• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta komitejas sēdē: 2010.gada 1.februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.02.2010., Nr. 19 https://www.vestnesis.lv/ta/id/204612

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 2.februārī

Vēl šajā numurā

03.02.2010., Nr. 19

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta komitejas sēdē: 2010.gada 1.februārī

RAPLM: Par zemes pārvaldības likuma koncepciju

Ministru kabineta komitejā 1.februārī tika izskatīta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātā koncepcija zemes pārvaldības likumam, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus zemes racionālai izmantošanai un aizsardzībai.

Koncepcijā iestrādāti risinājumi, kas paredz sakārtot zemes izmantošanas, aizsardzības, pārvaldības un informācijas jautājumus, kā arī nosaka atbildību par zemes izmantošanas pārkāpumiem.

Koncepcijā, lai novērstu nepilnības, kas saistītas ar sadrumstaloto un nepietiekamo regulējumu zemes izmantošanas jomā, tiek piedāvāti divi risinājuma varianti.

Koncepcija piedāvā izstrādāt likumu, kas reglamentētu tos zemes pārvaldības jautājumus, kuri pašreiz nav iekļauti normatīvajos aktos, vai arī šo jautājumu regulējums ir nepietiekams vai noteikts vairākos citos tiesību aktos. Savukārt otrs koncepcijas piedāvātais risinājums ir izstrādāt likumu kā “Zemes kodeksu”, kurā tiktu iekļauti līdzšinējie tiesību akti zemes politikas jomā, kā arī izstrādāts tiesiskais regulējums jautājumiem, kas pašlaik nav noregulēti.

Tāpat koncepcijā noteikti zemes izmantošanas principi, piemēram, zemi izmanto, neradot kaitējumu savam un cita īpašumam, zemi izmanto, ievērojot līdzsvaru starp sabiedrības un īpašnieku vajadzībām, zemes izmantošanu plāno un nosaka pašvaldību teritorijas plānojumos, apbūvei vispirms paredz pārplānojamās apbūves un degradētās teritorijas, persona, kas ir atbildīga par zemes degradāciju, sedz izdevumus zemes rekultivācijai.

Lai nodrošinātu zemes īpašnieku iespējas pilnvērtīgi izmantot zemi, nenodarot tai kaitējumu, koncepcijā noteikti vispārīgi zemes izmantotāju pienākumi un tiesības.

Lai apmierinātu sabiedrības vajadzības un intereses, koncepcijā tiek piedāvāts noteikt ierobežojumus zemes izmantošanai. Atsevišķos gadījumos, kad tas nepieciešams, veicot zemesgabala attīstības plānošanu, līgumā ar pašvaldību var paredzēt, cik procentus no zemesgabala teritorijas jānodod sabiedrības vajadzībām, bet ne vairāk par 20 procentiem, piemēram, infrastruktūras vai citu objektu būvniecībai.

Koncepcija piedāvā izveidot rezerves zemes, kas varētu tikt izmantotas kā kompensācija privātpersonu īpašumā esošo zemju atsavināšanas gadījumos, ja šīs zemes nepieciešamas sabiedrības vajadzībām.

Rezerves zemēs tiktu ietvertas zemes, kas zemes reformas laikā nav tikušas piešķirtas un palikušas brīvas, zemes, no kurām atsakās zemes nomnieki (lietotāji), un zemes, kuras ieskaitītas zemes maiņas fondā pilsētās. Rezerves zemju pārvaldībai koncepcija piedāvā divus risinājumus: pārvaldību nodrošina pašvaldības vai rezerves zemju turētājs, pārvaldītājs ir deleģēta valsts pārvaldes institūcija.

Līdztekus regulējumam zemes izmantošanā koncepcijā tiek apskatīti jautājumi, kas skar zemes aizsardzību un ir būtiski ilgtspējīgas zemes izmantošanas nodrošināšanai.

Zemes kvalitātes jeb tās ražotspējas rādītāji ir vieni no pamatrādītājiem zemes racionālai izmantošanai un pamats lēmumu pieņemšanai par zemes izmantošanas attīstību. Līdz šim zemes kvalitātes novērtēšana normatīvajos aktos nav reglamentēta, tāpēc koncepcijā ir iekļauti jautājumi par zemes kvalitātes vērtēšanas kārtību, zemju kvalitātes vērtēšanas kritērijiem un periodiskumu.

Zemes pārraudzības mērķis ir zemes stāvokļa un tā izmaiņu noteikšana. Koncepcijā noteikts, ka, izmantojot esošo informācijas sistēmu datus, tiek sagatavots zemes pārskats, kurā tiek ietverta informācija par augsnes fiziskajām īpašībām un augsnes auglību, par mitruma režīmu, piesārņojumu, zemes apaugumu, zemes kvalitāti, kā arī valsts teritorijas sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem un pēc zemes piederības.

Latvijā jau kopš zemes reformas pirmsākumiem zeme tiek uztverta kā īpašuma objekts, bet ne kā dabas sastāvdaļa, kas īpaši jāaizsargā un racionāli jāizmanto. Zemei kā unikālam resursam ir arī citas funkcijas, piemēram, biomasas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, cilvēku fiziskā un kultūras vide, dažādu veidu izejvielu un oglekļa krātuve. Koncepcija nodrošina līdzsvarotu tiesisko regulējumu zemes izmantošanas jomā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!