Kultūras ministrija: Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošana, maksimāli ievērojot efektīvu līdzekļu izlietojumu un taupības pasākumus, šobrīd ir Kultūras ministrijas (KM) prioritāte valsts kultūras infrastruktūras būvniecības jomā. KM kā par LNB projekta īstenošanu atbildīgā iestāde pēc VA “Jaunie “Trīs brāļi”” likvidācijas ir ieviesusi un plāno ieviest vairākus uzlabojošus risinājumus LNB projekta administrēšanā.

Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas secinājumi un ieteikumi (skat. šā laidiena 86.lpp.) ļauj labāk izvērtēt, kādas ir iespējas pilnveidot LNB projekta īstenošanu. Vairāki VK ieteiktie rīcības virzieni saskan ar KM jau veiktajām un plānotajām aktivitātēm. Piemēram, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta sekmīgu tālāko realizāciju, VK iesaka Kultūras ministrijai veikt darbības, lai LNB projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek plānots visam projektam kopumā.

Pēc LNB infrastruktūras objektu būvprojekta saņemšanas 2009.gada decembrī, KM veic izmaksu aprēķinu visam LNB projektam kopumā, ietverot gan bibliotēkas ēkas būvniecības, gan tās infrastruktūras objektu izbūves prognozējamās izmaksas. Projektētāju izstrādātais risinājums paredz LNB infrastruktūras izveidi sešās kārtās. KM uzskata, ka visu projekta kārtu vienlaicīga realizācija būtu pārāk dārga, turklāt pakāpeniska to īstenošana nodrošinātu ēkas darbības sākšanu paredzētajā laikā, tāpēc KM ir izstrādājusi trīs infrastruktūras izbūves risinājumus, kuru izmaksas būtiski atšķiras. Izstrādātie varianti tika nodoti izvērtēšanai finanšu ministra Einara Repšes vadītajai LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomei 14.janvāra sēdē.

Uzraudzības padome ir atbalstījusi KM izstrādātās LNB būvniecības stratēģijas virzību izskatīšanai valdībā, lai tā pieņem galalēmumu, izvērtējot iespējas, kā pašreizējā ekonomiskajā situācijā turpināt LNB būvniecību valsts budžetam un nodokļu maksātājiem maksimāli izdevīgā veidā. Detalizētus stratēģiskos risinājumus, piedāvājot divus variantus ar atšķirīgiem būvdarbu pabeigšanas termiņiem – 2012.gada novembris un 2014.gada 1.ceturksnis, KM sagatavos iesniegšanai valdībā tuvākajā laikā.

Kā zināms, LNB projektā kopš tā sākuma ir apgūti 54,5 miljoni latu. Lielākā summa – 34 miljoni latu – ieguldīti LNB ēkas būvniecībā. Pārējās izmaksas veido LNB ēkas un infrastruktūras projektēšanas darbi, būvlaukuma sagatavošana, nekustamo īpašumu atsavināšana, Silakroga grāmatu krātuves izbūve, priekšprojekta darbi un ekspertu piesaiste. Šādu līdzekļu izlietojumu savā atzinumā ir apstiprinājusi arī VK. Jāuzsver, ka līdz pagājušā gada beigām līdzekļu ietaupījums LNB būvniecībā uz paveikto darbu apjomu sasniedzis vairāk nekā divus miljonus latu, salīdzinot ar iepriekš plānotajām izmaksām.

VK savā ziņojumā arī norāda: lai pilnvērtīgi pārstāvētu valsts intereses, nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu un sekmīgu LNB būvniecības projekta īstenošanu, KM jāizvērtē ministrijas struktūrā veiktās izmaiņas, kā arī jāizvērtē nepieciešamība precizēt LNB projekta īstenošanā iesaistīto struktūrvienību kompetenci un atbildību un LNB projekta īstenošanā iesaistīto darbinieku pienākumus. KM drīzumā tiek plānotas strukturālas izmaiņas, lai uzlabotu projekta vadību un kontroli pār to. KM centrālā aparāta ietvaros tiks izveidota atsevišķa struktūrvienība, kuras darbinieku tiešie pienākumi būs saistīti ar LNB būvniecības projekta īstenošanu. KM uz struktūrvienības vadītāja amata vietu izsludinās atklātu konkursu un pretendentu vērtēšanas komisijā uzaicinās piedalīties arī biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes pārstāvjus.

Jāatzīmē, ka abu pārējo VK ziņojumā minēto projektu – Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja – virzība ir apturēta. 2009.gada 3.aprīlī tika izbeigts valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” noslēgtais līgums ar arhitektu biroju “AB.SZK” par Rīgas koncertzāles būvprojektēšanu. Ar Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija lēmumu Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošana ir pilnībā apturēta. Savukārt par Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanas atlikšanu KM jau ir sagatavojusi MK lēmuma projektu un iesniegusi starpministriju saskaņošanai.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste