Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs: Par kopīgām valsts izaugsmes prioritātēm un mērķiem

“Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2030.gadam jeb “Latvija 2030” ir iespēja vienoties par kopīgām valsts izaugsmes prioritātēm ilgtermiņā,” tā 28.janvārī Nacionālās attīstības padomes sēdē akcentēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

“Latvija 2030” apkopo galvenos valsts un sabiedrības ilgtermiņa uzdevumus ceļā uz līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Stratēģijā tiek piedāvāti risinājumi, kā vislabāk izmantot Latvijas nacionālās bagātības – cilvēka, kultūras, ekonomisko, sociālo, dabas un vietas kapitālus.

Pirmā prioritāte stratēģijā iezīmēta Latvijas kultūras telpas attīstība, jo stipras un radošas nācijas identitāte sakņojas mūsu unikālajās, mantotajās un jaunradītajās materiālajās un garīgajās vērtībās. Tā vieno un saliedē sabiedrību jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras vērtību radīšanai, kuras novērtē un pazīst arī pasaulē.

Samazinoties cilvēku skaitam un sabiedrībai novecojot, jāpalielina cilvēkkapitāla vērtība, kas ir ilgtermiņa uzdevums. Savukārt, lai vairotu cilvēkkapitālu un pilnvērtīgāk izmantotu citus kultūras, dabas vai ekonomiskos resursus, stratēģija paredz veikt izmaiņas izglītībā. Jārada kvalitatīva, visa mūža garumā pieejama un uz radošumu orientēta izglītība, reaģējot uz globālās konkurences un demogrāfijas izaicinājumiem, kas ir viens no priekšnoteikumiem ekonomikas modeļa maiņai.

Tāpat stratēģija paredz atbalstu jaunu ideju radīšanai un komercializēšanai, zināšanu pārnesi uz lietotāju virzītu pētniecību. Pasaules līmeņa zinātne, inovācijas un pāreja uz preču un pakalpojumu radīšanu ar zemu oglekļa emisijas un energoietilpības līmeni, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un tehnoloģiju attīstība, veselīgas pārtikas un ekosistēmas pakalpojumu komercializēšana – tie ir tikai daži no perspektīvajiem ekonomikas attīstības virzieniem.

Savukārt, lai veidotu un saglabātu Latvijas kā zaļas valsts tēlu, stratēģija piedāvā izmantot Latvijas dabas resursu vērtību un dabiskās vides pieejamību, attīstot zaļo ekonomiku un ilgtspējīgu patēriņu.

Padomes sēdē nozaru ministriju pārstāvji un sociālie partneri izteica atbalstu un atzinīgi novērtēja galvenos attīstības virzienus un ilgtermiņa uzdevumus. Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība akcentēja, ka “Latvija 2030” ir labākais attīstības plānošanas dokuments, un aicināja arī citus valsts attīstības plānošanas dokumentus pakārtot stratēģijai.

Nacionālās attīstības padomes sēdē konceptuāli tika atbalstīta “Latvija 2030” virzība izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Paralēli, lai rosinātu diskusiju par ekspertu izvirzītajām “Latvija 2030” prioritātēm, sasniedzamajām mērķa vērtībām un paredzētajiem rīcības virzieniem, Saeima rīko astoņas tematiskās diskusijas, pieaicinot attiecīgo jautājumu ekspertus un sabiedrības viedokļu līderus.

Plānots, ka Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam projektu februāra sākumā iesniegs Ministru kabinetā.

Nacionālo attīstības padomi vada Ministru prezidents, un tās sastāvā ir valdības locekļi, pārstāvji no Saeimas, Latvijas Bankas, Valsts kancelejas, Stratēģiskās analīzes komisijas, plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pilsoniskās alianses.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa