augusta vēstules Nr.7-1-4.1/444 pielikumā esošajiem līgumiem.

Attiecībā uz Finanšu ministrijas 2008.gada 10.decembra vēstules Nr.7-4/265 3.pielikumā esošajiem dokumentiem, informējam, ka to autors nav Finanšu ministrija un Finanšu ministrijā minētajiem dokumentiem nav noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Informējam, ka Finanšu ministrijas 2009.gada 21.jūlija vēstules Nr.7/VK-343/2507-IP 8., 9., 10.pielikumā pievienotie Eiropas Komisijas lēmumi ir vispārpieejama informācija, kā arī Finanšu ministrija nav noteikusi ierobežotas pieejamības informācijas statusu Finanšu minis­trijas 2009.gada 5.maija vēstules Nr.7/VK-195/1329 1. un 2.pielikumam.

Tā kā Finanšu ministrija nav autors Finanšu ministrijas 2009.gada 24.marta vēstules Nr.7/VK-121/880 pielikuma 2. un 3.punktā un Finanšu ministrijas 2009.gada 16.februāra vēstules Nr.7/VK-60/423 13. un 14.punktā minētajiem dokumentiem, par šo dokumentu statusu Finanšu ministrija Jūs informēs pēc sazināšanās ar minēto dokumentu autoriem.

Ar cieņu, finanšu ministrs E.Repše

Rīgā 2010.gada 20.janvārī