Eiropas Komisija: Par privātās dzīves aizsardzību

Mūsu privātās dzīves aizsardzībā rodas jaunas problēmas: biheiviorālajā reklāmā var izmantot interneta pārlūkošanas vēsturi, lai sekmīgāk pārdotu izstrādājumus; sociālo tīklu vietnēs, ko izmanto 41,7 miljoni eiropiešu, iespējams ievietot personīgu informāciju, piemēram, fotoattēlus, ko redz citi, savukārt ar patlaban izmantotajiem sešiem miljardiem viedo mikroshēmu var izsekot personu pārvietošanos. Eiropas Komisija 28.janvārī – Datu aizsardzības dienā – brīdināja, ka datu aizsardzības noteikumi ir jāatjaunina, lai neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības un lai nodrošinātu tiesības uz privātās dzīves aizsardzību, tiesisko noteiktību nozarē un jaunu tehnoloģiju ieviešanu. ES tiesību aktos paredzēts, ka informāciju par personu drīkst izmantot tikai likumīgi un ar personas iepriekšēju piekrišanu. Tagad esot spēkā Lisabonas līgumam un Pamattiesību hartai, Komisija 28.janvārī izteica vēlmi visai ES izstrādāt skaidru un mūsdienīgu noteikumu kopumu, ar ko garantētu personas datu un privātās dzīves aizsardzību augstā līmenī, un sākt šo darbu ar 1995.gada ES Datu aizsardzības direktīvas reformu.

“ES noteikumi ir izstrādāti, lai aizsargātu ikvienas personas datus. Eiropas Komisija ir apliecinājusi savu apņemšanos panākt, lai šos noteikumus pilnībā ievērotu visās 27 ES valstīs. Inovācija ir nozīmīgs mūsdienu sabiedrības aspekts, tomēr tā nedrīkst kaitēt cilvēku pamattiesībām uz privātās dzīves aizsardzību. Tagad ir jānodrošina, ka vispārējie datu aizsardzības noteikumi neatpaliek no tehnoloģiju attīstības un ir tik visaptveroši, cik tas noteikts Lisabonas līgumā,” sacīja ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga. “ES noteikumiem ikvienai personai jādod iespēja apzināties savas tiesības būt informētai par to, kad saskaņā ar likumu drīkst apstrādāt personas datus – jebkurā dzīves jomā, gan iekāpjot lidmašīnā, gan atverot bankas kontu, gan pārlūkojot internetu –, un ikvienai personai jāzina, ka tā var atteikties no datu apstrādes, ja to nevēlas.”

28.janvārī, ceturtajā ikgadējā Datu aizsardzības dienā, Eiropas Komisija pauda viedokli, ka pasākumi attiecībā uz interneta tehnoloģijām ir nepieciešami visos ekonomikas un sabiedrības dzīves aspektos, lai aizstāvētu eiropiešu tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību.

Lai to paveiktu, komisāre V.Redinga paziņoja, ka ierosinās modernizēt ES noteikumus par privātās dzīves aizsardzību, pamatojoties uz vispārējiem noteikumiem (Datu aizsardzības direktīva), kas ir spēkā no 1995.gada, un uz īpašiem noteikumiem telesakaru un interneta jomā (noteikumi par e-privātumu).

Uzlabotos noteikumus rūpīgi piemērotu visās politikas jomās un starptautiskos nolīgumos – gan jauno tehnoloģiju, gan patērētāju tiesību, gan sabiedrības drošības jomā.

Komisija 2009.gadā īstenoja vairākas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka privātās dzīves aizsardzība neatpaliek no tehnoloģiju attīstības.

• Ieteikumā par radiofrekvenču identifikācijas (RFID) viedtagiem, kurus izmanto tādos izstrādājumos kā autobusa abonementa biļetes, teikts, ka mazumtirdzniecībā izmantotie viedtagi automātiski jādeaktivē, ja vien klients, kas iegādājas izstrādājumu ar viedtagu, nepiekrīt tā izmantošanai.

• Komisija 2009.gada februārī rīkojās kā starpniece procesā, kurā 18 (kopš jūnija – 20) lieli sociālo tīklu uzņēmumi panāca vienošanos, ar ko uzlabo nepilngadīgu personu drošību tiešsaistē un privātās dzīves aizsardzību tādās sociālo tīklu vietnēs kā “Facebook”. Par sasniegtajiem panākumiem tā ziņos 2010.gada Drošāka interneta dienā, kas norisināsies nākamajā mēnesī, piemēram, par to, cik daudzi pēc noklusēšanas neatļauj veikt meklēšanu par 18 gadiem jaunāku personu profilos.

• Atbilstīgi Komisijas priekšlikumiem jaunajos ES telesakaru noteikumos paredzēts pienākums uzņēmumiem, kas sniedz sakaru, piemēram, interneta, pakalpojumus, ziņot iestādēm, ja drošības pārkāpuma rezultātā personas dati ir zuduši vai izmantoti ļaunprātīgi. Ar šiem noteikumiem nostiprina patērētāju tiesības uzzināt, ka informācija, piemēram, interneta sīkdatnes, ir saglabāta to iekārtās vai ka notikusi piekļuve šādai informācijai.

• Komisija 2009.gada 14.aprīlī sāka tiesisku darbību pret Apvienoto Karalisti, reaģējot uz iedzīvotāju bažām par to, ka Apvienotās Karalistes interneta pakalpojumu sniedzēji testē biheiviorālo reklāmu (PHORM), kas skenē interneta izmantojumu. Komisija brīdināja Apvienoto Karalisti, ka tās tiesību akti neatbilst ES noteikumiem par telesakaru konfidencialitāti tādās jomās kā lietotāja piekrišana sakaru pārtveršanai, sankcijas pret nelikumīgu pārtveršanu un pārtveršanas darbību pārraudzība. 2009.gada 3.novembrī lieta ievirzījās otrajā posmā. Ja Apvienotā Karaliste pienācīgi nerīkosies, atbildot uz Komisijas paustajām bažām, lieta var tikt nodota izskatīšanai Eiropas Kopienu tiesā.

Vispārīga informācija

Privātās dzīves un personas datu aizsardzība ir cilvēktiesības, kas noteiktas ES Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā.

1995.gada ES Datu aizsardzības direktīvā izklāstīti vispārēji principi valstu tiesību aktu saskaņošanai, nosakot, piemēram, gadījumus, kad drīkst apstrādāt personas datus, un to personu tiesības, kuru dati tiek apstrādāti. Saskaņā ar šiem principiem personas piekrišana tās datu izmantošanai jādod no brīvas gribas, un šādai piekrišanai jābūt konkrētai un pamatotai uz informētību.

2002.gada ES Direktīvā par privātās dzīves aizsardzību un elektroniskajiem sakariem izklāstīti telesakaru nozarē piemērojamie principi. Tā aizsargā sakaru konfidencialitāti, liekot ES valstīm aizliegt pārtveršanu un novērošanu bez lietotāju piekrišanas vai juridiskas atļaujas.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa