Pavasara un prieka krāsās

Maijā Rīgā un visā Latvijā notiek Mākslas dienas

Iesākušās ar atvērto durvju dienām un izstādēm Valmierā, Rēzeknē un citviet Latvijā, tradicionālās Mākslas dienas Rīgā savu kulmināciju piedzīvoja svētdien, 13.maijā. No paša rīta durvis vēra Mākslas akadēmijas radošās darbnīcas un lielajā zālē skatītājus aicināja studentu glezniecības izstāde. Apmeklētāju netrūka nevienā darbnīcā, bet visvairāk interesentu pulcējās pie keramiķiem, rotkaļiem un audējām. Daudz bērnu, skolēni no Limbažiem, Lubānas un Alojas, no Latvijas malu malām.

Mākslas akadēmijas rektors profesors Jānis Osis saka, ka studentiem īstās mākslas dienas nu tik tā īsti sākas: tepat akadēmijā un citur pilsētā, kur izstādīti vai mājvietu atraduši viņu darbi, notiks bakalaura darbu aizstāvēšana.

Mākslas akadēmijas pedagogu gleznu un tēlniecības mazo formu izstāde tika atklāta Rīgas Latviešu biedrības nama zālēs.

Jāzepa Mediņa mūzikas skolas bigbenda jautrie ritmi svētku viesus aicināja uz kanālmalas skvēru, kur pie košā Māksla dienu karoga tika teiktas svinīgas uzrunas, "Dandari" rādīja savu pavasara programmu par putnu tēmu, tērpu parādē "Iz māmiņas pūralādes" izgāja Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas audzēkņi, Mālpils Mākslas skola rādīja savu horeogrāfiski vizuālo projektu un augstu klasi demonstrēja Sporta pedagoģijas akadēmijas mākslas vingrotājas. Un vēl kustību teātris, koklētājas un dziedātāji, loterijas gan izstāžu dalībniekiem, gan skatītājiem. Un, protams, māksla visapkārt, arī kanāla ūdeņos un Operas skvērā. Izstādēs un radošajās darbnīcās piedalījās ap trīsdesmit mākslas koledžu, tautas glezniecības studiju, mūzikas un mākslas skolu no visiem Latvijas novadiem.

Vēl nebija norimuši seju apgleznošanas, grimmēšanas un citi prieki kanālmalā, kad Mākslas dienu karogs tika ienests Vērmanes dārzā un svētku svinīgo daļu atklāja pūtēju orķestris "Rīga". Izstāde "Zem liepām", tēlniecības darbu un gleznu parāde. Un dzīvās skulptūras. Gluži kā Lisabonā vai Lucernā. Jānis Anmanis gan iebilst, ka šo tradīciju mums nemaz nav vajadzējis pārņemt no Rietumiem - Rīgā jau astoņdesmitajos gados savulaik Mākslas dienās parādījusies dzīvā skulptūra "Zelta Valters". Katrā ziņā šai atrakcijai ir liela piekrišana. Tāpat kā daudz kas šajos svētkos, dziļdomīgās pozās sastingušās daiļavas un jaunekļi (stāsta, tie esot Kultūras akadēmijas studenti) liek pasmaidīt, sagādā cilvēkiem prieku.

Krāsainu keramikas stūrīti dārzā uzbūruši slavenie Latgales podniekmeistari. Te sastopam arī "Rēzeknes apriņķa pūdnīku" vadoni Pēteri Ušpeli kopā ar dēlu Andri un brāli Aivaru. Viņi rāda savus brīnumainos svečturus, vāzes, krūzes un bļodas. Rīdzinieki šo to arī nopērk, jo galvaspilsētā jau labu laiku Latgales keramiku nekur neredz pārdodam. Pēteris sakās arī par to sākt nopietnāk interesēties, bet organizatorisku pienākumu gan viņam jau tāpat gana: maija sākumā jau 21.reizi notika Podnieku dienas ar kopējā cepļa dedzināšanu pie Pētera Gailuma Ilzeskalnā. Ceturto reizi izdedzināts atjaunotais Andreja Paulāna ceplis Jasmuižā. Priekšā līdzdalība Hanzas dienās Rīgā un izstāde Melngalvju namā.

Vaicāts, vai autorus grūti saorganizēt uz piedalīšanos izstādēs un dažādajās atrakcijās, Jānis Anmanis slavēja mākslinieku atsaucību un īpaši uzteica Rīgas Latviešu biedrības daudzās ierosmes: "Māra Kokina paveikusi lielu organizatorisko darbu un ar savu entuziasmu palīdzējusi radīt cilvēkos ticību, ka kaut ko labu ir iespējams izdarīt arī bez lielām naudām. Ir iespējams izdzīt kādu zaļu asniņu cauri amerikāniskās popkultūras džungļiem un priecāties par kaut ko īstu."

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Gleznotājs Jāzeps Pīgoznis sveicina Rīgas Latviešu biedrības saimnieku Jāni Streiču: "Lai māksla iet tautās!"		"Es arī gribu!" — uz seju apgleznošanu naskākas ir meitenes, gan lielākas, gan mazākas

				Izstāžu zālē "Zem liepām, zaļajā zālē"
Mazo formu tēlniecības darbi — tik dažādi un oriģināli! Zigmunds Bielis. Process (bronza); Roberts Diners. Mūks (bronza, koks, inkrustācija — rags, akmens)

Savus jaunākos darbus rāda arī Mākslas dienu saimnieks Jānis Anmanis ( attēlā pa labi ). Ar svētku norisi viņš ir apmierināts un pilns pārliecības, ka Mākslas dienas Latvijā ir un būs mūžīgi