Izglītības un zinātnes ministrija: Par studentu iesaisti augstākās izglītības jautājumu risināšanā

Nepieciešamība pēc plašākas studentu un jauno zinātnieku iesaistes augstākās izglītības jautājumu risināšanā ir viens no 29.janvārī Eiropas Savienības (ES) mājā notikušās diskusijas secinājumiem.

Sarunu ierosināja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, tajā piedalījās Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības un Latvijas augstskolu studentu pašpārvalžu pārstāvji, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, jaunievēlētais Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors profesors Arvīds Barševskis, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs profesors Jānis Vētra un citi.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe uzsvēra: “Izglītības un zinātnes ministrija augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.gadā izvirzījusi konkrētu mērķi – starptautiskās konkurētspējas un eksportspējas stiprināšanu, lai veicinātu tautsaimniecības atveseļošanu. Tādēļ ir svarīgi uzlabot studiju un zinātniskās darbības kvalitāti; paaugstināt resursu izmantošanas efektivitāti augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī stiprināt augstākās izglītības un zinātnes sasaisti ar tautsaimniecību un inovācijām.”

Diskusijā pārstāvēto studentu organizāciju pārstāvji vairākkārt norādīja uz līdzdalības trūkumu lēmumu pieņemšanā. Tādēļ gan ministre, gan A.Barševskis aicināja studentus būt aktīviem un izmantot savas tiesības, vienlaikus norādot arī uz katras augstskolas autonomiju.

“Viena no krīzes mācībām ir uzdevums stiprināt līdzdalības demokrātiju jeb nevalstisko organizāciju, sociālo partneru iesaisti politikas veidošanā. Šodienas saruna ir labas politikas paraugs, jo dod iespēju visām ieinteresētām pusēm atklāti paust viedokļus, meklēt risinājumus un būt sadzirdētiem,” par diskusiju teica I.Šulca un aicināja izmantot Eiropas Savienības māju arī turpmākām diskusijām.

Jaunieši īpaši aktīvi iesaistījās diskusijā par augstākās izglītības kvalitāti. Kā iespējamie risinājumi tika apspriesti iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveide augstskolās, ņemot vērā studējošo apmierinātību ar studijām un akadēmiskā personāla darba efektivitāti; kvalitātes prasību paaugstināšana studiju programmu izstrādē un īstenošanā, īpaši akcentējot to darbības rezultātus; starptautiskās sadarbības dimensijas stiprināšana, piemēram, veicinot ārzemju ekspertu iesaisti studiju programmu izvērtēšanā.

Kvalitātes kontekstā tika diskutēts arī par principu “nauda seko kvalitātei”, proti, pilnveidot valsts finansējuma piešķiršanas kārtību, papildinot to ar rezultātos orientētu finansējuma piešķiršanas principu un ņemot vērā, piemēram, uzņemto studentu un sagatavoto speciālistu attiecību, absolventu un piešķirtā finansējuma attiecību, ārzemju studentu īpatsvaru, zinātniskās darbības rezultātus vai sadarbību ar uzņēmējiem.

Runājot par finansējumu, T.Koķe uzsvēra, ka līdztekus valsts finansējumam svarīgi ir dažādot finansējuma avotus un veicināt darba devēju iesaisti augstskolu darbībā. Tāpat ministre uzsvēra, ka pagājušā gada otrajā pusē stingri iestājusies un panākusi, ka netika samazinātas ES struktūrfondu stipendijas maģistrantūras un doktorantūras studentiem. Viņa piebilda, ka ES struktūrfondu finansējuma kontekstā stingri iestājas par to, ka izglītībai un zinātnei nav pieļaujams šo līdzekļu samazinājums.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece; Ivars Bušmanis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs