Par lietisko pierādījumu un arestētās mantas glabāšanu

Normatīvo aktu nepilnību rezultātā tiek nepamatoti izlietoti budžeta līdzekļi lietisko pierādījumu glabāšanai un no vainīgajām personām netiek pilnā apjomā atgūta izlietotā nauda.

Nepilnīgā regulējuma dēļ nav noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem lietiskie pierādījumi tiek atstāti glabāšanā pie procesa virzītāja vai nodoti glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai (Aģentūrai). Valsts kontrole (VK) iesaka Iekšlietu ministrijai rosināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai noteiktu vienotu kārtību lietisko pierādījumu glabāšanai un iznīcināšanai. VK atklāja, ka Valsts policija ne vienmēr ievēro iekšējos noteikumus un lietiskie pierādījumi tiek glabāti arī izmeklētāju darba telpās un netiek veiktas lietisko pierādījumu inventarizācijas.

Normatīvie akti arī nenosaka atbildīgos par pilnīgu un precīzu lietisko pierādījumu glabāšanas, realizācijas vai iznīcināšanas izdevumu iekļaušanu procesuālajos izdevumos, tāpēc no vainīgajām personām netiek atgūti izlietotie valsts budžeta līdzekļi.

Aģentūrā nav nodrošināta precīzas informācijas uzkrāšana par katrā kontroles lietā izņemto lietisko pierādījumu pārņemšanas, glabāšanas, realizācijas vai iznīcināšanas izdevumu uzskaiti, kā rezultātā sešās no 33 izlasē iekļautajām kontroles lietām glabāšanas izdevumi bija aprēķināti nepareizi – kopā izdevumos iekļaujot par 13 503 latiem mazāk.

Saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem gan Aģentūra, gan Valsts ieņēmumu dienests vienlaikus ir izveidojis sistēmas, lai nodrošinātu mantas (Aģentūrā – lietisko pierādījumu un Valsts ieņēmumu dienestā – konfiscētās mantas) glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, turklāt konfiscēto lietisko pierādījumu un mantas nodošana no Aģentūras Valsts ieņēmumu dienestam rada papildu izdevumus mantas pārvietošanai un atkārtotai novērtēšanai.

VK konstatēja, ka Aģentūrā lietisko pierādījumu inventarizācijas tiek veiktas formāli un uzskaites dati nav salīdzināmi ar mantas apskates protokolos uzrādītajiem daudzumiem. Līdz ar to izveidotā lietisko pierādījumu uzskaites un kontroles sistēma ir nepilnīga un Aģentūra nenodrošina precīzu informāciju par uzglabājamo lietisko pierādījumu apjomu.

Aģentūra nepamatoti izlieto budžeta līdzekļus lietisko pierādījumu glabāšanai, jo nenodrošina savlaicīgu procesa virzītāja nolēmumu izpildi, tos realizējot, iznīcinot vai atdodot īpašniekam. Līdz ar to Aģentūra revidējamajā periodā turpina glabāt lietiskos pierādījumus 143 lietās vai 19,3% no kopējā lietu skaita, kurās jau ir pieņemts lēmums par rīcību ar tiem. Savukārt 11 lietās no izlasē iekļautajām 33 kontroles lietām Aģentūra nav laikus sākusi procesa virzītāju nolēmumu, kā rezultātā nepamatoti izlietoti valsts budžeta līdzekļi vismaz 75 305 lati.

Aģentūra nav nodrošinājusi depozītu kontā ieskaitīto līdzekļu, kas iegūti lietisko pierādījumu realizācijas rezultātā, – 1 085 927 latu – analītisko uzskaiti un konta inventarizāciju, kā rezultātā VK atklāja, ka depozītu kontā joprojām atrodas vismaz 63 523 lati, kas saskaņā ar spriedumu bija jāpārskaita valsts budžetā vai jāatdod īpašniekam. Savukārt depozītu konta līdzekļi vismaz 10 015 latu apmērā ir izmantoti neatbilstoši mērķim.  

Revīzija “Lietisko pierādījumu un arestētās mantas glabāšanas, realizācijas un iznīcināšanas nodrošināšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām” veikta par laiku no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.septembrim.

Valsts kontroles informācija