Apstiprināti

Izglītības un zinātnes ministrija

1996. gada 5. jūnija rīkojums nr.272

Metodiskie norādījumi augstskolu un to studiju programmu novērtēšanai

Lietojamie termini

Augstskolas akreditācija — izglītības iestādes darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā iestādei piešķir valsts atzītas augstskolas statusu.

Augstskola var tikt akreditēta tikai tad, ja ir akreditēta vismaz viena tās studiju programma.

Studiju programma — programma, kas ietver viena akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs) , zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības.

Studiju programmu akreditācija — studiju programmas kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā studiju programmai piešķir valsts atzītas studiju programmas statusu.

Studiju virzieni — studiju programmā ietilpstošas šaurākas specializācijas. Akreditēta tiek studiju programma kopumā.

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Augstskolu pašnovērtēšana, ārējā novērtēšana un akreditācija

Atbilstīgi Augstskolu likumam un Ministru Kabineta 1995. gada 28. novembrī apstiprinātajiem “Augstskolu akreditācijas noteikumiem” (publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 08.12.1995., nr.191.) akreditācijai ir pakļautas kā augstskolas kopumā, tā arī to studiju programmas. Kā augstskolas, tā studiju programmas novērtēšana un akreditācija ir aprakstīta “Augstskolu akreditācijas noteikumu” (AAN) 27.–39. punktos.

Regulāra studiju programmu un augstskolu pašnovērtēšana, ārējā novērtēšana un akreditācija ir galvenais augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas instruments. Cikliska, regulāra kvalitātes uzlabošanas procesa galvenie etapi ir:

1) visu atbilstošās augstskolas vai studiju programmas studentu, akadēmiskā personāla un citu ieinteresēto personu veikta atklāta situācijas analīze un priekšlikumu izstrādāšana augstskolas tālākai attīstībai;

2) priekšlikumu apkopošana un pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošana;

3) pašnovērtējuma un tālākās attīstības plānu plaša apspriešana, iesaistot ārējos ekspertus, uzklausot to vērtējumus un ieteikumus;

4) augstskolas attīstības plāna izveidošana un pieņemšana;

5) augstskolas attīstības plāna realizācija;

6) attīstības un izmaiņu analīze un plānu korekcija;

7) atkārtota (pēc katriem 2 — 6 gadiem) pašnovērtēšana.

Paralēli pašas augstskolas darbībai kvalitātes nodrošināšanai pašnovērtējums un augstskolas ārējais novērtējums var tikt izmantoti IZM organizētai augstskolas darbības akreditācijai. Šim nolūkam gan pašam novērtēšanas procesam, gan tā rezultātu noformējumam jāatbilst noteiktām prasībām. Galvenās prasības ir fiksētas AL, AAN, IZM instrukcijā par augstskolu un studiju programmu akreditāciju un IZM 28.03.96. rīkojumā Nr. 122 par augstskolu akreditāciju. Daļa ieteikumu minēta šajos metodiskajos norādījumos, kuri veidoti, izmantojot IKIM Metodiku un citus informācijas avotus par augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu.

1.2. Starptautisko organizāciju ieteikumi

Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas problēmu Latvijā un citās Centrāl– un Austrum–Eiropas valstīs ir pētījuši Eiropas Padomes eksperti, kuri sevišķu vērību pievērš privāto augstskolu darbībai (Eiropas Padomes dokuments DECS HE 94/25): “Ja kādā valstī darbojas liels skaits nenopietnu mācību iestāžu, visa šīs valsts izglītības sistēma var iegūt sliktu reputāciju, no kuras tā spēs atbrīvoties tikai daudzu gadu garumā — līdzīgi, kā tas notiek, ja kāda valsts iegūst attiecīgu reputāciju zemas kvalitātes rūpniecības produkcijas dēļ.

...

Valstīm savā likumdošanā būtu jāparedz:

...

(II) pakļaut visas nevalstiskās izglītības iestādes licencēšanai saskaņā ar skaidriem kritērijiem, ietverot izglītības kvalitāti kā nepieciešamu nosacījumu;

(III) valstiski atzītu mācību iestāžu augstākās izglītības nobeiguma kvalifikāciju un grādu likumīga aizsardzība.”

Eiropas Padomes rūpes par nevalstisko, valsts neatzīto augstskolu darbību vēl skaidrāk formulētas dokumentā DECS—HE 95/10 rev.1, Strasbūra, 22.05.95.:

“Darba grupa atzīmēja, ka pēdējos gados privāto augstākās izglītības mācību iestāžu diplomu un grādu atzīšanas problēma ir kļuvusi nopietnāka, jo:

...

— mācīšanas brīvība un tirgus ekonomikas idejas daudzās valstīs tiek saprasti kā brīvība atvērt privātas augstākās izglītības mācību iestādes bez jebkādas valstiski atzītas kvalitātes novērtēšanas;

...

Lai nodrošinātu akadēmiskās apmaiņas Eiropā un savstarpēju akadēmisko kvalifikāciju atzīšanu, Eiropas valstīm, kurās nav privāto augstākās izglītības mācību iestāžu KVALITĀTES KONTROLES SISTĒMAS (likumdošanā vai citādi noteiktas), vajag tādu sistēmu radīt, nodrošinot ne tikai iekšēju kvalitātes novērtēšanu, bet arī ārēju kontroli.

...

Privāto augstākās izglītības mācību iestāžu un/vai to kursu atzīšanas kritēriji

...

Jābūt pietiekamam daudzumam atbilstošas kvalifikācijas akadēmiskā personāla, kura nozīmīgai daļai jāstrādā pastāvīgi un pilnā slodzē.

...

Mācīšanai jābūt sakņotai zinātnē, saistītai ar pētījumiem. Jābūt zinātniskajai darbībai (mācīšanas un pētījumu apvienošana, pietiekams pētīšanas iespēju nodrošinājums). Nepieciešama atbilstoša bibliotēka vai dokumentācijas centrs.

...

Jebkurā gadījumā valstij, kurā tiek īstenota studiju programma, jāpārbauda tās kvalitāte pirms atzīšanas.”

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas veidošana saskaņā ar Valdības Deklarāciju tika sākta 1994. g. 25. oktobrī, kad Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā ministrs Jānis Vaivads parakstīja “Deklarāciju par nodomiem sadarboties augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanā Baltijas valstīs” kopā ar Igaunijas Kultūras un izglītības ministrijas kancleru Veiko Jurisonu un Lietuvas Izglītības un zinātnes ministru Vladislavu Domarku. Šajā deklarācijā nolemts: “Katrā valstī izveidot institūciju akreditācijai un neatkarīgu institūciju kvalitātes novērtēšanai augstākajā izglītībā.” un “... sākt studiju programmu un augstākās izglītības iestāžu novērtēšanu un akreditāciju 1995.gadā.”

1.3. Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēma Latvijā

Saskaņā ar augšminēto “Deklarāciju par nodomiem sadarboties augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanā Baltijas valstīs” un atbilstoši LR Izglītības likuma prasībām ar ministra J.Vaivada lēmumu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 28.12.94. nodibināja bezpeļņas organizāciju “Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs” SIA (AIKNC), ar reģistrācijas Nr.000323939 un statūtu kapitālu Ls 100,—.

29.12.95. saskaņā ar Rektoru padomes (RP) un IZM lēmumu par AIKNC īpašniekiem kā Rektoru padomes pārstāvji kļuva Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), jo pašai Rektoru padomei nav juridiskās personas tiesību un tā nevar būt AIKNC dalībnieks. AIKNC statūtu kapitāls ir Ls 2000,— , no kuriem 40% pieder IZM, 30% — LU, 30% — RTU. Katram no trim AIKNC dalībniekiem pilnsapulcē ir viena balss.

AIKNC darbību vada Valde, kura sastāv no 4 locekļiem: vienu nozīmē IZM, vienu — RP, divus ievēlē dalībnieku pilnsapulce.

AIKNC operatīvo darbību veic direktors, kuru ievēlē dalībnieku pilnsapulce.

Saskaņā ar AIKNC dalībnieku — IZM, LU un RTU apstiprinātajiem statūtiem, AIKNC uzdevumos ietilpst:

izstrādāt un saskaņot procedūras augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu kvalitātes novērtēšanai un ekspertīzes veikšanai saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likuma un Augstskolu likuma prasībām;

Izglītības un zinātnes ministrijas un citu valsts pārvaldes institūciju uzdevumā organizēt studiju programmu un augstskolu kvalitātes novērtēšanu;

veidot komisijas un darba grupas kvalitātes novērtēšanas un akreditācijas uzdevumu risināšanai;

iesaistīt ekspertus no citām valstīm vajadzīgo ekspertīžu veikšanā;

apkopot un izplatīt pieredzi, kas iegūta veidojot un realizējot augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes novērtēšanas un akreditācijas procesus.

AIKNC pilnvarojums akreditācijas procesa organizēšanā noteikts ar IZM 28.03.96. rīkojumu Nr. 122 par augstskolu akreditāciju.

Saskaņā ar “Augstskolu likuma” 9. pantu:

“Izsniegt absolventiem valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu drīkst tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu.

...

Juridisko personu dibināto augstskolu diplomi tiek valstiski atzīti un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni pēc attiecīgās augstskolas un studiju programmas akreditācijas un augstskolas satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā.”

“Valsts augstskolu un to studiju programmu akreditācijas secību nosaka izglītības un zinātnes ministrs.” (AAN 5. punkts)

Visām privātajām augstskolām ir tiesības jebkurā brīdī iesniegt akreditācijai vajadzīgos dokumentus saskaņā ar 28.12.95. pieņemtajiem Augstskolu akreditācijas noteikumiem. Atbildi jādod 6 mēnešu laikā. Ministrs var pagarināt pieteikuma izskatīšanas laiku vēl par 6 mēnešiem.

1.4. Pašnovērtējums un akreditācija

Pašnovērtējums ir nepieciešams nosacījums augstskolas akreditācijai un ir tās pirmais etaps. Lēmumu par akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome (augstskolām) vai IZM izveidota Akreditācijas komisija (studiju programmām) pēc Novērtēšanas komisijas ieteikumu uzklausīšanas. Novērtēšanas komisijā ietilpstošie ārvalstu eksperti iepazīstas ar pašnovērtējuma ziņojumu, kurš jāiesniedz latviešu un angļu valodā (vai citā svešvalodā pēc vienošanās ar AIKNC), un apmeklē augstskolu 2–3 dienu vizītē.

Lai nodrošinātu pašnovērtējuma ziņojuma kvalitāti, jāievēro sekojoši vispārēji norādījumi :

1. Dokumentācijai ir jābūt objektīvai un kvalitatīvi noformētai. Tā tiek nosūtīta ārējiem ekspertiem iepriekšējam novērtējumam un tiek pārbaudīta ekspertu vizītes laikā augstskolā.

Lai iegūtu precīzāku informāciju augstskolas darbības uzlabošanai, atsevišķos augstskolas un studiju programmas novērtējuma aspektus vērtē pati augstskola četrbaļļu sistēmā ;

ļoti labi (excellent) — kvalitātes nodrošinājums visos aspekta vērtējumos ir apmierinošs, bet lielākajā daļā jautājumu — izcils (4 balles) ;

ļoti apmierinoši (highly satisfactory) — kvalitātes nodrošinājums visos aspekta vērtējumos ir apmierinošs, bet atsevišķos jautājumos tas ir sevišķi labs (3 balles) ;

apmierinoši (satisfactory) — kvalitātes nodrošinājums visos aspekta vērtējumos ir apmierinošs un kopumā pozitīvie faktori ir pārsvarā par trūkumiem (2 balles) ;

neapmierinoši (unsatisfactory) — kvalitātes nodrošinājums ir neapmierinošs vairākos jautājumos un kopumā trūkumi ir pārsvarā par pozitīviem faktoriem (1 balle) .

2. Starp Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru (AIKNC) un augstskolu ieteicams noslēgt līgumu, saskaņā ar kuru AIKNC augstskolas pārstāvjiem sniedz konsultācijas par pašnovērtēšanas dokumentu sastādīšanas jautājumiem.

2. Pieteikumu iesniegšana

Pirms augstskola iesniedz pieteikumu akreditācijai, vēlams iepriekš vienoties ar IZM par novērtēšanas uzsākšanu. Pieteikums rakstāms latviešu un angļu (ārzemju ekspertu dēļ) valodā, kā tas noteikts AAN 9. punktā. AAN 10. un 11. punktos ir norādīts, kādi dokumenti ir jāsagatavo.

AAN 11. 7. punktā pieprasītās garantijas finansiāli nodrošināt iespējas studentiem turpināt studijas studiju programmas likvidācijas gadījumā var būt drošības naudas iemaksa viena gada studiju izmaksu apjomā vai līgums ar citu augstskolu par studiju turpināšanas nodrošināšanu.

Sevišķi rūpīgi ir jāizstrādā AAN 11.9. punktā prasītie augstskolas (studiju programmas) mērķi un uzdevumi, jo akreditācijas galvenais uzdevums ir novērtēt augstskolas spēju pildīt šos uzdevumus. Šī dokumenta apjoms nedrīkst pārsniegt 500 vārdus, atbilstīgi pašnovērtējuma ziņojuma prasībām.

AAN 11. punktā prasītie “... dokumenti, kas apliecina ...” var būt gan oficiālas izziņas veidā, gan augstskolas sastādīti tabulu vai teksta formā, ja katrs no tiem ir apstiprināts ar atbildīgās personas parakstu. Ja Pieteikums ir brošēts un tā lappuses ir numurētas, atbildīgās personas paraksts var būt vienreiz — Pieteikuma beigās.

Prasītās ziņas ieteicams sniegt galvenokārt apkopojošu tabulu veidā, kurās var norādīt arī objektu un resursu kvalitāti un piemērojamību mācību procesam. Vēlams informāciju sniegt paralēli gan tabulu, gan grafiku (zīmējumu) veidā. (Ieteicamās tabulu formas skat. pielikumā.)

Akadēmiskā personāla CV sniedzami saīsinātā formā (skat. 6.nodaļu). Svarīgāko publikāciju sarakstam vajadzētu aptvert ne mazāk kā pēdējo 5 gadu periodu.

3. Augstskolas (studiju programmas) pašnovērtējuma

Vadības komitejas apakškomiteju organizēšana

Apakškomiteju skaitu, funkcijas un sastāvu ieteicams izlemt Vadības komitejai, šo lēmumu apstiprinot senātā.

Divi no iespējamiem apakškomiteju izveidošanas variantiem ir sekojoši :

1. variants. Apakškomitejas veido atbilstīgi AAN III un IV sadaļas punktiem. To uzdevums — vākt un apkopot nepieciešamās ziņas. Pašnovērtējuma ziņojumu gatavo Vadības komiteja.

2. variants. Apakškomitejas veido atbilstīgi pašnovērtējuma ziņojuma sadaļām (šo “Norādījumu” punkti 5. un 6.1.). Apakškomitejas vāc un apkopo ziņas, gatavo attiecīgās kopējā ziņojuma sadaļas, bet kopējo ziņojuma tekstu apstiprina Vadības komiteja.

Vadības komitejas un visu apakškomiteju darbā vēlams iesaistīt ne tikai visas galvenās augstskolas personāla grupas (studējošos, akadēmisko personālu, vispārējo augstskolas personālu), bet arī augstskolas absolventus, darba devēju organizāciju pārstāvjus, zinātniskās organizācijas (Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Zinātnieku savienību, Zinātniski—tehnisko biedrību savienību un atsevišķas šīs savienības biedrības utt.), starptautiskas organizācijas.

4. Augstskolas sadarbība ar Novērtēšanas komisiju

Novērtēšanas komisija izvērtē augstskolas iesniegtos materiālus un kopā ar AIKNC organizē ekspertu vizīti augstskolā reālo apstākļu novērtēšanai. Ja nepieciešams, tā pieprasa papildus informāciju AAN 23. punktā norādītajā kārtībā. Novērtēšanas komisija ar augstskolas un AIKNC palīdzību var organizēt studentu, absolventu un augstskolā gatavojamo speciālistu darba devēju (reālo un potenciālo) aptauju. Aptauju ieteicams organizēt gan ar anketu palīdzību, gan interviju veidā, apkopojot abu tipu rezultātus.

Ziņojuma galīgā varianta publiskā apspriešana, saskaņā ar augstskolas un AIKNC vienošanos, var tikt noorganizēta Novērtēšanas komisijas ekspertu vizītes beigās vai vēlāk, pēc Novērtēšanas komisijas kopējā atzinuma iepriekšējā varianta saņemšanas.

Pēc publiskās apspriešanas precizētais Novērtēšanas komisijas kopējais atzinums tiek publicēts un iesniegts lēmuma par akreditāciju pieņemšanai Augstākās izglītības padomei (augstskolas akreditācija) vai akreditācijas komisijai (studiju programmas akreditācija).

5. Augstskolas pašnovērtēšanas kritēriji

un ziņojuma struktūra

Augstskolas novērtēšana ņem vērā augstskolu daudzveidību un autonomiju. Tiek pieprasīts, lai katrai augstskolai būtu skaidri noteikti mērķi un uzdevumi, bet tās darbība sekmētu šo mērķu un uzdevumu sasniegšanu. Vissvarīgākais akreditācijas elements ir augstskolas stipro un vājo punktu noskaidrošana, lai mācību kvalitātes līmenis atbilstu nepārtraukti mainīgajām sabiedrības prasībām. Akreditācijas dokumentu izsniegšana ir tikai šī svarīgā procesa sekas, bet ne mērķis.

Augstskolu kvalitātes vērtēšana Baltijas valstīs saskaņā ar šo valstu atbilstīgo ministriju 1995. gada vienošanos ir saskaņots process. Akreditācijas procesa organizācijai augstskolās var tikt izmantota metodika, ko 1995. gadā izstrādājusi Igaunijas kultūras un izglītības ministrijas darba grupa (turpmāk “Metodika”), kā arī Eiropas Savienības valstu pieredze (Anglija, Dānija, Nīderlande un Francija). Kontrolējamie kvalitātes aspekti dažādās valstīs nedaudz atšķiras, tiek pieļauta zināma brīvība novērtējuma ziņojuma struktūras izvēlē. Latvijas augstskolu akreditācijā ieteicamā pašnovērtējuma ziņojuma struktūra, atbilstīgi galvenajiem kvalitātes vērtēšanas aspektiem, veidojama šādi:

I Augstskolas mērķi un uzdevumi.

II Pašnovērtējuma ziņojums

1) Studiju organizācija un vadība.

2) Akadēmiskais personāls.

3) Augstskolas darbības vadība un nodrošinājums ar materiāliem, informatīviem un finansu resursiem.

4) Kvalitātes nodrošināšana.

5) Kopsavilkums.

III Pielikumi un paskaidrojumi (AAN pieprasītās ziņas, atbilstīgi III vai V sadaļa).

IV Statistiskā informācija (datu bāzei “Centis”).

V Augstskolas vai studiju programmas darbību reglamentējošie dokumenti un citi augstskolas darbu un tā rezultātus raksturojoši dokumenti.

Ziņojuma apjoms ir stingri ierobežots :

I daļa — ne vairāk kā 500 vārdu;

II daļa — kopā ne vairāk kā 3000 vārdu;

III daļa — ne vairāk kā 15000 vārdu;

Katras ziņojuma nodaļas beigās ir ieteicams dot rezumējumu, kurā pa punktiem ir jānorāda pozitīvie faktori, trūkumi un veicamie pasākumi, kā arī jādod pašnovērtējums pēc šo “Norādījumu” 1. nodaļā sniegtās vērtējuma skalas.

Ieteicams ziņojumam pievienot dažādus rādītājus (satura, priekšmetu, personu u.c.) informācijas ērtākai meklēšanai. Sevišķi ieteicams pievienot rādītāju par katrā AAN 11. punkta apakšpunktā prasīto ziņu atrašanās vietu iesniegtajos dokumentos.

6. Studiju programmu novērtēšana

Studiju programma jāsaprot ne tikai kā mācību plāni un darbības to realizēšanai, bet kā organizatoriska vienība, kas ietver visus vienā specialitātē iegūstamo akadēmisko grādu vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamos resursus.

Studiju programmu pašnovērtēšanā sevišķa vērība piegriežama to atbilstībai ES un starptautiskiem standartiem vai praksei. Lai veicinātu studiju programmu sekmīgu starptautisko ekspertīzi, jāpievērš vērība tam, kā šīs programmas nodrošina augstskolas absolventa integrēšanos citu valstu, sevišķi ES valstu, augstākās izglītības sistēmā no studiju plāna struktūras viedokļa. Atbilstības vērtējumam jābūt argumentētam.

Salīdzināšanu ar divām ES augstskolām var veikt, balstoties uz prospektiem, augstskolas reklāmu, izmantojot Eiropas integrācijas biroja materiālus, programmu TEMPUS, Eirofakultāti u.c.

Studiju programmā (cognate subject area) kā sastāvdaļa var būt izvēles varianti atsevišķiem studiju virzieniem (division). Akreditēta tiek tikai studiju programma, ņemot vērā tās sastāvā ietilpstošo priekšmetu un studiju virzienu vērtējumu.

6.1. Ziņojuma struktūra

AAN studiju programmas pašnovērtējuma ziņojuma struktūru nenosaka, tāpēc tā izveidošanā iespējama zināma brīvība. Tāpat kā augstkolas ziņojumam, studiju programmas pašnovērtējuma ziņojumam ieteicams pievienot dažādus rādītājus (satura, priekšmetu, personu u.c.) informācijas ērtākai meklēšanai. Sevišķi ieteicams pievienot rādītāju par visos AAN 19. punkta apakšpunktos prasīto ziņu atrašanās vietu iesniegtajos dokumentos.

Daži no iespējamiem studiju programmas pašnovērtējuma ziņojuma struktūras variantiem varētu būt sekojoši:

1. variants.

Saskaņā ar Igaunijā izstrādāto “Metodiku” studiju programmas pašnovērtējuma ziņojumam ir divas iedaļas, kuras atbilst dažādiem studiju līmeņiem :

1) bakalauru un augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas studiju programmas pašnovērtējums atbilstoši galvenajiem kvalitātes problēmas aspektiem, kuros pa punktiem ir jānorāda pozitīvie faktori, trūkumi un veicamie pasākumi, kā arī jādod pašnovērtējums pēc šo “Norādījumu” 1. nodaļā dotās vērtējuma skalas;

2) maģistrantu un doktorantu studiju programmu pašnovērtējums.

2. variants.

Tiek izmantoti gan “Metodikā” iestrādātie principi, gan Eiropas augstskolu pieredze. Studiju programmu pašnovērtēšanas ziņojums tiek veidots pēc tādas pat shēmas, kā augstskolas pašnovērtējuma ziņojums (šo “Norādījumu” 5. nodaļa).

3. variants.

Studiju programmas pašnovērtējuma ziņojumā ir šādas nodaļas.

1) Mērķi un uzdevumi.

2) Studiju saturs un organizācija.

3) Mācīšana un zināšanu novērtēšana.

4) Studiju nodrošinājums un vadība.

5) Personāla un studentu zinātniskās pētniecības (radošais) darbs.

6) Kvalitātes nodrošinājums un garantijas.

7) Kopsavilkums.

6.2. Prasības studiju programmas novērtēšanai

Prasības studiju programmu novērtēšanai pietiekoši detalizēti ir izklāstītas AAN V sadaļā. Zemāk sniegts īss skaidrojums AAN 19. punktā prasīto dokumentu sagatavošanas procesa atvieglošanai.

Salīdzinājums ar ES augstskolām pēc iespējas dodams visos AAN 19. punkta apakšpunktos.

Studiju programmas attīstības plānam (AAN 19.7. punkts) jāaptver vismaz tuvākie 5 gadi.

Akadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas (CV) var tikt veidotas saīsinātā variantā. Tajās jābūt: dzimšanas gadam, ziņām par izglītību,akadēmiskajiem nosaukumiem un zinātniskajiem grādiem, nodarbošanos, jāuzrāda zinātnisko publikāciju skaits (monogrāfijas, raksti, autorapliecības, vārdnīcas, konferenču tēzes, citas zinātniskās publikācijas), publicētā mācību literatūra (grāmatas, mācību līdzekļi, metodiskie raksti, akadēmisko kursu programmas), lasītajiem akadēmiskajiem kursiem. Jāuzrāda arī zinātniski pētnieciskās intereses. Šo materiālu var papildināt ar ziņām par Goda nosaukumiem un prēmijām, kā arī citām ziņām, kas pēc autora domām raksturo viņa akadēmisko un zinātnisko darbību.

Ziņām par zināšanu novērtēšanas sistēmu, par studentu prakses, laboratorijas darbu, kvalifikācijas darbu , diplomdarbu u. c. izstrādes organizāciju var pievienot attiecīgās instrukcijas, studentu darbus un atskaites. Šādi papildus materiāli iesniedzami latviešu valodā, bet tulkojumi pēc vienošanās ar AIKNC jāiesniedz tikai daļai dokumentu.

7. Studentu, absolventu un darba devēju aptauja

Studentu, absolventu un augstskolas gatavojamo speciālistu darba devēju aptaujas organizē pēc Novērtēšanas komisijas lēmuma. To organizē augstskola, sadarbojoties ar AIKNC un Novērtēšanas komisijas ekspertiem. Ieteicamākais aptaujas veids — intervijas. Vēlams apvienot intervijas ar lielāku grupu anketēšanu. Ļoti vēlama ārējo eksaminētāju (valsts eksāmenu komisiju dalībnieku, disertāciju oponentu utt.) aptauja.

8. Akreditācijas periodiskums un termiņi

AAN 4. punktā norādīts, ka divu gadu laikā pēc licences saņemšanas augstskola ir jāizvirza akreditācijai. Augstskolas un studiju programmas akreditācija tiek veikta ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma saņemšanas (AAN 20. punkts). Izglītības un zinātnes vai tā pilnvarota persona var pagarināt akreditācijas pieteikuma izskatīšanas termiņu vēl par sešiem mēnešiem. Nesaņemot lēmumu par akreditācijas lapas izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt, augstskola ir tiesīga turpināt pieteikto studijas programmu īstenošanu.

Akreditācijas komisija 3 dienu laikā pēc komisijas sēdes var nosūtīt pieteicējam paziņojumu, kurā pieprasītas nepieciešamās ziņas jautājuma objektīvai izlemšanai. Ja 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pieteicējs nav sniedzis vajadzīgās ziņas, pieteikums netiek izskatīts un to nosūta atpakaļ pieteicējam. Atkārtotu pieteikumu var iesniegt tikai pēc šo trūkumu novēršanas.

Ja augstskolas novērtēšanas procesā ir konstatēti būtiski trūkumi, tā var tikt akreditēta nosacīti uz 2 gadiem. Pēc tam tiek izdarīta otrreizēja akreditācija, kas nevar būt nosacīta. Tādi pat noteikumi attiecas uz studiju programmām.

“Ja Augstākās izglītības padome un Akreditācija komisija augstskolai, kā arī visām tās studiju programmām ir devušas negatīvu novērtējumu, akreditācija tiek atteikta. Šādā gadījumā augstskola atkārtotu pieteikumu var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem “ (AAN 52. punkts).

“Visas pozitīvi novērtētās studiju programmas tiek atkārtoti novērtētas ne retāk kā reizi sešos gados” (AAN 55. punkts).

“Izglītības un zinātnes ministrija var noteikt citu augstskolas vai studiju programmas akreditācijas laiku, bet ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās akreditācijas” (AAN 63. punkts).

“Augstākās izglītības padomei ir tiesības pieprasīt atkārtotu augstskolas akreditāciju, bet ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās akreditācijas” (AAN 64.punkts).

Metodiskie norādījumi pieņemti AIKNC valdes sēdē 1996. gada 13. februārī.

AIKNC vadības adreses un telefoni:

1) Centra Valdes priekšsēdētājs akadēmiķis Alberts Skudra —

Kaļķu ielā 1, Rīga, LV 1658, RTU Būvniecības fakultāte, 208.istaba, tel.612762.

2) Centra direktors Dr. Juris Dzelme —

Vaļņu ielā 2, Rīga, LV 1098, 523.istaba, tel.7213870, fax.7243126