• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts kontrole: Par kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.02.2010., Nr. 18 https://www.vestnesis.lv/ta/id/204517

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

02.02.2010., Nr. 18

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Valsts kontrole: Par kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu

Kultūras ministrija (KM) un valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” (Aģentūra), īstenojot valsts kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu, nav nodrošinājusi valsts interešu ievērošanu un budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu, revīzijā konstatēja Valsts kontrole (VK). Nepilnības atklātas visās revīzijas apjomā iekļautajās jomās.

VK konstatēja, ka valstī politikas plānošanas dokumentos nav skaidri definēti lielo investīciju projektu mērķi. Nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecības prioritārie uzdevumi un rīcības virzieni noteikti tikai 2006.gadā, kad jau bija uzsākti Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projekti. Rezultātā sabiedrības ieguvums nav atbilstošs izlietotajam līdzekļu apjomam.

Tā, piemēram, Akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai izlietots gandrīz miljons latu, taču rezultātā ir tikai apstiprināta skice, savukārt Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma 74 340 lati izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem. Noslēdzot vienošanos ar SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums”, Aģentūra pārkāpa tās pārstāvības tiesības un radīja juridiskus un finanšu riskus vismaz par 526 912 latiem. Turklāt KM neveica nekādas darbības, lai novērstu nelikumīgo Aģentūras rīcību.

Arī vismaz 209 386 lati no LNB projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem. Turklāt Aģentūras noslēgtais Būvniecības līgums par 135,3 miljoniem latu nenodrošina LNB uzcelšanu par iespējami mazāko cenu. Līgums slēgts, neskatoties uz eksperta slēdzienu, ka piedāvājumi, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 116,5 miljonus latu, ir vērtējami kā ekonomiski neizdevīgi. Toties tika ņemts vērā Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju atzinums, ka piedāvātā būvdarbu izmaksu cena ir pamatota un atbilst tirgus situācijai, lai gan tam nebija ekspertīzes pamatojuma.

KM un pilnsabiedrības “Nacionālā Būvkompāniju apvienība” (NBA) līguma samaksas noteikumi par paveiktajiem darbiem un to uzskaiti ir dažādi interpretējami, TĀPĒC iespējams, ka no ietaupījumiem, kas radušies būvniecības izmaksu deflācijas un samazināto būvapjomu dēļ, tiks segti NBA prasījumi par papildu veiktajiem darbiem vismaz 2,43 miljonu latu apmērā.

VK uzskata, ka Aģentūra rīkojusies nesaimnieciski, veicot otru avansa maksājumu NBA par 8,0 miljoniem latu, neskatoties uz to, ka NBA rīcībā bija jau iepriekš samaksātais avanss 5,0 miljoni latu. Turklāt tas notika laikā, kad bija jānodrošina iespējami racionāla un taupīga valsts budžeta līdzekļu izlietošana.

Lai arī Ministru kabinets bija uzdevis KM kopīgi ar Valsts īpašuma fondu un Rīgas domi veikt nepieciešamās darbības LNB būvniecībai nepieciešamo zemesgabalu pārņemšanai valsts īpašumā, valsts budžetam radīti papildu izdevumi vismaz par 2,41 miljonu latu, jo atbildīgās institūcijas nespēja vienoties par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, lai atrisinātu jautājumu par citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanu īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

Iespējams, ka, plānojot telpu platību LNB darbības nodrošināšanai, ir palielinātas projekta izmaksas. Iecerētais lasītāju vietu skaits nav pamatots ar pētījumiem, un, pēc VK aprēķiniem, tās ir 4,5 reizes vairāk nekā esošajās LNB lasītavās. 5,1% jeb 2093m2 no LNB kopējās platības veidos telpas publiskajiem pasākumiem, no kuriem katru gadu paredzēts gūt 0,48 miljonu latu ieņēmumus. LNB darbības nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru ir paredzēts izvietot ārpus LNB jaunās ēkas, veicot papildu projektēšanas un būvniecības darbus.

Arī LNB projekta finansējuma plānošana ir nepilnīga, jo valsts budžetā paredzētais finansējums projekta īstenošanai ir par 73,27 miljoniem latu mazāks, nekā nepieciešams. Lai pilnībā pabeigtu LNB projekta realizāciju no 2010.gada 1.janvāra nepieciešami 192,16 miljoni latu. Turklāt projekta īstenošana sākta, paļaujoties uz Rīgas domes līdzfinansējumu, kaut arī šāda vienošanās nav panākta.

Likumības revīzija “Kultūras ministrijas un valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” rīcības atbilstība normatīvajiem aktiem, nodrošinot valsts kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu” veikta par laika posmu no 2005.gada 15.aprīļa līdz 2009.gada 16.oktobrim.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!