Valsts ieņēmumu dienests

Apstiprinu

Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektors A.Sončiks

Rīgā 1997.gada 7.martā

Nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma aprēķināšanas un nomaksas kārtība

I. Vispārīgie noteikumi

Kārtība pilnveidota sakarā ar likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas stājās spēkā ar 1996.g. 5.jūliju.

Lietotie jēdzieni un to apzīmējumi

Pamatparāds (A) — nodokļu, nodevu un citu budžetā pārskaitāmo maksājumu daļa, kas nav samaksāta attiecīgā nodokļa un citu maksājumu nosakošā likuma noteiktajā laikā un apmērā.

Pamatparāda palielinājums (A') — nokavētā maksājuma (pamatparāda) summas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.

Refinansēšanas likme (R) — Latvijas Bankas noteiktā īstermiņa kreditēšanas likme (%) kredītiem, kurus tā izsniedz komercbankām likviditātes uzturēšanai.

Nokavējuma naudas aprēķināšanas likme (n) — likumos noteiktā likme (%) par katru nodokļu, nodevu un citu budžetā pārskaitāmo maksājumu nokavējuma dienu.

Nokavējuma nauda (N) — nokavējuma naudas summa kavējuma periodā.

Dienu skaits (y) — nodokļu, nodevu un citu budžetā pārskaitāmo maksājumu nokavēto dienu skaits.

II. Pamatparāda palielinājuma aprēķināšana

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.panta pirmās daļas nosacījumiem nodokļu, kā arī citu budžetā ieskaitāmo nokavēto maksājumu (arī soda nauda) summas (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.

Pamatparāda palielinājums Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajām iestādēm ir jāaprēķina par katru nokavēto maksājuma dienu un aprēķināšanai jāizmanto vienas dienas refinansēšanas likmes apmērs. Vienas dienas refinansēšanas likmes apmēru Latvijas Banka nosaka, pieņemot, ka gadā ir 360 dienas (Latvijas Bankas 1994.g. 13.oktobra vēstule Nr.07.2-006.1-13).

Lai aprēķinātu pamatparāda palielinājumu, jāizmanto formula:

Nodokļu pamatparāds, arī samaksas termiņa pagarināšanas gadījumā, visā kavējuma periodā tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.

III. Nokavējuma naudas aprēķināšana

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrās daļas nosacījumiem par nodokļu, kā arī citu budžetā ieskaitāmo maksājumu nokavējumu no maksātāja tiek piedzīta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05% par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav paredzēti citi nokavējuma naudas apmēri (piemēram, likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, “Par sociālo nodokli” utt.)

Aprēķināšanas formula:

Nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai, ieskaitot to. Piemēram, ja maksāšanas termiņš noteikts 23.decembris, bet samaksāts ir 29.decembrī, tad nokavējuma nauda jāaprēķina par 6 dienām (no 24. līdz 29.decembrim ieskaitot).

Ja maksāšanas termiņš noteikts, piemēram, līdz 1.martam vai līdz 1.jūnijam, tad par pēdējām samaksas dienām uzskatāmas attiecīgi 1.marts un 1.jūnijs.

Ja maksāšanas termiņš noteikts, piemēram, piecu dienu laikā pēc pārskata iesniegšanas datuma, tad par pēdējo samaksas dienu uzskatāma piektā diena pēc pārskata iesniegšanas dienas, to neieskaitot.

Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par samaksas dienu uzskatāma pirmā darbadiena pēc brīvdienas (svētku dienas) un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar otro darbdienu pēc brīvdienas (svētku dienas).

Nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļu summas un soda naudas attiecīgajā apmērā nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nesamaksātajām nodokļu summām (nodokļu audita rezultāti). Ja maksājumi noteikto 30 dienu laikā nav nokārtoti, piemērojami likuma “Par nodokļiem un nodevām” 20.panta pirmās un otrās daļas nosacījumi, t.i., sākot ar 31.dienu, nodokļa pamatparāds tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un no maksātāja tiek piedzīta nokavējuma nauda — 0,05% par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts cits nokavējuma naudas apmērs.

Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja summa, par kādu palielinājies pamatparāds atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, kopā ar nokavējuma naudu sasniedz pamatparāda apmēru.

Tātad, kamēr (A' + N) < A, nokavējuma nauda tiek aprēķināta. Ja (A' + N) = A, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta.

Ja iepriekšējā dienā pamatparāda palielinājums kopā ar nokavējuma naudu ir bijis mazāks par pamatparāda summu, bet, aprēķinot nokavējuma naudu par kārtējo nokavēto dienu, — pārsniedz to ((A' + N) > A), tad nokavējuma nauda tiek aprēķināta, pieņemot, ka A' + N = A, kur N = A – A'.

Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja nodokļu maksātājam likumā noteiktajā kārtībā ir pagarināti nodokļu parādu samaksas termiņi.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.panta noteikumiem, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

1) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) no dienas, kad uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ar Ministru kabineta rīkojumu ir nodots privatizācijai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas — nodošanas aktu jaunajam īpašniekam (privatizētājam), bet ne ilgāk kā uz divpadsmit mēnešiem;

2) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri ar tiesas nolēmumu atzīti par bankrotējušiem, — no dienas, kad tiesa šādu nolēmumu pieņēmusi;

3) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem tiesa atzinusi par iespējamu veikt sanāciju, — no dienas, kad tiesa šādu nolēmumu pieņēmusi, līdz dienai, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par sanācijas pasākumu pārtraukšanu;

4) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri tiek likvidēti likumdošanas aktos noteiktajos citos gadījumos, — no dienas, kad pieņemts lēmums par likvidāciju;

5) nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu.

Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

a) summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;

b) tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks – pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai;

kā arī:

6) pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumu nr.265 “Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju” 21. un 22.punkta nosacījumiem, t.i., uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem izsniegta izziņa attiecīgā nodokļu maksājuma pamatparāda kapitalizācijai uz sešiem mēnešiem no izziņas izsniegšanas mēneša pirmā datuma.

Ja minētajā termiņā nodokļu maksājumu pamatparāds netiek kapitalizēts, tad pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma nauda tiek aprēķināta vispārējā kārtībā no tās aprēķināšanas pārtraukšanas dienas.

IV. Pamatparāda, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas samaksa

Nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie un nesamaksātie nodokļu maksājumi, kas izveidojušies līdz 1996.gada 1.janvārim (kuri uzrādīti personiskajās kontu kartītēs — saldo pēc stāvokļa 1996.g. 1.janvārī), un parādu samaksa notiek pēc 1996.gada 5.jūlija, ir jāievēro šāda iemaksāto summu sadales kārtība: vispirms samaksājams pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda un pēdējā — nokavējuma nauda.

Ja parādu samaksa notikusi līdz 1996.gada 5.jūlijam (likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” spēkā stāšanās dienai), tad jāievēro iemaksāto summu sadales kārtība, kāda noteikta 1994.gada 22.novembra VID norādījumos “Nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma aprēķināšanas un nomaksas kārtība”, t.i., pirmā kārtā dzēšams pirmā samaksas termiņa pamatparāds, pēc tam — pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda dzēšami proporcionāli to summām.

Parādu norakstīšana nokavētiem maksājumiem, kuri izveidojušies 1996.gadā (t.i., arī pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas pieaugums par nesamaksāto pamatparāda summu, kura ir uzrādīta personiskajās kontu kartītēs — saldo pēc stāvokļa 1996.gada 1.janvārī), sākot ar 1996.gada 5.jūliju, notiek, norakstot proporcionāli pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu, kas ir izveidojušies līdz parāda samaksas dienai.

Kamēr parādi, kuri uzrādīti personiskajās kontu kartītēs — saldo pēc stāvokļa 1996.gada 1.janvārī, nebūs samaksāti, nevar uzsākt 1996.gadā un 1997.gadā izveidoto un nesamaksāto nodokļu parādu samaksu.

Ja nodokļu maksātājam likumā noteiktajā kārtībā ir pagarināti nodokļu parādu samaksas termiņi uz laiku no viena līdz trijiem gadiem, tad parādi jānoraksta atbilstoši Saistību rakstā minētajiem samaksas termiņiem.

Ja nodokļu maksātājam saskaņā ar 1996.gada 16.jūlija Ministru kabineta noteikumiem nr.265, ir izsniegta izziņa attiecīgā nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācijai un pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana, tad jebkuru faktiski samaksāto nodokļu un citu maksājumu summu nevar novirzīt izziņā uzrādīto nodokļu parādu samaksai.

Ja nodokļu maksātājam ir nokavēti budžetā ieskaitāmie nodokļu maksājumi un izveidojušās nodokļu pārmaksas, tad nodokļu administrācijas pienākums ir bez nodokļa maksātāja iesnieguma pārmaksātās summas novirzīt nodokļu parādu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vienlaikus proporcionāli sedzot pamatparādu, soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.