Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: Par piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm

Saglabājot Baltijas jūras piekrastes dabas un kultūras mantojumu, jāpalielina piekrastes loma pievienotās vērtības radīšanā, tādējādi sekmējot iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanos un Latvijas konkurētspēju, – šāds viedoklis izskanēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna vadītās konsultatīvās attīstības padomes sēdē, diskutējot par Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam.

“Latvijas piekraste valsts attīstības kontekstā nav pietiekami novērtēta un netiek izmantota kā īpašs Latvijas izaugsmes resurss un priekšrocība. Piekraste ir viena no lielākajām mūsu vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana ir jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu,” uzskata ministrs E.Zalāns.

Darba grupa, kas šobrīd strādā pie piekrastes attīstības jautājumiem un kurā ir pārstāvēti piekrastes pašvaldību, plānošanas reģionu, valsts institūciju, pētniecības iestāžu, sabiedrisko organizāciju un uzņēmēju pārstāvji, secinājusi, ka nacionālā līmenī trūkst vienota skatījuma uz piekrastes attīstību un nav arī atbalsta politikas piekrastes potenciāla pilnvērtīgai izmantošanai.

Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam ietvers pārskatu par esošo situāciju un problēmām, noteiks piekrastes vērtību nacionālā līmenī, definēs vienotu piekrastes aizsardzības un attīstības mērķi, kā arī paredzēs konkrētus rīcības virzienus.

Eksperti ir formulējuši Baltijas jūras piekrastes attīstības redzējumu: “Latvijas piekraste ir unikāla un daudzveidīga, kvalitatīva un ekonomiski aktīva telpa ar tīru ūdeni, gaisu, pludmali, retām un dabiskām ekosistēmām un mazpārveidotām ainavām. Piekraste iekļauj Latviju starptautiskajā telpā un veicina Latvijas atpazīstamību visā pasaulē. Piekraste ir būtisks atpūtas un tūrisma galamērķis ar atbilstošu publisko infrastruktūru”.

Kā rīcības virzieni piekrastes potenciāla pilnvērtīgai izmantošanai ir piedāvāts:

• uzlabot vides kvalitāti, īstenojot ūdenssaimniecības projektus pilsētās un ciemos;

• pilnveidot publisko infrastruktūru, uzlabojot piekrastes sasniedzamībai nozīmīgo autoceļu kvalitāti, nodrošinot pieejamību jūrai un citām nozīmīgām dabas un kultūras mantojuma vietām un objektiem (stāvlaukumi, gājēju celiņi, piebrauktuves operatīvajam transportam, veloceliņi, atpūtas vietu un pludmales labiekārtojums, peldvietas);

• atbalstīt uzņēmējdarbību, attīstot ostas kā kompleksus piekrastes ekonomiskās aktivitātes centrus, izveidojot jahtu piestātņu tīklu, sekmējot piekrastes zvejas iekļaušanu tūrisma produktos, attīstot kūrortu un veselības tūrismu visa gada garumā, veicinot alternatīvu atjaunojamo resursu izmantošanu.

Darbs pie piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam turpinās. Savus priekšlikumus un viedokļus ikviens var izteikt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas sadaļā “Aktualitātes”.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre