ATSAUCĒ IETVERT:
Koncepcija par elektronisko komerciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2001., Nr. 75 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20451
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Koncepcija par elektronisko komerciju
Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.marta sēdes protokollēmuma 43.§ 1.punktu
Turpinājums. Sākums - "LV" 15.05.2001., Nr.74
2. Koncepcijas sasaiste ar programmām un citiem dokumentiem
No šobrīd valstī akceptētajām programmām un citiem dokumentiem Koncepcijai par elektronisko komerciju ir sasaiste ar:
| Dokumenta | Sasaiste ar | |
| nosaukums | e-komerciju | |
| Nacionālā | Infrastruktūra, un ar to | |
| programma | saistītā tiesiskā vide; | |
| "Informātika" | informātikas speciālistu | |
| sagatavošana, informā- | ||
| cijas pakalpojumi un | ||
| lietošana | ||
| Kvalitātes | Patērētāju tiesību | |
| nodrošināšanas | aizsardzība | |
| nacionālā programma | ||
| Reģionālās attīstības | Nodarbinātības problēmas | |
| nacionālā programma | risināšana, ieviešot | |
| teledarbu. | ||
| Mazo un vidējo | MVU konkurētspējas | |
| uzņēmumu attīstības | nostiprināšana, kļūstot | |
| nacionālā programma | par e-komercijas | |
| uzņēmumu | ||
| Sociāli ekonomiskā | Vispārīgās koncepcijas | |
| programma e-Latvija | pamatnostādnes |
Būtiska nozīme Koncepcijas sekmīgā īstenošanā būs arī pašlaik izstrādes gaitā esošajiem dokumentiem: Koncepcija par e-valdību, Koncepcija par Interneta pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju un valsts uzraudzības sistēmas izveidi un Koncepcijas par elektronisko dokumentu juridisko statusu Latvijā īstenošanas ietvaros izstrādātajam elektronisko dokumentu likumam.
3. Jaunās ekonomikas
izaicinājums
Pašreiz pasaules ekonomikā ir vērojamas revolucionāras izmaiņas, kuru apzīmēšanai lieto terminus - Informācijas sabiedrība, Jaunā (digitālā, Interneta) ekonomika.
3.1. Jaunā ekonomika
Jaunā ekonomika atšķirībā no tradicionālās balstās nevis uz materiālām vērtībām, bet uz informāciju un zināšanām, kā galveno uzņēmuma aktīvu. Izmaiņu būtība ir, ka straujā IT un Interneta attīstība ļauj daudzas lietas gan komercdarbībā, gan valsts pārvaldē, gan indivīdu privātajā dzīvē veikt daudz efektīvāk un labāk, kā rezultātā ir novērojams straujš darba ražīguma pieaugums.
Kā Jaunās ekonomikas pazīmes un reizē arī dzinējspēkus var minēt sekojošo:
- Interneta un telekomunikāciju attīstība
Piekļūšana Internam u.c. komunikāciju līdzekļiem ir priekšnosacījums, lai uzņēmumi un indivīdi varētu izmantot Jaunās ekonomikas iespējas. Faktiski, Interneta izplatība un pieejamība ir viens no rādītājiem, kas vistiešāk raksturo konkrētās valsts attīstības līmeni un potenciālu Jaunajā ekonomikā.
Statistika uzrāda strauju Interneta, kā arī komunikāciju ar interneta starpniecību.
Ilgu laiku Interneta vide bija ārpus jebkādiem noteikumiem un reglamentiem, bet attīstoties šīs vides iespējām, radās nepieciešamība sakārtot ne tikai tehniskos parametrus, bet arī ieviest zināmus standartus un normas darbībai šajā vidē. Neskatoties uz to Interneta vide joprojām ir visdemokrātiskākā un mazāk reglamentējamā savstarpējās saziņas un darījumu veikšanas jomā.
- Vērtību dematerializācija
Jaunās ekonomikas apstākļos informācija un zināšanas kļūst par galveno vērtību radīšanas un konkurētspējas nodrošināšanas līdzekli (nevis finansu vai materiālie resursi). Tas attiecas gan uz indivīdu, gan uzņēmumu, gan arī uz valsti kopumā.
- Izglītots un aktīvs cilvēks
Cilvēks, kā zināšanu nesējs un radītājs ir noteicošais faktors gan uzņēmuma, gan valsts attīstības nodrošināšanā. Tāpēc viss, kas saistās ar izglītību, cilvēku uzņēmības veicināšanu utt., kļūst par ļoti svarīgu lietu Jaunās ekonomikas apstākļos.
- Globalizācija
Internets un ar to saistītie jaunie komercijas modeļi, tirdzniecības noteikumu liberalizācija un unifikācija u.c. faktori minimizē ieejas barjeras nacionālajos tirgos un ļauj firmām izvērst savu darbību globālā mērogā. Kā rezultāta saasinās konkurence, kas liek uzņēmumiem veltīt lielu uzmanību efektivitātes palielināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai globālā mērogā.
Bez tīri ekonomiskām konsekvencēm šīs izmaiņas būtiski ietekmē arī visas pārējās sabiedrības dzīves sfēras - sociālo, valsts pārvaldes, ģeopolitiku u.c.
Visas šīs izmaiņas kopumā ir tik būtiskas, ka tās tiek salīdzinātas ar Agrāro vai Industriālo revolūciju. Faktiski mēs atrodamies ekonomikas attīstības lūzuma punktā un esam liecinieki jaunas Informācijas ēras (sabiedrības) dzimšanai.
3.2. E-komercijas galveno
jēdzienu skaidrojumi
E-komerciju ( e-commerce ) definē kā darījumu veikšanu, izmantojot informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju līdzekļus. Šis termins mūsdienās nav nošķirams no interneta un interneta tehnoloģijām.
Informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju līdzekļus komerciālu darbību veikšanai var izmantot gan tradicionālie, gan jaunās ekonomikas uzņēmumi.
E-komercija nozīmīgi maina uzņēmuma darbības visas jomas:
- Jauni paņēmieni un veidi, kādā tiek veidotas uzņēmuma attiecības ar klientiem (Internets kā efektīvs mārketinga un pārdošanas kanāls, klientu attiecību masveida personalizācija utt.)
- Uzņēmuma sagādes procesu būtiska uzlabošana (informācijas apmaiņas un darījumu digitalizācija, sagādes procesu automatizācija u.c.)
- Uzņēmuma iekšējo procesu pilnveidošana (informācijas un zināšanu nozīmes palielināšanas, fokusēšanās un pamatkompetenci un ārpakalpojumu izmantošana, vertikāli integrētu uzņēmu nepieciešamības izzušana u.c.)
Jaunā ekonomika un e-komercija ne tikai dod iespēju uzņēmumiem strādāt efektīvāk, bet bieži kardināli maina konkrēto industriju kopumā (esoši piegādes ķēžu disintegrācija un virtuālo (Interneta) biržu veidošanās, jauni produkti/pakalpojumi un jaunas vērtību ķēdes, robežu izzušana starp industrijām u.c.).
Laika gaitā e-komercija līdztekus Internetam ir pārdzīvojusi vairākas attīstības fāzes.
Pirmajā paaudzē galvenais bija sevi pieteikt ar samērā vienkāršu un statisku Internetā izvietotu mājas lapu. Labākajās vietās bija pieejama informācija par produktiem, kas ir elektronisks preču katalogs.
Otrajā paaudzē tam klāt nāca meklēšanas iespējas, vairāk informācijas, interaktīvs dialogs, kā arī Web lapas personalizācijas (pieskaņošanas katram konkrētam klientam) iespējas.
Trešajā paaudzē e-komercija jau spēlē izteikti stratēģisku lomu kopējā organizācijas komerciālajā koncepcijā. Šīs paaudzes Web vietas raksturo attīstītas personalizācijas un meklēšanas iespējas, pieeja enciklopēdiskām zināšanām, virtuālo kopienu izveide, klientu apkalpošanas sistēmas, interaktīvas mārketinga un pārdošanas sistēmas, balstītas uz pašapkalpošanās principu.
Ceturtās paaudzes sistēmas jau veido uzņēmuma komerciālo pamatu un ir tam kritiski svarīgas. Tajās ir integrēti arī piegādātāji un maksājumu sistēmas, kā arī ir cieša saite ar klientiem. Tajās ir pieejama plaša informācija un ļoti attīstītas klientu individuālās apkalpošanas un citu pakalpojumu sistēmas.
Savukārt, šķirojot pēc e-komercijas dalībniekiem (valsts, uzņēmums un gala patērētājs (parasti - privātpersona)), var iegūt deviņus variantus:
1.tabula
"Elektroniskās komercijas
dalībnieku matrica"
| Saņēmējs | Valsts | Uzņēmums | Gala | |
| piegādātājs | patērētājs | |||
| Valsts | G2G | G2B | G2C | |
| Uzņēmums | B2G | B2B | B2C |
| Gala patērētājs | C2G | C2B | C2C | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Avots: "OECD" G2G ( government to government ) sistēmas ataino valdības (un pašvaldību) savstarpējās attiecības, kuru spilgtākais piemērs ir koordinācija un savstarpējo pakalpojumu nodrošināšana. Kā šāda veida sistēmas piemēru var minēt nesen izveidoto Valsts informācijas tīkla aģentūru, kas nodrošina integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu. G2B (government to business ) ataino valdības un komersantu attiecības, kuru piemērs ir valsts informācijas pieejamības nodrošināšana komersantiem. Ļoti līdzīgs ir G2C ( government to customer ) sistēmu pielietojums, tikai šeit kā pakalpojumu saņēmējs ir indivīds. B2G ( business to government ) sistēmu spilgtākais piemērs ir valsts (un pašvaldību) pasūtījumu piegādes, piemēram, elektroniskās izsoles. C2G ( customer to government ) sistēmas vislabākais piemērs ir nodokļu saistību nokārtošana. Šīs iepriekš minētās sistēmas tradicionāli ietilpina nevis e-komercijas, bet gan e-valdības koncepcijas ietvaros. Tās ir saistītas ar valdības darba organizāciju, kas balstās uz sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu uzlabošanu, ar valsti un pašvaldībām saistīto vadības procesu vienkāršošanu un paātrināšanu, digitālu informāciju un zināšanu pārvaldīšanu. E-valdība tā ir lielākā mērā valdības un pašvaldību komerciālo procesu reorganizācija, nevis tikai Interneta tehnoloģiju un elektronisko dokumentu izmantošana. Savukārt nākošās četras kategorijas ir tradicionālā e-komercijas jomā. Forrester Inc. paredz ka uz 2004.gadu elektroniskā komercija jau būs integrēta visos sektoros - no izejvielu, piem., apaļkoku, pasūtījumiem, līdz mājsaimniecību pasūtījumiem, piem., grāmatas un žurnāli. 1.attēls Elektroniskā komercija B2B un B2C tirgos
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kopsumma B2C | $454,4 | 100% | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(Kopsumma miljardos USD) 3.2.1. B2B B2B ( business to business ) ir komerciālās attiecības starp diviem uzņēmumiem, kas savstarpējos darījumos izmanto e-komercijas informācijas sistēmas. Latvijas apstākļiem tieši šo jomu prognozē kā pašreizējā situācijā visperspektīvāko. Uzņēmumi savā starpā jau sen izmanto elektronisku datu apmaiņu. Piemērs ir elektroniskās banku sistēmas, kas sākotnēji bija balstītas uz slēgtiem datu pārraides tīkliem vai tiešu klientu iezvanīšanos bankas sistēmā. Latvijā šādas sistēmas izmantoja un piedāvāja vairākas bankas, piemēram, Vācijas un Latvijas banka, Latvijas industriālā banka u.c. Ārvalstīs lielās firmas izmantoja EDI (electronic data interchange) standartus, tādus kā EDIFACT (EDIFACT - Electronic Data Interchange For Administration, Commerce and Transport ). Arī tajos gadījumos izmantoja slēgtus privātus tīklus un jau iepriekš noslēgtus savstarpējus līgumus. Būtiska B2B aktivitāšu komponente ir pasūtījums, kas parasti ir noteikta forma (arī elektroniska), kas ierosina tālākos, parasti automātiskus procesus, kuros sazinās abu darījumu partneru informācijas sistēmas. Tālāk seko pasūtījuma tālākā apstrāde, izpilde, piegāde, rēķina izrakstīšana un tālāka finansu uzskaite. Nozīmīga B2B sistēmu īpašība ir tā, ka cenas katrā konkrētā gadījumā ir savstarpēji saskaņotas sarunās un tās ir atšķirīgas katram partnerim un atkarīgas no apjoma. Tagad Informācijas tehnoloģijas piedāvā jaunas iespējas un atvērtākus standartus. EDI vietā nāk XML (Extensible Markup Language). Taču joprojām šīs attiecības balstās uz līgumu, kas noslēgts starp komerciālajiem partneriem. Tomēr jaunās tehnoloģijas ļauj e-komercijā iesaistīties mazākiem uzņēmumiem, jo uz Internetu bāzētās datu apmaiņas sistēmas izmaksā daudz mazāk. Modernajā komercdarbības praksē elektroniskos instrumentus izmanto, lai samazinātu izmaksas un palielinātu rentabilitāti, it sevišķi optimizējot piegādes ķēdes ( supply chain ). Kā piemērus Latvijā var minēt vairākus vairumtirgotājus - IT sektorā uzņēmumus CHS UN Tech Data, bet medikamentu tirdzniecībā TAMRO.
3.2.2. B2C B2C ( business to customer ) sistēmas ir paredzētas gala patērētājiem, tās ir analogs tradicionālajam veikalam, katalogu pasūtījumiem un telemārketingam, tikai Internetā. Preču, pakalpojumu un pakalpojumu piegāde gala patērētājiem e-komercijā ir līdzīga tam, kā tas notiek veikalos. Tomēr atšķirībā no tradicionālās pārdošanas Internets un Web ir radījuši principiāli jaunu kanālu. Galvenās atšķirības ir nepastarpināta pieeja visas pasaules pircējiem, kas izmanto Interneta pakalpojumus, teorētiski neierobežots preču sortiments, iespējas veidot portālus un virtuālos molus. C2C ( customer to customer ) sistēmas nodrošina tiešu preču pārdošanu starp cilvēkiem, parasti tās ir izsoļu sistēmas, piemēram, www.perc.lv. Parasti tomēr kā starpnieks ir kāda firma, kas uztur šo pakalpojumu un saņem par to komisiju vai kādu citu labumu (piemēram samaksu par reklāmām). 2.attēls E-komercijas attīstības pieauguma prognoze pasaulē
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Pārējā pasaule | $3,2 | $6,2 | $13,5 | $31,5 | $68,6 | 2,4% | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(Noapaļojot summas var nesakrist) Avots: Forrester Research. Inc. C2B ( customer to business ) sistēmās pakalpojumus firmām piegādā to klienti. Piemēram, klientu atsauksmes, konkurentu cenu informācija. Visvairāk uzmanības nepieciešams veltīt tieši B2B, B2C sistēmām, jo tās veido e-komercijas pamatu. Lai arī šobrīd absolūtā izteiksmē e-komercijas īpatsvars ir tikai aptuveni 0,5 procenti no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības kopējā apjoma, pieauguma tempi ir ļoti strauji un jau ~2004. prognozē 29% no kopējā apjoma, pie tam ~ 4/5 no tā ir B2B . Saskaņā ar Forrester Inc. pētījumiem pasaules e-komercijas apgrozījums varētu sasniegt 6,8 trilijoni USD 2004.gadā. Turpmāk - vēl "Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores Ausma aldermane, dace bebre
|
