Saeimas 2010. gada 28. janvāra sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Stenogrammas nobeigums.
Sākums — Saeimas materiālu 6.laidienā

(“LV”, Nr.20, 4.02.2010.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā”. Izskatot minēto likumprojektu, Juridiskā komisija rīkoja pat vairākas sēdes, jo tiesības uz privāto īpašumu ir nostiprinātas Satversmē, un līdz ar to katrs no šādiem gadījumiem tiek izskatīts individuāli. Un arī šoreiz Juridiskajai komisijai bija nepieciešama papildu informācija, lai pārliecinātos, vai šāds lēmums ir atbalstāms un virzāms tālāk vismaz konceptuāli.

Tātad uz sēdi tika uzaicināti gan īpašnieku pārstāvji, gan Rīgas domes pārstāvji, un Juridiskā komisija pārliecinājās, ka visas procedūras Rīgas dome ir veikusi: ir notikušas neskaitāmas sarunas, īpašniekiem ir piedāvāta gan iespēja šo īpašumu atpirkt, gan iespēja nomainīt ar citu līdzvērtīgu zemes gabalu, ko īpašnieki noraidīja, un tas arī sēdē tika noskaidrots.

Juridiskā komisija noskaidroja un pārliecinājās, ka visas iespējas ir izsmeltas. Tātad acīmredzot šīs sarunas ir nonākušas tādā strupceļā, ka šis lēmums ir skatāms jau konceptuāli likumprojekta veidā. Juridiskā komisija tādējādi nolēma šo likumprojektu atbalstīt, bet tas, protams, neliedz īpašniekiem turpināt sarunas ar Rīgas domi un tomēr vienoties līdz tam laikam, kamēr mēs šo likumprojektu pieņemam galīgajā lasījumā.

Taču, kā jau minēju, šajās komisijas sēdēs, tiešām ļoti rūpīgi izskatot šo dokumentu, Juridiskā komisija pieņēma lēmumu atbalstīt šāda likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negribu debatēt. Man tikai ir viens jautājums no latviešu valodas viedokļa. Ja mēs sakām “Slokas un Kalnciema ielu krustojumā”, tad tas krustojums ir skaidri zināms. Tas arī satiksmes noteikumos ir skaidri izpausts, es tiešām nevaru saprast, kā te var būt – varbūt es kļūdos? – Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojums. Kurā vietā?... (No zāles dep. V.Muižniece: “Ir! Pie Preses nama!”) Nē, nē, nu, man nav skaidrs tas!

Es domāju, ka par to jautājumu būtu jāpadomā. Citādi mēs pieņemsim likumprojektu, kurš neatbilst latviešu valodas skaidrojumam.

Sēdes vadītājs.

Paldies Lāča kungam! Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Āboltiņa.

S.Āboltiņa.

Jā, Lāča kungs, arī Juridiskajā komisijā bija šis jautājums, un mēs iepazināmies gan ar grafiskajiem attēliem, kur tas... ģeogrāfiski atrodas... Kā tas Rīgas kartē ir atzīmēts, tas atrodas zem Vanšu tilta. Tas ir satiksmes mezgls, kas atvieglotu kustību virzienā, ja mēs brauktu iekšā Rīgā. Tur izveidotu braukšanas apli. Tas atrodas pie Preses nama, un tā ir ļoti šaura, neliela strēmele, par kuru diemžēl nebija iespējams vienoties.

Tātad gan ar grafisko attēlojumu, gan ar karti Juridiskās komisijas deputāti iepazinās un guva pārliecību, ka likumprojekts ir atbalstāms.

Lūdzu deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.februāris.

Sēdes vadītājs.

9.februāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas vajadzībām”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks).

Cienījamie deputāti! Arī likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas vajadzībām” tika izskatīts Juridiskajā komisijā, un, lai izskatītu šo likumprojektu, Juridiskā komisija sasauca vairākas sēdes, jo tiešām Juridiskās komisijas locekļiem bija nepieciešams pārliecināties par to, vai šādu lēmumu mēs varam atbalstīt.

Lāča kungs, arī šajā gadījumā šis ir... Tas ir ceļš, kurš ir nepieciešams, lai atvieglotu, kā mēs zinām, mūsu tranzītu uz Krievijas robežu. Jo pašreizējais autoceļš ir diezgan sliktā stāvoklī, un, spriežot pēc nolietojuma, ļoti steidzami būtu nepieciešams to rekonstruēt. Un tāpēc visos attīstības plānos ir paredzēta šāda autoceļa būvniecība. Un Satiksmes ministrija, kura realizēja šo projektu, ir vairākkārt runājusi ar šā konkrētā zemes gabala īpašniekiem par to, kādā veidā varētu šo jautājumu risināt. Ir piedāvāts gan šo ceļu atpirkt par ļoti saprātīgu samaksu, kas atbilst tirgus vērtībai, gan bijuši dažādi citi varianti, taču arī šis sarunu process, kurā Satiksmes minis­trija varētu vienoties ar īpašnieku, tātad valsts vienoties ar īpašnieku... Juridiskā komisija pārliecinājās, ka šīs iespējas ir izsmeltas.

Un tieši tāpēc, tāpat kā iepriekšējo, arī šo likumprojektu Juridiskā komisija atbalsta un lūdz deputātus to atbalstīt konceptuāli, tātad pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas vajadzībām” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Vai deputāts Leiškalns vēlas kaut ko par procedūru teikt? Nevēlas neko teikt.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5333 – likumprojektu “Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā”. Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Likumprojekts nepieciešams, lai ieviestu prasības, kas ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvā par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu un to atbalstīja pieņemšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Ārbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada 11.februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 21.janvāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (dokuments Nr.1640/Lp9) un pieņēma lēmumu atbalstīt tā virzīšanu uz pirmo lasījumu.

Vienlaikus komisija arī lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Roze.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pir­majā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

M.Roze.

Iesniegšanas termiņš – 4.februāris, izskatīšana otrajā lasījumā – 11.februārī.

Sēdes vadītājs.

4.februāris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 11.februārī – otrais lasījums. Deputāti neiebilst.

M.Roze.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.1393/Lp9).

Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā likumprojektā kā priekšlikums ir iekļauts arī likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” ar reģistrācijas numuru 1435/Lp9.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

3. – grozījums no Alkoholisko dzērienu aprites likuma ar reģistrācijas numuru 1435/Lp9. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

7. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ja būtība izprasta, vārdi atnāk paši. Esmu iesniedzis priekšlikumu, aicinot grozīt Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.pantu – “Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība”. Un mans priekšlikums paredz atcelt aizliegumu alkoholisko dzērienu tirdzniecībai naktī. Šis priekšlikums nav spontāns, jo, analizējot situāciju valstī, esmu nonācis pie secinājuma, ka šis aizliegums nav izdevīgs Latvijas ekonomikai. Mūsu ministri valdībā un arī Saeimā pārsvarā runā par to, kā apgriezt, apcirpt... Apnicis, vai ne? Bet es savukārt piedāvāju reālu veidu, kā valstij nopelnīt, kā sildīt ekonomiku, kā atbalstīt ražotājus un mikrouzņēmumus. Visi, kas vēlas iegādāties alkoholu naktī, zina, kurās vietās to var izdarīt. Labākajā gadījumā cilvēki nopērk alkoholu diennakts veikalos, kuri brīžiem apgrozījuma palielināšanās dēļ pārkāpj likumu – čeku par pirkumu pārdevēja izsit pēc pulksten astoņiem no rīta.

Bet vēlos atzīmēt, ka tas vēl nav tas briesmīgākais, jo, ja alkohols tiek nopirkts veikalos, tad tā ir licencēta prece, kura vismaz ir kvalitatīva. Sliktākajā gadījumā alkoholiskie dzērieni tiek pirkti tā sauktajās točkās, un tas draud ar saindēšanos. Aizliegums nav izdevīgs, jo tas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet no tā cieš arī legālās produkcijas ražotāji, kuri maksā nodokļus, un valsts ekonomika kopumā. Es šeit domāju nodokļu ieņēmumus, iedzīvotāju ienākumus.

Manuprāt, šis aizliegums ir mirusi norma, kura neatbilst reālajai dzīvei. Kāpēc? Tāpēc, ka aizlieguma likumīgais mērķis nav sasniegts, jo cilvēki, kā saka, nelieto mazāk alkoholu.

Līdz ar to lūdzu balsot “par” 7.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi un godātais Prezidij!

Agešina kungs! Es domāju, ka arī turpmāk, kad lemsim par nākamajiem priekšlikumiem, citi kolēģi runās par ekonomikas sildīšanu, par nodokļu ienākumiem, par nelegālo alkoholu un lūgs tātad atkāpties no pašreizējā tiesiskā regulējuma, ko mēs esam panākuši.

Taču es domāju, ka uz šo lietu mēs nevaram skatīties tik primitīvi, kā tikko runāja Agešina kungs, jo alkoholisma radītās sekas ir nesalīdzināmi briesmīgākas nekā šie šķietamie īstermiņa ieguvumi, par kuriem kolēģis nupat runāja.

Diemžēl visiem deputātiem nav pie­ejama informācija par to, cik liela summa no veselības aprūpes sistēmai atvēlētiem līdzekļiem šādā gadījumā aizietu šo alkoholiķu ārstēšanai, viņu traumu ārstēšanai... Un nemaz nerunāsim par nelaimīgajām ģimenēm, kuru ģimenes locekļi cieš no alkohola atkarībā esošajiem piederīgajiem! Protams, ne jau katrs, kas varbūt nevarēs nopirkt, pieņemsim, arī vēlāk – laikā no pulksten 22.00 līdz 23.00 –, bet varbūt to varēs izdarīt visu nakti... ne jau katrs varbūt ir potenciāls alkoholiķis... Taču alkoholisma ierobežošanas pamatpīlāri... Es zinu, ka mūsu vidū ir daudz ārstu; viņi noteikti zina, ka visupirms ir jārunā par alkohola pieejamību. Laiks, vieta un vecums... Starp citu, godātie kolēģi, Lietuvas parlamentā pašlaik notiek diskusija, ka alkoholiskos dzērienus vajadzētu pārdot tikai no 21 gada vecuma.

Nākamais pīlārs ir nodokļu politika. Arī šeit ir jābūt ļoti samērīgiem pasākumiem.

Nākamais ir reklāma. Arī šajā ziņā nedrīkst būt pārspīlējumu. Nu, zināmā mērā šie reklāmas ierobežojumi mums tomēr, manuprāt, pašlaik ir daudzmaz samērīgi.

Protams, ļoti liela nozīme ir arī efektīvai cīņai pret nelegālā alkohola tirdzniecību, un šeit ir jādomā par to. Mums tagad nevis jāvaimanā, ka ir tā sauktās točkas un nelegālais alkohols, bet drīzāk jācīnās pret to. Es domāju, ka mēs šajā ziņā, runājot par tiesisko regulējumu... Vai tiešām šos ekonomiskos ieguvumus esam samērojuši ar tiem zaudējumiem, ko rada šo ieguvumu sekas? Un, manuprāt, pastāv bažas, ka, tuvojoties vēlēšanām, atsevišķas partijas acīmredzami vairāk domā nevis par ekonomikas sildīšanu, bet par savas partijas kases sildīšanu.

Es nekādā gadījumā neatbalstu šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Būtībā Agešina kunga priekšlikums ir ļoti bīstams mūsu valstij. Tas veicinās vēl lielāku mūsu valsts iedzīvotāju nodzeršanos, vēl lielāku absolūtā alkohola patēriņu uz katru iedzīvotāju. Jau tagad tas mums ir krietni pieaudzis – mēs esam pārsnieguši 10 litrus absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju. Būtībā mums ir ļoti smagas alkohola patēriņa sekas: mums ir liels atkarīgo skaits, mums ir izpostīts mūsu ģenētiskais fonds, mums ir ļoti daudz iedzīvotāju, kuri jau piedzimst bez mēra sajūtas par alkoholisko dzērienu patēriņu, līdz ar to viņi pārdzeras jau agrā jaunībā. Viņiem šī diennakts alkohola tirdzniecība vispār būs ļoti postoša, jo šos cilvēkus mēs ļoti ātri zaudēsim. Mums būs vēl augstāka mirstība, mums būs vēl vairāk nelaimes gadījumu, mums vēl vairāk būs pašnāvību, noslīkušo, sadegušo, cilvēku ar salauztiem locekļiem, invalīdu, un tā tālāk.

Vienīgais veids, kā samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu, ir palielināt to pārdošanas cenu un saīsināt pārdošanas laiku, kā to dara visas ziemeļu valstis, kā to dara Skandināvijas valstis, kā to dara mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Mēs izdarīsim milzu ļaunumu pat savām kaimiņvalstīm. Visi igauņi un lietuvieši sāks skriet pie mums te dzerstīties. Rīga un Latvija paliks ne tikai par spēļu ellītes lielpilsētu un lielvalsti, kāda ir Eiropā, bet mēs būsim vēl arī lielākie dzērāji. Un, ja mēs kaut ko arī esam panākuši līdz šim, tad mēs to esam panākuši galvenokārt regulējot akcīzes nodokli un alkohola pārdošanas laiku. Nelegālā alkohola tirdzniecība ir, būs un būs vienmēr, jo vienmēr būs negodīgi policisti un vienmēr būs negodīgi cilvēki. Un nevajag aizrunāties līdz noziedzniekiem, kas nodarbojas ar noziedzīgu darbību, līdz tam, ka tāpēc mums vispār jāierobežo valsts rūpes par savu iedzīvotāju veselību un mūsu valsts sociālo stāvokli.

Tā ir milzīga kļūda! Pat smagajos alkohola pārdošanas ierobežojuma laikos, kādi bija Andropova periodā un Gorbačova periodā, tik un tā pastāvēja nelegālā alkohola tirdzniecība, lai gan man kā pasniedzējam nebija neviena cilvēka, ko parādīt saviem studentiem, kuram būtu alkohola psihozes. Tā ka rezultāts bija neapšaubāms, jo toreiz ierobežojumi bija vēl lielāki – mēs tirgojām jauniešiem no 21 gada vecuma un tirgojām tikai pēcpusdienās un īpašos veikalos, turklāt vēl krietni agrāk pārtraucām alkoholisko dzērienu tirdzniecību. Tā ka efektu šāda politika dod.

Tāpēc mums vispār nevajag atgriezties kaut kādos senos laikos, kad nekas tāds nepastāvēja. Pat cars ieviesa savus ierobežojumus. Čakstes kungs pirmās neatkarīgās Latvijas laikā saglabāja visus šos ierobežojumus, tie turpinājās arī 50 gadus, kad mēs atradāmies citas valsts pakļautībā. Kāpēc mums tagad jāiznīcina tas, kas ir panākts? Tas ir...

Es pilnīgi neatbalstu šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es pilnībā atbalstu deputātes Ilmas Čepānes teikto, bet vēlos vēl papildināt. Lūk, es, kā jūs zināt, piederu pie tās laimīgās paaudzes, kura piedzīvoja šos Kārļa Ulmaņa sešus autoritārā režīma laikus. Tur bija arī kas slikts, bet bija vairāk labuma... pat ļoti daudz labuma.

No savām atmiņām es jums pastāstīšu – un to var pārbaudīt arī Slokas ielā Valsts vēstures arhīvā... precizēt to, ko es teikšu. Kārļa Ulmaņa valdība aizgāja vistālāk alkohola neizplatīšanā, dzeršanas neveicināšanā. Un mums būtu jāskatās atpakaļ vislabāk uz šo 1934.–1940.gada periodu. Proti, es spilgti atceros, ka katrā kvartālā Rīgā, kur dzīvoja mani skolasbiedri, radi, draugi un tā tālāk, bija noteikts likumā, cik vienā ielu kvartālā vispār drīkst būt alkoholisko dzērienu tirgotavu. Un pulksten septiņos vakarā tās tika slēgtas. Tur nedrīkstēja būt klāt alkoholisko dzērienu tirgotavas īpašnieka dzīvoklis, lai nevarētu iebilst, ka kāds iegājis pa otru pusi. Izkārtnes bija speciālas – sarkans, zaļš... Izkārtnei pa diagonāli pāri bija uzraksts “Alkoholisko dzērienu tirgotava”, kuru uz ielas jau pa gabalu varēja redzēt. Ja jūs gribējāt lietot alkoholiskos dzērienus, tad nekur citur nevarējāt iegādāties alkoholiskos dzērienus – tā, kā to var izdarīt tagad (faktiski mēs esam nonākuši it kā atpakaļ padomju laikā) – pārtikas preču tirgotavā un tā tālāk; jums vajadzēja iet kafejnīcās. Kafejnīcām bija noteikts darba laiks. Un tikai restorānos un naktslokālos jūs varējāt (protams, ja restorāna vai naktslokāla īpašnieks to prasīja, jums bija jābūt pieklājīgi apģērbtam) dzert alkoholu, cik nu jūs to vēlaties. Lūk, kur mums jāskatās – atpakaļ! Un jāiet atpakaļ uz šādu pašu kārtību.

Tas pats attiecās arī uz mazpilsētām. Katrā mazpilsētā atbilstoši iedzīvotāju skaitam drīkstēja būt tikai noteiktas alkoholisko dzērienu tirgotavas, nekā citādi. Pēc tam – kafejnīcas un tā tālāk... Ejam atpakaļ uz to! Tas būtu vislabākais! Valsts vēstures arhīvā Slokas ielā jūsu komisijas locekļi var iegūt šo likumu, lai ieviestu to Latvijā arī tagad.

Par kolēģa Agešina priekšlikumu. Kas notiks, Agešina kungs, ja mēs naktī dosim iespēju visiem dzert, cik grib, un pirkt, ko grib? Padomju laikā jau arī bija kaut kas labs. Ļoti laba bija avīze “Ļiteraturnaja Gazeta”. Stāstīšu krievu valodā un precīzi tulkošu latviski. Avīzē “Ļiteraturnaja Gazeta” bija ielikts šāds sludinājums: “Ja, Ivan Ivanovič Ivanov, do sih por izvestnij ļubiteļ spirtnogo, zajavļaju, čto s zavtrašņego dņa ja perehožu v professionali.” (No zāles dep. P.Tabūns: “Latviski, latviski!”) “Es, Ivans Ivana dēls Ivanovs, līdz šim spirtoto dzērienu cienītājs amatieris, atklāti paziņoju, ka ar rītdienu es pāreju profesionāļos.” Bezgalīgi liels cilvēku, visu tautību cilvēku, daudzums Latvijā pāries profesionāļos. To nedrīkst pieļaut!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Jautājums patiešām ir pietiekami svarīgs. Tas ir svarīgs mums – apzināties, ko esam sasnieguši šobrīd un cik svarīga mums ir sabiedrības veselība kopumā.

Tautas partijas frakcija savā sēdē rūpīgi debatēja par šiem jautājumiem, mēģinādama saprast, kādēļ ir radušies šādi priekšlikumi – grozīt kārtību, kāda šobrīd ir noteikta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Protams, ir ļoti svarīgi gan deputātiem frakcijās, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai meklēt kādus paņēmienus, kā sildīt ekonomiku. Taču Tautas partija ir pārliecināta, ka šis nav īstais ceļš. Turklāt mēs esam par to pārliecināti jau sen. Atcerēsimies, kā radās šī sistēma un šie aizliegumi, kādi šobrīd ir 6.panta 5.punktā! Šis aizliegums – tirgot alkoholu no pulksten 22.00 līdz pulksten 8.00 – radās 7.Saeimas laikā ļoti lielās un rūpīgās debatēs, un šīs idejas nesējiem, kas bija Tautas partija tajā laikā, nemaz neklājās viegli. Jāteic, ka šī ideja – ideja par aizliegumu tirgot alkoholu naktīs – radās Valmieras pilsētā. Valmieras mērs tajā laikā bija Māris Kučinskis, kas tagad ir mūsu partijas frakcijas deputāts. Šī situācija Valmieras pilsētā, kura pirmā izveidoja aizliegumu tirgot alkoholu naktīs, radās sakarā ar pašvaldības noteikumiem, un ar valmieriešu, deputāta Oskara Spurdziņa un citu, palīdzību šī ierosme tika no Valmieras atnesta arī uz Saeimu, un rūpīgā darbā deputāti tika pārliecināti, ka šāda ideja ir jāatbalsta. Un gribu teikt, ka Tautas partija joprojām uzskata, ka alkohols naktī nav jātirgo, un šis panākums, kas šobrīd ir alkohola tirdzniecības kārtībā, ir pilnīgi noteikti saglabājams. Un tieši tādēļ Tautas partijas frakcija neatbalstīs ne 7.priekšlikumu, ne arī komisijas viedokli, kas ir 8.priekšlikumā, un aicina visus deputātus, to skaitā arī šo priekšlikumu iesniedzējus, domāt par citiem – efektīvākiem – paņēmieniem ekonomikas sildīšanai. Tautas partija tos piedāvās savos projektos, kas attiecas gan uz tūrismu, gan viesnīcu pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu, jau tuvākajās nedēļās.

Es gan aicinu šos priekšlikumus atbalstīt. Tad mēs arī savu ekonomiku sildīsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Politiskā lobēšana ir stipri sena parādība, taču lobistam savā argumentācijā nevajadzētu pārkāpt veselā saprāta robežas.

Lobējot alkohola tirgotājus, nakts tirdzniecības aizstāvji – un šeit es gribu to ieteikt arī Agešina kungam, – nevajadzētu no Saeimas tribīnes apstrīdēt visā pasau­lē zināmās un neskaitāmos autoritatīvos starptautiskos dokumentos fiksētās ābeces patiesības. Ir skaidri zināms, ka trīs lietas – cena, pieejamības ierobežošana un reklāmas ierobežojumi – ir pirmie soļi, ar kuriem valsts uzsāk un realizē to, lai samazinātu alkohola patēriņu.

Un es ļoti baidos, ka mums ar to “jaunradi” iet tik spilgti, ka, ja kāds par to samaksātu, tad kāds droši vien no šīs tribīnes apstrīdētu gan Pitagora teorēmu, gan vispasaules gravitācijas likumu un teiktu, ka, zināt, pasaulē jau tā ir, bet Latvijā mēs ejam citu ceļu – mums ir savas koncepcijas, programmas un pie mums ir citādi.

Tā ka es gribu mazliet aicināt atgriezties saprāta robežās.

Godātie kolēģi, kas aizstāvat šo priekšlikumu! Tajā zemē (No zāles dep. A.Bērziņš: “Taizemē?”), uz kuras pusi jūs paras­ti raugāties un kuras intereses aizstāvat, arī šajā zemē “cars” Putins tomēr ir uzsācis alkohola ierobežošanas kampaņu. Un savulaik arī kādreizējais proletariāta vadonis, kad redzēja, ka ir grūtības ar revolūcijas taisīšanu savā valstī, lietoja tādu frāzi, kuru citēšu oriģinālā: “večno pjanaja Rossija”, tulkojumā – “mūžam apdzērusies Krievija”.

Godātie kolēģi! Nu nemēģināsim to pašu panākt arī Latvijā!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 68, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Intai Feldmanei.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Pēc būtības šis priekšlikums jau ne ar ko neatšķiras no iepriek­šējā, jo šis priekšlikums Alkoholisko dzērienu aprites likumā ir vērsts ne jau uz tiem cilvēkiem, kuriem vienpadsmitos vakarā pēkšņi ir aptrūcies smalka vīna vai konjaka, bet gan uz jauniešiem, kas, atstāti bez iespējām lietderīgi pavadīt brīvo laiku, klīst pa ielām. Viņi impulsīvi radušos ideju iedzert tagad varēs realizēt vienu stundu ilgāk, un tas būs vērsts uz ražotāju un tirgotāju peļņas palielināšanu.

Ar vienu roku ir atņemtas iespējas jauniešiem saturīgi pavadīt brīvo laiku, un ir arī liels bezdarbnieku skaits, bet ar otru roku tiek pagarināts alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiks, tādējādi gandrīz vai norādot: lūk, tā vajag pavadīt brīvo laiku, ja nav ko darīt, ja nav darba!

Vai tiešām deputāti, kas iesnieguši šo priekšlikumu, vēlas teikt: jo vairāk tauta dzers, jo valstij labāk – vairāk naudas būs valsts budžetā! Kā liecina statistika, kas publicēta “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, tas ir aplams viedoklis. Jo, piemēram, 2001.gadā Eiropas Savienības 15 valstīs nodokļos iekasēja 25 miljardus eiro, savukārt alkohola lietošanas radītie materiālie tēriņi bija 125 miljoni eiro, bet nemateriālie alkohola lietošanas radītie tēriņi (ciešanas, nāves, sociālie un kriminālie aspekti) – 270 miljardi eiro. Tātad 25 pret 395. Es domāju, ka Latvijā situācija nav labāka, bet gan līdzīga, varbūt tieši tāda pati kā šajā pārskatā, kas sniegts Eiropas Komisijas atskaitē.

Ja morāli apsvērumi netiek uzskatīti par argumentiem, tad es aicinu jūs ieklausīties vēl dažos statistikas datos.

2008.gadā katrs Latvijas iedzīvotājs gadā lietoja 10,8 litrus absolūtā alkohola. Iedzeršanas reitingā 181 valsts vidū Latvija ierindojās 27.vietā.

2008.gadā ārstniecības iestāžu uzskaitē bija 30 318 ar alkoholismu sirgstoši slimnieki, bet 6090 personas izdarīja noziegumu alkohola reibumā.

Protams, ir daudz vieglāk likumā izmainīt vienu skaitli un, sēžot kabinetos, gaidīt palielināmies ienākumus, nekā konsekventi strādāt ar nelegālā alkohola ievešanas un tirdzniecības vietu likvidēšanu.

Es domāju, ka sabiedrībai nav skaidrs, kāpēc šīs visiem, arī policijai, labi zināmās vietas ir tik neiespējami likvidēt. Varbūt valdībai būtu aktīvāk jāstrādā pie grozījumiem likumdošanā, lai atvieglotu policijai darbu cīņā, kas vērsta uz šo nelegālo tirgotāju apkarošanu.

Ekonomiskā krīze agri vai vēlu beigsies, bet savi ar alkoholismu sirgstošie cilvēki valstij būs jāārstē vēl daudzus gadu desmitus, ieguldot šajā ārstēšanā nesalīdzināmi lielākus līdzekļus nekā tos, ko šobrīd iegūsim. Un rodas jautājums: kāpēc šodien neskan Veselības ministrijas viedoklis?... Tā tik drastiski ir metusies apkarot smēķēšanu! Vai alkoholisma nestie zaudējumi ir mazāki? Es domāju, ka ne.

Tādēļ šodien vienā svaru kausā ir nauda ražotājiem un tirgotājiem, bet otrā – alkohola pieejamības samazināšana. Par to liecina 2009.gadā valdības un sociālo partneru veiktais valsts funkciju izvērtējums. Nodrošināt alkoholisma un citu atkarību ārstēšanu un profilaksi – šai funkcijai Veselības ministrija piecu punktu sistēmā likusi visaugstāko novērtējumu, turpretī Latvijas Darba devēju konfederācija – 3 punktus, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – 1punktu. Kā saka, komentāri lieki!

Tādēļ es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribu vēl pievērst jūsu uzmanību vienam ļoti svarīgam faktam. Kāpēc mēs panācām tomēr šo laiku – pulksten 10.00 vakarā –, lai pārtrauktu alkoholisko dzērienu tirdzniecību? Vienā stundā sadalās 0,13 promiles alkohola, tā ir viena alkohola deva, kas ir 30 līdz 40 gramu stipra alkoholiskā dzēriena jeb 150 grami vīna, jeb 300 mililitri alus. Un, ja kāds izdzer puslitra pudeli vēl desmitos vakarā, viņš otrā dienā būs darba nespējīgs, viņš nebūs vēl atskaidrojies, jo organisms nav spējīgs tik daudz alkohola sadedzināt. Būtībā tie jaunie cilvēki, kas tik ilgi uzdzīvos vakaros un vēl vienpadsmitos skries pirkt alkoholiskos dzērienus, otrā rītā var zaudēt darbu, viņi kļūs par bezdarbniekiem, jo neviens darba devējs dzērušu cilvēku pie darba nepielaidīs. Un cik daudz nekārtību viņi radīs transportā! Vai viņi vispār mājās tiks? Vai viņi nenosals uz ielas? Ļaudami aizrauties ar dzeršanu izklaides vietās līdz tādam vēlam vakaram (un turklāt veikalos šie dzērieni ir krietni lētāki nekā krogos, restorānos), mēs radīsim lielas problēmas ģimenēs. Nedarīsim tādu kļūdu! Šī viena stunda – tas ir ļoti būtisks un principiāls jautājums. Tā ir atkāpšanās, tā ir baltā karoga izkāršana Saeimā – mēs padodamies! Mēs nedrīkstam to pieļaut. Es esmu kategoriski pret šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi, ļoti strauji tuvojas pārtraukuma laiks. Mums vēl divi deputāti ir pieteikušies debatēs, šis likumprojekts ir izskatīts līdz pusei, un atlikuši vēl trīs neizskatīti darba kārtības jautājumi.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu priekšlikumu – turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nē!”) Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Debatēs vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie tautas kalpi – pa kreisi un pa labi! Dzērāji un nedzērāji! Alkohols, kā mēs redzam, ir pats svarīgākais produkts, bez kura mēs nevaram iztikt – kur nu dienas! – ne dienas, ne stundas. Bez piena, maizes – vēl, bet bez alkohola – ne stundas! Tāpēc man kā nedzērājam mājās stāv vairākas pudeles alkohola. Un tā tās tur stāv ilgi un dikti, un, ja nu kādam paliek slikti, tad, piemēram, es varu arī pulksten 2 naktī viņam tās iedot vai 5 no rīta. Es domāju, ka ļoti daudziem nedzērājiem alkohols vienmēr ir mājās un viņiem ne slikti klājas.

Bet šīs runas par to, kas notiks, ja mēs to stundu... ka tajā stundā, ja mēs tagad nepagarināsim alkohola tirdzniecību, mums dzers visādus... kandžu, brāgu, “dzimteni”, samogonu, “krutku”, ļergu, bremžu eļļu... ka dzers un saindēsies. Tie, kas dzer šīs te ģiftes, vai ne... viņi zina, kur var dabūt “krutkas” un ļergas, viņi tak tik un tā to jau ir sagādājuši neatkarīgi no tā, vai pulkstenis rāda seši, septiņi vai astoņi. Te nav izšķirīga tā stunda, redziet, ka nu viņi stundu ilgāk... Ja jau viņi zina, ka vienpadsmitos nevar dabūt to, tad kāpēc viņi nenopērk astoņos vai citā laikā?

Tātad, pievienojoties tam, ko teica kolēģis Strazdiņa kungs... deputāts Strazdiņš, šī likuma maiņa ir vienkārši solis pretim alkoholam.

Es balsošu “pret”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts piecu Saeimu laikā ir piedzīvojis lielas kaislības. Šodien gan drusciņ mazāk, bet tomēr pietiekami daudz.

Es saprotu, ka Agešina kungs ir riktīgs “sildītājs” – ar pilnu, tā sakot, tvaiku ir gatavs visu nakti sildīt ekonomiku. Bet atbildīgā komisija ir ļoti pieticīga: grib sildīt ekonomiku vienu stundu... naktī pagarinot alkohola tirdzniecību par vienu stundu. Nu, laikam jau atbildīgā komisija ar Kraukļa kungu priekšgalā ir ļoti precīzi aprēķinājusi, ka ienākums būs ārkārtīgi liels.

Un es te saskatu pat liekulību. Man patika tas, ko teica Muižnieces kundze, kritizējot gan Agešina priekšlikumu, gan, kā es saprotu, arī atbildīgās komisijas priekšlikumu. Bet Kraukļa kungs, kurš ir vienas partijas biedrs (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tā ir demokrātija!”) un šīs komisijas vadītājs... Man ir aizdomas, ka viņš ir visai dedzīgi atbalstījis šo vienas stundas tirdzniecības pagarināšanu naktī... Es gribu, lai Kraukļa kungs tūlīt nāk šeit... lai viņš paskaidro, kā tad komisija ir lēmusi šīs lietas, ka šis priekšlikums diemžēl ir atbalstīts. Jo liekulības te ir bijis daudz, bet vēl vairāk ir bijis lobēšanas visus šos gadus, un šī lobēšana kaut kādā veidā iezīmējas diemžēl arī šodien. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Kas tur slikts?”) Tā ka, kolēģi, varbūt atmetīsim šīs sliktās manieres, šo slikto ietekmēšanas metodi, un šodien nobalsosim pret atbildīgās komisijas lēmumu – par vienu stundu pagarināt alkohola tirdzniecību!

Taču es tomēr gribu, lai atbildīgās komisijas vadītājs pastāsta, kāpēc viņi izvēlējušies šādu variantu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Daudz kas jau šeit tika pateikts. Es gribu (No zāles: “Atzīmēties!”) minēt vienu piemēru, kas, manu­prāt, varētu likt nosvērties par labu tam, ka nevajadzētu pagarināt alkohola tirgošanas termiņus.

Kolēģi! Daudzi no mums dzīvo laukos. Mēs, lielākā daļa deputātu, zinām arī trans­porta negadījumu statistiku. Mēs ļoti labi zinām, ka statistika apliecina, ka smagās autoavārijās ar traģiskām beigām ļoti liels ir tajās iesaistīto jaunu, it īpaši ļoti jaunu, cilvēku īpatsvars. Pārsvarā šie jaunie cilvēki ir alkohola reibumā, un pārsvarā šie negadījumi notiek diennakts tumšajā laikā, respektīvi, vēlās vakara un nakts stundās, un agrās rīta stundās. Ļoti daudzi no mums dzīvo laukos un zina, ka jauniešiem, it īpaši siltajā gadalaikā, patīk, kā to šodien moderni saka, tusēties un ka bieži vien ir tā, ka gribas vēl iedzert, un tad pēdējā brīdī tiek braukts ar automašīnām uz veikaliem. Taču laukos nav tā kā pilsētā – veikals uz katra stūra, bet ir jābrauc uz veikalu, izmantojot automašīnu, un bieži vien tas notiek alkohola reibumā. Un mēs zinām, ka vasarā parasti paliek tumšs... sāk satumst pulksten desmitos un ka vienpadsmitos jau ir satumsis. Un katram ir skaidrs, ka šī diennakts stunda bieži vien varētu būt izšķirīga tajā ziņā, ka traģisku autoavāriju skaits laukos ievērojami pieaugtu.

Es domāju, kaut vai šis viens piemērs apliecina to, ka mums nevajadzētu alkohola tirdzniecības laiku pagarināt, bet vajadzētu turēties pie iepriekšējā... turēties pie likuma iepriekšējā varianta.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Manā skatījumā, varētu veikals būt vaļā visu diennakti, un labuma nebūtu nekāda no tā, ko mēs darām. Jo pašlaik mēs runājam par to, vai stundu iepriekš vai stundu vēlāk... Daudzreiz mēs esam runājuši šinī zālē par to, ka ir jāierobežo točkas. Šā jautājuma risināšana mūsu valstī uz priekšu nekustas. Tās kā bija, tā ir, un to skaits vēl papildinās. Tātad, ja blakus dzīvoklim ir veikals atvērts, cilvēks aizies drīzāk uz veikalu, jo viņam būs slinkums uz točku iet. Tā ir taisnība! Bet, ja mēs nesāksim runāt par to, ka papriekšu ir jālikvidē točkas... Tikai tad varam runāt par laika ierobežojumiem... Es piekristu, ka tad būtu kāds rezultāts. Pašlaik rezultāta nebūtu nekāda, vienalga, kurā gadījumā.

Es šo priekšlikumu neatbalstīšu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Tikai viena neliela informācija. Es aicinu jūs atcerēties, ka pagājušajā ceturtdienā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un tagad par alkohola lietošanu, sēžot pie stūres, ir paredzēti ļoti bargi administratīvie sodi – divkārt palielināti.

Un šajā sakarībā es gribu jums teikt: ja mēs atbalstām šo komisijas priekšlikumu, tad tā ir augstākā mērā liekulība. Tā ir tāda liekulība, jo dubultieņēmumi, kā šeit no zāles es dzirdu... Patiešām, mēs tagad atļaujam stundu viņiem dzert un pēc tam šajā stundā mēs no viņiem prasīsim divreiz lielākus naudas sodus. Tie jau ir no 800 līdz pat tūkstoš latiem! Es nekādā gadījumā... es aicinu neatbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Manam labajam draugam Andim Kāpostam ir pilnīga taisnība, kad viņš runā par nelegālajiem alkohola tirdzniecības punktiem. Un taisnība viņam ir, ka mēs pārāk maz darām, lai ar šīm lietām tiešām nopietni cīnītos.

Bet kur es savam labajam draugam Andim Kāpostam nekādi nevaru piekrist?... Ja mēs, skatot katru likumu šeit, Saeimā, teiksim: “Jā, bet ir vēl svarīgāki likumi, tāpēc šo nepieņemsim, bet meklēsim pašu vissvarīgāko” –, tad mēs nevienu nepieņemsim.

Šodien mēs runājam par alkohola tirdzniecības ierobežojumiem, un šī ir šo priekšlikumu tēma. Nu nedarīsim muļķības šajā ziņā! Es vēlreiz gribu atgādināt trīs absolūtas patiesības – ābeces patiesības, par kurām neviens vairs pasaulē nestrīdas: jebkuras alkohola patēriņa ierobežošanas politikas trīs stūrakmeņi, uz ko šī politika balstās, ir cena, pieejamības ierobežojumi un reklāmas ierobežojumi. Un pasaulē jau... nu, tas jau ir labā toņa pārkāpums – diskutēt par šīm lietām.

Godātie kolēģi! Es šodien minēšu dažus piemērus no dabaszinātņu jomas. Tad, kad tika pierādīts otrais termodinamikas likums, kas izslēdza siltummašīnas ar simtprocentīgu lietderības koeficientu eksistenci, tika likvidētas absolūti visas komisijas, kas izskatīja dažādu mūžīgo dzinēju projektus. Šīs komisijas vienkārši tika likvidētas, jo tika pierādīts, ka mūžīgais dzinējs pasaulē neeksistē.

Godātie kolēģi, nu tad arī beigsim diskutēt un apšaubīt absolūtas patiesības par to, kādā veidā visa pasaule cīnās ar alkoholismu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Turpināsim mūžīgā dzinēja jautājumu. Ir mūžīgais dzinējs – un tas ir alkohols.

Un šis mūžīgais dzinējs tā iniciē visus kolēģus, ka ne par vienu citu jautājumu nav tik daudz (No zāles: “Zinātāji! Eksperti!”) runātāju kā par šo mūžīgo dzinēju. Tas liecina, ka Saeimā ir vislielākais tādu speciālistu skaits, kuri orientējas alkohola problēmās.

Lūk! Runa ir par ko? Varbūt vairāk padomāsim, kāpēc cilvēki lieto tā vai citādi alkoholu. Protams, šinī konkrētajā gadījumā ir taisnība tiem, kas atbalsta alkohola pārdošanas ierobežojumu. Neapšaubāmi, tas ir tikpat skaidrs kā divreiz divi, un par to nevajadzētu runāt tik daudz. Bet kaut kā iznāk, ka katrs, kas atnāk tribīnē, ārkārtīgi sīki un smalki pastāsta, cik kaitīgs ir alkohols, un neviens it kā negrib domāt, kāpēc tā tas notiek Latvijā. Un te tās Ziemeļvalstis pieminēja pirmīt viens... Es gribu atgādināt, ka Eiropā vislielākais pašnāvnieku skaits nav Latvijā, paldies Dievam, bet tieši Somijā, un to vajadzētu atcerēties. Daļēji arī Lietuvā... Pilnīgi pareizi!

Tā ka vajadzētu arī par tādām lietām padomāt. Un padomāt, kāpēc somi, nokļuvuši citās valstīs, uzvedas tā kā reti kura tauta. Lūk! Un, no šīs puses skatoties, tad mēs varētu runāt arī par alkoholu kā tādu.

Jā, taisnība! Ierobežot vajag, bet tanī pašā laikā vajag paskatīties, kādā veidā īstenot šādu piedāvājumu, jo jūs paši nākat un stāstāt, ka arvien sliktāk paliek: tie lieto vairāk, un arī šitie lieto vairāk. Tātad ir jāpadomā par metodēm, ar kurām strādāt, lai sabiedrībā alkohola lietošana nebūtu tāda, kāda tā ir šobrīd. Un šķiet, ka nevajadzētu aizmirst, cik ļoti šo alkohola lietošanu ietekmē stāvoklis ģimenē.

J.Dobelis.

Mums visvairāk šķirteņu, visvairāk vientuļo māšu un vientuļo tēvu... Un kas tik te nav vientuļš Latvijā šodien! Un katram ir sava nelaime, un cilvēku, kas ir nelaimīgs, ar kaut kādu lietošanas aizliegumu jūs neietekmēsiet. Un tāpēc, runājot par šādiem likumiem, kas atļauj vai neatļauj lietot alkoholu, vajadzētu padomāt arī par kaut ko citu. Viens otrs, kas šeit šodien uzstājās, vienkārši savā dzīvē ir smagi saskāries ar alkoholiķi, un tāpēc viņam bija pilnīgs naids pret visu šito. Bet tajā pašā laikā nevajag iekrist otrā galējībā un uzskatīt sevi par vienīgo taisnības cīnītāju.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es zināmā mērā piekrītu Dobeļa kungam, ka mēs šeit ļoti daudz runājam vispārākajā pakāpē. Man, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklim, gribas tomēr mazliet ieviest šo skaidrību.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par šo jautājumu bija ļoti plašas diskusijas. Es neuzskatu, ka tas ir kāds grēks – uzklausīt dažādu pušu viedokļus komisijas sēdēs. Katrā no šiem viedokļiem ir sava daļa patiesības. Un tātad – vai varam noniecināt kaut vai tirgotāju centienus iekasēt lielākas naudas? Nu, tas būtu diezgan muļķīgi, ja viņi to nedarītu.

Es domāju, ka nevajadzētu noniecināt darbu komisijās, kur ne katrs jautājums ir nobalsojams vienbalsīgi, un tā tas bija arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Es, teiksim, neatbalstīju šo priekšlikumu, bet nekādā ziņā nenosodu tos, kuri atbalstīja. Nedomāju, ka tie cilvēki, kuri Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā balsoja “par”, gribēja absolūti apdzirdīt Latvijas tautu.

Mani galvenokārt neapmierināja viens galvenais arguments, kāpēc būtu jāpagarina līdz pulksten 23.00 (sākotnēji bija versija, ka līdz 24.00) tirgošanas laiks. Galvenais pamatojums bija tas, ka šādi varētu veiksmīgi konkurēt ar nelegālā alkohola apriti. Tas bija viens no galvenajiem – it kā galvenajiem –motīviem – kāpēc. Un man šķiet, ka tas būtu pazemojoši likumdevējam un arī tiesībsargājošajām institūcijām – būtībā paļauties nelegālā alkohola tirgotāju spiedienam. Es domāju, ka likumdevējam ir citas metodes, kā samazināt nelegālā alkohola apriti, kaut vai šī – sodus piemērot daudz skarbākus, pēc analoģijas ar malumedībām, maluzveju (būtībā mašīna, kuru tu esi izmantojis malumedībās vai maluzvejā, tiek konfiscēta). Nu, tad – lūdzu! Pirmajā reizē nelegālā alkohola tirgotājam ir, teiksim, naudas sods, brīdinājums. Otrajā reizē – mājas vai dzīvokļa konfiskācija par labu valstij vai pašvaldībai (atkarībā no tā, kurš tad nu ir viņu tur aizturējis). Es domāju, ka šādā veidā varētu izbēgt no spriešanas Saeimā par to, vai pagarināt vai nepagarināt šo tirdzniecības laiku, konkurēt vai nekonkurēt ar nelegālā alkohola tirgotājiem.

Lūdzu, balsojiet tomēr “pret”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Krauklis vēlas ko piebilst?

V.A.Krauklis.

Komisijas vārdā man jāpiebilst, ka tiešām komisijā bija ļoti daudzkārtēja profesionāla diskusija, kurā piedalījās visas ieinteresētās puses – gan pretalkohola biedrības, gan ražotāji, gan tirgotāji, gan tiesībsargājošo institūciju pārstāvji. Un jāteic, ka tiešām beigu beigās šis piedāvātais risinājums tapa galvenokārt tāpēc, ka ir tie divi aspekti, ko minēja šeit vairāki deputāti (Kārlis Šadurskis pat divreiz), – pieejamība un cena, kas pašlaik Latvijā ir hipertrofēta tieši tāpēc, ka Baltkrievijas un Krievijas legālais alkohols, turienes veikalā iegādāts, maksā trīsreiz lētāk nekā šeit, Latvijā. Mēs pārliecinājāmies, ka šīs izplatīšanas formas nelegālajā tirgū ir kardināli mainījušās, ņemot vērā interneta iespējas, mobilo sakaru iespējas. Tātad šī pieejamība, kas ir augu diennakti, pašlaik ir realitāte visā Latvijā, ar piegādi mājās, pēc preču listes, kur ir ne tikai stiprais alkohols, bet arī pat alus un alkoholiskie kokteiļi. Tas viss ir ražots Krievijā vai Baltkrievijā.

Protams, arī mums bija šaubas, vai pareizais risinājums, vienīgais veids, kādā pret visu to cīnīties, būtu pagarināt šo tirdzniecības laiku. Taču šī viena stunda – tas faktiski bija kā kompromiss, kā tests, vai statistika mainītos vai ne; pie reizes, protams, pastiprinātu cīņu pret šo nelegālo alkohola tirdzniecību.

Šeit tātad bija runa par naudas līdzekļu pārdali starp legālo un nelegālo tirgu. Jāteic, ka tiešām nelegālajā tirgū pašlaik šī aprite, pēc dažādām aplēsēm, jo, protams, precīzi izrēķināt ir grūti, ir apmēram tāda, ka valsts katru gadu zaudē no 60 līdz 100 miljoniem latu. Tās ir ļoti nopietnas summas. Diemžēl šis nelegālais tirgus ir augošs. Mēs savā komisijā jau esam norunājuši, ka rīkosim speciālu komisijas sēdi, kurā kompleksi skatīsim, kādi vēl varētu būt tie veidi, kādos cīnīties pret nelegālā alkohola ieplūšanu un tirdzniecību Latvijā. Bet, protams, šeit ir viena problēma – kā to pat atzīti eksperti un tiesībsargājošās institūcijas teica, šī cīņa būs ārkārtīgi sarežģīta, jo cenu līmeņu starpība ir pārāk krasa. Un, kad šī cenu līmeņu starpība ir tik milzīga, tad tik un tā kārdinājums nodarboties ar šādu pseidobiznesu ir liels pat tad, ja pastāv lieli sodi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Balsojam kā Vents Krauklis!”) Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

9. – deputātes Ķikustes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību ne tikai jau likumā noteiktajā kārtībā – alkoholisko dzērienu tirdzniecību izglītības iestāžu teritorijā –, bet aizliegt vispār alkoholisko dzērienu tirdzniecību 1.septembrī – Zinību dienā.

Pašlaik, neskatoties uz to, ka alkoholiskos dzērienus ir aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, mēs dzirdam par to, ka vairākas reizes Municipālā policija tieši 1.septembrī ir izteikusi aizrādījumus un pat sodījusi nepilngadīgas personas par alkoholisko dzērienu lietošanu publiskās vietās. Ja pasekojam preses ziņām, tad redzam, ka vairāku gadu garumā tieši 1.septembrī nepilngadīgi jaunieši ar alkohola intoksikāciju tiek nogādāti slimnīcā. Tā, piemēram, Cēsu rajona slimnīcā – nepilngadīgais jaunietis Edgars, trīspadsmitgadīgs jaunietis no Gulbenes. Sešpadsmit gadu veca jauniete stiprā alkohola reibumā mēģina nozagt cepumus “Maxima” veikalā Gulbenē, un tad viņai iestājās bezsamaņa un viņa tika nogādāta slimnīcā, būdama ļoti smagā alkohola reibumā.

Tāpēc mans priekšlikums ir 1.septembrī aizliegt alkohola tirdzniecību. Un arī vecākiem ir jāsaprot, ka 1.septembris – Zinību diena – nu nav gluži tā diena, kad būtu adekvāti lietot alkoholiskos dzērienus.

Un pēdējais, ko es gribu piemetināt. Katru gadu ar alkoholu saistītu veselības problēmu dēļ Latvijā mirst aptuveni 1500 cilvēku.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 1.septembri?

V.A.Krauklis.

Komisija uzskata, ka pats fakts, ka nepilngadīgie lieto alkoholu, vispār nav pieļaujams ne 1.septembrī, ne 1.janvārī, ne 1.jūnijā un ka tas ir tiešām audzināšanas jautājums, nevis viena diena būtu tādēļ jāizslēdz no aprites.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātes Ķikustes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 4, atturas – 29. Priekšlikums atbalstīts. (Zālē aplausi.)

Turpinām ar 10.priekšlikumu.

V.A.Krauklis.

10. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

12.priekšlikums – “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.1435/Lp9). Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

13. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

15.priekšlikums – “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.1435/Lp9). Daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

17. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 58, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

20. – “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.1435/Lp9). Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Līdz ar to likumprojekts izskatīts, visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā...

Sēdes vadītājs.

...otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.A.Krauklis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.februāris.

Sēdes vadītājs.

4.februāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Andra Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Komisija savā sēdē izskatīja Satiksmes departamenta iesniegumu un atbalstīja lēmumu – saukt pie administratīvās atbildības deputātu Andri Bērziņu no ZZS frakcijas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Andra Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 4, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

Vai deputāts Lācis vēlas kaut ko par procedūru teikt? (No zāles dep. V.Lācis: “Es kļūdījos!”) Nu tad jūs varētu vēlreiz nospiest, lai datorsistēma saprot, ka jūs nevēlaties runāt.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr.854/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2010.gada 4.februārim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr.854/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2010.gada 4.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Juridiskā komisija pirms 15 mēnešiem izveidoja darba grupu, kurai vajadzēja sagatavot šo likumprojektu. Iniciatīva pieder Valsts prezidentam Valdim Zatleram. Šie priekšlikumi, kas tika iesniegti pirms nu jau laba laika, tika apstrādāti, noformulēti juridiskajai tehnikai un esošā likuma būtībai atbilstošā formā, tātad kā grozījumi – diezgan apjomīgi grozījumi, kas fundamentāli uzlabo līdzšinējo kārtību valsts apbalvojumu piešķiršanai un nēsāšanai.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Principā šis ir ļoti labs darbs, kuru vadīja cienījamais Rasnača kungs, bet PCTVL frakcija tomēr šo likumprojektu neatbalstīs sekojošu iemeslu dēļ.

V.Buzajevs.

Pirmkārt, attiecībā uz situāciju valstī. Jo tauta pārsvarā domā, ka ir laiks sodīt dažus valsts vadītājus, nevis apbalvot viņus. Tas ir pirmais mūsu iebildums – par šā likumprojekta savlaicīgumu.

Un otrs iemesls ir tas, ka bija noraidīti visi PCTVL frakcijas priekšlikumi attiecībā uz jautājuma nokārtošanu par veco apbalvojumu nēsāšanu, kas bija saņemti pirms likuma spēkā stāšanās.

Tāda ir mūsu pozīcija.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man ir tikai draudzīgs ieteikums PCTVL pārstāvjiem. Ja jūs tik ļoti gribat saņemt tos valdības un valsts apbalvojumus, tad, lūdzu, uzvedieties tā, lai jūs būtu cienīgi tos saņemt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pir­majā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Šā gada 10.februāris.

Sēdes vadītājs.

10.februāris. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Visa šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Informēju, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz diviem deputātu jautājumiem – uz jautājumu, kas bija uzdots labklājības ministram Uldim Augulim, – “Par datu atbilstību pensiju ieturējumu atmaksāšanai” –, kā arī uz jautājumu, kas bija uzdots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam, – “Par iespējamo vilcināšanos, parakstot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu”. Uz abiem jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes, kas apmierina jautājuma iesniedzējus. Līdz ar to šodien pulksten 17.00 atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Savukārt šodien Saeimas Prezidijs ir saņēmis četrus jaunus jautājumus.

Vienu no jautājumiem ir iesnieguši deputāti Jaundžeikars, Andris Bērziņš (Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija), Jānis Dukšinskis, Anatolijs Mackevičs un Ainars Baštiks, un šis jautājums ir adresēts iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei – “Par slēgtā konkursa stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei likumību”. Jautājums tiks nodots iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.

Ir saņemts arī desmit deputātu – Urbanoviča, Tutina, Vidavska, Agešina, Klementjeva, Ribakova, Zemļinska, Holostova, Fjodorova un Golubeva – jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam – “Par uzņēmējdarbības attīstību Latgalē”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram Artim Kamparam.

Ir saņemts arī piecu deputātu – Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Buzajeva un Mitrofanova – jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par privātskolu dotēšanu”. Jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei Koķei.

Un ir saņemts arī minēto piecu deputātu jautājums labklājības ministram Uldim Augulim – “Par gaidāmo pensiju sistēmas reformu”. Jautājums tiks nodots labklājības ministram Uldim Augulim.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, jānoklausās paziņojumi.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde – pēc piecām minūtēm. Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 11.35.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs uz sēdi tūlīt pēc parlamenta sēdes beigām. Komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc četrām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 11.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Juridiskās komisijas sēde pulksten 11.30.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Oskars Kastēns, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Karina Pētersone, Jānis Reirs, Baiba Rivža, Anta Rugāte un Ērika Zommere.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2010.gada 28.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.