• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par pētījumu par eiropiešu apmierinātību ar dzīvi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.02.2010., Nr. 21 https://www.vestnesis.lv/ta/id/204779

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisija: Par privātās dzīves aizsardzību

Vēl šajā numurā

05.02.2010., Nr. 21

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par pētījumu par eiropiešu apmierinātību ar dzīvi

Saskaņā ar apsekojumu, kas publicēts 2.februārī, eiropieši kopumā ir apmierināti ar personīgo stāvokli, bet nav tik apmierināti ar ekonomisko stāvokli, sabiedriskajiem pakalpojumiem un sociālo politiku savā valstī. “Eirobarometra” apsekojums par sociālo klimatu ES atklāj arī to, ka dažādās valstīs stāvoklis ir ļoti atšķirīgs un ka Ziemeļvalstu un Nīderlandes iedzīvotāji kopumā ir visapmierinātākie ar savu personīgo stāvokli. Apsekojums ir daļa no Eiropas Komisijas ziņojuma par sociālo stāvokli, ko arī publicēja 2.februārī un kurā pētītas sociālās attīstības tendences Eiropā, šogad liekot uzsvaru uz mājokļu jomu.

“Ir labi apzināties, ka, neskatoties uz grūto ekonomisko stāvokli, lielākā daļa eiropiešu vēl joprojām ir apmierināti ar dzīvi, lai gan ir jūtamas zināmas bažas par nākotni,” teica Vladimirs Špidla, ES nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs. “Šodien publicētais ziņojums vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir mūsu centieni veicināt nodarbinātību un izaugsmi Eiropā, lai garantētu iedzīvotāju sociālo labklājību nākotnē. Mums jāturpina darboties šajā virzienā arī nākotnē, iekļaujot šos pasākumus 2020.gada stratēģijā, lai padarītu ES par vēl gudrāku un zaļāku sociālā tirgus ekonomiku.”

Saskaņā ar “Eirobarometra” apsekojumu lielākā daļa eiropiešu kopumā ir apmierināti ar dzīvi, vidējais rādītājs ir +3,2 punkti (skalā no -10 līdz +10). Tomēr stāvoklis dažādās dalībvalstīs ļoti atšķiras. Visaugstākais apmierinātības rādītājs ir Dānijā (+8,0), arī Zviedrijā, Nīderlandē un Somijā šis rādītājs ir augsts. Viszemākais apmierinātības rādītājs ir Bulgārijā (-1,9), kam seko Ungārija, Grieķija un Rumānija.

Runājot par sabiedriskajiem pakalpojumiem, eiropieši kopumā ir diezgan neapmierināti ar to, kā tiek vadīta viņu valsts (-1,2 punkti). Ikvienā valstī, izņemot Luksemburgu un Igauniju, eiropieši uzskata, ka pēdējos piecos gados valsts pārvalde ir kļuvusi sliktāka un ka turpmāk tā kļūs vēl sliktāka (visās valstīs, izņemot Luksemburgu).

Atbildot uz jautājumu par konkrētām valsts politikas nostādnēm, eiropieši kopumā ir apmierināti ar veselības aprūpes pakalpojumiem (+1,3 punkti), visapmierinātākie ir Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas iedzīvotāji (vairāk nekā +5 punkti), bet visneapmierinātākie ir Bulgārijas, Grieķijas un Rumānijas iedzīvotāji (-3 punkti vai mazāk).

Eiropieši visvairāk nav apmierināti ar to, kā viņu valstī tiek risinātas nevienlīdzības un nabadzības problēmas (-2 punkti). Tikai Luksemburgas un Nīderlandes respondenti ir atbildējuši pozitīvi, turpretī Latvijas un Ungārijas respondenti pauduši vislielāko neapmierinātību (-5 punkti vai sliktāk).

Mājokļi

Eiropas Komisijas jaunākais ziņojums par sociālo stāvokli liecina, ka eiropieši tagad tērē lielāku daļu no saviem ienākumiem, lai apmaksātu mājokļu izmaksas nekā pirms desmit gadiem (par gandrīz 4 procentu punktiem vairāk), turklāt visā ES strauji pieaudzis hipotekāro kredītu parāds.

Eiropieši mājoklim vidēji tērē vienu piekto daļu no izmantojamā ienākuma. 30% no kopējām mājokļu izmaksām ES ir tikai īres un hipotekāro kredītu maksājumi, bet pārējie 70% ir remonta, uzturēšanas un apkures izmaksas.

Pēc mājokļu privatizācijas lielākā daļa iedzīvotāju, kuri dzīvo Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstīs, ir sava mājokļa īpašnieki, un 90% no kopējām mājokļa izmaksām ir maksa par remontu, uzturēšanu un apkuri.

Ziņojumā pētīta arī mājokļu kvalitāte, un secinājums ir, ka daudzi eiropieši atzīst, ka dzīvo miteklī, kas neatbilst standartiem, un ka par mājokļu problēmām vairāk ziņo cilvēki ar maziem ienākumiem.

Krīzes sociālā ietekme

Lai gan vēl ir pāragri pilnībā novērtēt krīzes sociālo ietekmi, ziņojumā pētīts, ko var mācīties no pārdzīvotās lejupslīdes pieredzes. Ziņojums liecina, ka sociālajiem izdevumiem ir bijusi svarīga nozīme, lai pasargātu tos, kurus skārusi lejupslīde, taču dažādās Eiropas Savienības valstīs atšķiras iespējamība, ka bezdarbnieks saņems pabalstu.

Priekšvēsture

“Eirobarometra” apsekojuma speciālizlaidums par sociālo klimatu ir pirmais no ikgadējo apsekojumu sērijas, kas paredzēti, lai uzraudzītu Eiropas pilsoņu subjektīvo labklājību, un to veica laikā no 2009.gada maija līdz jūnijam, aptaujājot pilsoņus 27 ES dalībvalstīs. Tajā cilvēkus aicināja paust viedokli par personīgo stāvokli, valsts ekonomisko un sociālo stāvokli un jautāja viņiem, ko tie domā par valdības politiku dažādās jomās, iekaitot veselības aprūpi un pensijas.

Ziņojums par sociālo stāvokli ir ikgadējs ziņojums, ko sagatavo Eiropas Komisija un kurā sīkāk aplūko ilgtermiņa sociālās attīstības tendences Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu visjaunāko, uzticamāko un visaptverošāko informāciju par sociālo stāvokli.

Šogad ziņojumā uzsvars likts uz divām galvenajām problēmām valsts politikā: mājokļiem (ieskaitot īpašnieka statusu un maksājumus) un iespējamo lejupslīdes ietekmi, ieskaitot “Eirobarometra” apsekojuma par sociālo klimatu rezultātus.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!