Par 6. Starptautisko attīstības banku sanāksmi vakar, 15.maijā

Vakar Starptautiskajā attīstības banku sanāksmē ( attēlu augšējā rindā) : ekonomiskās apvienības "2010" vadītājs Ojārs Kehris; Ministru prezidenta padomniece finansu un ekonomikas jautājumos Aija Poča un finansu ministrs Gundars Bērziņš; sanāksmes prezidijā ( apašējā attēlā no kreisās ): finansu ministrs Gundars Bērziņš, Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis, Vācijas Atjaunotnes bankas valdes locekle Ingrīda Mathoisa–Maijere, Eiropas Komisijas Finansu operāciju dienesta direktors Pauls Goldšmits     Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Lai spriestu par attīstības banku lomu pārejas ekonomikas valstīs, vakar, 15. maijā, uz 6. Starptautisko attīstības banku sanāksmi bija ieradušies četrpadsmit Eiropas un Āzijas valstu speciālisti, kā arī Pasaules bankas, Eiropas Padomes Attīstības bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Eiropas Komisijas Finansu operāciju dienesta un Ziemeļvalstu Investīciju bankas pārstāvji. Gadskārtējās sanāksmes dalībnieki dalījās savu valstu pieredzē un iezīmēja nākotnes vīzijas attiecībā uz attīstības banku lomu un ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē. Īpaša uzmanība tika veltīta attīstības banku nozīmīgumam vienotās Eiropas kontekstā.

Sanāksmi atklāja ar Ministru prezidenta Andra Bērziņa uzrunu, ko nolasīja A.Bērziņa padomniece Aija Poča, jo Ministru prezidents aizņemtības dēļ pasākumā nevarēja piedalīties.

— Šodien šajā zālē ir sapulcējušies pārstāvji no dažādām pasaules attīstības bankām un institūcijām. Man ir liels prieks par to, ka par sanāksmes vietu šogad ir izvēlēta tieši Rīga — pilsēta, kas šogad svin savu astoņsimto dzimšanas dienu un ir Baltijas valstu finansu centrs. Gribu izteikt savu pateicību, ka esat atraduši par iespējamu kārtējo reizi sanākt kopā, lai dalītos ar savām zināšanām un pieredzi par attīstības banku un institūciju lomu pārejas ekonomikas apstākļos.

Latvija ir pārejas ekonomikas valsts, kas uzsākusi sarunas ar Eiropas Savienību par iestāšanos. Jau vairāk nekā desmit gadus mēs veicam unikālu pāreju no bijušās PSRS komandekonomikas uz sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku. Darāmā mums vēl aizvien ir daudz, jo iepriekšējais režīms atstājis smagu mantojumu mūsu cilvēkiem. Taču līdzšinējā liberālā pieeja tautsaimniecības attīstības regulēšanā, nesot savus augļus, cilvēkos ir veicinājusi privātās iniciatīvas attīstību un uzņēmējdarbības gara rašanos.

Valdībai šajā procesā ir jānodrošina pēc iespējas efektīvāka un cilvēkiem sociāli mazāk sāpīga iekļaušanās starptautiskajā ekonomiskajā apritē.

Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis un finansu ministrs Gundars Bērziņš              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valdībai ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem sadarbībā ar privāto kapitālu ir efektīvāk jāiesaistās valsts ekonomikas straujākas attīstības nodrošināšanā. Bet jautājums ir: kā to izdarīt visefektīvāk, nodrošinot sociāli atbildīgas, konkurētspējīgas tirgus ekonomikas izveidi? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums ir svarīga jūsu pieredze.

Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, Latvija ir spērusi noteiktus soļus: apstiprinātas vairākas koncepcijas un projekti, kas tiek konsekventi realizēti. Acīmredzot šodien ir pienācis laiks pievērsties sīkākam sasniegto rezultātu novērtējumam.

Šobrīd arvien biežāk uzņēmēji, runājot par savas konkurētspējas paaugstināšanu, uzsver nepieciešamību paplašināt mērķtiecīgu valsts atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Es esmu pārliecināts, ka viens no galvenajiem secinājumiem ir nepieciešamība veikt valsts mērķprogrammu un atbalsta instrumentu darbības optimizāciju, līdzīgi kā tas izdarīts, piemēram, Somijā, Vācijā, Japānā un citās valstīs. Lai šo mērķi sasniegtu, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir attīstības bankas izveide Latvijā.

Pamatojoties uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības koncepciju, valdība ir pieņēmusi būtiskus lēmumus mazo un vidējo uzņēmēju un mājokļu attīstības kreditēšanā. Mēs domājam arī par jaunām programmām, kuras varētu tikt realizētas, izmantojot bankas potenciālu. Mēs ceram uz vēl veiksmīgāku sadarbību ar donorvalstīm un īpaši uz Eiropas Savienības programmām, kas vēl plašākā mērā sniegs palīdzību Latvijai, ņemot vērā arvien pieaugošo Latvijas Hipotēku un zemes bankas spēju piedalīties projektu līdzfinansēšanā un vadībā.

Es ceru, ka šodienas sanāksme palīdzēs ne tikai Latvijas politiķiem un profesionāļiem, bet arī citu pārejas ekonomikas valstu pārstāvjiem iegūt jaunu un lietderīgu informāciju par to, kādi ceļi ejami, lai nodrošinātu straujāku valsts attīstību, efektīvi sadarbojoties valsts un privātajām finansu institūcijām.

Arī finansu ministrs Gundars Bērziņš savā runā atzina nepieciešamību Latvijā izveidot attīstības banku, kas, piešķirot aizdevumus, sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, tādējādi īstenodama valsts atbalsta politiku uzņēmējdarbībai ( runa publicēta zemāk ).

Vidējo un mazo uzņēmumu attīstības atbalsta nozīmi uzsvēra gan Vācijas Atjaunotnes bankas direktoru valdes locekle Ingrīda Mathoisa–Maiere ( Ingrid Matthäus–Maier ), kura iepazīstināja ar bankas pieredzi Vācijas ekonomikas nostiprināšanā pēc valsts apvienošanās 1990. gadā, gan Eiropas Komisijas Finansu operāciju dienesta direktors Pauls Goldšmits ( Paul Goldschmidt ). Viņi uzsvēra, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi veido mugurkaulu katras valsts ekonomikai, tādēļ privātā biznesa sektora atbalstīšana ir galvenais attīstības banku uzdevums. I. Mathoisa — Maiere norādīja, ka līdztekus šim darbības virzienam Vācijas Atjaunotnes banka īsteno mājokļu un municipālās infrastruktūras modernizācijas programmas, kā arī meklē risinājumus bezdarba problēmai.

Savu valstu attīstības banku lomu iztirzāja arī referenti no Spānijas, Maķedonijas, Horvātijas, Slovēnijas un Slovākijas. Par Ziemeļvalstu Investīciju bankas aktivitātēm Baltijas reģionā ziņoja tās viceprezidents Erki Karmila ( Erkki Karmila ). ERAB lomu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā ES kandidātvalstīs izvērtēja galvenais baņķieris Tobijs Mors ( Toby Moore ). Ar attīstības finansu institūcijas pārstrukturēšanas iespējām iepazīstināja ekonomists no Ķīnas Vei He ( Wei He ).

Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis atgādināja, ka 90. gadu sākumā valdība izveidoja Investīciju banku, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no plānveida uz tirgus ekonomiku. Diemžēl tika pieļauts, ka banku privatizē, līdz ar to zuda iespēja ātri novirzīt līdzekļus nacionālās ekonomikas attīstībai.

1993. gadā valdība izveidoja Hipotēku banku, kurai vajadzēja nodrošināt mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, zemes privatizācijas, lauksaimniecības un citu nozaru attīstības atbalstu. 1999. gadā Ministru kabinets apstiprināja Hipotēku bankas attīstības koncepciju sešiem gadiem, kurā noteikti bankas galvenie darbības virzieni: mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, hipotekārā kreditēšana un hipotekāro ķīlu zīmju emisija. Bankas darbību uzskatāmi raksturo trīs patlaban īstenojamie projekti: lauku attīstības projekts, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības projekts un mājokļu attīstības kreditēšanas programma.

Lai gan banka darbojas gan kā universāla, gan kā hipotēku banka, tomēr pēdējā gada laikā tā savā darbībā arvien vairāk ir palielinājusi to funkciju īpatsvaru, kas kvalificējamas kā attīstības bankas funkcijas. Līdz 2005. gadam šīs funkcijas plānots nostiprināt kā vadošās. Bankas prezidents pauda cerību, ka līdz 2005. gadam valdība Latvijas Hipotēku un zemes banku pārstrukturēs par Attīstības banku, kas kalpos sekmīgākai valsts ekonomiskās politikas īstenošanai.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore

Finansu ministrs Gundars Bērziņš:

Runa 6.Starptautiskajā attīstības banku sanāksmē Rīgā 2001.gada 15.maijā

Cienītās dāmas un godātie kungi! Labdien!

Man ir patiess prieks par Latvijā notiekošo Starptautiskās attīstības bankas sanāksmi, jo šī patiešām ir laba iespēja dalīties pieredzē un nākotnes iecerēs par attīstības banku lomu un ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. Latvijai savukārt ir lieliska izdevība uzklausīt finansu, banku, ekonomikas un citu nozaru ekspertus, kā arī iepazīstināt ar valsts veiksmīgo attīstību.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija, tiesa gan, neejot rozēm kaisītu ceļu, veiksmīgi ir pārgājusi no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku un kļuvusi par atvērtu valsti ar liberālu, labi funkcionējošu ekonomiku, gūstot atzinību no Eiropas Savienības (ES) un Pasaules tirdzniecības organizācijas. Iekšzemes kopprodukta noturīgs pieaugums, bezdarba samazināšanās, privātā patēriņa pieaugums un inflācijas samazināšanās rāda, ka valsts attīstās.

Esam daudz paveikuši makroekonomiskās un finansu stabilitātes nodrošināšanā. Apliecinājumu tam guvu, nesen piedaloties Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu finansu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmē, kur Latvijas ekonomikas attīstības un finansu rādītāji uz Eiropas Savienības kandidātvalstu fona izskatās ļoti labi. Arī ārvalstu investori atzinuši būtisku valsts progresu biznesa vides sakārtošanā un to, ka, ieguldīdami investīcijas Latvijā, nav vīlušies.

Iekšzemes kopprodukta pieauguma ziņā Latvija ar 6,6 procentu pieaugumu 2000. gadā ir apsteigusi visas ES kandidātvalstis, tai skaitā Čehiju, Ungāriju, Slovākiju, Igauniju un citas. Arī inflācijas rādītāji, kas 2000. gadā valstī bija tikai 2,6 procenti, Latviju pozitīvi izceļ kandidātvalstu vidū. Budžeta deficīta jomā Latvija pagājušo gadu beidza ar 2,8 procentu fiskālo deficītu, bet šogad plāno sasniegt 1,7 procentu valsts kopbudžeta fiskālo deficītu.

Taču minētais nedod nekādas tiesības dusēt uz pēļiem un ieslīgt pašslavināšanā, jo attīstība izslēdz dīkstāvi. Nedrīkst notikt nekāda kāpšanās atpakaļ.

Viens no nozīmīgākajiem valdības uzdevumiem ir valsts politisko lēmumu stabilitātes ievērošana, Latvijas makroekonomiskās un finansu stabilitātes nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides uzturēšana. Tās ir lietas, kas nodrošina valsts ilglaicīgu ekonomisko attīstību.

Valdība ir apņēmības pilna turpināt strukturālās reformas, lai varētu pilnā mērā izmantot Latvijas ekonomisko potenciālu, pievēršot īpašu uzmanību finansu pakalpojumu attīstībai nepieciešamo nosacījumu nostiprināšanai, valsts sektora darbības efektivitātes un caurspīdīguma paaugstināšanai.

Latvijas mērķi saskan ar tiem principiem, kas balsta attīstības banku darbību. Attīstības bankas sekmē valstu ekonomiskās politikas īstenošanu, veicina uzņēmējdarbības, tautsaimniecības nozaru attīstību, un to loma Eiropas Savienības kandidātvalstīs un pārejas ekonomikas valstīs ir ievērojama.

Pasaules praksē valdības izveido attīstības bankas ar mērķi papildināt esošo finansēšanas sistēmu, lai sekmīgāk realizētu valsts ekonomisko politiku un veicinātu tautsaimniecības nozaru atsevišķu uzņēmēju grupu vai sociālās sfēras attīstību, piemēram, lauksaimniecības, mazo un vidējo uzņēmēju vai mājokļu nozares izaugsmi.

Attīstības bankas savas funkcijas pilda, īstenojot valdības apstiprinātus mērķprojektus, iesaistot arī pārējās komercbankas. Citiem vārdiem sakot, attīstības bankas, sadarbojoties ar privātajām komercbankām un izmantojot valsts atbalsta instrumentus, kalpo sabalansētai tautsaimniecības attīstībai.

Latvijas apstākļos attīstības bankas nepieciešamība ir acīmredzama, jo valsts atbalsts uzņēmējdarbībai ir ierobežots. Turpretī kreditēšana vai kredītu galvošana ir daudz pieņemamāks variants no valsts budžeta viedokļa.

Izvērtējot pasaules pieredzi, jāatzīst, ka attīstības bankas ir ļoti izteiksmīgi pierādījušas savas spējas atveseļot un stiprināt ekonomiku. Mēs varam minēt Vācijas izaugsmi pēc kara, Āzijas jauno industriālo valstu ekonomikas straujo izaugsmi, Somijas, Īrijas un daudzu citu valstu panākumus pēdējos gadu desmitos. Latvijā, līdzīgi kā citās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, attīstības bankas veidošanās ir sākusies vēlāk. Pašreiz mēs varam vēl tikai mācīties un pārņemt jau esošo pieredzi. Taču līdz ar to Latvijai ir viena būtiska priekšrocība — mēs varam izvairīties no citu kļūdām un neatkārtot tās.

Lai aktīvi realizētu pāreju uz mērķtiecīgāku uzņēmējdarbības atbalstu, Latvijai ir visi priekšnosacījumi — institūcijas ar kvalificētiem speciālistiem, valdības akceptēti un atbalstīti projekti un programmas, aktīvi un gudri uzņēmēji.

Viens no būtiskākiem elementiem ir valsts mērķprogrammu spēja piesaistīt starptautisko finansu institūciju un atsevišķu valstu, kā arī Eiropas Savienības palīdzību un to tālāka novirzīšana uzņēmēju projektu atbalstam.

Viena no uzņēmējdarbības finansēšanas problēmām ir banku prasība pēc attiecīga likvīda nodrošinājuma, kas uzņēmējiem ne vienmēr ir pieejams. Šī problēma ir plaši pazīstama arī citur pasaulē. Šis ir viens no galvenajiem jautājumiem, kuru vajadzētu risināt ar attīstības bankas starpniecību Latvijā. Kā otru pēc nozīmības, bet finansiāli vēl apjomīgāku var minēt infrastruktūras un īpaši mājokļu sakārtošanu.

Pozitīvi vērtējama Latvijas valdības pieņemtā Hipotēku bankas koncepcija, kas paredz minētās bankas darbības pārstrukturizēšanu līdz 2005.gadam atbilstoši attīstības bankas funkcijām, lai tā varētu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai dot gan nepieciešamos līdzekļus, gan kompetentu atbalstu, lai Latvijas atbalsta politika uzņēmējdarbībai atbilstu reālajai situācijai un vajadzībām.

Es gribu izteikt atzinību Vācijas Atjaunotnes bankai par sniegto atbalstu mazo un vidējo uzņēmēju kreditēšanas programmas izstrādāšanā un tās finansēšanā kopā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Padomes Attīstības banku. Vācijas Atjaunotnes banka ir sniegusi Latvijas Hipotēku un zemes bankai arī nepieciešamo tehnisko palīdzību tās attīstības modeļa izveidē un mājokļu attīstības kreditēšanas programmas sagatavošanā.

Mums veidojas laba sadarbība ar Eiropas Padomes Attīstības banku un Ziemeļvalstu Investīciju banku mājokļu attīstības kreditēšanas programmas ietvaros. Mums ir plaša sadarbība ar Pasaules banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kā arī ar daudzām citām starptautiskām finansu institūcijām dažādu valstij tik ļoti vajadzīgu programmu un projektu realizācijā. Sadarbība ar dažādām attīstības bankām ir ļāvusi Latvijai pārvarēt daudzas ar pārejas procesu saistītas problēmas.

Novēlu jums turpināt iesākto tradīciju, katru gadu sanākot kopā un veidojot arvien ciešāku sadarbību.