Par Latvijas rajonu un pagastu redzespunktiem

"Latvijas Vēstnesis" jau vairākkārt informējis, ka 17. aprīlī Ministru kabinetā (MK) izskatītie administratīvi teritoriālā iedalījuma projekti, kas paredz 102 vai 33 vietējo pašvaldību izveidošanu, nodoti sabiedrības apspriešanai. Pirmie pašvaldību viedokļi par projektiem tika apkopoti jau "LV" Nr.67 (03.05.2001.). Šoreiz — par Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) un Pašvaldību lietu pārvaldē (PLP) no pašvaldībām saņemto.

25. aprīlī LPS saņemta vēstule no Limbažu rajona padomes priekšsēdētāja Jāņa Bakmaņa Limbažu rajona padomes vārdā. Vēstule nosūtīta arī Ministru prezidentam un īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās. J.Bakmanis atzīmē, ka administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā būtu jāizveidojas stiprākai un efektīvi funkcionējošai pašvaldību sistēmai. Ja pašvaldības piekrīt apvienošanai un valdība nodrošina pietiekamu finansējumu pašvaldību veicamajām funkcijām, veidojas pamats šā mērķa sasniegšanai. Taču, iepazīstoties ar MK iesniegto pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, Limbažu rajona padome ar nožēlu atzīst, ka par galvenajiem reformētās teritorijas raksturotājiem tiek uzskatīts iedzīvotāju skaits un platība, it kā tie paši par sevi nodrošinātu attīstību. Dokumentā arī atzīts, ka ar šāda modeļa īstenošanu reformētajās pašvaldībās finansu resursi no bagātākās pašvaldības jebkurā gadījumā būs jāatdod nabadzīgākajai, kas pierādīs, ka reforma būs veikta reformas pēc.

Limbažu rajona padome, pamatojoties uz iepriekš veikto izpēti un rajonā notiekošajām attīstības tendencēm, uzsver, ka reformas projektā jābūt paredzētam mehānismam, kas nevis ļautu mehāniski pārdalīt līdzekļus, bet gan teritorijai ekonomiski attīstīties. Kad izveidots šis ekonomiskais mehānisms, tad arī būtu jāizvērtē, cik lielas teritorijas veidojamas. "Tieši sociāli ekonomiskā pamatojuma trūkuma dēļ reforma buksē un gandrīz desmit gadus ilgušās runas un darbi, valsts un ārzemju naudas tērēšana ir bijusi veltīga. Mūsuprāt, piedāvātais projekta modelis ar 102 pašvaldībām ir viens no izteiktākajiem iepriekš minēto kļūdu un nepilnību apkopojumiem," teikts vēstulē.

102 pašvaldību projektā tiek saskatītas būtiskas kļūdas un nepilnības, proti, projekta veidotājiem tiek pārmesta vēsturiskā aspekta ignorēšana, veidojot jaunos novadus. Limbažu rajona padome atzīst, ka apvienošanas modelis nav analizēts kultūrvēsturiskā kontekstā un projektā dominējošā un primārā ir centrālās varas vēlme sadalīt Latviju starp varas partijām. Tāpēc dokumenta nobeigumā uzsvērts, ka Limbažu rajona padome neiebilst pret reformu kopumā, bet gan uzskata, ka Latvijā ir pietiekami daudz gudru cilvēku, zinātnieku, pašvaldību darbinieku (tajā skaitā ekonomistu, vēsturnieku, valodnieku, augstskolu mācībspēku utt.), kuri būtu spējīgi izstrādāt reformas modeli, kas veicinātu teritoriju attīstību. Turklāt to visu iespējams veikt līdz ATR likumā noteiktajiem termiņiem. Limbažu rajona padome paudusi arī neizpratni par reformas steidzināšanu, ja tiesiskas valsts ietvaros likums jau ir noteicis laiku, termiņus un principus ATR veikšanai.

30. maijā viedokli par reformu LPS nosūtījusi arī Krāslavas rajona Aulejas pagasta padome , atzīstot, ka Krāslavas rajona izpētes projekta rezultāti, ko atzinīgi novērtējusi arī ATR padome 2001.gada 17.janvāra sēdē, atšķiras no 102 pašvaldību projektā piedāvātā risinājuma un pagastu iedalījuma novados. ATR padome atzinumā ieteikusi izstrādāt pagastu un pilsētu apvienošanās projektus šādās grupās: Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku,Ūdrīšu, Aulejas, Kombuļu un Skaistas pagasti un Krāslavas pilsēta, veidojot novadu. Taču izstrādātajā galaziņojumā, kurā apvienoti rajonu izpētes projekti, Aulejas pagastu paredzēts iekļaut Dagdas novadā, Skaistas un Kombuļu pagastus — Krāslavas novadā. Aulejas pagasta padome paudusi neizpratni par šādu pavērsienu — Aulejas pagasta iekļaušanu Dagdas novadā, jo jau 1998.gadā ticis noslēgts sadarbības līgums starp Skaistas, Aulejas un Kombuļu pagastiem un pagastu sadarbība ir veiksmīga. Aulejas pagasta padome pamatojusi satraukumu ar Krāslavas rajona izpētes projekta secinājumiem, kas norāda uz nepamatoto Aulejas pagasta iekļaušanu Dagdas novadā, iedzīvotāju attieksmi pret novada iespējamo centru un nepiemēroto infrastruktūru, iekļaujoties Dagdas novada teritorijā.

4. maijā LPS saņēmusi arī Rēzeknes rajona Rikavas pagasta LPS, Ministru prezidentam, Valsts prezidentei un īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās adresēto atklāto vēstuli "Par forsēto piespiedu pagastu apvienošanos". Rikavas pagasta padome atzinusi, "ka likuma krasās izmaiņas un piespiedu diktatoriskā attieksme radīs nevis apsolīto pakalpojumu kvalitātes strauju uzlabošanos, bet, tieši otrādi, neizbēgamu pasliktināšanos vismaz pirmajos gados". Arī lielais ekonomiskais efekts, samazinot pārvaldes aparātu, esot apšaubāms, jo būs jāveido jauni dienesti un jāpaplašina esošie, lai pārzinātu milzīgās teritorijas. Rikavas pagasta padome atzīst, ka ceļi un satiksme ir sliktā stāvoklī, turklāt vainu varot novelt ne tikai uz neizdarīgajām pašvaldībām, bet arī uz valsti, jo Latgales pusē arī valsts autoceļi prasa apjomīgus kapitālieguldījumus. Tāpēc vēstules noslēgumā pagasts atzīst, ka gaidāmais eksperiments nolemts neveiksmei jau idejas līmenī.

Pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts izskatīts arī Jelgavas rajona padomes 2.maija sēdē, pieņemot lēmumu un nosūtot sēdes protokola izrakstu gan Valsts prezidentei, gan Saeimas priekšsēdētājam, gan Ministru prezidentam, gan īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās, gan vietējai presei. Jelgavas rajona padome, izskatot MK iesniegto pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, nolēmusi neatbalstīt projekta autoru priekšlikumus, jo tie radikāli atšķiras no visos rajonos izskatītajiem un rajonu līmenī apspriestajiem izpētes projektiem. Rajona padome pieprasa saglabāt spēkā esošo ATR likumu, nesamazinot mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās gadījumā, un atbalsta katras pašvaldības iespēju noteikt savu administratīvo centru apvienošanās gadījumā, vadoties no infrastruktūras. Jelgavas rajona padome nolēmusi nepieciešamības gadījumā veikt sabiedriskās domas aptauju, kā to nosaka Eiropas Vietējo pašvaldību harta, un iesaka Jelgavas rajona izpētes projektu, ko izstrādājis SIA "Blezūrs–konsultāciju birojs" kā alternatīvu variantu ministra piedāvātajam. Sēdē nolemts, ka pašvaldību sadarbības apvienības jāatzīst kā alternatīva iespēja reformas veikšanai. Dokumentā īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās tiek aicināts nekavējoties risināt reģionu veidošanas jautājumus, bet MK — veikt valsts pārvaldes reformu, lai tiktu palielināta valsts pārvaldes institūciju kapacitāte.

8. maija sanāksmē Latgales pilsētu savienība , kurā pārstāvēti Balvi, Dagda, Kārsava, Līvāni, Ludza, Preiļi, Varakļāni, Viļāni un Zilupe, apspriedusi administratīvi teritoriālā iedalījuma projektus un pieņēmusi rezolūciju "Par pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu". Rezolūcijā izteikts atbalsts 102 pašvaldību projektam, ko ieteikts ņemt par pamatu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Latgales pilsētu savienība aicina reformas laikā un pēc tam nesamazināt izveidoto novadu ieņēmumus attiecībā pret pašreizējo pašvaldību kopējo budžetu un ierosina valstij vienlaikus ar vietējo pašvaldību reformu investēt ceļu un sakaru infrastruktūrā, pašvaldību attīstības plānu izstrādē un pašvaldību informācijas sistēmas izveidē. Latgales pilsētu savienība arī iesaka pašvaldībām ļaut izvēlēties novadu administratīvos centrus pēc reformas un noteikt novadu robežas. Rezolūcijā izteikts atbalsts nākamo pašvaldību vēlēšanu rīkošanai pašreizējā likumdošanā noteiktajos termiņos.

10. maijā PLP saņemta vēstule no Rēzeknes rajona Bērzgales pagasta . Bērzgales pagastā 3. maijā rīkota iedzīvotāju sapulce, lai iedzīvotājiem būtu iespēja izteikt attieksmi pret reformas projektiem. Iedzīvotāji sapulces laikā piekrituši, ka reformas priekšlikumi nav ekonomiski pamatoti. Dokumentā teikts, ka nepārliecinošs ir arī arguments, kas iesaka "no pieciem vai sešiem nabagiem izveidot vienu bagātu", jo finansu līdzekļi tiek rēķināti uz vienu iedzīvotāju, nevis teritoriju, infrastruktūru. Lauku iedzīvotāju dzīves līmenis pazemināsies, jo laukos palielināsies bezdarbs, panīks esošo pagastu centri un infrastruktūra, jaunie iedzīvotāji migrēs uz jaunizveidotajiem centriem, līdz ar to pasliktināsies lauku demogrāfiskā situācija. Iedzīvotājiem vairs nebūs tiešas saiknes ar pašvaldību — to neļaus finansiālā situācija. Iedzīvotāji uzskata, ka pakalpojumu sniegšanas vietu skaits samazināsies un pasliktināsies sociālā aprūpe. Tāpat pausts uzskats, ka notiks varas un finanšu centralizācija, bet reforma notiks tikai reformas dēļ, jo ne valsts, ne atsevišķi novadi neattīstīsies vienmērīgi. Pagasta ļaudis iesaka rīkot sabiedrības referendumu pirms reformas apspriešanas Saeimā un ņemt vērā iepriekšminētos apstākļus, nodrošinot katra iedzīvotāja labklājību. Bērzgales pagasta padome savukārt 4.maijā pieņēmusi rezolūciju, kurā pausta neizpratne par rajonu izpētes rezultātu nenodošanu sabiedrības apspriešanai, jo par tiem atzinumu paudusi gan ATR padome, gan visu rajonu padomes. Rezolūcijā apstiprināts iedzīvotāju viedoklis par "gigantpagastu" veidošanas neefektivitāti šībrīža Latvijas situācijā. Bērzgales pagasts kā reformas galīgo termiņu iesaka atstāt 2004.gadu, ko paredz ATR likums, bet līdz tam īstenot arī lauku ceļu attīstības koncepciju. Izteikti pārmetumi, ka ATR projekta autori neanalizē, kādas sociāli ekonomiskās sekas izraisīs darba vietu likvidēšana pašvaldībās. Projekts nepārliecina, ka jaunajās administratīvajās teritorijās mazināsies bezdarbs, labāk veiksies uzņēmējiem. "Piedāvātā reforma nav domāta lauku iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai. Reformas projekta autori nav iedziļinājušies lauku iedzīvotāju situācijā un ir dziļi vienaldzīgi pret to, kas notiek tagad un kas — pēc reformas. Tas viss atgādina masveida kolektivizāciju laukos, kad tautai neviens neko nejautāja," secināts rezolūcijas nobeigumā.

Ar projektu iepazīstinātas arī Saeimas frakcijas . Frakcijas "Latvijas ceļš" un LSDSP 2. maija sēdēs pēc īpašu uzdevumu ministra sniegtās informācijas un atbildēm uz jautājumiem informāciju pieņēma zināšanai. LSDSP iepazīstināja ministru ar partijas viedokli par ATR, kas tika formulēts šā gada 1.maijā notikušajā partijas konferencē. Ziņu aģentūra LETA informē, ka Tautas partija ierosinājusi pagarināt reformas apspriešanas termiņu līdz rudenim. Tautas partijas priekšlikumi tiks apkopoti un iesniegti MK. Savukārt pēc 9.maijā notikušās "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas sēdes deputāti nav panākuši vienotu viedokli par ATR. Frakcija lūgusi J.Krūmiņu sagatavot pārliecinošu ekonomisko aprēķinu, norādot investīciju līdzekļu avotus, lai rezultāts nebūtu tikai administratīvā reforma.

16.maijā atbildīgajam ministram sabiedriskās apspriešanas rezultāti jāiesniedz MK. Taču īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās preses sekretāre aģentūrai LETA norādījusi uz ministra teikto, proti, — valdības noteiktais reformas sabiedriskās apspriešanas termiņš ir 16.maijs, līdz kuram ministram jāveic reformas sabiedriskā apspriešana ar dažādām organizācijām. Taču diskusijas par reformu turpināsies arī pēc šī termiņa.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore