Par līgumsoda piemērošanu bezbiļetniekiem

Saeimas Juridiskā komisija 26.janvārī nolēma līdz papildu informācijas saņemšanai atlikt jautājumu par atteikšanos no bezbiļetnieku administratīvas sodīšanas, skeptiski vērtējot Satiksmes ministrijas ieceri tā vietā ieviest līgumsodu, ko piemērotu paši pasažieru pārvadātāji.

Deputāti asi kritizēja Satiksmes ministrijas darba kvalitāti, norādot uz vairākām būtiskām nepilnībām ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā, kā arī pauda bažas par iespējamo līgumsoda apmēru. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas ieceri sods bezbiļetniekiem pilsētas nozīmes maršrutos varētu sasniegt maksimālo pārvadātāja noteikto mēneša abonementa biļetes cenu, kas, piemēram, Rīgā pārsniedz 45 latus.

Deputāte Ilma Čepāne jautāja, vai šīs idejas autori, nosakot iespējamo līgumsoda apmēru, ir konsultējušies ar civiltiesību speciālistiem. Viņa pauda šaubas, vai sods, kas vairākus desmitus reižu pārsniedz biļetes cenu, ir samērīgs. Patlaban maksimālais administratīvais sods par braukšanu bez biļetes ir pieci lati.

Deputāti Satiksmes ministrijas piedāvātā likumprojekta anotācijā konstatēja būtisku juridisku nepilnību, kas varētu ļaut bezbiļetniekiem izvairīties no līgumsoda. Anotācijā teikts, ka līguma noslēgšanu apliecina braukšanas biļete. Tādējādi, ja nav biļetes, līgums nav spēkā un nav pamata piemērot līgumsodu, secināja deputāti. Vēlāk gan ministrijas pārstāvji skaidroja, ka līgums tomēr stājas spēkā līdz ar iekāpšanu transporta līdzeklī. “Tas, kas rakstīts anotācijā, ir pilnīgā pretrunā ar to, ko šeit saka ierēdņi,” secināja komisijas deputāts Gundars Daudze.

Komisija vērsa ierēdņu uzmanību, ka piedāvātais likumprojekts neparedz no Administratīvo pārkāpumu kodeksa svītrot arī normu, kas nosaka sodu par bagāžas pārvadāšu bez biļetes. Iesniegtā likuma redakcija nozīmētu, ka sodu par braukšanu bez biļetes turpmāk noteiktu pārvadātājs, bet par bagāžas pārvadāšanas noteikumu pārkāpumiem joprojām būtu jāpiemēro likumā noteiktais administratīvais sods.

Prezentējot likumprojektu, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns norādīja, ka līgumsoda ieviešanu regulē jau pieņemts likums, to pavadošie normatīvo aktu projekti ir saskaņoti ar ministrijām, tādēļ diskusijām par to komisijā nevajadzētu būt. Atbildot uz to, komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece teica, ka tieši parlamenta komisija ir vieta diskusijām par iedzīvotājiem tik būtiskiem jautājumiem. Likumus vienmēr var pilnveidot, bet izpildvarai jāpilda likumdevēja dotie uzdevumi, atzina V.Muižniece.

Savukārt komisijas deputāte Solvita Āboltiņa pauda neizpratni, kādēļ par jautājumu, kas skar tik būtisku iedzīvotāju daļu, nav veikti sabiedrības informēšanas pasākumi.

Saeimas preses dienests